GRĀMATVEDĪBA

Valsts kanceleja atgādina, ka, saskaņā ar grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” šogad 24. septembris ir noteikta kā svētku diena, jo Latvijā notiks Viņa Svētības pāvesta Franciska pastorālā vizīte. Līdz ar šiem grozījumiem gan Darba likuma 75.3 pantā, gan Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 11. daļā ir ietverts identisks stundas algas likmes aprēķins. Proti, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Ņemot vērā to, ka šie grozījumi ir pieņemti gada vidū un tie ietekmē kalendārā gada vidējo darba stundu skaitu, no 2018. gada 12. jūlija, veicot aprēķinus, ir jāpiemēro precizētais darba stundu skaits. Tas nozīmē, ka stundu algu likme, kas tika aprēķināta no 2018. gada sākuma, ir spēkā līdz 11....

Ministru kabinets (MK) 7. augustā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.584 "Kases operāciju uzskaites noteikumi"". Noteikumu projekts izstrādāts, lai pilnveidotu kases operāciju uzskaites noteikumus attiecībā uz iestādes, kura tiek finansēta no pašvaldības budžeta, administrēto nodokļu un nodevu vai maksas pakalpojumu iekasēšanas kārtību. Pašvaldības nodokļa iekasēšanu lielākoties organizē, piedāvājot iedzīvotājiem iespēju tā samaksu veikt gan ar bezskaidras naudas līdzekļu pārskaitījumu, gan skaidrā naudā pašvaldību kasēs, kā apliecinājumu par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu izsniedzot elektroniskā kases aparāta čeku. Vienlaikus pašvaldībām ir nepieciešams nodrošināt nodokļa iekasēšanu no iedzīvotājiem arī pagastu pārvaldēs, kurās nav pieejama pašvaldības kase. Ņemot vērā Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumus un, lai samazinātu administratīvo slogu pašvaldībām, noteikumu projekts paredz, ka iestāde, kura tiek finansēta no pašvaldības budžeta, saņemot no fiziskās personas skaidras naudas maksājumus par iestādes administrēto nodokli, nodevu vai par maksas pakalpojumu, drīkst atkāpties no prasības sagatavot atsevišķu kases ieņēmumu orderi par katru maksājumu. Tā...

No 2018. gada 12. jūlija ir spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. To mērķis ir precizēt subjektu loku, uz ko attiecas sankciju ievērošana un izpilde, kā arī tie nosaka VID kā kompetentās institūcijas tiesības pieņemt lēmumu par sodu noteikšanu, ja tiek pārkāpts likuma regulējums. Minētie likuma grozījumi nosaka, ka VID ir kompetentā institūcija, kas arī uzrauga starptautiskās un nacionālajās sankcijās noteikto finanšu un civiltiesisko ierobežojumu izpildi nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem un citām personām, kas noteiktas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Vienlaikus šīm VID uzraudzībā esošajām personām paredzēts pārejas periods līdz 2019.gada 1.maijam, līdz kuram tām atbilstoši savam darbības veidam, jāveic un jādokumentē starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējums, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju risku. Pamatojoties uz šo novērtējumu, ir jāizstrādā starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma, tostarp dokumentējot attiecīgās politikas...

Vairāki grāmatveži šobrīd ir šokēti, ieraugot savu darbinieku prognozēto neapliekamo minimumu periodam augusts – decembris, jo dažos gadījumos summa pārsniedza nevien 200, bet arī 300 un pat 400 eiro. Žurnāla BILANCE redaktore MAIJA GREBENKO sniedz skaidrojumu. Kāpēc veidojas šāda situācija un vai tam ir kāds pamats? Izlasīsim MK noteikumu Nr.676 „Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” 3. punktu: fiziskās personas maksimālais gada neapliekamais minimums: 2018. gadā – 2400 eiro. Tātad minimums nav noteikts mēnesim, bet gan gadam. Tas, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) minimumu paziņo mēnesim, saistīts tikai ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanas kārtību, nevis ar to, ka minimums nevar būt lielāks. Šomēnes mēs par to pārliecinājāmies. Kāpēc tā notiek? 2018. gada sākumā VID konstatē personas mēneša vidējos ieņēmumus, kas pārsniedz 1000 eiro. Darba vietā, kur iesniegta nodokļa grāmatiņa, tiek paziņots, ka prognozētais neapliekamais minimums 2018. gada periodam no 1. janvāra līdz 31. jūlijam ir...

Valsts Darba inspekcija informē, ka 2018.gada 21.jūnijā tika izdarīti grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredz, ka 2018. gada 24. septembris, Viņa Svētības pāvesta Franciska pastorālās vizītes Latvijā diena, tiek noteikts par svētku dienu. Gan Darba likuma 75.3pantā, gan Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta 11.daļā ir ietverts identisks stundas algas likmes aprēķins: “Stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.” Ņemot vērā to, ka šādi grozījumi ietekmē kalendārā gada vidējo darba stundu skaitu, kā arī to, ka grozījumi ir pieņemti gada vidū, sākot ar 2018.gada 12.jūliju, veicot aprēķinus, ir jāpiemēro precizētais darba stundu skaits. Tas nozīmē, ka stundu algu likme, kas tika aprēķināta no 2018.gada sākuma ir spēkā līdz 11.jūlijam...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis skaidrojumu par grozījumiem Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumos Nr.188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” (turpmāk – noteikumi). Ņemot vērā, ka ar 2018.gada 1.janvāri ir mainījusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtība salīdzinājumā ar līdz šim likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto, kā arī ir zaudējis spēku likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls (turpmāk – žurnāls) papildināts ar jaunām ailēm, skaidrota jauno vai precizēta līdzšinējo žurnāla aiļu aizpildīšanas kārtība, paredzētas izvēles iespējas žurnāla kārtošanai laika periodā līdz 2018.gada beigām, precizēta uzskaites un nolietojuma aprēķināšanas, kā arī atlikušās vērtības noteikšanas kārtība pamatlīdzekļiem, tai skaitā tiem, kas iegādāti līdz 2017.gada 31.decembrim. Faktisko izdevumu norakstīšanas ierobežojuma noteikšana: 1) žurnāla 19.aile “Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu” un 20.aile “Izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem”...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis informatīvo materiālu par grozījumiem Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumos Nr.301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem”. Ar 2018.gada 1.janvāri likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.pantā noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības, saimnieciskās darbības izdevumos ir tiesīgs iekļaut ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus tādā apmērā, kas nepārsniedz 80 % no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kā arī ir noteikti atsevišķi saimnieciskās darbības izdevumu veidi, kuri ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokli maksātājs, kurš grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, pēc korekciju veikšanas atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.1pantā noteiktajam nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20 % no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Tādējādi, lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem atvieglotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju sagatavošanu kalendāra gada beigās, vadoties no grāmatvedībā norādītās uzskaites divkāršā ieraksta sistēmā, noteikumos noteikts, ka individuālais komersants ir tiesīgs:...

Valdības sēdē 24. jūlijā izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumos Nr.188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā"". Noteikumi paredz papildināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu (turpmāk – žurnāls) ar jaunām ailēm, skaidrot jauno vai precizēt līdzšinējo žurnāla aiļu aizpildīšanas kārtību, paredzēt izvēles iespējas žurnāla kārtošanai laika posmā līdz 2018.gada beigām, kā arī precizēt uzskaites un nolietojuma aprēķināšanas, kā arī atlikušās vērtības noteikšanas kārtību pamatlīdzekļiem, tai skaitā tiem, kas iegādāti līdz 2017.gada 31.decembrim. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, paredzēts žurnāla 19.aili “izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu” un 20.aili “izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem” sadalīt katru 2 daļās papildinot ar 19.1 un 20.1 ailēm, lai varētu atsevišķi uzskaitīt tās faktisko izdevumu summas, kam nepiemēro ierobežojumu, un tās, kam piemēro ierobežojumu 80%...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja pamatdarbības veids ir tulkošanas un tulku pakalpojumi. Iesniedzēja klienti ir gan fiziskās, gan juridiskās personas. Iesniedzējs norāda, ka ar 2018.gada 25.maiju ir jāievēro un jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regula (ES) Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Vispārīgā datu aizsardzības regula). Saskaņā ar minētās regulas noteikumiem Iesniedzējam ir jānodrošina klientu personas datu aizsardzība. Piemēram, saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 17.pantu (Tiesības uz dzēšanu (tiesības “tikt aizmirstam”)) datu subjektam ir tiesības panākt, lai pārzinis bez nepamatotas kavēšanās dzēstu datu subjekta personas datus, un pārziņa pienākums ir bez nepamatotas kavēšanās dzēst personas datus, ja pastāv viens no šajā pantā minētajiem nosacījumiem. Iesniedzējs vērš uzmanību, ka daži tā klienti prasa dzēst viņu datus no visiem Iesniedzēja e-pasta sūtījumiem un serveriem, t.i., izmanto savas tiesības...

Ministru kabinets 24. jūlijā sanāk uz kārtējo valdības sēdi, un tā darba kārtībā iekļauts izskatīt arī Finanšu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumos Nr.301 "Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem"" . Kā norādīts šo noteikumu projekta anotācijā, MK noteikumi Nr.301 nosaka kārtību, kādā individuālie komersanti, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata (taksācijas) gadā pārsniedz 300 000 euro (turpmāk – individuālais komersants), sagatavo un iesniedz bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu (turpmāk – finanšu pārskats), kā arī finanšu pārskata saturu. MK noteikumi Nr.301 attiecas arī uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem, ciktāl IIN reglamentējošie normatīvie akti nenosaka citādi, ja šīs personas atbilstoši likumam “Par grāmatvedību” izvēlas kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā: individuālajiem komersantiem, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata (taksācijas) gadā nepārsniedz 300 000 euro; individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata (taksācijas) gadā nepārsniedz 300 000 euro;...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu situācijas faktu izklāstu. Iesniedzējs nodarbojas ar produkcijas vairumtirdzniecību. Iesniedzēja piegādātājs – ārzemju produkcijas ražotājs, kuru Iesniedzējs pārstāv Latvijas tirgū, rīko savā ražotnē tehniskās apmācības semināru un ielūdz Iesniedzēja pārstāvjus, kā arī tā veiksmīgāko un perspektīvāko klientu pārstāvjus uz savu ražotni ar mērķi motivēt klientus vairāk iegādāties tieši šī piegādātāja produkciju. Atsūtītajā pasākuma programmā ietilpst tehniskās un mārketinga apmācības, ražotņu un produkcijas izstāžu centra apmeklējums. Ražotājs sedz visus uzturēšanas izdevumus (naktsmītne, ēdināšana, transfers), bet Iesniedzējs sedz ceļa izdevumus, t.i., aviobiļešu un vīzu iegādes izdevumus. Iesniedzējs lūdz uzziņu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 98.pantu par sekojošiem jautājumiem: Vai aviobiļešu un vīzu iegādes izdevumus klientiem Iesniedzējs var attiecināt uz ar saimniecisko darbību saistītajiem izdevumiem? Ja aviobiļešu un vīzu iegādes izdevumi klientiem ir uzskatāmi par ar saimniecisko darbību saistītajiem izdevumiem, tad tie klasificējami kā reklāmas izdevumi? Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 99.panta otro daļu, Ministru kabineta 2007.gada 29.maija...

Sertificēta nodokļu konsultante Diāna Kļuškina ekspresintervijā "Bilances TV" skaidro, kādi vispārējie principi jaunajā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā mainījušies saistībā ar uz saimniecisko darbību neattiecināmām izmaksām:

Pirms 80 gadiem - 1938. gada 12. jūlijā - tika likts pamats neatkarīgai uzņēmumu revīzijai Latvijā - neatkarīga revidentu amata - izveide, informē Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA). Lai gan līdz mūsdienām profesijas pamatmērķis un ētikas standarti nav mainījušies, globalizācijas un jauno tehnoloģiju attīstības ietekmē profesijai ir nepieciešama daudz plašāka kompetence, ir jauni pienākumi, piemēram, cīņā ar ēnu ekonomiku un skaidrās naudas "atmazgāšanu”, un stingrāka nozares uzraugu kontrole. Sandra Vilcāne, LZRA valdes priekšsēdētāja: „Šis gads Latvijā ir īpašs. Pirms 100 gadiem tika izveidota mūsu valsts un pirms 80 gadiem – 1938. gada 12.jūlijā - Latvijā tika pieņemts likums „Par zvērinātiem revidentiem”, kas lika pamatu neatkarīga zvērinātu revidentu institūta izveidei mūsu valstī. Atgūstot neatkarību, 1993. gadā tika atjaunota neatkarīgu zvērinātu revidentu profesija. Tas bija arī gads, kad Latvijā ieviesa trīs jaunus likumus: likumu „Par zvērinātiem revidentiem”, likumu „Par grāmatvedību” un „Valsts kontroles likumu”. Valstī notika izmaiņas visā finanšu uzskaites sistēmā. Bija noteikts pārejas...

Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumu Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 8.4 punktā sniegts naudas avansa termina skaidrojums: 8.4 Šo noteikumu izpratnē skaidras vai bezskaidras naudas avanss ir maksājums fiziskajai personai – uzņēmuma darbiniekam, valdes vai padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram – uzņēmuma saimniecisko darījumu nodrošināšanai no uzņēmuma kases (skaidrā nauda) vai šīs personas bankas kontā no uzņēmuma bankas konta (bezskaidrā nauda), lai šī persona veiktu vienu vai vairākus maksājumus saskaņā ar doto uzdevumu (piemēram, komandējuma, preču iegādes vai pakalpojumu izmantošanas izdevumu segšanai). Citi uzņēmuma skaidras vai bezskaidras naudas maksājumi fiziskajai personai (piemēram, darba algas avanss vai samaksa, naudas aizdevums, individuālajam komersantam, individuālajam uzņēmumam, zemnieku vai zvejnieku saimniecībai – līdzekļu izņemšana no saimnieciskās darbības) netiek uzskatīti par skaidras vai bezskaidras naudas avansu. Kā norāda Marina Ķere, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas eksperte, uzņēmēja, finanšu grāmatvedības speciāliste, praksē uzņēmēji un grāmatveži lieto terminus “avanss pret norēķinu”, “avansu norēķinu persona”,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu izklāstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs ir noslēdzis līgumu par 136 darbinieku veselības apdrošināšanu (bez līdzekļu uzkrāšanas) uz gadu (no 09.11.2016. līdz 08.11.2017.), un visa apdrošināšanas prēmija tika samaksāta 2016.gada novembrī. Vienas polises cena ir 299,00 EUR. 2017.gada 9.jūnijā darbinieks A pārtrauca darba attiecības ar Iesniedzēju. Pārtraucot darba attiecības, Iesniedzējs un darbinieks var vienoties par vienu no 4 variantiem: 1. veselības apdrošināšanas polises darbība tiek pārtraukta (no veselības apdrošināšanas polises tiek izslēgts darbinieks A, noslēdzot papildus vienošanos ar apdrošināšanas kompāniju un pamatojoties uz izsniegto kredītrēķinu neizmantoto veselības polises prēmijas daļu apdrošināšanas kompānija atgriež Iesniedzējam); 2. veselības apdrošināšanas polises darbība tiek pārtraukta (no veselības apdrošināšanas polises tiek izslēgts darbinieks A un noslēdzot papildus vienošanos ar apdrošināšanas kompāniju neizmantoto veselības polises prēmijas daļa tiek izmantota agrāk neapdrošināta darbinieka B apdrošināšanai); 3. veselības apdrošināšanas polises darbība netiek pārtraukta, darbinieks A izpērk polisi par tās neizmantotās daļas vērtību kompensējot...