Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

GRĀMATVEDĪBA

Kā jaunajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarācijā mainīsies attaisnoto izdevumu norādīšana?
Kā jaunajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarācijā mainīsies attaisnoto izdevumu norādīšana?
Ministru kabinets 30. oktobra sēdē apstiprinājis jaunos noteikumus, kas regulē iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju aizpildīšanas kārtību.* Ar tiem apstiprināta jauna IIN deklarācijas forma, kas paredz būtiskas izmaiņas, t.sk., arī attaisnoto izdevumu norādīšanā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 10.panta 1.3 daļa nosaka, ka attaisnotie izdevumi par izglītību, medicīnas pakalpojumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem kopā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no maksātāja taksācijas gada apliekamā ienākuma lieluma, bet ne vairāk kā 600 eiro. Lai efektīvāk realizētu šo normu, paredzēts, ka visi attaisnotie izdevumi par izglītību, ārstnieciskajiem pakalpojumiem un ziedojumiem turpmāk tiks norādīti vienā deklarācijas pielikumā - D4 pielikumā (līdz šim tajā norādīja tikai izdevumus par ārstniecību un izglītību, kamēr izdevumus par ziedojumiem un dāvinājumiem norādīja D 8. un 8.1 rindās). Šādi jaunajā deklarācijas formas paraugā izskatās D4 pielikuma sadaļa par attaisnotajiem izdevumiem (klikšķināt, lai redzētu lielāku attēlu): Tāpat jaunajā deklarācijas formā ņemts vērā, ka attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstniecību (no 2018. un turpmākajiem gadiem), kas...
Kurus grāmatvežus gaida licencēšana?
Kurus grāmatvežus gaida licencēšana?
Kāpēc radusies iecere grāmatvežus licencēt un tieši kurus grāmatvežus šī prasība skars? Neliels ieskats žurnāla "Bilance" oktobra otrajā, šāgada 20. (440.) numurā publicētajā intervijā ar Agnesi Rudzīti, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori: Jau kopš gada sākuma publiskajā telpā aktualizējies jautājums par grāmatveža profesijas reglamentāciju, par to nesen tika runāts arī žurnāla "Bilance" apaļā galda diskusijā. Kas ir galvenie iemesli un argumenti par labu tam, kāpēc grāmatvežus būtu jāsāk stingrāk kontrolēt, sertificēt? Pirmkārt, to vēlas pati nozare - jau vismaz gadus desmit ir bijusi runa par šādu nepieciešamību, tā kā būtībā tas nav nekas jauns. Taču šobrīd jautājums ir kļuvis aktuāls tāpēc, ka Latvijā viesojušies "Moneyval" (Eiropas Padomes naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējuma komiteja) eksperti, kas izvērtējuši Latvijas situāciju nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā un secinājuši, ka viens no mūsu sistēmiskajiem trūkumiem ir arī tas, ka grāmatvežiem, kas ir viena no riska profesijām šajā...
Kā atšķirt preču piegādi no pakalpojumu sniegšanas samazinātās PVN likmes piemērošanai?
Kā atšķirt preču piegādi no pakalpojumu sniegšanas samazinātās PVN likmes piemērošanai?
Jautājums: Vai tipogrāfija drīkst par saviem pakalpojumiem izrakstīt rēķinu - pavadzīmi ar samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12 % apmērā, ja tā nodrukājusi mācību grāmatu? Grāmatai ir piešķirts ISBN un tipogrāfija uzskata, ka tā izdevniecībai piegādā jau gatavu mācību literatūru. Izdevniecība tipogrāfijai iesniedza oriģinālas mācību grāmatas maketu datorfaila veidā un pēc tam saņēma nodrukātu grāmatas tirāžu. Iespiedmateriālus drukai gādā tipogrāfija. Tālāk grāmata ir izdevniecības īpašums, kuru tā tirgo pati vai nodod tirdzniecības uzņēmumiem ar samazināto PVN likmi. Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Preču piegāde ir darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 20.punkts). Savukārt pakalpojumu sniegšana ir darījums, kas nav preču piegāde (Pievienotās vērtības nodokļa 1.panta 14.punkts). Tādējādi Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē preču piegāde un pakalpojuma sniegšana ir nošķirti darījumi. Nodokļa samazināto likmi 12 procentu apmērā piemēro iespieddarba vai elektroniska izdevuma...
Kā atšķirt PVN trīsstūrveida darījumu no PVN ķēžu darījuma?
Kā atšķirt PVN trīsstūrveida darījumu no PVN ķēžu darījuma?
Analizējot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 16. pantu attiecībā uz preču iegādēm Eiropas Savienības (ES) teritorijā, ir svarīgi ņemt vērā 3. un 4. punktu, lai nodalītu trīsstūrveida un ķēžu darījumus. Kā piemēru var izmantot darījumu, kurā ir iesaistīti trīs uzņēmumi, katrs reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs savā ES dalībvalstī, kad viens ir pārdevējs, viens starpnieks un viens gala pircējs. Ja visi uzņēmumi savā starpā ir vienojušies, ka prece tiks piegādāta no pārdevēja dalībvalsts uz gala pircēja dalībvalsti, tas uzskatāms par trīsstūrveida darījumu un starpnieks PVN deklarācijā nedeklarē preču iegādi ES teritorijā, tikai piegādi gala klientam PVN deklarācijas 482. rindā un PVN2 ar kodu “S”, kā tas noteikts PVN likuma 16. panta 4. daļā. Ja uzņēmumi savā starpā nav vienojušies un pārdevējs nav informēts par gala pircēju (vai tas ir PVN maksātājs gala piegādes valstī), starpniekam jādeklarē preču iegāde PVN deklarācijā un pēc tam preču piegāde gala klientam pēc PVN likuma 16. panta...