Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

GRĀMATVEDĪBA

Kāda informācija jānorāda attaisnojuma dokumentā, lai to varētu izmantot par nodokļa rēķinu?
Kāda informācija jānorāda attaisnojuma dokumentā, lai to varētu izmantot par nodokļa rēķinu?
Dokumentu, kas satur visus attaisnojuma dokumentam obligātos rekvizītus, var izmantot par nodokļa rēķinu, ja tajā papildus tiek ievērotas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125.panta pirmajā daļā nodokļa rēķinam noteiktās prasības attiecībā uz uzrādāmo informāciju. Tas norādīts Finanšu ministrijas mājaslapā publicētajā "Grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmata mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām". Papildus norādāmā informācija attaisnojuma dokumentā ietver šādus datus: rēķina izrakstīšanas datums; rēķina vienas vai vairāku sēriju kārtas numurs, kas unikāli identificē rēķinu; preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds) un juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta); preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā; preču vai pakalpojumu saņēmēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds) un juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta); preču vai pakalpojumu saņēmēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā, ja nodokļu maksātājam ir piešķirts reģistrācijas numurs...
Kā jaunajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarācijā mainīsies attaisnoto izdevumu norādīšana?
Kā jaunajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarācijā mainīsies attaisnoto izdevumu norādīšana?
Ministru kabinets 30. oktobra sēdē apstiprinājis jaunos noteikumus, kas regulē iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju aizpildīšanas kārtību.* Ar tiem apstiprināta jauna IIN deklarācijas forma, kas paredz būtiskas izmaiņas, t.sk., arī attaisnoto izdevumu norādīšanā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 10.panta 1.3 daļa nosaka, ka attaisnotie izdevumi par izglītību, medicīnas pakalpojumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem kopā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no maksātāja taksācijas gada apliekamā ienākuma lieluma, bet ne vairāk kā 600 eiro. Lai efektīvāk realizētu šo normu, paredzēts, ka visi attaisnotie izdevumi par izglītību, ārstnieciskajiem pakalpojumiem un ziedojumiem turpmāk tiks norādīti vienā deklarācijas pielikumā - D4 pielikumā (līdz šim tajā norādīja tikai izdevumus par ārstniecību un izglītību, kamēr izdevumus par ziedojumiem un dāvinājumiem norādīja D 8. un 8.1 rindās). Šādi jaunajā deklarācijas formas paraugā izskatās D4 pielikuma sadaļa par attaisnotajiem izdevumiem (klikšķināt, lai redzētu lielāku attēlu): Tāpat jaunajā deklarācijas formā ņemts vērā, ka attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstniecību (no 2018. un turpmākajiem gadiem), kas...
Kurus grāmatvežus gaida licencēšana?
Kurus grāmatvežus gaida licencēšana?
Kāpēc radusies iecere grāmatvežus licencēt un tieši kurus grāmatvežus šī prasība skars? Neliels ieskats žurnāla "Bilance" oktobra otrajā, šāgada 20. (440.) numurā publicētajā intervijā ar Agnesi Rudzīti, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori: Jau kopš gada sākuma publiskajā telpā aktualizējies jautājums par grāmatveža profesijas reglamentāciju, par to nesen tika runāts arī žurnāla "Bilance" apaļā galda diskusijā. Kas ir galvenie iemesli un argumenti par labu tam, kāpēc grāmatvežus būtu jāsāk stingrāk kontrolēt, sertificēt? Pirmkārt, to vēlas pati nozare - jau vismaz gadus desmit ir bijusi runa par šādu nepieciešamību, tā kā būtībā tas nav nekas jauns. Taču šobrīd jautājums ir kļuvis aktuāls tāpēc, ka Latvijā viesojušies "Moneyval" (Eiropas Padomes naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējuma komiteja) eksperti, kas izvērtējuši Latvijas situāciju nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā un secinājuši, ka viens no mūsu sistēmiskajiem trūkumiem ir arī tas, ka grāmatvežiem, kas ir viena no riska profesijām šajā...
Kā atšķirt preču piegādi no pakalpojumu sniegšanas samazinātās PVN likmes piemērošanai?
Kā atšķirt preču piegādi no pakalpojumu sniegšanas samazinātās PVN likmes piemērošanai?
Jautājums: Vai tipogrāfija drīkst par saviem pakalpojumiem izrakstīt rēķinu - pavadzīmi ar samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12 % apmērā, ja tā nodrukājusi mācību grāmatu? Grāmatai ir piešķirts ISBN un tipogrāfija uzskata, ka tā izdevniecībai piegādā jau gatavu mācību literatūru. Izdevniecība tipogrāfijai iesniedza oriģinālas mācību grāmatas maketu datorfaila veidā un pēc tam saņēma nodrukātu grāmatas tirāžu. Iespiedmateriālus drukai gādā tipogrāfija. Tālāk grāmata ir izdevniecības īpašums, kuru tā tirgo pati vai nodod tirdzniecības uzņēmumiem ar samazināto PVN likmi. Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Preču piegāde ir darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 20.punkts). Savukārt pakalpojumu sniegšana ir darījums, kas nav preču piegāde (Pievienotās vērtības nodokļa 1.panta 14.punkts). Tādējādi Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē preču piegāde un pakalpojuma sniegšana ir nošķirti darījumi. Nodokļa samazināto likmi 12 procentu apmērā piemēro iespieddarba vai elektroniska izdevuma...
Kā atšķirt PVN trīsstūrveida darījumu no PVN ķēžu darījuma?
Kā atšķirt PVN trīsstūrveida darījumu no PVN ķēžu darījuma?
Analizējot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 16. pantu attiecībā uz preču iegādēm Eiropas Savienības (ES) teritorijā, ir svarīgi ņemt vērā 3. un 4. punktu, lai nodalītu trīsstūrveida un ķēžu darījumus. Kā piemēru var izmantot darījumu, kurā ir iesaistīti trīs uzņēmumi, katrs reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs savā ES dalībvalstī, kad viens ir pārdevējs, viens starpnieks un viens gala pircējs. Ja visi uzņēmumi savā starpā ir vienojušies, ka prece tiks piegādāta no pārdevēja dalībvalsts uz gala pircēja dalībvalsti, tas uzskatāms par trīsstūrveida darījumu un starpnieks PVN deklarācijā nedeklarē preču iegādi ES teritorijā, tikai piegādi gala klientam PVN deklarācijas 482. rindā un PVN2 ar kodu “S”, kā tas noteikts PVN likuma 16. panta 4. daļā. Ja uzņēmumi savā starpā nav vienojušies un pārdevējs nav informēts par gala pircēju (vai tas ir PVN maksātājs gala piegādes valstī), starpniekam jādeklarē preču iegāde PVN deklarācijā un pēc tam preču piegāde gala klientam pēc PVN likuma 16. panta...
Čeku loterijai rosina likumprojektā noteikt palielinātas naudas balvas
Čeku loterijai rosina likumprojektā noteikt palielinātas naudas balvas
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 9. oktobrī otrajā lasījumā skatīja Čeku spēles likumprojektu, kuram tiek mainīts nosaukums uz uz Čeku loterijas likums. Jaunākajā likumprojekta versijā arī palielināti naudas balvu apmēri. Saeimas komisijas atbalstītajā redakcijā otrajam lasījumam vairs nav paredzētas nedēļas izlozes, bet paredzēts, ka mēneša izlozē var laimēt vienu naudas balvu 10 000 eiro vērtībā, trīs naudas balvas 5000 eiro vērtībā un 50 naudas balvas 100 eiro vērtībā. Iepriekš bija paredzēts, ka nedēļas izlozes laikā var laimēt 10 naudas balvu, katru 200 eiro vērtībā, savukārt mēneša izlozes laikā bija paredzēts laimēt vienu naudas balvu 3000 eiro vērtībā. Paredzēta arī jauna izloze - gada izloze, kurā tiks izlozēti katrai mēneša izlozei reģistrētie 10 čeki, kuri attiecīgajā mēneša izlozē nav laimējuši. Gada izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 20 000 eiro vērtībā, četras naudas balvas 10 000 eiro vērtībā un piecas naudas balvas 2000 eiro vērtībā. Tāpat likumprojekts paredz, ka Padziļinātās sadarbības programmas...
VID reģistrā atjaunoti seši CHD kases aparātu modeļi
VID reģistrā atjaunoti seši CHD kases aparātu modeļi
Valsts ieņēmumu dienests (VID) vienotajā datubāzē ir reģistrējis sešus CHD kases aparātu modeļus, kas tika izslēgti no reģistra šī gada februārī pēc tam, kad tajos tika atklāta iespēja krāpties. Ražotājs ir veicis visus nepieciešamos uzlabojumus, un tagad kases aparāti arī VID skatījumā ir uzskatāmi par drošiem. Uzņēmēji, pirms iekārtu izslēgšanas no reģistra, jau bija iegādājušies 18,5 tūkstošus šo modeļu kases aparātu. VID ļāva turpināt lietot jau iegādātos, taču jaunus reģistrēt vairs nebija iespējams. Tagad, kad ražotājs ir novērsis visas nepilnības, kases aparātu modeļi ar jaunu programmatūras versiju ir atjaunoti datubāzē. VID vadības un apkalpojošā dienesta SIA “Computer Hardware Design” pārstāvju tikšanās laikā SIA “Computer Hardware Design” valdes loceklis informēja, ka par kļūdu novēršanu lietotājiem uzstādītajos kases aparātos nebūs jāmaksā. Atgādinām, ka 2018. gada 3.oktobrī VID vienotajā datubāzē tika reģistrēti kases aparātu CHD 2050, CHD 3030, CHD 3050, CHD 3050U, CHD 3850 un CHD 7 modeļi ar programmas versiju 3.84.2. Minēto modeļu kases...
VID skaidrojums par ieņēmumiem no virtuālās valūtas darījumiem un to iegrāmatošanu
VID skaidrojums par ieņēmumiem no virtuālās valūtas darījumiem un to iegrāmatošanu
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja SIA "H" komercdarbība ietver datorspēļu un virtuālo valūtu izveidi. Iesniedzējs ir izveidojis savu virtuālo valūtu ar nosaukumu “C”, kura tiks izmantota Iesniedzēja izveidotā datorspēlē. Iesniedzēja virtuālā valūta tika izveidota, 2017.gada nogalē izlaižot noteiktu skaitu Iesniedzēja virtuālās valūta vienību. Iesniedzēja izveidotā virtuālā valūta var tikt samainīta pret citām konvertējamām virtuālām valūtām, piemēram, Bitcoin. Iesniedzēja izveidotā virtuālā valūta tiks izmantota datorspēlē, kuras pabeigšana tiek plānota 2018.gada nogalē. Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu par šādiem jautājumiem: Vai atlīdzību, kas iegūta, samainot Iesniedzēja izveidoto virtuālo valūtu pret citu konvertējamu virtuālo valūtu, var norādīt bilances postenī “Nākamo periodu ieņēmumi”, jo faktiskie izdevumi saistībā ar Iesniedzēja virtuālās valūtas izveidošanu un integrēšanu datorspēlē Iesniedzējam rodas periodā pēc finanšu gada, par kuru Iesniedzējam ir pienākums iesniegt gada pārskatu, kā arī saņemtā atlīdzība dota par iespēju Iesniedzēja virtuālo valūtu izmantot datorspēlē, kura tiks izveidota tikai 2018.gada nogalē? VID uzziņas sagatavošanas procesā...
Saeimas deputāti diskutē par advokātu biroja tiesisko statusu un grāmatvedības kārtošanu
Saeimas deputāti diskutē par advokātu biroja tiesisko statusu un grāmatvedības kārtošanu
Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē 18.septembrī diskutēja par advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanu. Deputāti rosināja atbildīgās institūcijas turpināt darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes. Tieslietu ministrijas pārstāvji atzīmēja, ka patlaban Advokatūras likumā advokātu biroju tiesiskais statuss regulēts vispārīgi. Pastāv atšķirīgas likuma interpretācijas, radot neskaidrības par nodokļu administrēšanu. Piemēram, advokātu biroju reģistrēšanu PVN maksātāju reģistrā, kā arī par darba tiesiskajām attiecībām. Tieslietu ministrijas pārstāvji norāda, ka likumprojektā jāparedz – advokātu birojs ir civiltiesiska sabiedrība, kas izveidota uz sabiedrības līguma pamata. Darba grupas ierosinājums ir nostiprināt divas advokātu biroju darbības formas atbilstoši jau pastāvošajai praksei. Proti, plānots, ka advokātu biroju reģistrēs kā tiesību subjektu, ja advokāti apvienojas kopējai sadarbībai vienīgi juridiskās palīdzības sniegšanai, bet juridisko palīdzību katrs advokāts sniedz individuāli. Savukārt biroju reģistrēs kā privāto tiesību juridisku personu, ja advokāti apvienojas, lai sadarbotos juridiskās palīdzības sniegšanā, tajā skaitā uzņemoties kopīgu atbildību par sniegto juridisko palīdzību un visu izdevumu segšanu. Plānots,...
Kas jāņem vērā, uzskaitot izdevumus personāla ilgtspējas pasākumiem?
Kas jāņem vērā, uzskaitot izdevumus personāla ilgtspējas pasākumiem?
Sertificēta nodokļu konsultante Diāna Kļuškina ekspresintervijā "Bilances TV" skaidro, kas jāņem vērā, lai ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē varētu neieskaitīt UIN likumā atļautos personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas nepārsniedz piecus procentus no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi. Būtiski ievērot, ka par personāla ilgtspējas pasākumiem var uzskatīt tikai tādus pasākumus, kas tiek organizēti visam darbinieku kolektīvam, nevis, piemēram, atsevišķi tikai vadībai vai kādam konkrētam darbiniekam (tāpēc dzimšanas dienu sveikšanu pie ilgtspējas pasākumiem, visticamāk, nevarēs pieskaitīt).
LRGA novembrī varētu kļūt par Starptautiskās grāmatvežu federācijas biedru
LRGA novembrī varētu kļūt par Starptautiskās grāmatvežu federācijas biedru
Starptautiskā grāmatvežu federācijas (IFAC) valde pieņēmusi lēmumu rekomendēt federācijas padomei Latvijas republikas grāmatvežu asociācijas (LRGA) uzņemšanu federācijā par pilntiesīgu biedru, savā mājas lapā informē LRGA. Galīgā LRGA apstiprināšana par IFAC biedru gaidāma šāgada novembrī, kad notiks ikgadējā Padomes sanāksme. Līdzšinējais iestāšanās process bijis diezgan komplicēts - LRGA pieteikums uzņemšanai federācijā ticis nopietni izvērtēts, IFAC atbildīgais personāls esot vairākas reizes sazinājies ar LRGA, lai precizētu neskaidrības, saņemtu papildu informāciju, intervētu LRGA pārstāvjus. Savukārt 2018. gada aprīlī notikusi LRGA pārstāvju tikšanās ar IFAC Atbilstības konsultatīvās grupas dalībniekiem no 7 dažādām valstīm. Tikšanās laikā LRGA pārstāvji uzstājās ar prezentācijām un sniedza nepieciešamas atbildes. Šāgada jūlijā Atbilstības konsultatīvā grupa pieņēmusi lēmumu rekomendēt IFAC valdei LRGA uzņemšanu federācijā, pēc kā septembrī sekojis valdes lēmums šādu pašu rekomendāciju sniegt padomei.
"Bilances" rīkotajā diskusijā spriež, vai jāievieš grāmatvežu sertificēšana
"Bilances" rīkotajā diskusijā spriež, vai jāievieš grāmatvežu sertificēšana
Žurnāla "Bilance" organizētā "apaļā galda" diskusijā tikās grāmatvedības un revīzijas nozares sabiedrisko organizāciju un atbildīgo valsts institūciju pārstāvji, lai spriestu par nozares nākotnes attīstību. Sarunas centrālais temats bija grāmatvežu izglītības un kompetences līmeņa paaugstināšana, un galvenais priekšlikums šī mērķa panākšanai bija fundamentāls - grāmatvedības pārveidošana par reglamentēto profesiju, sertifikācijas un uzraudzības sistēmas ieviešana. Klātesošie bija vienisprātis - pašreizējais grāmatvežu izglītotības un profesionālās kompetences līmenis ir nepietiekams gan nodokļu normatīvā regulējuma izmaiņu un sarežģītības, gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontekstā. Grāmatvedības pārveidošana par reglamentēto profesiju varētu šo problēmu risināt, pieņemot, ka grāmatvežus sertificētu institūcija, kura šādu deleģējumu saņemtu tikai tad, ja tās darbības standarti atbilstu valsts prasībām. Diskusijas gaitā netika konkrēti definēts, vai runa ir tikai par ārpakalpojumu grāmatvežu, vai visu profesijā strādājošo sertifikāciju. Tāpat atbilde netika rasta uz jautājumu, ko darīt ar uzņēmumu vadītāju kompetenci grāmatvedībā, jo, kā zināms, likums atļauj grāmatvedību kārtot arī uzņēmuma vadītājam - vienīgajam valdes loceklim. Finanšu...
VID Padziļinātās sadarbības programmas nosacījumus iekļaus nodokļu likumā
VID Padziļinātās sadarbības programmas nosacījumus iekļaus nodokļu likumā
Ministru kabinets 4. septembrī izskatīs likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas saistīts ar konceptuālajā ziņojumā “Par Padziļinātās sadarbības programmas darbību un tās attīstības modeli” piedāvāto jaunā modeļa Padziļinātās sadarbības programmas ieviešanu. Jaunā atbalsta programma paredzēs maksimāli automātizēt programmas darbības procesu. Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku atlases process tiks īstenots pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošās informācijas automātiskas izvērtēšanas, tādējādi pārnesot administratīvo slogu no cilvēkresursiem uz informāciju sistēmu resursu. izvērtēšana notiks atbilstoši noteiktiem skaidri definētiem kritērijiem, tāpat sistēma regulāri atjaunos datus, lai izvērtētu uzņēmumu atbilstību atbalsta programmas nosacījumiem. Plāno, ka likumprojekts stāsies spēkā 2018. gada 1. oktobrī, lai paredzētu VID sistēmu pielāgošanas pārejas periodu, ieviešot jaunā modeļa Padziļinātās sadarbības programmu 2019.gada 1.janvārī. Paredzēts, ka jaunā modeļa Padziļinātās sadarbības programmā iekļaus aptuveni 2 500 komersantus. Ņemot vērā noteiktos Padziļinātās sadarbības programmas atlases kritērijus, līdz šim par tās dalībniekiem bija iespējams kļūt tikai lieliem uzņēmumiem. Savukārt jaunais modelis paredz nodokļu maksātāju grupēšanu līmeņos...
Datorprogrammu licenču iegrāmatošana
Datorprogrammu licenču iegrāmatošana
Pasaulē eksistē ap miljons dažādu datorprogrammu, daudzas no tām ir bezmaksas, bet liela daļa ir iegūstamas lietošanā, atbilstoši iegādājoties lietošanas licenci. Vienai datorprogrammai var būt dažādi iespējamie iegādes varianti, līdz ar to arī katram iegādes variantiem atbilstoša licence. Kopumā ir pieņemts uzskatīt, ka datorprogrammas ir nemateriāls ilgstošs ieguldījums, tomēr ne visos iegādes un licenču variantos tas tā ir. Tā kā ir daudz datorprogrammu licenču iegādes iespēju un licenču nosacījumu, SIA DPA Kvalitātes vadītāja, datorprogrammu licencēšanas un pārvaldības sertificēta speciāliste Sanita Meijere aplūkojusi principus, pēc kuriem vieglāk orientēties datorprogrammu licenču atbilstošā atspoguļošanā uzņēmuma grāmatvedībā. Būtiskākās definīcijas Nemateriālie aktīvi: identificējama nemateriāla vērtība bez fiziskas substances. Šī vērtība ir organizācijas kontrolēts resurss, kas iegūts kāda pagātnes notikuma rezultātā (piemēram, nopirkts vai pašu izstrādāts) un no kura izmantošanas nākotnē tiek sagaidīti ekonomiski labumi (naudas līdzekļi vai citas vērtības) (IAS 38. 8). Protams, kā datorprogramma, tā tās licence var tikt ietverta kādā fiziski taustāmā ietvarā –...
Kas grāmatvežiem jāzina par nodokļu auditu
Kas grāmatvežiem jāzina par nodokļu auditu
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes Kontroles metodikas un atbalsta daļas galvenā nodokļu inspektore Valija Šalamaja skaidro galveno, kas jāzina par VID auditiem. VID pienākumi, un kas ir nodokļu audits Viena no nodokļu administrēšanas pamatfunkcijām ir nodokļu kontrole. VID galvenie uzdevumi un pienākumi nodokļu kontroles jomā ir noteikti likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Viens no VID pienākumiem ir kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību. Nodokļu kontrole, kas ir viens no nodokļu administrēšanas pamata procesiem, tiek īstenota, veicot tematiskās pārbaudes, nodokļu auditus, datu atbilstības pārbaudes, nodokļu apmēra precizēšanu, apsekošanas, novērošanas, un to mērķis nodrošināt pilnīgu, savlaicīgu un taisnīgu nodokļu un nodevu aprēķināšanu un iekasēšanu. Informācija par nodokļu kontroli, konkrētiem nodokļu kontroles veidiem tajā skaitā nodokļu auditu pieejama VID mājaslapas sadaļā „Nodokļi” (Nodokļi " Nodokļu kontrole " Nodokļu kontroles veidi). Nodokļu audits ir nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas...