GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodiskos materiālus: „Metodiskais materiāls par cigarešu inventarizāciju un akcīzes nodokļa starpības summas aprēķināšanu saistībā ar akcīzes nodokļalikmes maiņu 2018.gada 1.jūlijā” Saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” (turpmāk – likums) pārejas noteikumu 58.punkta astoto apakšpunktu 2018.gada 1.jūlijā tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm, vienlaikus tiek noteikta arī augstāka minimālā cigaretēm piemērojamā akcīzes nodokļa likme. Cigarešu krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu jāveic visām personām, kurām ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence): 1) reģistrēta saņēmēja darbībai, kura speciālās atļaujas (licences) darbības ietvaros atļautas darbības ar tabakas izstrādājumiem; 2) tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecībai; 3) tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai. Metodiskā materiāla 1.pielikumā izveidots inventarizācijas saraksta veidlapas paraugs, kas izmantojams visām personām (izņemot mazumtirgotājus), veicot cigarešu vai cigarešu akcīzes nodokļa marku inventarizāciju. Veicot inventarizāciju par akcīzes nodokļa markām cigarešu nosaukuma vietā jānorāda dokument numurs, uz kura pamata izsniegtas akcīzes nodokļa markas. Metodiskā materiāla 2.pielikumā ir izveidots inventarizācijas saraksta veidlapas paraugs, kas piemērots...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 19. jūnijā ir apstiprinājusi grozījumus šādos FKTK normatīvajos noteikumos: “Apdrošinātāju publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas normatīvo noteikumu” grozījumi izstrādāti, lai veicinātu tirgus disciplīnu un papildus nodrošinātu sabiedrības informētību par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības rādītājiem, ņemot vērā 9. Starptautiskajā finanšu pārskatu standartā "Finanšu instrumenti" noteiktās prasības attiecībā uz finanšu pārskatu posteņiem. Turpmāk tiks ieviesta prasība apdrošinātājiem nodrošināt ceturkšņa pārskata brīvu pieejamību tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus kopš tā publiskošanas dienas. Pārskatu par 2018. gada pirmo ceturksni apdrošinātājs var publiskot triju mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām. “Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju pārskatu sagatavošanas normatīvo noteikumu” grozījumi ietver jaunas prasības attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību finanšu statistikas datu iesniegšanu, būtiski samazinot gada un ceturkšņa darbības pārskatos sniedzamās informācijas apjomu, kuru apdrošināšanas sabiedrības, kas nodibinājušas filiāles ārvalstīs, iesniedz finanšu statistikas vajadzībām, kā arī tiek precizēti norādījumi atsevišķu pārskatu pozīciju aizpildīšanai. Savukārt attiecībā uz dalībvalstu apdrošinātāju filiāļu ceturkšņa bilances pārskatu finanšu...

Valdība 19. jūnija sēdē izskatīja jaunus, vērienīgus Ministru kabineta noteikumus "Gada pārskata sagatavošanas kārtība". To mērķis ir noteikt vienādu normatīvo regulējumu budžeta iestādēm gada pārskata sagatavošanā. Projekts nosaka gada pārskata apjomu, strukturizētu finanšu pārskatu, apliecinājumu par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu, finanšu pārskata posteņu strukturētu skaidrojuma formu. Daļa no noteikumu projektā iekļautajām normām saistīta ar informācijas sniegšanu par VID administrētiem valsts budžeta ieņēmumiem. Valsts kontrole revīzijas Nr. 5.1-2-23-1/2010 ietvaros secināja, ka Saimnieciskā gada pārskata ieņēmumu daļā norādītā informācija ir nepilnīga, jo pārskatā nodokļu ieņēmumi netiek norādīti pēc uzkrāšanas principa, līdz ar to tas nav veidots atbilstoši SPSGS “Ieņēmumi no darījumiem bez apmaiņas (nodokļi un transferti)” prasībām un tajā nav norādīta informācija par valsts un pašvaldību nodokļu un nodevu aprēķinātajiem ieņēmumiem, nesaņemtajām summām, kas izveidojušās nodokļu maksātājiem likumos noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā. Iepriekš likums neparedzēja valsts budžeta ieņēmumu grāmatvedības uzskaiti kārtot atbilstoši uzkrāšanas principam, bet saskaņā ar likuma 2017.gada 23.novembra grozījumiem paredzēts,...

Jautājums: Komercsabiedrības īpašumā ir vieglā automašīna, par kuru maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli. 2018.gada novembrī automašīnai noteiktā degvielas patēriņa norma uz 100 km ir pārsniegta. Vai pārsnieguma summu iekļauj nodokļa bāzē, piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokli? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Pie izdevumiem, kuri ir nesaistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita arī transportlīdzekļa (par kuru maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli) degvielas iegādes izdevumus, ja tie pārsniedz noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem. Tādēļ ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj: 1) degvielas iegādes izdevumus, kas pārsniedz noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, 2) aprēķināto pievienotās vērtības nodokli no degvielas iegādes izdevumiem, kas pārsniedz noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem.

Jaunā Uzņēmumu ienākumu nodokļa deklarēšanas kārtība jūlija vidū sola sagādāt pārdzīvojumiem pilnas dienas kā uzņēmējiem, tā grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem. Saskaņā ar likuma izmaiņām, turpmāk uzņēmumiem deklarācija būs jāiesniedz ik mēnesi, tādēļ pieaugs grāmatvežu darba apjoms, un arī grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumu klientiem jārēķinās ar ilgāku pasūtījuma izpildes laiku. Pakalpojuma sniedzēji pat bažījas, ka nespēs apkalpot visus pasūtītājus. Ja iepriekš UIN atskaite bija jāiesniedz reizi gadā, tad tagad uzņēmumiem katru mēnesi būs jāskaita ienākumi un izdevumi, lai aprēķinātu valstij nomaksājamā nodokļa apmēru. Tāpat kā ar algu reformu gada sākumā, UIN deklarēšanas izmaiņu dēļ grāmatvežiem vasaras otrajā pusē ar pirmo jauno deklarāciju būs darba pilnas rokas. Jau tagad var droši prognozēt, ka būs daudz neskaidrību par attaisnotajiem izdevumiem. Grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma vadītāja Ilona Markunaite ir pārliecināta, ka ikviena klienta nodokļu atskaites tiks iesniegtas termiņos un prasībām atbilstošā kvalitātē, tomēr neslēpj, ka UIN deklarācijas sastādīšana aizņems būtisku laiku un radīs zināmus sarežģījumus organizācijas darbībā kopumā. "Līdz...

Atgādinām, ka par periodu no 2018.gada janvāra līdz jūnijam nodokļu maksātājam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vienotu deklarāciju un veic uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksājumu līdz 2018.gada 20.jūlijam. 2018.gada pārējos mēnešos deklarāciju iesniedz un nodokli maksā katru mēnesi līdz nākamā mēneša 20.datumam. Ja nodokļa maksātājam neveidojas ar nodokli apliekams objekts konkrētajā mēnesī, tam ir tiesības deklarāciju neiesniegt (izņemot deklarāciju par pārskata gada pēdējo mēnesi). Ja nodokļa maksātājs līdz mēneša 20.datumam nav iesniedzis deklarāciju par taksācijas periodu, tiek uzskatīts, ka nodokļa maksātājam taksācijas periodā neveidojas ar UIN apliekama bāze un deklarācija ir iesniegta, bet deklarācija, kura tiek iesniegta pēc 20.datuma, ir uzskatāma par taksācijas perioda deklarācijas labojumu, izņemot deklarāciju par pārskata gada pēdējo mēnesi. Tātad deklarāciju iesniedz, ja nodokļa maksātājam par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam veidojas ar nodokli apliekams objekts. Deklarāciju nav jāsniedz tikai tādēļ, lai norādītu iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, zaudējumus vai citu informāciju, kas neietver ar nodokli apliekamos objektus...

Valsts ieņēmumu dienests ir izskatījis SIA “S” (turpmāk – Iesniedzējs), 2018.gada 11.aprīļa iesniegumu par uzziņu (turpmāk – iesniegums) un sniedz šādu uzziņu. Iesniedzējs sniedz šādu situācijas faktu izklāstu. Iesniedzēja pamatdarbības veids ir darbaspēka emigrācijas un kvalifikācijas dokumentu kārtošana un darbaspēka apmācību organizēšana. Lai veiktu šo darbību ir nepieciešama vieta darbinieku izmitināšanai. Lai optimizētu izmaksas Iesniedzējs nolēma nomāt personas H (personas kods….), kurš ir Iesniedzēja īpašnieks un valdes loceklis, privātīpašumu. Fizisko personu izmitināšanai ir nepieciešams veikt ēkā kārtējo remontu un telpu labiekārtošanu. Līdz ar to Iesniedzējs lūdz sniegt skaidrojumu: Vai Iesniedzējs drīkst telpu remontam un labiekārtošanai nepieciešamās izmaksas norakstīt kā izdevumus, kas saistīti ar saimniecisko darbību, ja ēku iznomās fiziska persona, kas paziņos VID par saimniecisko darbību, bet nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, un Iesniedzējs ieturēs 10% IIN no telpu nomas maksas atlīdzības maksāšanas brīdī? Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un ņemot vērā no minētajiem faktiem izrietošu konkrētu...

Valsts sekretāru sanāksmē 31. maijā izskatīti grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumos Nr.301 "Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem", kas paredz individuālajiem komersantiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanai ļaut izmantot metodes, kas paredzētas Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, lai atvieglotu sagatavot IIN maksātājiem IIN deklarāciju kalendārā gada beigās, vadoties no grāmatvedībā norādītās uzskaites divkāršajā ierakstu sistēmā, noteikumu projekts paredz, ka individuālais komersants ir tiesīgs: arī finanšu grāmatvedībā pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanai izvēlēties tādu pašu lietderīgās lietošanas laika ilgumu un nolietojuma aprēķināšanas (vērtības norakstīšanas) metodi, kāda paredzēta IIN likumā (11.5 pants), kā arī ir tiesīgs ievērot ar pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanu saistītos noteikumus, ko paredz normatīvie akti par IIN likuma normu piemērošanas kārtību.” (IIN likuma 11.5 pants, MK noteikumu Nr.899 79.2 un citi tam sekojošie punkti.); finanšu pārskata shēmām pievienot jaunus posteņus...

Jautājums: Vai nodokļa maksātājam ir tiesības pārskata gada laikā piemērot dažādus nodokļa atvieglojuma ziedotājiem veidus? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Nodokļa maksātājs, kas ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, ir tiesīgs pārskata gadā izvēlēties tikai vienu no trijiem atvieglojuma veidiem: 1) neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; 2) neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi; 3) samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 75 % no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20 % no aprēķinātās nodokļa summas par dividendēm. Nodokļa atvieglojuma ziedotājiem piemērošanu nosaka Uzņēmumu ienākuma nodokļa...

Saeima ceturtdien, 31. maijā, 1. lasījumā skatīs likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas izstrādāts, lai ieviestu transfertcenu dokumentācijas daļas – globālo dokumentāciju un vietējo dokumentāciju. Likumprojektā ir ietvertas šādas transfertcenu dokumentāciju regulējošās tiesību normas: Par transfertcenu dokumentācijas prasībām Noteikts subjektu loks, kam noteiktajos gadījumos ir pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju. Minētais subjektu loks ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs – rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, ja tas veic darījumus ar likumā noteiktu personu. Pēc VID rīcībā esošās informācijas par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas 2.pielikumā norādītajiem darījumu apjomiem par 2015.gadu var konstatēt, ka kopējais darījumu apjoms bija 14 478 899 616 EUR, no kuriem 8 525 232 993 jeb 59% bija darījumi ar saistītajiem nerezidentiem, bet atlikusī daļa 5 953 666 623 EUR jeb 41% bija darījumi ar saistītajiem iekšzemes uzņēmumiem. Līdz ar to Likumprojektā (tajā ietvertā likuma 15.2 otrās daļas 4.punktā) paredzēts, ka transfertcenu dokumentācija pēc nodokļu administrācijas pamatota pieprasījuma ir jāsagatavo arī...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs informē, ka uzņēmumam ir vairāki debitori, tai skaitā daļa vecāki par trim gadiem, kuriem ir rakstītas pretenzijas par parāda atmaksu, parādnieki nav likušies zinis, parādu nav atmaksājuši. Iesniedzējs uzkrājumus nedrošiem parādiem nav veidojis. Iesniegumā tiek aprakstītas divas situācijas. 1.situācija: Pēc kāda laika konstatēts, ka daļa šo parādnieku ir likvidēti. Tādēļ tiek pieņemts lēmums parādu norakstīt tieši izmaksās. Iesniedzējs jautā, kā rīkoties ar šādiem parādiem. Vai Iesniedzējs drīkst piemērot likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (iespējams iesniegumā domāts Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums) 9.panta trešās daļas 10.punktu un parādus neiekļaut ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē? 2.situācija: Parādnieki turpina savu darbību, parādu neapmaksā un paredzams, ka parāda atgūšana nebūs iespējama vai parāda atgūšanas izdevumi pārsniegs pašu parādu, tādēļ tiek pieņemts lēmums parādu norakstīt tieši izmaksās. Iesniedzējs jautā, vai šīs summas ir jāiekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē vai nav? VID, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 2018.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2017.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 EUR, ja tos izsniedzis viens aizdevējs. Kam jādeklarē aizņēmumi? Aizdevuma ņēmējam ir pienākums sniegt informāciju par saņemto aizdevumu, ja aizdevējs ir nerezidents vai arī fiziskā persona – rezidents –, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros. Pārējos gadījumos informāciju par izsniegto aizdevumu iesniedz aizdevējs, Latvijā reģistrēta juridiska persona. Aizņēmumi jādeklarē šādos gadījumos: ja aizdevumi ir izsniegti/saņemti 2017.gadā un to apmērs no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 EUR; ja aizdevumi no viena aizdevēja, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā (2016.gadā) nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā (2017.gadā) izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 EUR; ja aizdevumi no viena aizdevēja, kas izsniegti/saņemti 2017.gadā papildus aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 EUR. Atgādinām, ka...

Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumos Nr. 343 „Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju”, kas izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25. panta 4. punktu, paredz, ka noteikumos noteiktās darba aizsardzības prasības attiecas uz nodarbinātajiem, kuri, veicot darba pienākumus, katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju darbstacijā. Ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto. Šo noteikumu minēto prasību izpildei nepieciešamos izdevumus (piemēram, briļļu lēcu un briļļu ietvaru iegāde, darba briļļu izgatavošana) sedz darba devējs. Darba devējs speciālo medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) iegādes kārtību nosaka darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā. Pirms darba kārtības noteikumu sastādīšanas vai darba koplīguma slēgšanas darba devējs konsultējas ar nodarbinātajiem vai viņu uzticības personām un nodarbināto pārstāvjiem. Tātad darba devējs drīkst iegādāties darbinieka darba pienākumu veikšanai (kā specapģērbu) gan brilles, gan lēcas, gan briļļu ietvarus....

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka līdz šī gada 1. jūnijam ieskaitot vairākām iedzīvotāju kategorijām obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2017.gadā gūtajiem ienākumiem. Gada ienākumu deklarācija par 2017. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2018.gada 1.jūnijam obligāti jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.); ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli; ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2017.gadā pārsniedza 4000 euro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas); ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no dividendēm, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, no kuriem...

Saeimas deputāti ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz efektivizēt naudas sodu iekasēšanu no ārvalstu pārvadātājiem, kuri veikuši ceļu satiksmes vai autopārvadājumu jomas noteikumu pārkāpumus. “Ar plānotajām izmaiņām likumā paredzēts nodrošināt, ka ārvalstu pārvadātājam piemērotie naudas sodi valsts budžetā tiek samaksāti savlaicīgi un pilnā apmērā. Tāpat ārvalstu un nacionālajiem pārvadātājiem tiks nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, uzliekot pienākumu novērst pārkāpumus neatkarīgi no pārkāpēja valstiskās piederības,” norādījis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Likumprojekts paredz, ka lēmums par naudas soda uzlikšanu pieņemams pārkāpuma konstatēšanas vietā bez ārvalstu pārvadātāja klātbūtnes. Par pieņemto lēmumu paziņos, nosūtot protokolu–lēmumu ar elektroniskā pasta starpniecību, kā arī pārkāpuma konstatēšanas vietā informēs transportlīdzekļa vadītāju. Plānotie grozījumi paredz, ka lēmums stāsies spēkā paziņošanas brīdī, piemērotie sodi būs jāsamaksā nekavējoties un lēmumu būs iespēja pārsūdzēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā un kārtībā. Savukārt, lai novērstu pašu pārkāpumu, kontroles...