GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka attiecībā uz maksājumiem, kuri tika izmaksāti nerezidentiem, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, ir piemērojama īpaša kārtība, kādā ienākumu izmaksātājs sniedz informāciju VID. Nodokļu maksātājs, kuram 2017.gada laikā ir bijušas izmaksas nerezidentiem – juridiskām personām - informāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, aizpildot EDS pārskatu par nerezidenta (izņemot fiziskas personas) gūtajiem ienākumiem Latvijas Republikā (turpmāk – pārskats). Par maksājumiem, no kuriem uzņēmumu ienākuma nodoklis ir ieturams izmaksas brīdī Par maksājumiem, no kuriem bija jāietur nodoklis izmaksas brīdī (t.i., ienākumino līdzdalības personālsabiedrībā; kooperatīvās sabiedrības peļņas daļa; atlīdzība par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem; atlīdzība par Latvijā esoša īpašuma izmantošanuvainekustamā īpašuma atsavināšanu; maksājumi personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās) informācija bija jāsniedz gada laikā. Ja kādā mēnesī bija veikts attiecīgais maksājums, tad līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam izmaksātājam bija jāiesniedz pārskats Valsts ieņēmumu dienestā, un pārskatā jānorāda visas maksājumu summas, neatkarīgi no to...

Viens no Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā ietvertajiem pasākumiem ir izvērtēt iespēju atļaut iegrāmatot ārzemju valūtā, kā arī izvērtēt iespēju atļaut vest grāmatvedību angļu valodā. Ministru kabineta 23. janvāra sēdē, izskatot Ekonomikas ministrijas konceptuālo ziņojumu par grāmatvedības vešanu angļu valodā un citu valūtu lietošanu grāmatojumos, valdība lēma par tālākajiem soļiem uzņēmējdarbības vides atvērtības nodrošināšanā. Konceptuālajā ziņojumā apskatīta arī citu valstu pieredze šo jautājumu risināšanā un pielietotie mehānismi, kā arī analizēts Latvijas tiesiskais regulējums un piedāvāti iespējamie risinājumi. Patlaban, ja attaisnojuma dokumentā vērtības mērs ir ārvalstu valūta, tajā norādītās summas naudas izteiksmē ierakstiem grāmatvedības reģistros pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienas sākumā. Savukārt Valsts valodas likuma 8.panta ceturtā daļa noteic, ka statistiskie pārskati, gada pārskati, grāmatvedības uzskaites dokumenti un citi dokumenti, kuri, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, iesniedzami valsts vai pašvaldību iestādēs, sastādāmi valsts valodā. Ziņojumā norādīts, ka pašreizējā Valsts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2018.gada 16.janvārī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.33 "Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumos Nr.399 "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu"", kas stājās spēkā 2018.gada 19.janvārī. Grozījumi veikti, lai pilnveidotu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniedzamo gada pārskatu pielikuma strukturēto formu, tādējādi samazinot administratīvo slogu saistībā ar gada pārskata iesniegšanu. Noteikumos veikti šādi būtiskākie grozījumi: 1) papildināts noteikumu 11.1 punkts, nosakot, ka, iesniedzot gada pārskatus arī par 2017.gadu, visām sabiedrībām neatkarīgi no to lieluma pielikumu EDS atļauts iesniegt kā papīra veidā sagatavota finanšu pārskata pielikuma elektronisku kopiju (skenēta dokumenta veidā); 2) strukturētā pielikuma forma papildināta ar 6.sadaļu "Informācija par posteņu pārklasifikāciju", kura jāiesniedz tikai tām sabiedrībām, kas izvēlējušās ieguldījumu īpašumus, bioloģiskos aktīvus vai pārdošanai turētos ilgtermiņa ieguldījumus atzīt, novērtēt un norādīt finanšu pārskatā saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem; 3) pielikumā ietverto tabulu ailes...

Līdz 1. februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) informatīvā deklarācija par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem . Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus. Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu jeb EDS, aizpildot un iesniedzot dokumentu “Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 euro”. Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2018. gada 1.februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2017. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma gada laikā...

Ministru kabinets 16. janvārī izskatījis apjomīgus grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli". Viena no grozīt plānotajām normām saistīta arī ar grāmatvedības kārtošanu. Līdz šim normatīvajos aktos noteikts, ka, sagatavojot attaisnojuma dokumentu par darījumiem vai darbībām ar akcīzes precēm, papildus Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” ievēro arī akcīzes preču apriti reglamentējošos normatīvos aktus. Iecerētie grozījumi paredz, ka turpmāk visas normas par administratīvo atbildību saistībā ar grāmatvedību un attaisnojuma, piegādes un pārvadājumu dokumentiem tiks noteiktas vienkopus, t.i., likumā “Par grāmatvedību”. "Praksē vienā attaisnojuma vai piegādes dokumentā var būt norādītas vairākas preces, tajā skaitā arī akcīzes preces. Tādējādi administratīvā atbildība par konstatētajiem pārkāpumiem attaisnojuma dokumenta vai piegādes dokumenta noformēšanā attiecībā arī uz akcīzes precēm, kā arī akcīzes preču elektroniskā administratīvā dokumenta vai vienkāršotā akcīzes preču pavaddokumenta apritē, kas paredzēta Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 155.1panta trešajā daļā, vai preču uzglabāšanu vai pārvietošanu bez pavaddokumentiem, kas paredzēta LAPK 155.1 panta...

Anita Jakseboga, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte, žurnāla "Bilance" konferencē 24. novembrī sniedza pārskatu pār pašnodarbinātajiem maksājamajiem nodokļiem pēc jaunās nodokļu reformas spēkā stāšanās ar 2018. gadu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu, tagad pašnodarbinātajiem jāmaksā 5% pensijas apdrošināšanas iemaksas arī no ienākumiem, kas ir mazāki par minimālo algu, tāpat šie 5% jāmaksā arī no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un to ienākumu objektu, par kuru samaksātas VSAOI gadījumā, ja ienākumi sasniedz vai pārsniedz minimālo algu:

Lai nodrošinātu iespēju uzņēmumiem 2017.gada finanšu pārskata pielikumu iesniegt kā papīra veidā sagatavotā finanšu pārskata pielikuma elektronisku kopiju, valdība otrdien, 16. janvārī, pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumos Nr.399 "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu"". Grozījumi noteikumos paredz, ka arī 2017. gada pārskatu pielikumus varēs iesniegt kā papīra veidā sagatavotā finanšu pārskata pielikuma elektronisku kopiju. Tāpat grozījumi precizē finanšu pārskata pielikumā vai piezīmēs iekļaujamo informāciju. Tā tiek papildināta ar 6.sadaļu, kas izriet no 2017.gada 24.janvārī pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumos Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” (305.4 punkts) - informācijas uzrādīšanu saistībā ar posteņu pārklasifikāciju. Pārējā pielikumā norādāmā informācija paliek nemainīga, tiek mainīta tikai struktūra, kādā tā būs jānorāda. Informācija par posteņu pārklasifikāciju būs jānorāda tikai tām sabiedrībām, kas būs izvēlējušās ieguldījuma īpašumus, bioloģiskos aktīvus vai pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus atzīt, novērtēt, norādīt finanšu pārskatā un sniegt paskaidrojošu...

Dace Pelēkā, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, žurnāla "Bilance" konferencē 24. novembrī informēja par Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā šogad plānotajām jaunajām informācijas iegūšanas iespējām saistībā ar darījuma partnera pārbaudi. D. Pelēkā brīdināja, ka, līdzīgi kā šobrīd ar nodokļu parādnieku sarakstu, šogad VID mājaslapā tiks publicēti arī aplokšņu algu maksātāji, deklarāciju iesniegšanas termiņu kavētāji un informācija par uzņēmumu finanšu rādītājiem, lai palīdzētu nodokļu maksātājiem izvērtēt, kuram komersantam var uzticēties. Sīkāk D. Pelēkā stāsta šajā video fragmentā:

Žurnāla "Bilance" šāgada 1. numurā publicēta intervija ar Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvaldes direktori Vitu Narnicku, kurā runāts par topošās VID maksājumu apstrādes sistēmas plānotajām iespējām, t.sk. vienotā nodokļu konta un uzkrājuma principa ieviešanu ieņēmumu uzskaitē. Ieskatam piedāvājam nelielu fragmentu no intervijas. Kādi būs jaunās maksājumu apstrādes informācijas sistēmas sniegtie galvenie ieguvumi VID klientiem? Ko VID varēs paveikt ātrāk un efektīvāk? Jaunā sistēma būs balstīta uz procesu pārvaldību. Piemēram, nodokļu maksātājs iesniedz deklarāciju, un sistēma pati deleģē nodokļu inspektoru, kuram šī deklarācija jāpārbauda, turklāt arī kontrolē, lai inspektors to paveiktu laicīgi. Sistēmā būs iestrādātas arī norādes, kas rūpēsies par to, lai inspektori pieļautu mazāk kļūdu, līdz ar to VID darbā samazināsies cilvēciskā faktora risks. Būs arī citi labumi, piemēram, saprotamāk tiks atspoguļota aprēķinātā nokavējuma nauda. Līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu daudzi aprēķini kļūs uzskatāmāki un saprotamāki. Vai varēs cerēt arī uz ātrāku rīcību, piemēram, attaisnoto izdevumu atmaksā un līdzīgos gadījumos? Mēs...

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka 2018.gada 1.janvārī stājas spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” attiecībā uz kārtību, kādā nosakāms fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums no saimnieciskās darbības. Aprēķinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, saimnieciskās darbības izdevumiem jāpiemēro ierobežojums 80 % apmērā no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem Saimnieciskās darbības izdevumos pilnā apmērā ir iekļaujami: darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai skaitā solidaritātes nodoklis; nekustamā īpašuma nodoklis; pamatlīdzekļu nolietojums; kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai Nosakot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, secīgi vispirms atskaita izdevumus, kas atskaitāmi pilnā apmērā, pēc tam pārējos izdevumus, ievērojot izdevumu ierobežojumu Izdevumu ierobežojumu nepiemēro par pirmajiem diviem saimnieciskās darbības gadiem, kā arī par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process. Attiecībā par pamatlīdzekļu nolietojumu, to noraksta, ja tā iegādes vērtība pārsniedz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir reģistrējis pirmos divus hibrīda kases aparātus - "UVS HFB.V.7.1. TPPOS 1.0" un "UVS HFB.V7.1 FastFood 1". Par šīm iekārtām ir saņemts apliecinājums, ka tie atbilst normatīvajā regulējumā noteiktajām prasībām. Abi hibrīda kases aparāti pēc funkcionalitātes viens no otra īpaši neatšķiras. Atšķirība iezīmējas lietotāja interfeisā jeb saskarnē, kurā tiek reģistrēti darījumi. Šīs iekārtas ir paredzētas nodokļu maksātājiem, kuru uzņēmumā vai tā struktūrvienībā kases aparātos reģistrētais darījumu slieksnis ir, sākot no 350 000 eiro. Tiek ņemti vērā iepriekšējā gada rādītāji. Tāpat šie kases aparāti būs piemēroti uzņēmējiem, kuriem saimnieciskajā darbībā nepieciešams lietot kases aparātu saslēgumā ar datoru. Papildus informējam, ka darījumu reģistrācijai ir jānotiek hibrīda kases aparātā, t.i., no datorā esošās grāmatvedības vai noliktavas programmas var pieprasīt tikai informāciju (piem. preču vai pakalpojumu kodus, klientu lojalitātes programmas datus), kā arī no hibrīda kases aparāta var nosūtīt datus uz šīm programmām atskaišu sagatavošanai. Ja uzņēmējs vēlas darījumu reģistrēt grāmatvedības vai...

Grāmatvedības programma mūsdienās uzņēmumam ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas darba sastāvdaļu, kas ne vien atvieglo finanšu jautājumu kārtošanu, bet arī palīdz "turēt roku uz pulsa" un pastāvīgi vērot biznesa "veselības stāvokli". Taču grāmatvedības programmas ir dažādas. Vājas piedāvā vien uzskaitīt ienākošo un izejošo naudu, darbiniekiem samaksātās algas un izrēķina valstij maksājamos nodokļus, kamēr labas programmas pārņem daļu no biznesa vadības sistēmu funkcijām, ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem padarot uzņēmumu darbu efektīvāku. Gadu mija ir piemērots laiks jaunas grāmatvedības programmas ieviešanai, lai atvieglotu grāmatveža un vadītāja darbu nākamajā cēlienā, jo īpaši ņemot vērā gaidāmo nodokļu reformu. Izvēloties to, jāpievērš uzmanību, ko programma spēj. Analizēt ieņēmumus no tirdzniecības vietām Pat nelieliem uzņēmumiem, kuri tirgojas vai sniedz pakalpojumus plašākā ģeogrāfiskā teritorijā, ir svarīgi zināt, kā kurā tirdzniecības vietā veicies, vai kādas sekmes guvis katrs pārdevējs/pakalpojuma sniedzējs. "Labā grāmatvedības programmā var aplūkot ne vien to, cik naudas ieņemts katrā veikalā vai stendā, bet arī kuras dienas vai...

Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Grāmatvedības un finanšu katedras profesore, žurnāla "Bilance" konferencē 24. novembrī sniedza ieskatu izmaiņās, kas skar pašnodarbināto personu grāmatvedības uzskaiti no nākamā gada. Šajā video fragmentā I. Leibus stāsta par būtiskajām izmaiņām pašnodarbināto pamatlīdzekļu uzskaitē. Ja līdz šim pamatlīdzeklis bija jāatzīst jau no 427 eiro, tad no nākamā gada tie būs 1000 eiro. Ja inventārs iegādāts par mazākām summām, to varēs uzreiz atzīt pie saimnieciskās darbības izdevumiem (protams, ja vien tas ir saistīts ar saimniecisko darbību). Jaunums ir arī tas, ka turpmāk būs divas pamatlīdzekļu aprēķina metodes - procentos un gados. Nodokļu maksātājs pats varēs izvēlēties, kuru no tām izmantot, taču to vēlāk nedrīkstēs mainīt.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2017.gada 7.decembrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā”, kas 2017.gada 20.decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.253 (6080) un stājas spēkā 2018.gada 3.janvārī. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (turpmāk – likums) veikti šādi grozījumi: Paplašināts sabiedrību loks, kurām atļauts sagatavot finanšu pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Līdz grozījumiem šo iespēju varēja izmantot tikai lielajās valsts kapitālsabiedrībās, savukārt ar likuma grozījumiem sagatavot finanšu pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem varēs visas lielās kapitālsabiedrības. Precizēts likumā lietotā termina “koncerna meitas sabiedrība” skaidrojums, nosakot, ka arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrēta komercsabiedrība, kuru likumā noteiktajā kārtībā kontrolē tās mātes sabiedrība, var būt koncerna meitas sabiedrība. Veikti grozījumi likuma 5.pantā, kas saprotami paskaidro, ka noteikums par diviem pārskata gadiem pēc kārtas attiecībā uz sabiedrību kategorijām noteikto kritēriju robežvērtību ievērošanu attiecas gan uz likumā noteikto atbrīvojumu un atvieglojumu izmantošanu, gan...

Arta Priede, Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja, žurnāla "Bilance" konferencē 24. novembrī sniedza ieskatu svarīgākajās šāgada normatīvo aktu izmaiņās grāmatvedības jomā. Šajā video fragmentā A. Priede stāsta, kādas izmaiņas skārušas tos nodokļu maksātājus, kas grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā. Proti, pašnodarbinātās personas, kas saviem norēķiniem izmanto tikai un vienīgi kredītiestādes kontu, ieņēmumu un izdevumu žurnālā var neveikt tos pašus ierakstus, kas redzami konta izrakstā. Konta izraksts der kā grāmatvedības reģistrs, lai gada beigās sagatavotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju vai pa ceturkšņiem - mikrouzņēmuma nodokļa deklarāciju. Savukārt tās pašnodarbinātās personas, kurām ir gan bezskaidras, gan skaidras naudas darījumi, drīkst apvienot konta izrakstā redzamos viendabīgos ierakstus un līdz ar to ieņēmumu un izdevumu žurnālā no vairākiem ierakstiem veikt vienu, norādot kopējo summu. Minētās normas stājušās spēkā jau 14. jūlijā.