GRĀMATVEDĪBA

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija nesen paziņojusi, ka iestājas par grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju sertifikāciju, ņemot vērā, ka šobrīd tirgū aptuveni 70% no grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem ir grūti identificējami un nav iespējams novērtēt to sniegto pakalpojumu kvalitāti. Latvijas tirgū, pēc Uzņēmuma reģistra datiem, darbojas vairāk nekā 7 tūkstoši grāmatvežu ārpakalpojumu sniedzēju. Situācijā, kad valstī nepastāv grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju darbības reglamentācija, arvien biežāk izskan valsts institūciju, biznesa un investoru bažas par grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju spēju uzturēt profesionālo kvalifikāciju, nodrošināt sniedzamo pakalpojumu kvalitāti un savas darbības caurspīdīgumu, sniegt ieguldījumu cīņā ar korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mēģinājumiem, izpildot vietējo normatīvo aktu un starptautisko rekomendāciju prasības. “Pēdējo gadu laikā veiktās izmaiņas normatīvo aktu sistēmā un grāmatvedības ārpakalpojumu nozares darbības vidē būtiski ietekmēja gan pašus ārpakalpojumu sniedzējus, gan arī viņu klientus. Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas un valsts regulatoru kopīgi risināms uzdevums ir nodrošināt pārliecību, ka profesijas pārstāvji turpina sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, tādējādi sniedzot ieguldījumu valsts ekonomikas izaugsmē...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis jaunu metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no algas un citiem fiziskās personas ienākumiem". Tajā skaidrots arī, kā nodokļa likme jāpiemēro ienākumam no uzņēmuma līguma. Saskaņā ar Civillikumā noteikto ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli ienākuma izmaksātājs atskaita VSAOI – atbilstoši likmei, kas noteikta likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” vai Ministru kabineta 2017.gada 19.decembra noteikumos Nr.786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem” darba devējam un darba ņēmējam. Atskaitījumus (VSAOI, prognozēto neapliekamo minimumam, atvieglojumus) atskaita, piemērojot 20 % nodokļa likmi. Ienākuma no uzņēmuma līguma izmaksas brīdī ienākuma izmaksātājs piemēro progresīvo nodokļa likmi (ienākumam līdz 20 004 euro – 20 %, ienākumam no 20 004 euro līdz 55 000 euro – 23 %, ienākumam virs 55 000 euro...

Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot kontroles pasākumus, jaunajos kases aparātu modeļos CHD 2050 3.62.0, CHD 3030 3.62.1, CHD 3050 3.62.0, CHD 3050U 3.62.0, CHD 3850 3.62.0 un CHD 7 3.62.0 ir konstatējis vairākas būtiskas neatbilstības tehniskajām prasībām. Atbilstības pārbaudes institūcija SIA "Ernst &YoungBaltic" minētajiem kases aparātiem ir atsaukusi izsniegtos atbilstības apliecinājumus. Lietotāji, kuri jau ir iegādājušies un uzstādījuši šos kases aparātus, varēs turpināt tos lietot, tostarp pārvietot uz citu struktūrvienību vai pastāvīgo darbības vietu līdz jaunas atbilstības pārbaudes pabeigšanai un apliecinājuma par atbilstību tehniskajām prasībām izsniegšanai. Reģistrēt jaunus kases aparātus, kas atbilst iepriekš minētajiem modeļiem, uz sava lietotājvārda nebūs iespējams. Tiklīdz neatbilstības tiks novērstas, apkalpojošiem dienestiem būs jāveic lietotāju rīcībā esošo kases aparātu modeļu uzlabojumi. Atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajam, apkalpojošais dienests ir atbildīgs par iekārtu, to konstrukciju, programmu un plombu atbilstību likumā noteiktajām prasībām.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina par grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas attiecas uz skaidras naudas lietošanas aizliegumu. Grozījumi likuma 30.pantā paredz, ka no 2017.gada 1.janvāri ir spēkā skaidras naudas lietošanas aizliegums darījumos no 7200 eiro fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību Piemērs: Brālis savai māsai (neviens no viņiem neveic saimniecisko darbību) vēlas aizdot skaidrā naudā 7500 eiro automašīnas iegādei. Brālis savai māsai skaidrā naudā drīkst aizdot tikai 7200 eiro, savukārt atlikušos 300 eiro jāpārskaita bezskaidras naudas norēķinu veidā. Piemērs: Saimnieciskās darbības veicējs gadatirgū pārdod pašizgatavotas koka dārza mājiņas un vienas dārza mājiņas cena ir 8000 eiro. Pircējs (persona, kas neveic saimniecisko darbību) vēlas iegādāties dārza mājiņu skaidrā naudā. Koka mājiņu tirgotājs (saimnieciskās darbības veicējs) nedrīkst pārdot dārza mājiņu skaidrā naudā par 8000 eiro. Darījuma puses var vienoties, ka pircējs skaidrā naudā samaksās avansa maksājumu 5000 eiro apmērā, bet atlikušo daļu 3000 eiro apmērā pārskaitīs bezskaidras naudas norēķinu veidā.

Valdība 6. februārī atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Izmaiņas likumā paredz, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājs nebūs iesniedzis nodokļu vai informatīvo deklarāciju normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ar informāciju sistēmu starpniecību nodrošinās viņa saukšanu pie administratīvās atbildības bez paša klātbūtnes un VID amatpersonas iesaistes, pieņemot automātiski administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu un piemērojot naudas sodu. Likumprojekta tapšanas laikā Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iesniedza vairākus ierosinājumus, kas pasargātu nodokļu maksātājus no automātiskās soda piemērošanas bez savlaicīgas iepriekšējas brīdināšanas un gadījumos, kad deklarācijas iesniegšana fiksēta pirmo reizi. LPS lūdza regulējumā ietverto normu par VID informācijas sistēmās automatizēti fiksēto administratīvo pārkāpumu saistībā ar nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu un neiesniegšanu mīkstināt vismaz tā, ka automatizēti sodu varētu uzlikt tikai gadījumos, ja nodokļa maksātājs gada laikā jau ir kavējis deklarāciju iesniegšanas termiņu. LPS uzskata, ka nodokļu maksātājus vajadzētu atbrīvot no automātiski piemērota soda, ja deklarācijas termiņa...

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija iestājas par grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju sertifikāciju, ņemot vērā, ka šobrīd tirgū aptuveni 70% no grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem ir grūti identificējami un nav iespējams novērtēt to sniegto pakalpojumu kvalitāti. Pēc Uzņēmuma reģistra datiem, Latvijas tirgū darbojas vairāk nekā 7000 grāmatvežu ārpakalpojumu sniedzēju. Situācijā, kad valstī nepastāv grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju darbības reglamentācija, arvien biežāk izskan valsts institūciju, biznesa un investoru bažas par grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju spēju uzturēt profesionālo kvalifikāciju, nodrošināt sniedzamo pakalpojumu kvalitāti un savas darbības caurspīdīgumu, sniegt ieguldījumu cīņā ar korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mēģinājumiem, izpildot vietējo normatīvo aktu un starptautisko rekomendāciju prasības. "Pēdējo gadu laikā veiktās izmaiņas normatīvo aktu sistēmā un grāmatvedības ārpakalpojumu nozares darbības vidē būtiski ietekmēja gan pašus ārpakalpojumu sniedzējus, gan arī viņu klientus. Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas un valsts regulatoru kopīgi risināms uzdevums ir nodrošināt pārliecību, ka profesijas pārstāvji turpina sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, tādējādi sniedzot ieguldījumu valsts ekonomikas izaugsmē un attīstībā, kā arī...

Nodokļu reformas ietvaros ar šo gadu ir palielināts diferencētais neapliekamais minimums, kā arī ienākumiem līdz 1667 euro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas) samazināta nodokļa likme no 23 % uz 20 %. Tā kā gan diferencētā neapliekamā minimuma, gan arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvās likmes piemērošana ir atkarīga no personas ienākumiem, var veidoties situācijas, ka gada beigās rodas IIN pārmaksa vai parāds. Jāuzsver, ka tie darba ņēmēji, kuri strādā vienā darba vietā un citu ienākumu avotu nav (piemēram, autoratlīdzības, ienākumi no saimnieciskās darbības u.c.), kā arī tie, kuru pagājušā gada kopējie ienākumi nav mazāki par šī gada kopējiem ienākumiem, var nesatraukties, jo viņiem nodokļu parāds neveidosies. Nodokļu starpība var veidoties galvenokārt šādām iedzīvotāju grupām: personām, kuras pagājušajā gadā nav strādājušas pilnu gadu, vai personām, kurām iepriekš nav bijuši ienākumi (piemēram, māmiņas, kas atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, personas, kuras tikai nesen uzsākušas darba gaitas; personām, kurām ir vairāki ienākumu...

Maija Grebenko, žurnāla "Bilance" galvenā redaktore, 29. janvāra preses konferencē, kurā tika runāts par jaunās nodokļu reformas ietekmi uz grāmatvežu darbu, norādīja uz neatbilstību starp valsts pārvaldē deklarēto mērķi - birokrātiskā sloga samazināšanu - un arvien jauniem pienākumiem, kas tiek uzlikti grāmatvežiem. "Vislielākās bažas man ir par grāmatvežu slodzi. Mums visu laiku tiek stāstīts, ka birokrātija tiek samazināta, bet vienlaikus tiek radīti arvien jauni un jauni grozījumi un papildinājumi, kas uzveļ atbildību arvien vairāk un vairāk. (...) Man nav pārliecības, ka grāmatveži šodien var uzticēties tām programmām, kas viņiem steigā izstrādātas - nevar tik lielā steigā sagatavot kvalitatīvu dokumentu," sacīja M. Grebenko. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informatīvais tālrunis esot noslogots par 80% vairāk, un tas liecina, ka grāmatvežiem ir daudz neskaidrību, bet VID semināros trūkstot individuālas pieejas, jo situācijas katrā uzņēmumā atšķiras. "Viss beigsies ar to, ka darbiniekam pēc gada būs jāpiemaksā ienākuma nodoklis, jo nodoklis, ko grāmatvedis ieturējis, izrādīsies par mazu....

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) amatpersonas 2018.gada 24.janvārī apturēja personu grupu, kas laikā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2018.gada janvārim izvairījās no uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas aptuveni 100 000 euro apmērā, kā arī legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus. Par noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu aizturēta un par aizdomās turamo atzīta viena persona, kurai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka grupējuma darbības shēmā iesaistīti Latvijas uzņēmumi, kuru pamatnodarbošanās ir reklāmas izvietošanā internetā. Noziedzīgās shēmas “klientu” mērķis bija samazināt valsts budžetā maksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa apmēru un legalizēt noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus. Lai samazinātu valsts budžetā maksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa apmēru un legalizētu noziedzīgā veidā iegūtos finanšu līdzekļus, shēmas “klients” uzņēmuma grāmatvedības pārskatos iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem ārvalstu uzņēmumiem. Vienlaikus uzņēmuma grāmatvedības izdevumos tika iekļauti ar uzņēmumu saimniecisko darbību nesaistīti darījumi, tai skaitā personīgie ceļojumi, ar drifta automobiļa ekspluatāciju un pārbūvi saistīti izdevumi, kā...

Ministru kabineta komitejas sēdē 29. janvārī tika izskatīti divi Finanšu ministrijas sagatavotie likumprojekti - grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām" un Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Likumprojekti paredz : 1) palielināt naudas soda apmēru par iejaukšanos nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu programmatūrā, kā arī atsevišķi izdalot atbildību par ierīču un iekārtu kontrollentu nesaglabāšanu; 2) noteikt vienkāršotu administratīvā soda piemērošanas procesu par deklarāciju iesniegšanas termiņu kavēšanu, tādējādi izvairoties no atšķirīgas attieksmes pret nodokļu maksātājiem. Kā norādīts likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" anotācijā, Valsts ieņēmumu dienests ( VID), izvērtējot esošo sodu sistēmas efektivitāti attiecībā uz pārkāpumiem, kas saistīti ar nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu, secinājis, ka par minēto pārkāpumu piemērotie administratīvie sodi nesasniedz savu mērķi, proti, neattur nodokļu maksātājus no turpmākas pārkāpuma izdarīšanas. Nodokļu un informatīvo deklarāciju neiesniegšana vai iesniegšana, neievērojot normatīvajos aktos noteikto termiņu, apgrūtina iespēju VID veikt pilnvērtīgu kontroli pār nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka attiecībā uz maksājumiem, kuri tika izmaksāti nerezidentiem, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, ir piemērojama īpaša kārtība, kādā ienākumu izmaksātājs sniedz informāciju VID. Nodokļu maksātājs, kuram 2017.gada laikā ir bijušas izmaksas nerezidentiem – juridiskām personām - informāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, aizpildot EDS pārskatu par nerezidenta (izņemot fiziskas personas) gūtajiem ienākumiem Latvijas Republikā (turpmāk – pārskats). Par maksājumiem, no kuriem uzņēmumu ienākuma nodoklis ir ieturams izmaksas brīdī Par maksājumiem, no kuriem bija jāietur nodoklis izmaksas brīdī (t.i., ienākumino līdzdalības personālsabiedrībā; kooperatīvās sabiedrības peļņas daļa; atlīdzība par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem; atlīdzība par Latvijā esoša īpašuma izmantošanuvainekustamā īpašuma atsavināšanu; maksājumi personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās) informācija bija jāsniedz gada laikā. Ja kādā mēnesī bija veikts attiecīgais maksājums, tad līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam izmaksātājam bija jāiesniedz pārskats Valsts ieņēmumu dienestā, un pārskatā jānorāda visas maksājumu summas, neatkarīgi no to...

Viens no Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā ietvertajiem pasākumiem ir izvērtēt iespēju atļaut iegrāmatot ārzemju valūtā, kā arī izvērtēt iespēju atļaut vest grāmatvedību angļu valodā. Ministru kabineta 23. janvāra sēdē, izskatot Ekonomikas ministrijas konceptuālo ziņojumu par grāmatvedības vešanu angļu valodā un citu valūtu lietošanu grāmatojumos, valdība lēma par tālākajiem soļiem uzņēmējdarbības vides atvērtības nodrošināšanā. Konceptuālajā ziņojumā apskatīta arī citu valstu pieredze šo jautājumu risināšanā un pielietotie mehānismi, kā arī analizēts Latvijas tiesiskais regulējums un piedāvāti iespējamie risinājumi. Patlaban, ja attaisnojuma dokumentā vērtības mērs ir ārvalstu valūta, tajā norādītās summas naudas izteiksmē ierakstiem grāmatvedības reģistros pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienas sākumā. Savukārt Valsts valodas likuma 8.panta ceturtā daļa noteic, ka statistiskie pārskati, gada pārskati, grāmatvedības uzskaites dokumenti un citi dokumenti, kuri, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, iesniedzami valsts vai pašvaldību iestādēs, sastādāmi valsts valodā. Ziņojumā norādīts, ka pašreizējā Valsts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2018.gada 16.janvārī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.33 "Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumos Nr.399 "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu"", kas stājās spēkā 2018.gada 19.janvārī. Grozījumi veikti, lai pilnveidotu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniedzamo gada pārskatu pielikuma strukturēto formu, tādējādi samazinot administratīvo slogu saistībā ar gada pārskata iesniegšanu. Noteikumos veikti šādi būtiskākie grozījumi: 1) papildināts noteikumu 11.1 punkts, nosakot, ka, iesniedzot gada pārskatus arī par 2017.gadu, visām sabiedrībām neatkarīgi no to lieluma pielikumu EDS atļauts iesniegt kā papīra veidā sagatavota finanšu pārskata pielikuma elektronisku kopiju (skenēta dokumenta veidā); 2) strukturētā pielikuma forma papildināta ar 6.sadaļu "Informācija par posteņu pārklasifikāciju", kura jāiesniedz tikai tām sabiedrībām, kas izvēlējušās ieguldījumu īpašumus, bioloģiskos aktīvus vai pārdošanai turētos ilgtermiņa ieguldījumus atzīt, novērtēt un norādīt finanšu pārskatā saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem; 3) pielikumā ietverto tabulu ailes...

Līdz 1. februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) informatīvā deklarācija par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem . Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus. Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu jeb EDS, aizpildot un iesniedzot dokumentu “Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 euro”. Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2018. gada 1.februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2017. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma gada laikā...

Ministru kabinets 16. janvārī izskatījis apjomīgus grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli". Viena no grozīt plānotajām normām saistīta arī ar grāmatvedības kārtošanu. Līdz šim normatīvajos aktos noteikts, ka, sagatavojot attaisnojuma dokumentu par darījumiem vai darbībām ar akcīzes precēm, papildus Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” ievēro arī akcīzes preču apriti reglamentējošos normatīvos aktus. Iecerētie grozījumi paredz, ka turpmāk visas normas par administratīvo atbildību saistībā ar grāmatvedību un attaisnojuma, piegādes un pārvadājumu dokumentiem tiks noteiktas vienkopus, t.i., likumā “Par grāmatvedību”. "Praksē vienā attaisnojuma vai piegādes dokumentā var būt norādītas vairākas preces, tajā skaitā arī akcīzes preces. Tādējādi administratīvā atbildība par konstatētajiem pārkāpumiem attaisnojuma dokumenta vai piegādes dokumenta noformēšanā attiecībā arī uz akcīzes precēm, kā arī akcīzes preču elektroniskā administratīvā dokumenta vai vienkāršotā akcīzes preču pavaddokumenta apritē, kas paredzēta Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 155.1panta trešajā daļā, vai preču uzglabāšanu vai pārvietošanu bez pavaddokumentiem, kas paredzēta LAPK 155.1 panta...