GRĀMATVEDĪBA

Šī gada izskaņā ir pieņemti grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz, ka uzņēmumam ir tiesības lielu daļu grāmatvedības dokumentu (gada pārskatu, inventarizācijas sarakstu, grāmatvedības reģistru, grāmatvedības organizācijas dokumentu un attaisnojuma dokumentu) no papīra formas pārvērst elektroniskā formā. Tāpat jaunie grozījumi nosaka, ka digitāli pārvērstajam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālajam dokumentam. Uzņēmumam ir tiesības iznīcināt oriģinālo dokumentu, ja ievēroti likumā noteiktie nosacījumi: • nodrošināts oriģinālā dokumenta satura attēlojums un atbilstība likumā noteiktajam datu glabāšanas laikam; • nodrošināta satura lasīšana datora ekrānā un, ja nepieciešams, atvasinājuma veidošana papīra formā; • pārvērstais dokuments tiek aizsargāts pret neatļautu piekļūšanu, papildinājumiem, izmaiņām vai iznīcināšanu; • pārvēršanas process, kā arī oriģinālā dokumenta iznīcināšanas process tiek dokumentēts uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā Līdz šim Latvijā digitalizācija grāmatvedībā netika plaši izmantota, jo tiem uzņēmumiem, kuri strādāja ar digitāli pārvērstajiem dokumentiem, nācās uzglabāt un pārvaldīt arī to papīra oriģinālus. Tas neļāva pilnībā izmantot digitālās grāmatvedības sniegtās priekšrocības. Latvijas Republikas...

Pirmdien, 18. decembrī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola tikās ar Pasaules Bankas (PB) pārstāvjiem, lai uzsāktu Eiropas Komisijas (EK) atbalsta projektu, kas uzlabos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) analītisko kapacitāti efektīvākai nodokļu iekasēšanai. Projekta mērķis ir nodokļu administrācijas veiktspējas stiprināšana, sniedzot atbalstu nodokļu ieņēmumu izpildes uzlabošanai un vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādņu īstenošanai. Projektu pilnībā finansē EK. Projekta programmā būs trīs galvenie virzieni – PVN nemaksāšanas novēršana, atbilstības pārvaldība un revīzija, kā arī VID analītiskās spējas pilnveidošana. Pasaules Banka nodrošinās tehniskās palīdzības sniegšanu VID darbiniekiem, īstenojot Latvijas valdības vidēja termiņa nodokļu stratēģiju. Šī stratēģija paredz nodokļu iekasēšanas palielinājumu par 4 procentiem, salīdzinot ar 2016. gada nodokļu iekasēšanas sākumstāvokli. Tiekoties ar PB ekspertiem, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra: “Ēnu ekonomikas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas ierobežošana vienmēr bijusi Finanšu ministrijas uzmanības centrā. Tamdēļ projektā ir izvirzīti aktuālie jautājumi, kas saistīti ar krāpniecības mazināšanu, jo īpaši pievienotās vērtības nodokļa nomaksā. Latvijas interese ir uzlabot VID analītisko...

Arta Priede, Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja, žurnāla "Bilance" konferencē 24. novembrī sniedza ieskatu svarīgākajās normatīvo aktu izmaiņās grāmatvedības jomā. Viena no būtiskākajām izmaiņām ir tā, ka nodokļu deklarācijas turpmāk būs uzskatāmas par attaisnojuma dokumentiem. Tāpat ierakstiem grāmatvedības reģistros turpmāk varēs izmantot arī nodokļu administrācijas izdotus attaisnojuma dokumentus arī tad, ja tajos nebūs visi likumā noteiktie attaisnojuma dokumenta rekvizīti.

Arta Priede, Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja, žurnāla "Bilance" konferencē 24. novembrī sniedza ieskatu svarīgākajās normatīvo aktu izmaiņās grāmatvedības jomā. Dažas no tām paredz, ka no civiltiesiskās apdrošināšanas, kas no šāgada 1. jūlija bija jāsaņem visiem ārpakalpojumu grāmatvežiem, ir atbrīvotas valsts iestādes, kuras sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām valsts iestādēm, jo tas nav uzskatāms par grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanu. Citas izmaiņas paredz, ka grāmatvedības reģistru iegrāmatošanu varēs veikt nevis līdz gada beigām, bet ne vēlāk kā līdz tā finanšu pārskata parakstīšanas datumam, kuru sagatavo par šo finanšu pārskata periodu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir apstiprinājusi grozījumus "Kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvajos noteikumos". Grozījumi tika izstrādāti, lai sniegtu skaidrāku priekšstatu par tirgus dalībnieka darbību un finansiālās darbības rezultātiem, kā arī lai veicinātu tirgus disciplīnu un nodrošinātu sabiedrības papildu informētību par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības rādītājiem un ļautu ieinteresētajām personām pieņemt pamatotus lēmumus, saņemot finanšu pakalpojumus. Noteikumu grozījumos ietverta izmaiņa gada pārskata pielikumā, nosakot, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai jāatklāj noteikta kvalitatīva un kvantitatīva informācija par atalgojumu pārskata gadā. Šī prasība jāpiemēro ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai, sagatavojot finanšu pārskatus par 2017. gadu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izskatījis SIA “A”, reģ.Nr.(…) (turpmāk – Iesniedzējs), 2017.gada 25.oktobra iesniegumu Nr.7-2017 par uzziņas sniegšanu (turpmāk – iesniegums) un informē. Iesniedzējs iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs paskaidro, ka tas 2017.gada 16.oktobrī iesniedzis pieteikumu nodokļu atbalsta pasākumam nodokļa pamatparāda summai, kāda tā bijusi uz 2017.gada 1.jūniju. Atbalsta pasākumā samaksas termiņš Iesniedzējam bija piešķirts. Iesniedzējs norāda, ka saskaņā ar Nodokļu atbalsta pasākuma likuma 7.panta otro daļu pēc tam kad VID iesniegts iesniegums par piedalīšanos nodokļu atbalsta pasākumā, nodokļu maksātājam nav tiesību iesniegt deklarāciju precizējumus, kuri attiecināmi uz nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāda rašanās periodu. Iesniedzējs informē, ka tas sakarā ar tematiskās pārbaudes veikšanu no 2017.gada 1.novembra, bija iesniedzis pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas precizējumus par jūlija un augusta mēnesi, kas esot noraidīti ar atbildi – “Nodokļu maksātāja iesniegtais dokumenta “PVN taksācijas perioda deklarācija” par taksācijas periodu no 01.08.2017. līdz 31.08.2017. precizējums nav pieņemts, jo VID ir reģistrēts iesniegums par pieteikšanos...

Kā informē Labklājības ministrija, 2017.gada 27.jūlijā un 22.novembrī Saeimā pieņemtie gozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmē un sociālo iemaksu veikšanas kārtībā autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem. VSAOI likme tiek palielināta par 1 procentpunktu – no 34,09% uz 35,09%, kur 0,5 procentpunkts palielinās darba devēja iemaksām un 0,5 procentpunkts - darba ņēmēja veiktajām iemaksām. Pašnodarbinātajam likme paaugstinās par 1 procentpunktu. Pašnodarbinātā VSAOI likme 2018.gadā - 32,15% (31,15% + 1%). Sociālo iemaksu pieaugumu noteic jauns apdrošināšanas veids – veselības apdrošināšana, kā arī šo iemaksu veicējiem būs tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus (pilnu pakalpojumu grozu). Grozījumi par VSAOI likmes palielināšanu stāsies spēkā vienlaikus ar «Veselības aprūpes finansēšanas likumu», kas Saeimā 1.lasījumā pieņemts 2017.gada 5.oktobrī. Izmaiņas skārušas arī autoratlīdzības izmaksātājus, kam no saviem līdzekļiem no izmaksājamās autoratlīdzības apmēra jāveic 5% VSAOI. Izmaksātājs 5% VSAOI veic un deklarācijas iesniedz 1 reizi mēnesī. Šī iemaksa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 9.novembrī Saeimā ir pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"", kas stājas spēkā 2017.gada 6.decembrī. Likumā "Par grāmatvedību" veikti šādi grozījumi. Grāmatvedības kārtošanas organizēšana valsts un pašvaldību budžetu finansētajās iestādēs Likuma 3.pants ir papildināts ar piekto daļu, kurā noteikts, ja valsts vai pašvaldību budžeta finansētās iestādes (t.sk. aģentūras) sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām valsts vai pašvaldību budžeta finansētajām iestādēm (t.sk. aģentūrām), tās nav uzskatāmas par grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējām. Attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņš Līdz šim 8.panta trešajā daļā bija noteikts, ka ārējie un iekšējie attaisnojuma dokumenti jāiegrāmato ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā attaisnojuma dokuments ir saņemts vai izsniegts, un obligāti - pārskata perioda beigās. Grozījumos mainīts nosacījums par obligāto prasību - arī turpmāk ārējie un iekšējie attaisnojuma dokumenti būs jāiegrāmato ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā attaisnojuma dokuments ir saņemts vai izsniegts,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī un nosaka jaunu kārtību uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanai un maksāšanai. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikts konceptuāli jauns UIN maksāšanas režīms. Likums paredz nodokļa maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību, t.i., nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. Tādējādi nodoklis būs jāmaksā neatkarīgi no gada laikā gūto ienākumu apmēra tikai tad, ja nodokļa maksātājs sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās, veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus u.tml. Lai gan UIN avansa maksājumi saskaņā ar jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu nebūs jāveic, tomēr pārejas periodā no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam nodokļa maksātājiem ir pienākums veikt UIN avansa maksājumus (Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārejas noteikumu 5.punkts). Nodokļu maksātājs pārejas periodā no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam...

Par grāmatvedības, nodokļu un finanšu nozares žurnāla BILANCE konkursa "Gada grāmatvedis 2017" uzvarētāju šogad kļuvis valsts slimnīcas "Ģintermuiža" galvenais grāmatvedis Modris Putns, savukārt balvu "Par mūža ieguldījumu" saņēmusi biedrības "Patvērums "Drošā māja"" ilggadējā grāmatvede Selga Āboltiņa. Laureātu paziņošana un apbalvošanas ceremonija notika piektdien, 24. novembrī, žurnāla "Bilance" ikgadējā konferencē „Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi”. Grāmatvežu sabiedrību, akcentējot jaunās nodokļu reformas svarīgumu, uzrunāja arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule. D. Reizniece-Ozola: "Nodokļu reforma ir kā Stradivāri vijole" "Grāmatvedis ir cilvēks, kurš ievieš kārtību finanšu uzskaitē un ir padomdevējs uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem. Gada grāmatvedis šogad bijis nozīmīgākais sava uzņēmuma, organizācijas un līdz ar to arī visas valsts tautsaimniecības izaugsmei", konferences atklāšanas uzrunā sacīja D. Reizniece-Ozola. Ministre arī uzsvēra, ka grāmatvežu viedoklis nereti spēj ietekmēt uzņēmumu vadītāju un īpašnieku domas, un sevišķi būtiski tas esot nodokļu reformas ieviešanas procesā. "No jūsu viedokļa par to,...

Atgādinām, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā ( VID EDS) ir pieejams logrīks "atgādinājumi", kas ļauj sekot līdzi nodokļu saistību izpildes datumam un iesniegt deklarāciju termiņā. Kā zināms, normatīvajos aktos veiktās izmaiņas nosaka VID pienākumu - sākot ar 2018. gada 1.janvāri publiskot ziņas par nodokļu maksātājiem, kas kavē deklarāciju iesniegšanas termiņu. Lai izvairītos no nepatīkamām sekām, kuras paredzētas normatīvajos aktos par nodokļu disciplīnas neievērošanu, vēršam uzmanību, ka nodokļu maksātāju ērtībai VID EDS ir izveidots logrīks "Atgādinājumi". Izmantojot šo rīku ikviens uzņēmējs vai saimnieciskās darbības veicējs var ērti, kalendāra formātā sekot līdzi deklarāciju iesniegšanas termiņiem. Aicinām izmantot šo informatīvo rīku un iesniegt nodokļu deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā. No 2018.gada 1.janvāra VID publiskos informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri nokavējuši nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņu par vairāk nekā par 15 dienām. Šādu kārtību paredz 2017.gada 28.jūlijā pieņemtie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Pēc deklarāciju iesniegšanas, ziņas par kavējumu tiks dzēstas. VID...

Lai veicinātu sabiedrības informētību, kā arī komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) papildinās VID publiskojamo datu bāzi ar jaunu informāciju par nodokļu maksātājiem. Publiskojamās informācijas veids un apjoms noteikts likumā "Par nodokļiem un nodevām" veiktajos grozījumos. Likuma grozījumos noteikts, ka, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, VID jāpublisko informācija par: darba devējiem, kuri nav samaksājuši sodu par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu; darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks; nodokļu maksātājiem, kuri normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iesnieguši likumos paredzētās nodokļu deklarācijas; personām, kuras iekļautas riska personu sarakstā. Darba samaksas noteikumu pārkāpšana visbiežāk ir saistīta ar “aplokšņu” algu izmaksu. Informācija par darba devējiem, kuriem ir aktuāls un nenomaksāts administratīvais sods par konstatētu darba samaksas noteikumu pārkāpšanu, rosinās sabiedrību izvērtēt ar darbaspēka nodokļu izlietojumu saistītas situācijas, pamatojoties uz faktiem par atsevišķu tirgus dalībnieku vēlmi...

Finanšu ministrijā 16.novembrī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji tikās ar Latvijas Tirgotāju asociāciju (LTA) un Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju (LDTA), kā arī ar Nozīmīgo tirgotāju savienības pārstāvjiem saistībā ar neskaidrībām kases aparātu sertifikācijā (par to var lasīt šeit). Kā informē LTA, sarunā finanšu ministre pilnībā izprata radušās problēmas tirdzniecībā un uzdeva VID rast risinājumu, t.sk., kā sociāli atbildīgiem un godīgiem nodokļu maksātājiem realizēt jauno kases noteikumu prasības, neapturot uzņēmuma darbību un neveicot šobrīd liekus ieguldījumus nepiemērotas tehnikas iegādei. Jau iegādātos jaunos 14000 sertificētos un VID uzskaitē reģistrētos kasu aparātus, par kuru atbilstību noteikumiem VID izteicis šaubas, uzņēmēji tomēr varēs turpināt lietot un tirgotājus nesodīs. Tāpat tikšanās laikā panākta vienošanās, ka VID konsultatīvajā padomē izskatīs priekšlikumus par esošās kārtības vienkāršošanu, saglabājot pamatprincipu, ka pirkuma reģistrēšanas fakts kases aparātā nav dzēšams. LTA rosinās arī atļaut VID sertificēt un reģistrēt kases aparātus un sistēmas. Tam būtu dubultefekts - pirmkārt, samazinātos...

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ziņo, ka jau kopš 2014.gada norādījusi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uz aplamu rīcību godprātīgas pirkumu reģistrācijas uzlabošanā. Laikā, kad pasaulē vērojama tehnoloģiju attīstība, Latvijā tiek ieviests tas, kas jau pieder pagātnei - normatīvajā regulējumā dominē tādi “akmens laikmeta” termini kā: fiskālais atmiņas bloks, izejas koda iesniegšana VID, plombēšanas akts, kases ierīces tehniskā pase, u.c. mūsdienām neiedomājamas lietas. Turpretī LTA ir piedāvājusi citas efektīvas un lētas metodes pirkumu uzskaitei, piemēram, virknes kodus. VID ir pietiekami kompetenta institīcija, un LTA uzsver, ka nav vajadzīgi citi starpnieki kases aparātu sertifikācijai, tā radot iespēju iedzīvoties nezināmiem ierēdņiem un politiķiem. Jānovērš slēptā korupcija, kad speciāli izdomātas shēmas rezultātā ievējojami sadārdzinās sertifikācija. Privāta sertifikācijas sistēma nav nevienā Eiropas valstī, bet tur, kur sertifikācija tiek pieprasīta, to veic tikai valsts institūcijā. Starptautiskās kompānijas KPMG un Ernst & Young pie mums saņem tūkstošiem eiro uz iedzīvotāju rēķina, jo tirgotāji spiesti paaugstināt cenas, sedzot ar jauniem kases...

Valsts sekretāru sanāksmē 9. novembrī tika izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs", kas paredz apjomīgas izmaiņas tajā, kā valsts budžeta iestādēs turpmāk veicama grāmatvedības uzskaite. Viens no izmaiņu aspektiem skar arī ilgtermiņa ieguldījumu - nekustamo īpašumu uzskaiti. Noteikumu projektā noteikti pamatlīdzekļu un ieguldījumu īpašumu klasificēšanas kritēriji, atbilstoši kuriem katra pārskata perioda beigās jāizvērtē, vai nekustamie īpašumi grāmatvedībā uzskaitīti atbilstoši to ekonomiskajai būtībai un, ja ir nepieciešams, sākotnējo vērtību, uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu pārklasificē: pamatlīdzekļu sastāvā, ja pārskata gadā tie izmantoti funkciju nodrošināšanai, arī tad, ja tie iznomāti citai budžeta iestādei vai kapitālsabiedrībai; ieguldījuma īpašumu sastāvā, ja pārskata gadā tie nav izmantoti funkciju nodrošināšanai, bet iznomāti ārpus vispārējās valdības institucionālā sektora struktūrām, piemēram – privātpersonai, vai arī nav pieņemts lēmums par to izmantošanu. Ja ieguldījuma īpašumu iznomā kopā ar pārējiem pamatlīdzekļiem, piemēram, ēku iznomā kopā ar mēbelēm, tad ieguldījuma īpašumu sastāvā klasificē arī pārējos pamatlīdzekļus. Ieguldījuma īpašumus uzskaita...