GRĀMATVEDĪBA

Sertificēta nodokļu konsultante Diāna Kļuškina ekspresintervijā "Bilances TV" skaidro, kādi vispārējie principi jaunajā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā mainījušies saistībā ar uz saimniecisko darbību neattiecināmām izmaksām:

Pirms 80 gadiem - 1938. gada 12. jūlijā - tika likts pamats neatkarīgai uzņēmumu revīzijai Latvijā - neatkarīga revidentu amata - izveide, informē Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA). Lai gan līdz mūsdienām profesijas pamatmērķis un ētikas standarti nav mainījušies, globalizācijas un jauno tehnoloģiju attīstības ietekmē profesijai ir nepieciešama daudz plašāka kompetence, ir jauni pienākumi, piemēram, cīņā ar ēnu ekonomiku un skaidrās naudas "atmazgāšanu”, un stingrāka nozares uzraugu kontrole. Sandra Vilcāne, LZRA valdes priekšsēdētāja: „Šis gads Latvijā ir īpašs. Pirms 100 gadiem tika izveidota mūsu valsts un pirms 80 gadiem – 1938. gada 12.jūlijā - Latvijā tika pieņemts likums „Par zvērinātiem revidentiem”, kas lika pamatu neatkarīga zvērinātu revidentu institūta izveidei mūsu valstī. Atgūstot neatkarību, 1993. gadā tika atjaunota neatkarīgu zvērinātu revidentu profesija. Tas bija arī gads, kad Latvijā ieviesa trīs jaunus likumus: likumu „Par zvērinātiem revidentiem”, likumu „Par grāmatvedību” un „Valsts kontroles likumu”. Valstī notika izmaiņas visā finanšu uzskaites sistēmā. Bija noteikts pārejas...

Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumu Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 8.4 punktā sniegts naudas avansa termina skaidrojums: 8.4 Šo noteikumu izpratnē skaidras vai bezskaidras naudas avanss ir maksājums fiziskajai personai – uzņēmuma darbiniekam, valdes vai padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram – uzņēmuma saimniecisko darījumu nodrošināšanai no uzņēmuma kases (skaidrā nauda) vai šīs personas bankas kontā no uzņēmuma bankas konta (bezskaidrā nauda), lai šī persona veiktu vienu vai vairākus maksājumus saskaņā ar doto uzdevumu (piemēram, komandējuma, preču iegādes vai pakalpojumu izmantošanas izdevumu segšanai). Citi uzņēmuma skaidras vai bezskaidras naudas maksājumi fiziskajai personai (piemēram, darba algas avanss vai samaksa, naudas aizdevums, individuālajam komersantam, individuālajam uzņēmumam, zemnieku vai zvejnieku saimniecībai – līdzekļu izņemšana no saimnieciskās darbības) netiek uzskatīti par skaidras vai bezskaidras naudas avansu. Kā norāda Marina Ķere, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas eksperte, uzņēmēja, finanšu grāmatvedības speciāliste, praksē uzņēmēji un grāmatveži lieto terminus “avanss pret norēķinu”, “avansu norēķinu persona”,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu izklāstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs ir noslēdzis līgumu par 136 darbinieku veselības apdrošināšanu (bez līdzekļu uzkrāšanas) uz gadu (no 09.11.2016. līdz 08.11.2017.), un visa apdrošināšanas prēmija tika samaksāta 2016.gada novembrī. Vienas polises cena ir 299,00 EUR. 2017.gada 9.jūnijā darbinieks A pārtrauca darba attiecības ar Iesniedzēju. Pārtraucot darba attiecības, Iesniedzējs un darbinieks var vienoties par vienu no 4 variantiem: 1. veselības apdrošināšanas polises darbība tiek pārtraukta (no veselības apdrošināšanas polises tiek izslēgts darbinieks A, noslēdzot papildus vienošanos ar apdrošināšanas kompāniju un pamatojoties uz izsniegto kredītrēķinu neizmantoto veselības polises prēmijas daļu apdrošināšanas kompānija atgriež Iesniedzējam); 2. veselības apdrošināšanas polises darbība tiek pārtraukta (no veselības apdrošināšanas polises tiek izslēgts darbinieks A un noslēdzot papildus vienošanos ar apdrošināšanas kompāniju neizmantoto veselības polises prēmijas daļa tiek izmantota agrāk neapdrošināta darbinieka B apdrošināšanai); 3. veselības apdrošināšanas polises darbība netiek pārtraukta, darbinieks A izpērk polisi par tās neizmantotās daļas vērtību kompensējot...

Sertificēta nodokļu konsultante Diāna Kļuškina ekspresintervijā "Bilances TV" skaidro, ka pirmajā jaunā parauga uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā ir svarīgi ne tikai uzrādīt ar nodokli apliekamos darījumus, bet arī fiksēt uz pagājušā gada beigām atlikušo nesadalīto peļņu, ar kuru varēs rīkoties bez nodokļa piemērošanas:

Tuvojoties 20. jūlijam - pirmajam datumam, līdz kuram jāiesniedz jaunā parauga uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas, "Bilances TV" skaidro, kā rīkoties situācijā, ja pirmajā pusgadā nav bijis ar nodokli apliekamo darījumu (dividenžu izmaksa, ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas, utt.). Sertificēta nodokļu konsultante Diāna Kļuškina skaidro - ja nav nodokļa apliekamās bāzes, deklarāciju var arī nesniegt, tomēr ieteicams to vienalga būtu izdarīt, īpaši, ja uzņēmums maksājis UIN avansa maksājumus:

Ar 2018. gada 1. janvāri ir stājies spēkā jauns Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums. Savukārt 2018. gada 13. februārī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi par UIN deklarācijā iekļaujamo informāciju. Šogad pirmā UIN deklarācija atbilstoši jaunajai kārtībai ir jāiesniedz līdz 2018. gada 20. jūlijam. Noteikumi neparedz deklarācijas veidlapas paraugu, bet tikai deklarācijā iekļaujamo informāciju. Deklarācija ir izstrādāta un pieejama aizpildīšanai elektroniskā veidā Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Kā palīgs deklarācijas aizpildīšanai EDS ir iestrādātas formulas un jautājumi, kas dod iespēju secīgi aizpildīt attiecīgās deklarācijas rindas tikai atbilstoši konkrētai nodokļa maksātāja situācijai, kā arī izmantot iepriekš iesniegtu informāciju. Piemēram, turpmāk varēs secīgi izmantot EDS sistēmā sākotnēji ievadīto informāciju saskaņā ar jaunā UIN likuma pārejas noteikumiem attiecībā uz nesadalīto peļņu, iepriekšējo gadu nodokļa zaudējumiem vai uzkrājumiem. UIN deklarācijas iesniegšanas termiņš – līdz pēctaksācijas perioda 20. datumam. Sākot ar 2018. gadu, taksācijas periods ir viens mēnesis. Tātad, nodokļa maksātāji deklarāciju sniegs un attiecīgi nodokli...

Nodokļu reformas ietvaros mainījusies gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas aizpildīšanas, gan tās iesniegšanas kārtība, tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina uzņēmējus būt vērīgiem, aizpildot UIN deklarāciju, un atgādina, ka pirmā deklarācija jāiesniedz līdz šī gada 20.jūlijam. Jaunā nodokļu reforma devusi priekšrocības uzņēmumiem – jo īpaši tiem, kas investē savā attīstībā. No 2018.gada reinvestētajai peļņai piemēro 0 % UIN likmi, proti, par peļņu, ko uzņēmums novirza attīstībai, UIN nav jāmaksā. Savukārt, saņemot dividendes, kuras aprēķinātas no 2018.gadā un turpmākajos gados gūtās peļņas, vairs nav jāmaksā 10 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis, jo jaunā kārtība paredz, ka UIN 20 % apmērā ir jāmaksā tikai peļņas sadales brīdī. No tā izriet nākamais ieguvums – no 2018.gada 1.jūlija ir atcelti UIN avansa maksājumi. Ņemot vērā konceptuāli jauno UIN maksāšanas režīmu, no 2018.gada 1.janvāra UIN deklarācija ir jāiesniedz un nodoklis jāmaksā vienu reizi mēnesī – līdz nākamā mēneša 20.datumam. Ja uzņēmumam neveidojas ar UIN apliekami ienākumi, deklarāciju...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šī gada jūnijā dažādās tirdzniecības vietās Latvijā veica preventīva rakstura pārbaudes. Tika pārbaudīts 821 komersants, 94% gadījumu konstatējot pārkāpumus. Pārbaudes tika veiktas nolūkā apzināt reālo situāciju un konsultēt tirgotājus. Vien nelielā daļā no pārbaudītajām tirdzniecības vietām tika lietoti kases aparāti un kases sistēmas, kas atbilst tehniskajām prasībām. Vairumā jeb 754 gadījumos iekārtas jaunajiem noteikumiem neatbilda. 44 gadījumos VID darbinieki fiksēja, ka komersants nereģistrē visus pirkumus; apmēram tikpat daudzos gadījumos tika secināts, ka kases aparātā esošā nauda nesakrīt ar kontroles izdrukās norādīto. Bija arī vairāki citi pārkāpumi, to skaitā deviņos gadījumos ar veikala pārdevēju nebija noslēgts darba līgums. “Pārbaudēs īpašu uzsvaru likām uz “Konsultē vispirms” principu, vēršot nodokļu maksātāju uzmanību uz pieļautajām kļūdām un neatbilstībām. Tāpat aicinājām labprātīgi novērst pieļautās kļūdas bez soda sankciju piemērošanas,” norāda VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa – Ādmine. Viņa uzsver, ka pārbaužu laikā iegūtā informācija tiks izmantota...

Ceturtdien, 5. jūlijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) likumā. Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi pilnveidot sabiedriskā labuma procesu un uzlabot SLO un nodokļu administrācijas sadarbību. Grozījumi nosaka konkrētu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību SLO uzraudzības funkcijas veikšanai, kā arī skaidrākus SLO statusa piešķiršanas kritērijus. Lai pilnvērtīgāk izvērtētu organizāciju atbilstību SLO statusam, biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai vismaz gadu kopš tās dibināšanas ir jādarbojas kādā no SLO jomām. Tāpat noteikts, ka VID visa veida saziņa ar SLO, veicot VID izdoto administratīvo aktu vai citas informācijas paziņošanu, notiek, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Sistēmas lietošanai pašlaik ir pieteikušās 99,9% no reģistrētajām SLO. Likumprojekts paredz, ka sabiedriskā labuma komisijas personālsastāvu ar rīkojumu apstiprina VID ģenerāldirektors, nevis Ministru kabinets, tādējādi mazinot administratīvo slogu. Likumprojektā ir noteikts, ka par visiem biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības gadiem ir jābūt iesniegtiem gada pārskatiem, tai skaitā atjaunojot SLO statusu. Tādējādi uz...

Šogad pirmo reizi tiks piemērots likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” noteiktais, ka gadījumā, ja svētku diena - Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena – iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu. Tātad šogad 9. jūlijs Latvijā būs brīvdiena. Tā, kā šī svētku diena ir pirmo reizi, Labklājības ministrija skaidro: Atbilstoši vispārējam principam darbs šajā brīvdienā darbiniekiem nav jāveic. Ja cilvēks tiek nodarbināts šī gada 9. jūlijā, darba devējam viņam ir jāpiešķir līdzvērtīga kompensējoša atpūta. Tiem darbiniekiem, kuri tiks nodarbināti šī gada 8. jūlijā, tas ir - svētku dienā, par darbu papildus jau noteiktajai darba algai būs jāizmaksā arī Darba likumā paredzētā piemaksa par darbu svētku dienā. Tas ir - ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu vai arī...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiskojis uzziņu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) normu piemērošanu atlaidei, kuru darba devējs piešķir saviem darbiniekiem, preču iegādei personiskajām vajadzībām. Faktu apraksts Iesniedzēja pamatdarbība ir apģērbu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos. Iesniedzējs apsver iespēju piešķirt saviem darbiniekiem iespēju iegādāties Iesniedzēja veikalos tirgotās preces (apģērbi un aksesuāri) ar atlaidi. Iesniedzēja darbinieki varētu izmantot iespēju iegādāties preces ar atlaidi tikai savām personiskajām vajadzībām. Iesniedzēja darbiniekiem piešķirtā atlaide būtu 30% apmērā no pamata cenas, par kuru preces tiek tirgotas Iesniedzēja veikalos. Cena ar atlaidi, par kādu Iesniedzēja darbinieki iegādātos preci, jebkurā gadījumā nebūtu mazāka kā Iesniedzēja izdevumiem, kas saistīti ar attiecīgo preču iegādi. Tas ir, preču pārdošana Iesniedzēja darbiniekiem ar atlaidi neradītu Iesniedzējam zaudējumus. Iesniedzēja darbiniekiem piešķirtā atlaide (30% apmērā) nebūtu lielāka kā atlaide, kas tiek piešķirta Iesniedzēja klientiem izpārdošanu vai speciālu akciju ietvaros. Attiecīgi Iesniedzēja darbinieku ieguvums būtu iespēja iegādāties preces ar atlaidi jebkurā laikā, kamēr Iesniedzēja klientiem attiecīgā atlaide būtu pieejama...

Pievienotās vērtības nodokļa likums noteiktā gadījumā atļauj izsniegt vienkāršoto nodokļa rēķinu, kurā jāietver mazāks informācijas apjoms. Kā skaidro Finanšu ministrijas publicētā "Grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmata mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām": Atbilstoši PVN likuma 126.panta pirmajai un otrajai daļai darījumos iekšzemē, kuru vērtība bez nodokļa ir mazāka par 150 eiro, reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības izrakstīt vienkāršoto nodokļa rēķinu, kurā ietverta šāda informācija: nodokļa rēķina izrakstīšanas datums; preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta), kā arī reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā; preču vai pakalpojumu saņēmēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta), kā arī reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā; preces nosaukums vai pakalpojuma veids un daudzums; preces vai pakalpojuma cena (ar nodokli vai bez nodokļa) un darījuma...

Grozījumu projekts likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas 28. jūnijā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, paredz vienkāršot un vienādot sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķinu. Gan darba ņēmējiem, gan pašnodarbinātajiem vidējo apdrošināšanas iemaksu algu paredzēts noteikt no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot četrus kalendāros mēnešus (šobrīd darba ņēmējiem tie ir divi, bet pašnodarbinātajiem trīs mēneši) pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Lai vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā neiekļautu pirmsdzemdību un pēcdzemdību atvaļinājuma laiku, paredzēts, ka, aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku un paternitātes pabalstam, apdrošināšanas iemaksu algas periods tiek skaitīts no mēneša, kurā piedzimis bērns. Tāpat grozījumos paredzēts, ka slimības pabalsts vecākiem pienāksies par bērnu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja bērnam atbilstoši Starptautiskajai statistiskajai slimību un veselības problēmu klasifikācijai noteikta saslimšana ar iedzimtām kroplībām, deformācijām un hromosomu anomālijām. Arī gadījumos, ja bērnam ir ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas, audzēji vai, ja saslimis...

Viens no svarīgākajiem nodokļa bāzi veidojošajiem objektiem ir nosacīti sadalītā peļņa, kas cita starpā ietver ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, kuri savukārt ietver reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus virs 5% no uzņēmuma iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par ko budžetā samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam šīs izmaksas grāmatvedībā jāuzskaita atsevišķi. Kā norādījis Valsts ieņēmumu dienests (VID), personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi ietver: izdevumus darbiniekiem paredzētu kolektīvu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu nodrošināšanai un citi izdevumi darbinieku kolektīva motivēšanai, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar IIN apliekamajā bāzē vai ja likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” šim ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums; izdevumus darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu; - izdevumus saistībā ar sociālās infrastruktūras objektiem, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību un nav paredzēti dzīvesvietas nodrošināšanai darbiniekam: darbinieku izmitināšanas...