IUB par prasībām publisko iepirkumu procedūrās
Arī Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) norāda, ka regulas mērķis ir novērst ārvalstu subsīdiju izraisītu tirgus kropļošanu un tā skar konkurences tiesību jomu, kā arī nosaka atsevišķas prasības publisko iepirkuma procedūrās.
Regula uzliek jaunus pienākumus pasūtītājam, piegādātājiem, personu apvienībām, kas piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus, kā arī galvenajiem apakšuzņēmējiem un galvenajiem piegādātājiem. Apakšuzņēmēju un piegādātāju regulas izpratnē uzskata par galveno, ja tā dalība nodrošina būtiskus līguma izpildes elementus, un jebkurā gadījumā, ja tā ieguldījuma ekonomiskā daļa pārsniedz 20% no iesniegtā piedāvājuma vērtības. Jāņem vērā, ka paredzamās līgumcenas robežvērtība būs attiecināma gan uz piegādes un pakalpojumu iepirkumiem, gan uz būvdarbu iepirkumiem.
Par ārvalstu subsīdiju šīs regulas kontekstā saprot finansējumu, ko tieši vai netieši nodrošina trešā valsts un kas dod labumu un attiecas tikai uz vienu vai vairākiem uzņēmumiem vai nozarēm. Šie minētie nosacījumi ir kumulatīvi (t.i., abi ir obligātas pazīmes). Tādējādi regulas 4. nodaļa paredz instrumentus šo draudu novēršanai, kā arī nosaka Eiropas Komisijai īpašas pilnvaras šādos iepirkumos, citastarp, arī pilnvaras aizliegt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu konkrētajam pretendentam.
Iepirkumu procedūrās, kurās paredzamā līgumcena ir vismaz 250 miljoni eiro un kas uzsāktas, sākot ar 2023. gada 12. jūliju, iepirkuma procedūras nolikumā, kā arī paziņojumā par līgumu vai attiecīgi – paziņojumā par koncesiju (Iedaļas „Papildu informācija” sadaļā „Cita papildu informācija”) pasūtītājs norāda uz pretendentu pienākumu iesniegt paziņojumu par visu no trešajām valstīm saņemto finansējumu, ja tā apmērs par iepriekšējiem trīs gadiem sasniedz četrus miljonus eiro vai deklarāciju ar apstiprinājumu, ka paziņošanas pienākums par saņemto ārvalstu atbalstu uz pretendentu nav attiecināms.
Attiecībā uz personu apvienībām, galvenajiem apakšuzņēmējiem un galvenajiem piegādātājiem informācijas iesniegšanu nodrošinās pretendents. Saņemtos paziņojumus un deklarācijas pasūtītājs nekavējoties pārsūtīs Eiropas Komisijai, kas veiks iesūtīto paziņojumu pārbaudi. Tāpat pasūtītājam būs pienākums ziņot Eiropas Komisijai, ja iesniegta piedāvājuma un tam pievienotas deklarācijas gadījumā pasūtītajam rodas aizdomas par to, ka pretendents saņēmis paziņojamu ārvalstu subsīdiju apmēru, bet nav iesniedzis paziņojumu. Nepilnīgus paziņojumus Eiropas Komisija varēs lūgt pasūtītājam un pretendentam papildināt ar iztrūkstošu informāciju. Ja paziņojumi netiks attiecīgi precizēti, tad Komisija pieņems lēmumu par neatbilstošu piedāvājumu.
Tālāk Eiropas Komisija veiks iesniegto paziņojumu provizorisko izskatīšanu, pēc kuras Eiropas Komisija nepieciešamības gadījumā var pieņemt lēmumu par tālāku padziļināto izmeklēšanu, kuras laikā tā izvērtēs, vai piegādātājs gūst tādu labumu no ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu. Regulas 31. pantā atrunāti iespējamie Eiropas Komisijas lēmumi pēc padziļinātās izmeklēšanas, savukārt regulas 32. pants nosaka iepirkuma procedūras norises kārtību provizoriskās izskatīšanas un padziļinātās izskatīšanas laikā, kā arī saistībā ar Eiropas Komisijas pieņemtajiem lēmumiem. Pretendentiem, kas sniegs nepatiesu vai maldinošu informāciju paziņojumā vai deklarācijā, nebūs ievērojuši paziņošanas prasības vai tās apies vai mēģinās apiet, Eiropas Komisija saskaņā ar regulas 33. pantu varēs piemērot naudas sodu.
Pasūtītājiem iepirkuma procedūrās, kas uzsāktas, sākot ar 2023. gada 12. jūliju, un kuru paredzamās līgumcenas sasniedz regulas robežvērtību, turpmāk iepirkuma procedūras nolikumā, kā arī paziņojumā par līgumu vai attiecīgi – paziņojumā par koncesiju (iedaļas „Papildu informācija” sadaļā „Cita papildu informācija”) būs jāiekļauj norāde, ka uz pretendentiem attiecas paziņošanas pienākums, kā noteikts regulas 29. pantā. Tomēr šāda paziņojuma neesība neskar regulas piemērošanu līgumiem, kas ietilpst tās darbības jomā. Jautājumi, kas saistīti ar paziņojumiem par ārvalstu finansējumu un deklarāciju par to, ka nav saņemts ārvalstu finansējums, to formu, saturu un publiskā iepirkuma procedūras elementiem sīkāk regulēti ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2023. gada 12. jūlijā publicēto Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1441 par detalizētu kārtību, kādā Komisija virza procedūras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu
Regulā ir paredzēti arī piemērošanas izņēmumi, nosakot, ka 4. nodaļā minētās prasības neattiecas uz iepirkumiem, kurus veic atbilstoši Aizsardzības un drošības jomu iepirkumu likumam, kā arī paziņošanas pienākums nebūs attiecināms uz Publisko iepirkumu likuma 8. panta septītās daļas 3. punktā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 13. panta septītās daļas 4. punkta kārtībā veiktajām iepirkumu procedūrām.
Pretendenti, kas saņem ārvalstu subsīdijas, iegūstot līguma slēgšanas tiesības publiskajos iepirkumos, var izkropļot iekšējo Eiropas Savienības tirgu un apdraudēt konkurences apstākļu vienlīdzību, jo tiem rodas iespējas iepirkumos iesniegt nepamatoti lētus piedāvājumus. Regula par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu Noteikumi, kas reglamentē valsts atbalstu Eiropas Savienībā (ES), nosaka ierobežojumus un paziņošanas prasības valsts atbalstam, ko ES dalībvalstis plāno piešķirt ES reģistrētiem uzņēmumiem. Tomēr tas neregulē subsīdijas, kuras ES uzņēmumiem piešķir trešās valstis ārpus ES. Līdz ar to šāda asimetrija kaitē…
