GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar nodokļu piemērošanu kriptovalūtas darījumiem. Jautājumi: Kādi (lūgums uzskaitīt) un kādā apmērā no privātpersonas puses ir jānomaksā nodokļi valstij, ja tā vēlas internetā iegādāties un pārdot kriptovalūtu? Kriptovalūtas iegāde un pārdošana tiks veikta internetā ar kredītkarti pārskaitījuma veidā. Vai ir atšķirība, ja kriptovalūtas iegādi un pārdošanu veic privātpersona vai uzņēmums (juridiska persona SIA)? Kādas būtu atšķirības starp šīm personām attiecībā uz nodokļu nomaksu – kādi (lūgums uzskaitīt) un kādā apmērā no uzņēmuma puses ir jānomaksā nodokļi valstij? Interneta vidē ir vairāki pakalpojuma sniedzēji, ar kuru palīdzību pēc kriptovalūtas pirkšanas un pārdošanas var samainīt kritovalūtu atpakaļ uz euro. Brīdī, kad tiek ieskaitīta nauda kontā, visticamāk, mērķī tiek norādīts – kriptovalūtas maiņa. Attiecībā uz šo ir jautājums, kāda informācija ir jānorāda, aizpildot gada ienākumu deklarāciju un vai šajā gadījumā fiziskajai personai vispār ir jāaizpilda deklarācija? Ja privātpersona vēlas pārdot savas kriptovalūtas sev piederošam uzņēmumam,...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem saistītā ar nodokļu reformas radītajām neskaidrībām. Jautājums: Vai uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām 2018.gadā var samazināt nodokļa bāzi par norakstītajiem uzkrājumiem? Atbilde: Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 17., 18 un 19.punkts nosaka uzkrājumu norakstīšanas kārtību nodokļa piemērošanas vajadzībām. Ar 2018. gada 1. janvāri uzkrājumus uzskaita dalīti no citiem uzkrājumiem. Minēto punktu nosacījumus nepiemēro uzkrājumiem nedrošajiem debitoru parādiem. Tādējādi nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi par uzkrājumiem, kuri izveidoti līdz 31.12.2017. un tiek samazināti, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, ņemot vērā, ka ar nodokli apliekamo bāzi samazina par uzkrājumu summu, kas tiek reizināta ar koeficientu 0,75. Savukārt, ja nodokļa maksātāja 2017. gadā izveidotie uzkrājumi pārsniedz 2016.gadā izveidoto uzkrājumu summu, tad par minēto uzkrājumu pārsnieguma summu var samazināt ar UIN apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu summu tādā apmērā, kādā taksācijas periodā tiek samazināti minētie uzkrājumi.

Valsts ieņēmumu dienests publicējis metodisko materiālu par jaunās uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtību. Tā ievadā aprakstīti vispārīgie jautājumi, turpinājumā sniegts detalizēts izklāsts par katras deklarācijas rindiņas aizpildīšanu. Ar metodisko materiālu pilnā apmērā iespējams iepazīties VID mājaslapā. Vispārīgā informācija 2018.gadā pirmo uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju iesniedz līdz 2018.gada 20.jūlijam. Deklarāciju iesniedz, ja nodokļa maksātājam par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam veidojas ar nodokli apliekams objekts. Deklarāciju nav jāsniedz tikai tādēļ, lai norādītu iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, zaudējumus vai citu informāciju, kas neietver ar nodokli apliekamos objektus (minēto informāciju nodokļa maksātājs norādīs pirmo reizi sniedzamajā deklarācijā par to mēnesi, kurā tam veidosies ar nodokli apliekams objekts). Aizpildot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju (turpmāk – deklarācija), tajā summas norāda tikai euro: summu līdz 49 centiem atmet, bet summu, sākot ar 50 centiem, noapaļo uz augšu līdz vienam euro. Deklarācijā lietotas atsauces uz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk – likums) pantiem. Uzsākot deklarācijas aizpildīšanu EDS,...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem saistītā ar nodokļu reformas radītajām neskaidrībām. Jautājums: Kurā taksācijas periodā (mēnesī) komercsabiedrība norāda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus? Atbilde: Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumu 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 27.punktā noteikts, ka atbilstoši likuma 4.panta ceturtajai daļai izdevumus, kas saskaņā ar likuma normām veido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu, iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē tad, kad šim izdevumu objektam tiek izveidotas saistības, neatkarīgi no maksājuma veikšanas brīža. Vispārīgā gadījumā ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus iekļauj nodokļa bāzē un par tiem maksā uzņēmumu ienākuma nodokli tajā taksācijas periodā (mēnesī), kurā komercsabiedrība saņēmusi rēķinu. Piemēram, komercsabiedrība, 2018.gada septembrī iegādājas par 100 000 EUR aktīvu, kas tiks izmantots ar saimniecisko darbību nesaistītiem mērķiem). 2018.gada septembrī komercsabiedrība samaksā avansā 25 000 EUR, bet rēķinu par šī aktīva iegādi komercsabiedrība saņem un apmaksā oktobrī. Tātad minēto izdevumu, kas nav saistīts...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem saistītā ar nodokļu reformas radītajām neskaidrībām. Jautājums: Kādus izdevumus var uzskatīt par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem 2018.gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas vajadzībām? Atbilde: Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi ir uzskatāmi par saistītiem ar saimniecisko darbību, ja to tie kopā ar reprezentācijas izdevumiem gada laikā nepārsniedz 5 % no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk – likums) 8.panta otrās daļas 7.punkts). Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi likuma izpratnē ir (likuma 8.panta ceturtā daļa): 1) izdevumi darbiniekiem paredzētu kolektīvu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu nodrošināšanai un citi izdevumi darbinieku kolektīva motivēšanai, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā bāzē vai ja likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" šim ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums; 2) izdevumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no...

Pagājis jau gandrīz gads, kopš spēkā stājušies grozījumi likumā „Par grāmatvedību”, kas nosaka ārpakalpojumu grāmatvežu obligāto profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (PCTA). Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) rīcībā esošie dati, jaunie noteikumi atspoguļojušies arī straujā izmaksāto atlīdzību apjoma kāpumā – 2017. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ārpakalpojumu grāmatvežu PCTA atlīdzībās izmaksāts teju sešreiz vairāk. Vidēji grāmatveža kļūda pērn izmaksājusi gandrīz pusotru tūkstoti eiro. „To, ka jaunajiem noteikumiem ir priekšrocības, pasargājot ārpakalpojumu grāmatvežus un to klientus no finansiāliem zaudējumiem, apliecina arī BALTA statistika: salīdzinot ar 2016. gadu, kad ārpakalpojumu grāmatvežu PCTA apdrošināšana vēl nebija obligāta, pērn atlīdzību pieteikumu skaits pieaudzis par 200%. Visbiežāk atlīdzības tiek izmaksātas par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemērotiem sodiem saistībā ar nodokļu maksājumiem, bet esam kompensējuši uzņēmumiem radītos zaudējumus arī gadījumos, kad nav bijuši ievēroti skaidras naudas lietošanas nosacījumi, par kļūdaini veiktiem apkures aprēķiniem, par deklarācijas novēlotu iesniegšanu, kā arī nesaņemto darba nespējas pabalstu grāmatveža kļūdaini aizpildītas VSAOI...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par uzņēmumu ienākuma nodokļa normu piemērošanu reprezentatīvā auto iegādes izdevumiem. Iesniedzēja pamatdarbība ir transporta ekspedīcijas pakalpojumu sniegšana un transportlīdzekļu iznomāšana. Iesniedzējs vēlas ņemt operatīvajā līzingā automašīnu BMW5, automašīnas vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa ir 119 579 EUR. Iesniedzējs automašīnu uzreiz iznomās klientam, tātad, Iesniedzēja ieskatā, tā tiks izmantota tikai saimnieciskajai darbībai. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta trešās daļas 1.punkta b) apakšpunkta nosacījumiem, par priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumiem, kā izņēmums tiek minēts gadījums, kad automašīnu izmanto nomas pakalpojumu sniegšanai. Ņemot vērā šo normu un to, ka Iesniedzējs minēto automašīnu izmantos tikai iznomāšanai, Iesniedzējs atskaitīs priekšnodokli 100% apmērā par minētās automašīnas nomu un uzturēšanu. Tā kā minētā automašīna tika izmantota tikai iznomāšanai, tad Iesniedzējs visus izdevumus, kas saistīti ar automašīnas nomu un uzturēšanu, pilnā apmērā uzskatīs kā saimnieciskās darbības izmaksas saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu, vai aprakstītajās situācijās Iesniedzējs rīkosies pareizi. Uzziņa Iesniedzējam...

Valsts sekretāru sanāksmē 26. jūnijā izsludināts noteikumu projekts, kas paredz izmaiņas grāmatvedības kārtošanai vienkāršā ieraksta reģistrā: "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumos Nr.188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā"". Grozījumi paredz papildināt Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu ar jaunām ailēm. Paredzēts žurnāla 19.aili “izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu” un 20.aili “izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem” sadalīt katru 2 daļās papildinot ar 19.1 un 20.1 ailēm, lai varētu atsevišķi uzskaitīt tās faktisko izdevumu summas, kam nepiemēro ierobežojumu, un tās, kam piemēro ierobežojumu 80% apmērā no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem taksācijas gada beigās, attiecīgi mainot aiļu līdzšinējo numerāciju. Ņemot vērā to, ka žurnālā atspoguļo un attiecīgi klasificē ar personas saimniecisko darbību saistītos naudas vai citu maksāšanas līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, tad nav pamata žurnālā norādīt atsavināta...

Jautājums: Kā rīkoties, ja darbinieces maternitātes atvaļinājums pārklājas ar ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu? Visi zinām, ka likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības. Pārfrāzēsim šo apgalvojumu: likuma nezināšana (un neuzticēšanas tiem, kas šo likumu pārzina) nenovērš no tā izrietošās sekas. Lietas būtība ir šāda: darbiniecei iestājusies grūtniecība, tātad agri vai vēlu radīsies tiesības uz maternitātes atvaļinājumu. Izlasot likumu (vai saņemot informāciju citā veidā), darbiniece uzzina par savām tiesībām uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Jāpiebilst, ka šai darbiniecei, kas ir pedagoģe, atvaļinājums pienākas astoņas kalendāra nedēļas (faktiski 40 apmaksātas dienas). Par šo atvaļinājumu darba devējs uzzināja š.g. februārī. Sakarā ar to, ka šādam ekstra atvaļinājumam konkrētā periodā nebija paredzēti līdzekļi, kā arī šim pedagogam bija sarežģīti atrast aizvietotāju, skolas vadība mēģināja darbinieci atrunāt no pilna atvaļinājuma perioda izmantošanas. Turklāt šādā situācijā pastāv vēl viens svarīgs moments: nedz skolas vadība, nedz grāmatvedis nav lietas kursā, kad darbiniecei ir nozīmēts maternitātes atvaļinājuma sākums. Jāpiebilst, ka jebkurai topošajai māmiņai ārsts...

Otrdien, 24. aprīlī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām ar mērķi uzlabot transfertcenu dokumentācijas tiesisko regulējumu, tai skaitā to saskaņojot ar Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācijas (OECD) Bāzes erozijas un peļņas novirzīšanas (BEPS) projekta ietvaros pārskatītajām Transfertcenu vadlīnijām. Transfertcenu dokumentācija ir dokumentu kopums, ko sagatavo nodokļu maksātājs, lai pamatotu, ka ar saistītu ārvalstu uzņēmumu veiktā darījuma cena (vērtība) atbilst tirgus cenai. Likumā noteiktais mazinās iespēju, kad, manipulējot ar darījumu vērtību, uzņēmuma peļņa tiek novirzīta uz valsti, kur ir labvēlīgāks nodokļu režīms. Ar likumprojektu pārskatītās transfertcenu dokumentācijas prasības tiek pielāgotas mūsdienu situācijai, kad arvien biežāk viena pakalpojuma sniegšanā vai preces piegādē tiek iesaistīti vairākās valstīs esoši vienas uzņēmumu grupas uzņēmumi. Šādos gadījumos transfertcenu dokumentācijā nepieciešams norādīt informāciju par visas uzņēmumu grupas saimniecisko darbību kopumā. Transfertcenu dokumentāciju veidos divas daļas – globālā dokumentācija (informācija par visu uzņēmumu grupu kopumā) un vietējā dokumentācija (informācija par...

Saeima 19. aprīlī 3.lasījumā pieņēma grozījumus Revīzijas pakalpojumu likumā, kuru mērķis ir novērst pretrunu normatīvajos aktos, jo Revīzijas pakalpojumu likums dod tiesības zvērinātam revidentam neizpaust Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par aizdomīgiem darījumiem, kas skar nodokļu jomu. Tāpat tehniski tiek precizētas atsevišķas Revīzijas pakalpojumu likuma normas. Līdz šim zvērinātam revidentam likums piešķīra iespēju nepildīt likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto prasību kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTFNL) subjektam ziņot VID par tiem aizdomīgajiem darījumiem, kas skar nodokļu jomu. Tomēr zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības ir NILLTFNL subjekti, un līdz ar to viņiem arī ir pienākums saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 pantu ziņot VID par aizdomīgiem darījumiem. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai aizliegts izmantot vai atklāt bez klienta rakstveida piekrišanas komercnoslēpumu saturošu informāciju, izņemot šā panta otrajā daļā, šā likuma 33.pantā un NILLTFNL un regulā Nr.537/2014 minētos...

Labklājības ministrija informē, ka Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa rīkojums Nr.211 „Par darbadienas pārcelšanu 2018.gadā" paredz, ka 2018.gada 30.aprīļa (pirmdiena) darbadiena, kas iekrīt starp svētku dienu un brīvdienu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, tiek pārcelta uz sestdienu, 2018.gada 21.aprīli. Jau ilgstoši darba dienu pārcelšana tiek realizēta, ievērojot principu, ka darba diena pārceļama ar visām tiesībām un pienākumiem. Minētais princips nozīmē, ka izolētā darba diena tiek pārcelta, vadoties pēc tā, kādas tiesības darbinieks būtu ieguvis un kādi pienākumi darba devējam attiecībā pret darbinieku būtu jāievēro, ja izolētā darba diena nemaz nebūtu pārcelta uz citu dienu. Šis princips izriet no Darba likuma 6.panta par darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamību un 7.panta par vienlīdzīgu tiesību principa ievērošanu darba tiesiskajās attiecībās. Atbilstoši likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 1.pantam 1.maijs ir noteikta par svētku dienu - Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2018.gada 10.aprīlī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.205 “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju””, kas stājās spēkā 2018.gada 13.aprīlī (turpmāk – grozījumi). Lai pilnveidotu grāmatvedības kārtošanas normatīvo regulējumu, noteikumos ir veikti šādi būtiskākie grozījumi: 1. Saskaņā ar likumā “Par grāmatvedību” noteikto grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Uzņēmuma saimniecisko darījumu esamību apliecina ārēji un iekšēji attaisnojuma dokumenti, un tajos iekļautā informācija ir pamats ierakstiem grāmatvedības reģistros. Tā kā konstatētas neskaidrības noteikumos attiecībā uz attaisnojuma dokumenta saimnieciskā darījuma aprakstā un pamatojumā norādāmo informāciju, kā arī secināts, ka prasība uz attaisnojuma dokumenta norādīt ieraksta kārtas numuru ir novecojusi, grozījumi paredz precizētas informācijas sniegšanas prasības attaisnojuma dokumentiem: 1.1. papildināts noteikumu 7.3punkts, minot konkrētus piemērus darījumiem ar akcīzes precēm; 1.2. svītrots noteikumu 8.panta otrais teikums, kas noteica prasību uz papīra...

Ministru kabinets 17. aprīlī izskatīs Finanšu ministrijas sagatavotus likumprojektus, kas paredz vienādot nodokļu maksāšanas termiņu regulāri (reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā) maksājamiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem nodokļiem. Ar grozījumiem radīta iespēja, ka vienā maksājumā iespējams samaksāt vairākus nodokļu maksājumus, un mazināts administratīvais slogs. Tas nozīmē, ka no 2021. gada VID administrētos nodokļus (pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, elektroenerģijas nodokli, izložu un azartspēļu nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, mikrouzņēmumu nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli) būs iespējams samaksāt ne tikai vienā valsts budžeta ieņēmumu kontā, bet arī vienā maksājumā līdz mēneša 23. datumam. Tādējādi tiek mazināts laika un cilvēkresursu patēriņš, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas nodokļu maksājumu sagatavošanai un veikšanai. Sagatavotie likumprojekti radīs iespēju apvienot vairāku nodokļu maksājumus vienā maksājumā, bet neliegs iespēju nodokļu maksājumus veikt arī vairākos maksājumos, ja nodokļu maksātājam tā būs ērtāk, ievērojot tā finanšu plūsmu. No 2021. gada 1. janvāra tiks ieviests vienoto nodokļu konts VID administrētajiem valsts budžeta...

Valdība 10. aprīļa sēdē pieņēmusi vairākas izmaiņas attiecībā uz inventarizācijas veikšanas kārtību grāmatvedībā. Grozījumi apstiprināti Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju". Pirmkārt, izmaiņas paredz, ka gadījumā, ja kaut kādu iemeslu dēļ pārskata gada slēguma inventarizācijā nav iespējams veikt uzņēmuma mantas apjoma noteikšanu dabā, tad šīm ķermeniskajām lietām vai to kopumam uzņēmums drīkst sagatavot atsevišķu inventarizācijas sarakstu vai citu attaisnojuma dokumentu. Šajā dokumentā jāiekļauj attiecīgus skaidrojumus, tai skaitā, ja iespējams, norādi par to, kad inventarizāciju būs iespējams veikt. Šajā sakarā uzņēmuma vadītājs inventarizācijas instrukcijā arī var noteikt speciālu inventarizācijas kārtību, piemēram, mantas apjoma noteikšanai dabā ar šo noteikumu 49.punktā noteiktajiem paņēmieniem tajā pārskata gadā, kad tas būs iespējams. Interesanti, ka noteikumu grozījumu tekstā pat iekļauts konkrēts piemērs, ar kādu uzņēmuma mantas apjomu noteikšanu dabā varētu rasties problēmas: "militāriem objektiem, kas atrodas starptautisko militāro operāciju rajonos". Tāpat noteikumu grozījumi paredz, ka turpmāk inventarizācijas komisija varēs sagatavot tikai vienu...