GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz jautājumiem par kases aparātu lietošanu dažādās dzīves situācijās, piemēram, ja kases aparātu dažas dienas izmanto ārpus struktūrvienības. Jautājumš, vai tehniskajā pasē jābūt norādītai juridiskai adresei un atzīmei par to, ka kases aparāta lietošana notiks ārpus lietotāja pastāvīgās darbības vietas? Kā un kas tehniski to dara? Vai papīrveidā tehniskajā pasē veic atzīmi apkalpojošais dienests? Vai tad konkrēti ir jānorāda no kura datuma līdz kuram un kurā adresē notiks lietošana? VID norāda: ja tehniskajā pasē apkalpojošais dienests ir norādījis, ka EKA paredzēts lietošanai ārpus pastāvīgās darbības vietas, tad EKA, lietojot izbraukumā, nekas nav jānorāda, jo šis EKA ir paredzēts tikai šādai lietošanai. Savukārt, ja ikdienā EKA lieto pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā), bet dažreiz ārpus tās, tad par šo faktu ir jābūt ierakstam tehniskajā pasē (veic apkalpojošais dienests) un lietotājs to paziņo VID EDS. Jautājums, vai ir jālieto kases aparāts, ja persona veic tirdzniecību tirgū un navvai ir...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne "Bilances Akadēmijas" seminārā "UIN, aktuālās izmaiņas un jaunumi" 29. augustā skaidroja, kā jaunajā nodokļu sistēmā būs jāiegrāmato reprezentācijas izdevumi, kad par tiem būs, kad nebūs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis: "Šobrīd reprezentācijas izdevumus grāmatveži noraksta pozīcijā 40:60, kas nozīmē, ka 60% no reprezentācijas izdevumiem palielina apliekamo ienākumu. Turpmāk reprezentācijas izdevumi būs ļoti ciešā sasaistē ar darba algas fondu. Tas nozīmē, ka reprezentācijas izdevumi nevarēs pārsniegt 5% no darba algas fonda, par kuru darba devējs maksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tātad uzņēmumam ar lielu darba algas fondu reprezentācijas izmaksas varēs būt pietiekami lielas, bet, ja darba algas fonds ir mazāks, attiecīgi mazākas arī ar nodokli neapliekamās reprezentācijas izmaksas. Ja minētie 5% tiek pārsniegti, reprezentācijas izmaksas drīkst būt, taču tās tiek atzītas par ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām, un tas palielinās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. Pie reprezentācijas izdevumiem darba devējs varēs pieskaitīt arī personāla ilgtspējas pasākumus, ar...

Valsts sekretāru sanāksmē 17. augustā izsludināti kārtējie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", ar kuriem plānota Vienotā nodokļu konta ieviešana. Tas paredzēts ieviests Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem nodokļiem, uzņēmējdarbības riska valsts nodevai, valsts nodevai par numerācijas lietošanas tiesībām, citiem valsts noteiktajiem maksājumiem, piemēram, patentmaksai, maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu, maksājumiem par Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrāciju iesniegtajiem pieprasījumiem par nodokļu parādu piedziņu, un ar tiem saistītiem maksājumiem (turpmāk – VID administrētie nodokļu maksājumi), izņemot nekustamā īpašuma nodokļa, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksājumiem, jo šo nodokļu ieņēmumu uzskaiti un administrēšanu nodrošina attiecīgi pašvaldības un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”. Attiecībā uz VID muitas iestāžu administrētajiem maksājumiem (ievedmuitas nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, un akcīzes nodoklis (importējot)) vienotā nodokļu konta risinājumu piemēros ar brīdi, kad Centrālo muitas informācijas sistēmu integrēs MAIS, t.i., MAIS , tiks nodrošināta arī VID muitas iestāžu administrēto maksājumu uzskaite....

Finanšu instrumentus (arī atvasinātus finanšu instrumentus) komercsabiedrība novērtē patiesajā vērtībā, ievērojot šādus nosacījumus: novērtēšanu patiesajā vērtībā piemēro tikai tām finanšu saistībām, kuras ir tirdzniecības portfeļa sastāvdaļa vai kuras radušās no atsavinātiem finanšu instrumentiem patiesajā vērtībā drīkst novērtēt ikvienu finanšu aktīvu vai finanšu saistību kontu, kas kvalificēts kā pret risku nodrošināts konts, vai arī noteiktu konta daļu, ja tas nepieciešams saskaņā ar komercsabiedrībā pieņemto riska ierobežošanas uzskaites sistēmu. Novērtēšanai patiesajā vērtībā nepakļauj šādus finanšu aktīvus: līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus, kas nav atvasināti finanšu instrumenti; aizdevumus un debitoru parādus, kas netiek turēti tirdzniecībai; līdzdalību koncerna meitas sabiedrību, asociēto sabiedrību un kopīgi pārvaldītu sabiedrību pamatkapitālā, Sabiedrības emitētos kapitāla vērtspapīrus, kā arī citus finanšu instrumentus, kurus, ievērojot starptautiskos grāmatvedības standartus, nepakļauj novērtēšanai patiesajā vērtībā. Finanšu instrumentu novērtējumam patiesajā vērtībā jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja finanšu instrumenta patiesā vērtība noteikta, izmantojot vienu no šādām metodēm: finanšu instrumentiem, kuriem ir publicēti cenas kotējumi aktīvā publiskā vērtspapīru...

Atzīstot finansiālo atbalstu ieņēmumos, ir jāievēro gan Ministru kabineta noteikumi, gan arī jāņem vērā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktie finanšu pārskata sagatavošanas vispārīgie principi, raksta zvērināta revidente Ilga Matule. Finanšu pārskata sagatavošanas principos ietilpst: ieņēmumu un izdevumu saskaņošanas princips; piesardzības princips; uzkrāšanas princips. Ieņēmumu un izdevumu saskaņošanas princips nozīmē to, ka ieņēmumi no saņemtā finansiālā atbalsta ir jāatzīst tajā pašā periodā, kurā tiek atzīti attiecīgie izdevumi, kuru segšanai vai kompensēšanai paredzēts finansiālais atbalsts. Ja finansiālais atbalsts paredzēts pamatlīdzekļa iegādei, izveidošanai vai būvniecībai, tad ieņēmumus no finansiālā atbalsta atzīst visa tā perioda laikā, kurā izmaksās atzīst šī pamatlīdzekļa nolietojumu (proporcionāli nolietojuma apjomam). Uzkrāšanas princips nozīmē to, ka ieņēmumus no finansiālā atbalsta un ar to saistītos izdevumus atzīst, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku. Piesardzības princips attiecībā uz finansiālo atbalstu nozīmē to, ka sabiedrība var atzīt finansiālo atbalstu ieņēmumos tikai tad, kad: finansiālais atbalsts ir...

Par inventarizācijām uzņēmumā ir atbildīgs tā vadītājs. Atsevišķu objektu inventarizēšanai vadītājs nosaka noteiktu inventarizācijas komisijas sastāvu (to paredz MK noteikumu Nr.585 51.punkts). Inventarizācijas komisijas personālsastāvu un inventarizācijas sākšanas un pabeigšanas termiņu uzņēmuma vadītājs nosaka ar rakstisku rīkojumu. Līdz inventarizācijas dienai jābūt pabeigtai visu attaisnojuma dokumentu (par materiāli lietišķo vērtību saņemšanu un nodošanu) apstrādei, izdarītiem attiecīgiem ierakstiem analītiskās uzskaites reģistros un aprēķinātiem atlikumiem (MK noteikumu Nr.585 55.punkts). Pirms materiāli lietišķo vērtību faktiskā stāvokļa pārbaudes sākšanas inventarizācijas komisija: iepazīstas ar inventarizējamo objektu un inventarizācijas instrukciju, kā arī sastāda inventarizācijas plānu; pārbauda, vai visas skaitļošanas un mērīšanas ierīces ir precīzas un lietošanas kārtībā; noskaidro, vai visi dokumenti, arī pēdējie dokumenti par ķermenisko lietu saņemšanu, atsavināšanu vai likvidāciju, ir reģistrēti attiecīgajos reģistros. Ja tas nav izdarīts, paredz laiku minēto darbību veikšanai un inventarizāciju sāk tikai pēc tam, kad šīs darbības veiktas. Inventarizācijas veikšana Inventarizācijas rezultātus ieraksta inventarizācijas sarakstos. Inventarizācijas sarakstu sastāda, ievērojot šādas prasības (MK noteikumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Par neskaidrībām un konstatētajām kļūdām, reģistrējot kvītis un biļetes un iesniedzot pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā par to izlietojumu". Grozījumi izdarīti 09.08.2017. VID atgādina, ka reģistrētu kvīti vai biļeti lieto tie nodokļu maksātāji, kuri, ievērojot normatīvos aktus par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas var nelietot. VID vērš uzmanību uz biežāk konstatētajām kļūdām, kuras pieļauj nodokļu maksātāji. – Kā piereģistrēt kvītis (biļetes) VID: Nodokļu maksātājs grāmatiņās brošētas kvītis (biļetes) vai arī kvīšu (biļešu) numurus reģistrē VID, iesniedzot pamatotu rakstisku iesniegumu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) – nodokļu maksātājs EDS izvēlas dokumentu „Jauns”, dokumentu grupu „Citi”, dokumenta veidu „Kvīšu numuru reģistrācijas iesniegums” vai „Biļešu numuru reģistrācijas iesniegums” un aizpilda iesniegumu vai papīra formā VID klientu apkalpošanas centros. – Kurš datums ir uzskatāms par kvīšu (biļešu) reģistrācijas datumu: VID reģistrēto kvīšu (biļešu) vai kvīšu (biļešu)...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir reģistrējis Latvijā pirmo sertificēto kases sistēmu, kas paredzēta autostāvvietu, iebraukšanas nodevas pilsētā un citu maksājumu pieņemšanai. Kases sistēma ar elektronisko kontrollenti "MF S9" atbilst jaunajām prasībām Ministru kabineta noteikumos Nr. 95, un tās apkalpojošais dienests ir SIA "BMS Tehnoloģija", informē uzņēmums. Sertificētā kases sistēma paredzēta maksājumu pieņemšanai par automašīnas stāvvietu, iebraukšanu slēgtā teritorijā un nodevu iebraukšanai pilsētās kā, piemēram, Jūrmalā, kā arī citus maksājumus ar monētām un/vai bankas kartēm. Šobrīd šādi apmaksas automāti tiek izmantoti Rīgas un Daugavpils pilsētu maksas autostāvvietās, Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas iekasēšanas vietās un vairākās privātās autostāvvietās. Līdz ar jauno kases aparātu sistēmas ieviešanas regulējumu, uzņēmumam bija nepieciešams ieguldīt papildu investīcijas jauna kases sistēmas programmnodrošinājuma izstrādē un biznesa strukturizēšanā, norāda SIA "BMS Tehnoloģija" projekta vadītājs Ivars Liepa. "Tāpat kā citi uzņēmēji Latvijā, esam ieguldījuši daudz darba, laika un investīcijas, lai būtu gatavi jaunajām kases aparātu tehniskajām prasībām. Jaunas un pielāgotas IT programmas izveide...

Starptautiskas uzņēmumu grupas uzņēmumiem, kuri ir Latvijas Republikas nodokļu rezidenti, līdz šī gada 31.decembrim ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pārskats par grupas saimnieciskās darbības veidiem un finansēm 2016.gadā. VID aicina uzņēmējus līdz 31.augustam paziņot VID, vai pārskatu iesniegs kā mātes uzņēmums, aizstājējmātes uzņēmums vai kā starptautiskas uzņēmumu grupas vienība. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstis, to skaitā Latvija, sākot ar 2017.gadu, ir apņēmušās īstenot kopīgus pasākumus , kas mazina iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas transfertcenu vai citos darījumos, kuru rezultātā var notikt nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana. Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2016.gada 25.maija direktīvu dalībvalstīm ir pienākums ieviest šādu starptautisko kārtību, sākot ar 2017.gadu. Tādējādi šī gada 4.jūlijā Ministru kabinets ir izdevis noteikumus Nr.397 “Noteikumi par starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti” , kuros noteikts, ka uzņēmumiem pārskata veidā ir jāiesniedz informācija par grupas finansēm un saimnieciskās darbības veidiem. Latvijas Republikā pienākums sagatavot un iesniegt pārskatu ir...

Saskaņā ar nodokļu reformas paketē pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", no 2018. gada tiks paplašināts to gadījumu loks, kad VID ir tiesīgs bez nodokļu maksātāju ziņas publicēt informāciju VID mājaslapā, informē zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" nodokļu speciālisti - zvērināts advokāts Jānis Taukačs, vecākā nodokļu speciāliste Aija Lasmane un nodokļu menedžeris Kaspars Strazds. Tas varētu veicināt labticīgo uzņēmumu iespējas pārbaudīt savus darījumu partnerus, uzskata eksperti. VID mājaslapā varēs publicēt šādus datus: Informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā vai mazāks, Informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri ir administratīvi sodīti par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu (“aplokšņu algu” maksāšanu), Informāciju par nodokļu maksātājiem, kas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos nav iesnieguši nodokļu administrācijai šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas vai informatīvās deklarācijas, Informāciju par nodokļu maksātāja amatpersonu, kas ir vai bija amatpersona komercsabiedrībā un tās pienākumu pildīšanas laikā ir iestājušies apstākļi, kas bija par...

Valsts sekretāru sanāksmē 3. augustā izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem" paredz arī aktualizēt aizdomīgu darījumu pazīmju sarakstu. Neparasta darījuma pazīmes, kas attiecas uz pilnīgi visiem likuma subjektiem, plānotas: Darījums, kurā piedalās klients, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā un informāciju par klientu ir iekļauta Kontroles dienesta uzturētajā tīmekļa vietnē http://sankcijas.kd.gov.lv/. Klients vai klienta patiesais labuma guvējs un tā veiktais darījums, par kuriem klienta izpētes ietvaros konstatēta publiski pieejamu negatīva rakstura informācija, kas liecina par tā iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem vai to legalizēšanu vai ar terorismu vai tā finansēšanu. Klienta veiktais skaidras naudas darījums, kura apmērs ir ekvivalents vai pārsniedz 10 000 eiro, ievērojot zemāk uzskaitītos izņēmumus: kredītu izmaksu, starpbanku norēķinus; ja inkasācijas pakalpojuma ietvaros skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta...

Videoierakstā "Noteikumi par kases aparātu tehniskajām prasībām un kases operāciju uzskaiti" atradīsiet aktuālāko informāciju par kases aparātu lietošanu, tehniskajām prasībām, pārreģistrāciju saskaņā ar jaunākajām izmaiņām MK noteikumos, likumā “Par nodokļiem un nodevām” un citos normatīvajos aktos. Lektore Inga Pumpure, Finanšu vadības Maģistre, grāmatvede - ārpakalpojumu sniedzēja, Grāmatvedības un nodokļu konsultante, Latvijas Biznesa un profesionālo sieviešu asociācijas prezidente.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2017.gada 25.jūlijā ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.433 “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” (turpmāk – Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.40), kas 2017.gada 27.jūlijā publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.148 (5975). Atbilstoši 2017.gada 20.aprīlī Saeimā pieņemtajam likumam “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājās spēkā 2017.gada 1.jūnijā) Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 bija nepieciešami precizējumi. Ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likumā lietotie termini ir precizēti atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošajos tiesību aktos lietotajai terminoloģijai, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 vārds “rekonstruēts” aizstāts ar vārdu “pārbūvēts”, bet vārds “renovēts” aizstāts ar vārdu “atjaunots”. Tā kā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 50.pants ir papildināts ar jaunu 7.1daļu, kas nosaka pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) 0 procentu likmes tiešu piemērošanu preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti Latvijas Republikā reģistrēta Sabiedroto spēku štāba personāla locekļiem un viņu apgādājamiem Sabiedroto spēku...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvalde informē, ka 2017.gada 11.jūlijā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.405 “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumos Nr.188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”, kas stājās spēkā 2017.gada 14.jūlijā. Grozījumi veikti administratīvā sloga mazināšanai grāmatvedības jomā fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, izmantojot norēķiniem saimniecisko darījumu nodrošināšanai tikai kredītiestādes (bankas) kontu. Noteikumos veikti šādi būtiskākie grozījumi: turpmāk saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus var nereģistrēt žurnālā, ja persona savu saimniecisko darījumu nodrošināšanai veic tikai bezskaidras naudas norēķinus, šim nolūkam izmantojot atsevišķu maksājumu kontu kredītiestādē. Šajā gadījumā visi nodokļu aprēķināšanai nepieciešamie dati tiek iegūti, pamatojoties uz kredītiestādes izsniegtajiem konta izrakstiem; saskaņā ar citu normatīvo aktu izmaiņām noteikumos veikti atsevišķu punktu redakcionāli precizējumi.

Valsts sekretāru sanāksmē 20. jūlijā izskatīts likumprojekts "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā", kas paredz paplašināt kapitālsabiedrību loku, kuras varētu izvēlēties sagatavot finanšu pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS), dodot šādu iespēju visām lielajām kapitālsabiedrībām. Tas uzlabotu lielo kapitālsabiedrību sagatavotās finanšu informācijas salīdzināmību globālā mērogā, kā arī veicinātu investoru piesaisti Latvijas ekonomikai. Kā norādīts tiesību akta projekta anotācijā, termina “koncerna meitas sabiedrība” skaidrojumā nav minēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī (turpmāk – ārvalsts) reģistrēta komercsabiedrība, tādēļ likumprojekts paredz atbilstoši precizēt termina “koncerna meitas sabiedrība” skaidrojumu. Pašlaik gada pārskata sagatavotājiem un lietotājiem no likumā paredzētā regulējuma nav arī pilnīgi skaidri saprotams, kādas prasības attiecībā uz finanšu pārskata sastāvu un finanšu pārskata pielikumā sniedzamās informācijas apjomu jāpiemēro gadījumos, kad sabiedrības saimnieciskās darbības rādītāji pa gadiem svārstās un tie vienu gadu atbilst zemākai sabiedrību kategorijai, bet citu gadu – augstākai sabiedrību kategorijai, jo likumā pašlaik nav attiecīga regulējuma. Lai gada...