GRĀMATVEDĪBA

Jaunā Uzņēmumu ienākumu nodokļa deklarēšanas kārtība jūlija vidū sola sagādāt pārdzīvojumiem pilnas dienas kā uzņēmējiem, tā grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem. Saskaņā ar likuma izmaiņām, turpmāk uzņēmumiem deklarācija būs jāiesniedz ik mēnesi, tādēļ pieaugs grāmatvežu darba apjoms, un arī grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumu klientiem jārēķinās ar ilgāku pasūtījuma izpildes laiku. Pakalpojuma sniedzēji pat bažījas, ka nespēs apkalpot visus pasūtītājus. Ja iepriekš UIN atskaite bija jāiesniedz reizi gadā, tad tagad uzņēmumiem katru mēnesi būs jāskaita ienākumi un izdevumi, lai aprēķinātu valstij nomaksājamā nodokļa apmēru. Tāpat kā ar algu reformu gada sākumā, UIN deklarēšanas izmaiņu dēļ grāmatvežiem vasaras otrajā pusē ar pirmo jauno deklarāciju būs darba pilnas rokas. Jau tagad var droši prognozēt, ka būs daudz neskaidrību par attaisnotajiem izdevumiem. Grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma vadītāja Ilona Markunaite ir pārliecināta, ka ikviena klienta nodokļu atskaites tiks iesniegtas termiņos un prasībām atbilstošā kvalitātē, tomēr neslēpj, ka UIN deklarācijas sastādīšana aizņems būtisku laiku un radīs zināmus sarežģījumus organizācijas darbībā kopumā. "Līdz...

Atgādinām, ka par periodu no 2018.gada janvāra līdz jūnijam nodokļu maksātājam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vienotu deklarāciju un veic uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksājumu līdz 2018.gada 20.jūlijam. 2018.gada pārējos mēnešos deklarāciju iesniedz un nodokli maksā katru mēnesi līdz nākamā mēneša 20.datumam. Ja nodokļa maksātājam neveidojas ar nodokli apliekams objekts konkrētajā mēnesī, tam ir tiesības deklarāciju neiesniegt (izņemot deklarāciju par pārskata gada pēdējo mēnesi). Ja nodokļa maksātājs līdz mēneša 20.datumam nav iesniedzis deklarāciju par taksācijas periodu, tiek uzskatīts, ka nodokļa maksātājam taksācijas periodā neveidojas ar UIN apliekama bāze un deklarācija ir iesniegta, bet deklarācija, kura tiek iesniegta pēc 20.datuma, ir uzskatāma par taksācijas perioda deklarācijas labojumu, izņemot deklarāciju par pārskata gada pēdējo mēnesi. Tātad deklarāciju iesniedz, ja nodokļa maksātājam par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam veidojas ar nodokli apliekams objekts. Deklarāciju nav jāsniedz tikai tādēļ, lai norādītu iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, zaudējumus vai citu informāciju, kas neietver ar nodokli apliekamos objektus...

Valsts ieņēmumu dienests ir izskatījis SIA “S” (turpmāk – Iesniedzējs), 2018.gada 11.aprīļa iesniegumu par uzziņu (turpmāk – iesniegums) un sniedz šādu uzziņu. Iesniedzējs sniedz šādu situācijas faktu izklāstu. Iesniedzēja pamatdarbības veids ir darbaspēka emigrācijas un kvalifikācijas dokumentu kārtošana un darbaspēka apmācību organizēšana. Lai veiktu šo darbību ir nepieciešama vieta darbinieku izmitināšanai. Lai optimizētu izmaksas Iesniedzējs nolēma nomāt personas H (personas kods….), kurš ir Iesniedzēja īpašnieks un valdes loceklis, privātīpašumu. Fizisko personu izmitināšanai ir nepieciešams veikt ēkā kārtējo remontu un telpu labiekārtošanu. Līdz ar to Iesniedzējs lūdz sniegt skaidrojumu: Vai Iesniedzējs drīkst telpu remontam un labiekārtošanai nepieciešamās izmaksas norakstīt kā izdevumus, kas saistīti ar saimniecisko darbību, ja ēku iznomās fiziska persona, kas paziņos VID par saimniecisko darbību, bet nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, un Iesniedzējs ieturēs 10% IIN no telpu nomas maksas atlīdzības maksāšanas brīdī? Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un ņemot vērā no minētajiem faktiem izrietošu konkrētu...

Valsts sekretāru sanāksmē 31. maijā izskatīti grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumos Nr.301 "Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem", kas paredz individuālajiem komersantiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanai ļaut izmantot metodes, kas paredzētas Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, lai atvieglotu sagatavot IIN maksātājiem IIN deklarāciju kalendārā gada beigās, vadoties no grāmatvedībā norādītās uzskaites divkāršajā ierakstu sistēmā, noteikumu projekts paredz, ka individuālais komersants ir tiesīgs: arī finanšu grāmatvedībā pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanai izvēlēties tādu pašu lietderīgās lietošanas laika ilgumu un nolietojuma aprēķināšanas (vērtības norakstīšanas) metodi, kāda paredzēta IIN likumā (11.5 pants), kā arī ir tiesīgs ievērot ar pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanu saistītos noteikumus, ko paredz normatīvie akti par IIN likuma normu piemērošanas kārtību.” (IIN likuma 11.5 pants, MK noteikumu Nr.899 79.2 un citi tam sekojošie punkti.); finanšu pārskata shēmām pievienot jaunus posteņus...

Jautājums: Vai nodokļa maksātājam ir tiesības pārskata gada laikā piemērot dažādus nodokļa atvieglojuma ziedotājiem veidus? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Nodokļa maksātājs, kas ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, ir tiesīgs pārskata gadā izvēlēties tikai vienu no trijiem atvieglojuma veidiem: 1) neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; 2) neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi; 3) samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 75 % no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20 % no aprēķinātās nodokļa summas par dividendēm. Nodokļa atvieglojuma ziedotājiem piemērošanu nosaka Uzņēmumu ienākuma nodokļa...

Saeima ceturtdien, 31. maijā, 1. lasījumā skatīs likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas izstrādāts, lai ieviestu transfertcenu dokumentācijas daļas – globālo dokumentāciju un vietējo dokumentāciju. Likumprojektā ir ietvertas šādas transfertcenu dokumentāciju regulējošās tiesību normas: Par transfertcenu dokumentācijas prasībām Noteikts subjektu loks, kam noteiktajos gadījumos ir pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju. Minētais subjektu loks ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs – rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, ja tas veic darījumus ar likumā noteiktu personu. Pēc VID rīcībā esošās informācijas par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas 2.pielikumā norādītajiem darījumu apjomiem par 2015.gadu var konstatēt, ka kopējais darījumu apjoms bija 14 478 899 616 EUR, no kuriem 8 525 232 993 jeb 59% bija darījumi ar saistītajiem nerezidentiem, bet atlikusī daļa 5 953 666 623 EUR jeb 41% bija darījumi ar saistītajiem iekšzemes uzņēmumiem. Līdz ar to Likumprojektā (tajā ietvertā likuma 15.2 otrās daļas 4.punktā) paredzēts, ka transfertcenu dokumentācija pēc nodokļu administrācijas pamatota pieprasījuma ir jāsagatavo arī...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs informē, ka uzņēmumam ir vairāki debitori, tai skaitā daļa vecāki par trim gadiem, kuriem ir rakstītas pretenzijas par parāda atmaksu, parādnieki nav likušies zinis, parādu nav atmaksājuši. Iesniedzējs uzkrājumus nedrošiem parādiem nav veidojis. Iesniegumā tiek aprakstītas divas situācijas. 1.situācija: Pēc kāda laika konstatēts, ka daļa šo parādnieku ir likvidēti. Tādēļ tiek pieņemts lēmums parādu norakstīt tieši izmaksās. Iesniedzējs jautā, kā rīkoties ar šādiem parādiem. Vai Iesniedzējs drīkst piemērot likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (iespējams iesniegumā domāts Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums) 9.panta trešās daļas 10.punktu un parādus neiekļaut ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē? 2.situācija: Parādnieki turpina savu darbību, parādu neapmaksā un paredzams, ka parāda atgūšana nebūs iespējama vai parāda atgūšanas izdevumi pārsniegs pašu parādu, tādēļ tiek pieņemts lēmums parādu norakstīt tieši izmaksās. Iesniedzējs jautā, vai šīs summas ir jāiekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē vai nav? VID, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 2018.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2017.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 EUR, ja tos izsniedzis viens aizdevējs. Kam jādeklarē aizņēmumi? Aizdevuma ņēmējam ir pienākums sniegt informāciju par saņemto aizdevumu, ja aizdevējs ir nerezidents vai arī fiziskā persona – rezidents –, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros. Pārējos gadījumos informāciju par izsniegto aizdevumu iesniedz aizdevējs, Latvijā reģistrēta juridiska persona. Aizņēmumi jādeklarē šādos gadījumos: ja aizdevumi ir izsniegti/saņemti 2017.gadā un to apmērs no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 EUR; ja aizdevumi no viena aizdevēja, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā (2016.gadā) nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā (2017.gadā) izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 EUR; ja aizdevumi no viena aizdevēja, kas izsniegti/saņemti 2017.gadā papildus aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 EUR. Atgādinām, ka...

Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumos Nr. 343 „Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju”, kas izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25. panta 4. punktu, paredz, ka noteikumos noteiktās darba aizsardzības prasības attiecas uz nodarbinātajiem, kuri, veicot darba pienākumus, katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju darbstacijā. Ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto. Šo noteikumu minēto prasību izpildei nepieciešamos izdevumus (piemēram, briļļu lēcu un briļļu ietvaru iegāde, darba briļļu izgatavošana) sedz darba devējs. Darba devējs speciālo medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) iegādes kārtību nosaka darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā. Pirms darba kārtības noteikumu sastādīšanas vai darba koplīguma slēgšanas darba devējs konsultējas ar nodarbinātajiem vai viņu uzticības personām un nodarbināto pārstāvjiem. Tātad darba devējs drīkst iegādāties darbinieka darba pienākumu veikšanai (kā specapģērbu) gan brilles, gan lēcas, gan briļļu ietvarus....

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka līdz šī gada 1. jūnijam ieskaitot vairākām iedzīvotāju kategorijām obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2017.gadā gūtajiem ienākumiem. Gada ienākumu deklarācija par 2017. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2018.gada 1.jūnijam obligāti jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.); ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli; ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2017.gadā pārsniedza 4000 euro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas); ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no dividendēm, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, no kuriem...

Saeimas deputāti ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz efektivizēt naudas sodu iekasēšanu no ārvalstu pārvadātājiem, kuri veikuši ceļu satiksmes vai autopārvadājumu jomas noteikumu pārkāpumus. “Ar plānotajām izmaiņām likumā paredzēts nodrošināt, ka ārvalstu pārvadātājam piemērotie naudas sodi valsts budžetā tiek samaksāti savlaicīgi un pilnā apmērā. Tāpat ārvalstu un nacionālajiem pārvadātājiem tiks nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, uzliekot pienākumu novērst pārkāpumus neatkarīgi no pārkāpēja valstiskās piederības,” norādījis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Likumprojekts paredz, ka lēmums par naudas soda uzlikšanu pieņemams pārkāpuma konstatēšanas vietā bez ārvalstu pārvadātāja klātbūtnes. Par pieņemto lēmumu paziņos, nosūtot protokolu–lēmumu ar elektroniskā pasta starpniecību, kā arī pārkāpuma konstatēšanas vietā informēs transportlīdzekļa vadītāju. Plānotie grozījumi paredz, ka lēmums stāsies spēkā paziņošanas brīdī, piemērotie sodi būs jāsamaksā nekavējoties un lēmumu būs iespēja pārsūdzēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā un kārtībā. Savukārt, lai novērstu pašu pārkāpumu, kontroles...

Nepilnā gadā pēc ārpakalpojumu grāmatvežu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas ieviešanas noslēgto līgumu skaits seškāršojies, no tiem mazāk nekā trešdaļa pakalpojumu sniedzēju apdrošinājuši atbildību virs minimālā limita. Tas nozīmē, ka lielākā daļa grāmatvedības uzņēmumu pasargājuši sevi no neliela kļūdīšanās riska. Apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA apkopotie dati rāda, ka 71% grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju civiltiesisko atbildību apdrošinājuši par likumā noteikto minimālo limitu – 3000 eiro. Tikai 29% pakalpojumu sniedzēju pasargājuši sevi no prāvākiem zaudējumiem, noslēdzot līgumu par lielāku summu. Visbiežāk tie ir salīdzinoši lieli grāmatvedības uzņēmumi ar vairākiem klientiem. "Ārpakalpojumu grāmatvežu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir kā drošības spilvens grāmatvežiem. Jo lielāka apdrošināšanas summa, jo mīkstāks spilvens. Tomēr arī tas nenovērš kļūdīšanās risku. Precīza darba paveikšana joprojām ir pašu grāmatvežu ziņā, un, ikdienā strādājot ar tiem, esam bieži dzirdējuši, ka labākais instruments kļūdu nepieļaušanai ir pārdomāta, likuma prasībām atbilstoša grāmatvedības programma. Ja uzņēmums izlēmis ietaupīt uz apdrošināšanas rēķina, tā kļūst kritiski svarīga," uzsver Latvijā populārākās...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 17.05.2018. ir apstiprinājusi grozījumus "Kredītiestāžu publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas normatīvajos noteikumos", lai veicinātu vienotu izpratni un pieeju regulējošo prasību interpretācijai un piemērošanai šajā finanšu tirgus segmentā un ieviestu Eiropas Banku iestādes (EBA) pamatnostādnes. Pilnveidotais normatīvais ietvars kredītiestāžu publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanā nepieciešams, lai veicinātu tirgus disciplīnu un nodrošinātu sabiedrības papildu informētību par tā dalībnieku darbības rādītājiem un ļautu ieinteresētajām personām pieņemt individuālus lēmumus, saņemot finanšu pakalpojumus. Turpmāk vienotās prasības publiski atklājamajai informācijai ļaus sniegt skaidru priekšstatu par kredītiestādes darbības rādītājiem tādā veidā, kas atbilst tās darbības apjomam un sarežģītībai. Saskaņā ar veiktajām izmaiņām: - ieviesta prasība atklāt informāciju arī par kredītiestādes konsolidācijas grupas finansiālo stāvokli un darbības rādītājiem konsolidācijas grupas līmenī; - precizēti bilances pārskata un peļņas vai zaudējumu aprēķina un pārējo apvienoto ienākumu aprēķina pārskata posteņi, ņemot vērā 9. starptautiskajā finanšu pārskatu standartā (SFPS) "Finanšu instrumenti" minētās prasības; - ieviesta prasība atklāt informatīvus datus...

Jautājums: Vai komercsabiedrībai ir tiesības neiesniegt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarāciju par 2018.gada pirmo pusgadu (2018.gada 20.jūlijā) un par 2018. gada novembri (2018.gada 20.decembrī), ja komercsabiedrība attiecīgi jūnijā un novembrī sadala dividendēs iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu (kas gūta līdz 2017.gada 31.decembrim), tai neveidojas ar nodokli apliekamā bāze un uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāmaksā? Komercsabiedrības pārskata gads ir kalendārais gads. Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (spēkā ar 01.01.2018.) 4.panta otrās daļas 1.punktu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ietver aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes, kas aprēķinātas no peļņas, kura gūta sākot ar 2018.gada 1.janvāri. Jāņem vērā, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 8. un 9.punkts paredz, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neiekļauj dividendes, kas tiek aprēķinātas, sadalot peļņu, kura uzrādīta bilancē 2017. gada 31. decembrī. Neatkarīgi no tā, kāda peļņas sadale tiek norādīta finanšu grāmatvedībā, uzņēmumu ienākuma nodokļa...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 16.maijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz efektivizēt naudas sodu iekasēšanu no ārvalstu pārvadātājiem, kuri veikuši ceļu satiksmes vai autopārvadājumu jomas noteikumu pārkāpumus. “Ar plānotajām izmaiņām likumā paredzēts nodrošināt, ka ārvalstu pārvadātājam piemērotie naudas sodi valsts budžetā tiek samaksāti savlaicīgi un pilnā apmērā. Tāpat ārvalstu un nacionālajiem pārvadātājiem tiks nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, uzliekot pienākumu novērst pārkāpumus neatkarīgi no pārkāpēja valstiskās piederības,” pēc komisijas sēdes norādīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Likumprojekts paredz, ka lēmums par naudas soda uzlikšanu pieņemams pārkāpuma konstatēšanas vietā bez ārvalstu pārvadātāja klātbūtnes. Par pieņemto lēmumu paziņos, nosūtot protokolu–lēmumu ar elektroniskā pasta starpniecību, kā arī pārkāpuma konstatēšanas vietā informēs transportlīdzekļa vadītāju. Plānotie grozījumi paredz, ka lēmums stāsies spēkā paziņošanas brīdī, piemērotie sodi būs jāsamaksā nekavējoties un lēmumu būs iespēja pārsūdzēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā un kārtībā. Savukārt, lai novērstu...