0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSIeteikumi darba devējiem un politikas veidotājiem, kā sekmēt darba un privātās dzīves līdzsvaru

Ieteikumi darba devējiem un politikas veidotājiem, kā sekmēt darba un privātās dzīves līdzsvaru

Sagatavots pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas informācijas

(0)
Foto: Anastasia Shuraeva from Pexels

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) izstrādājusi ieteikumus darba devējiem un politikas veidotājiem, kā sekmēt darba un privātās dzīves līdzsvaru, vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum. Ieviešot iniciatīvas darba un ģimenes dzīves līdzsvaram, vienlaikus veicinot vesela, kvalificēta un sociāli aizsargāta darbaspēka pieejamību, iespējams būtiski uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, produktivitāti un noturību.

LDDK veiktā izpēte liecina, ka Latvijā situācija darba un privātās dzīves līdzsvarošanā ir līdzīga ar citām ES valstīm, tomēr Latvijā ir nepietiekama profesionāla bērnu un personu, kurām ir nepieciešama aprūpe, pakalpojumu pieejamība. Aptuveni trešdaļai Latvijā strādājošo ir kāda aprūpes atbildība: visbiežāk par bērniem, taču nelielai daļai arī par pieaugušajiem. Lielāko daļu aprūpes pienākumu uzņemas sievietes vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem, nodarbinātie ar vidēju un zemu izglītību. Profesionālu aprūpes pakalpojumu pieejamības trūkums, kā arī salīdzinoši augstās izmaksas daļai darba ņēmēju liek samazināt darbalaiku vai pārtraukt darbu vispār.

Šajā kontekstā būtisks atbalsts darbiniekiem ir arī darbalaika elastīgums un attālināta darba iespējas nozarēs (vai darba vietās), kur tas iespējams. Lielā daļā gadījumu arī no darba devēja perspektīvas šie nav finansiāli ietilpīgi atbalsta veidi. Jo īpaši elastīga darba formu aktualitāte pieaug Covid-19 pandēmijas laikā, kad uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, ievieš attālinātu darbu, dežūrlaiku, nepilnu darba laiku, kā arī citas darba organizācijas formas. Kā galvenos ieguvumus elastīgai darba laika organizācijai darba devēji saredz zemāku stresa līmeni, resursu ietaupījumu, kā arī darbinieku augstāku lojalitāti.

Latvijā ir nepieciešams risināt jautājumus, kas kavē personas aktīvi iesaistīties darba tirgū. Prioritāri ir jāveic atbilstošas izmaiņas rīcībpolitikā, mazinot uzņēmumu administratīvo un finansiālo slogu, kas veidojas, nodarbinot konkrētas darbinieku grupas. Vienīgi tā ir iespējams mazināt bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaitu, kā arī paaugstinot šo personu ienākumu līmeni un sociālo drošību gan nodarbinātības periodā, gan arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas.

Ieteikumi valsts rīcībpolitikas veidotājiem

  • Darba devēju ieskatā nepieciešamas izmaiņas saistībā ar valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pilnā apmērā personām ar invaliditāti un aprūpētājiem. Gadījumā, ja cilvēks ar invaliditāti vai darbinieks – aprūpētājs ir nodarbināts un viņa atalgojums ir mazāks par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 50%, VSAOI no starpības starp faktisko atalgojumu un vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 50% būtu jāveic valstij.
  • Tāpat būtiski, lai ar darba nodokļiem netiktu apliktas darba devēja izmaksas, kas ir saistītas ar darba ņēmēja vispārējās izglītības un augstākās izglītības iegūšanu.
  • Savukārt, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un to personu nodarbinātību, kuras kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, darba devēji aicina ieviest nodarbinātības kvotu, piemēram, 20 h nedēļā, saglabājot iespēju saņemt vecāku pabalstu pilnā apmērā, vai pilnībā izslēgt nosacījumu, kas paredz vecāku pabalsta samazinājumu par 70% nodarbinātajiem vecākiem, kuri savieno bērna aprūpi ar darba pienākumiem.
  • Tāpat būtu jāattīsta kvalitatīvu un profesionālu bērnu aprūpes pakalpojumu, kā arī profesionālu asistenta pakalpojumu pieejamība.

Vienlīdz svarīgi ir darbavietās veicināt divpusējo sociālo dialogu – jeb dialogu starp devējiem un darba ņēmējiem vai to pārstāvošajām organizācijām. Kā instrumentu darba un ģimenes dzīves līdzsvara iniciatīvu sekmēšanai var izmantot uzņēmuma līmeņa koplīgumu, uzņēmuma darba kārtības noteikumus vai citus iekšējos normatīvus. Darba devējiem sadarbībā ar darbiniekiem vai to pārstāvjiem ir nepieciešams precizēt dažādu darbinieku grupu vajadzības un iespēju robežās pielāgot uzņēmuma personāla politiku, lai atbalstītu un iesaistītu darbiniekus šādu iniciatīvu ieviešanā uzņēmumos.

Ieteikumi darba devējiem

  • Latvijā darbavietās ir nepieciešams aktualizēt divpusējā sociālā dialoga iespējas darba un ģimenes dzīves līdzsvara veicināšanā. Kā, piemēram, uzņēmumu koplīgumi, kuros ietverti risinājumi darbinieku aprūpētāju, vecāku vai vecāka gadagājuma darba ņēmēju labsajūtai un motivācijai, kā arī darba un privātās dzīves līdzsvarošanai.
  • Darbiniekiem – aprūpētājiem vai vecākiem ir svarīgas papildu brīvdienas, aprūpes pakalpojumu pieejamība, darba pasākumi kopā ar ģimenēm, pabalsti, atbalsts tēvu iedrošināšanai izmantot paternitātes/bērna kopšanas atvaļinājumus u.c.
  • Savukārt darbiniekiem vecumā virs 50 gadienm būtiski nodrošināt ergonomiskas darba vietas un aprīkojumu, regulāras veselības pārbaudes, kā arī iespējas iegūt jaunu kvalifikāciju un jaunas zināšanas un nepieciešamības gadījumā mainīt nodarbinātības veidu attiecīgajā uzņēmumā.
  • Darbiniekiem ar īpašām vajadzībām svarīgi nodrošināt pielāgotu darba vidi, tehniskos palīglīdzekļus un mentora atbalstu, it īpaši uzsākot darba gaitas.

Visām darbinieku grupām vienlīdz svarīgi ir nodrošināt elastīgu darba laiku, tostarp, iespējas strādāt nepilnu darba laiku.

LDDK pētījumā secināts, ka daudzi uzņēmumi Latvijā jau piedāvā darbiniekiem izmantot papildu apmaksātas brīvdienas saistībā ar ģimenes notikumiem, rīko darbinieku labsajūtas un komandas saliedēšanas pasākumus, piedāvā veselības apdrošināšanu, apdrošināšanu nelaimes gadījumiem, transporta kompensācijas un citus darba un privātās dzīves līdzsvaru veicinošus pasākumus.

Vienlaikus valsts rīcībpolitikas veidotājiem sadarbībā ar uzņēmēju un daba devēju organizācijām jāturpina sekmēt  iekļaujošu  darba vidi un jāskaidro tās  nozīmi –  darba vides pielāgošana gan darbiniekiem ar bērniem, gan darbiniekiem, kuri aprūpē kopjamus tuviniekus, gan darbiniekiem ar īpašām vajadzībām, gan gados vecākiem darbiniekiem.

Rekomendācijas izstrādātas LDDK pētījuma par darba un privātās dzīves līdzsvaru Latvijā – tiesisko regulējumu un labo praksi uzņēmumos ietvaros, kurā LDDK eksperti analizē darba un privātās dzīves līdzsvara dažādos aspektus, tiesisko regulējumu un labo praksi Latvijā un citās Eiropas valstīs ar mērķi palīdzēt noteikt labāko pieeju, kas Latvijā var sniegt atbildi uz darbinieku faktiskajām vajadzībām un darba devēju iespējām nodrošināt darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Anastasia Shuraeva from Pexels

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) izstrādājusi ieteikumus darba devējiem un politikas veidotājiem, kā sekmēt darba un privātās dzīves līdzsvaru, vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum. Ieviešot iniciatīvas darba un ģimenes dzīves līdzsvaram, vienlaikus veicinot vesela, kvalificēta un sociāli aizsargāta darbaspēka pieejamību, iespējams būtiski uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, produktivitāti un noturību.

LDDK veiktā izpēte liecina, ka Latvijā situācija darba un privātās dzīves līdzsvarošanā ir līdzīga ar citām ES valstīm, tomēr Latvijā ir nepietiekama profesionāla bērnu un personu, kurām ir nepieciešama aprūpe, pakalpojumu pieejamība. Aptuveni trešdaļai Latvijā strādājošo ir kāda aprūpes atbildība: visbiežāk par bērniem, taču nelielai daļai arī par pieaugušajiem. Lielāko daļu aprūpes pienākumu uzņemas sievietes vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem, nodarbinātie ar vidēju un zemu izglītību. Profesionālu aprūpes pakalpojumu pieejamības trūkums, kā arī salīdzinoši augstās izmaksas daļai darba ņēmēju liek samazināt darbalaiku vai pārtraukt darbu vispār.

Šajā kontekstā būtisks atbalsts darbiniekiem ir arī darbalaika elastīgums un attālināta darba iespējas nozarēs (vai darba vietās), kur tas iespējams. Lielā daļā gadījumu arī no darba devēja perspektīvas šie nav finansiāli ietilpīgi atbalsta veidi. Jo īpaši elastīga darba formu aktualitāte pieaug Covid-19 pandēmijas laikā, kad uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, ievieš attālinātu darbu, dežūrlaiku, nepilnu darba laiku, kā arī citas darba organizācijas formas. Kā galvenos ieguvumus elastīgai darba laika organizācijai darba devēji saredz zemāku stresa līmeni, resursu ietaupījumu, kā arī darbinieku augstāku lojalitāti.

Latvijā ir nepieciešams risināt jautājumus, kas kavē personas aktīvi iesaistīties darba tirgū. Prioritāri ir jāveic atbilstošas izmaiņas rīcībpolitikā, mazinot uzņēmumu administratīvo un finansiālo slogu, kas veidojas, nodarbinot konkrētas darbinieku grupas. Vienīgi tā ir iespējams mazināt bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaitu, kā arī paaugstinot šo personu ienākumu līmeni un sociālo drošību gan nodarbinātības periodā, gan arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas.

Ieteikumi valsts rīcībpolitikas veidotājiem

  • Darba devēju ieskatā nepieciešamas izmaiņas saistībā ar valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pilnā apmērā personām ar invaliditāti un aprūpētājiem. Gadījumā, ja cilvēks ar invaliditāti vai darbinieks - aprūpētājs ir nodarbināts un viņa atalgojums ir mazāks par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 50%, VSAOI no starpības starp faktisko atalgojumu un vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 50% būtu jāveic valstij.
  • Tāpat būtiski, lai ar darba nodokļiem netiktu apliktas darba devēja izmaksas, kas ir saistītas ar darba ņēmēja vispārējās izglītības un augstākās izglītības iegūšanu.
  • Savukārt, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un to personu nodarbinātību, kuras kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, darba devēji aicina ieviest nodarbinātības kvotu, piemēram, 20 h nedēļā, saglabājot iespēju saņemt vecāku pabalstu pilnā apmērā, vai pilnībā izslēgt nosacījumu, kas paredz vecāku pabalsta samazinājumu par 70% nodarbinātajiem vecākiem, kuri savieno bērna aprūpi ar darba pienākumiem.
  • Tāpat būtu jāattīsta kvalitatīvu un profesionālu bērnu aprūpes pakalpojumu, kā arī profesionālu asistenta pakalpojumu pieejamība.

Vienlīdz svarīgi ir darbavietās veicināt divpusējo sociālo dialogu – jeb dialogu starp devējiem un darba ņēmējiem vai to pārstāvošajām organizācijām. Kā instrumentu darba un ģimenes dzīves līdzsvara iniciatīvu sekmēšanai var izmantot uzņēmuma līmeņa koplīgumu, uzņēmuma darba kārtības noteikumus vai citus iekšējos normatīvus. Darba devējiem sadarbībā ar darbiniekiem vai to pārstāvjiem ir nepieciešams precizēt dažādu darbinieku grupu vajadzības un iespēju robežās pielāgot uzņēmuma personāla politiku, lai atbalstītu un iesaistītu darbiniekus šādu iniciatīvu ieviešanā uzņēmumos.

Ieteikumi darba devējiem

  • Latvijā darbavietās ir nepieciešams aktualizēt divpusējā sociālā dialoga iespējas darba un ģimenes dzīves līdzsvara veicināšanā. Kā, piemēram, uzņēmumu koplīgumi, kuros ietverti risinājumi darbinieku aprūpētāju, vecāku vai vecāka gadagājuma darba ņēmēju labsajūtai un motivācijai, kā arī darba un privātās dzīves līdzsvarošanai.
  • Darbiniekiem – aprūpētājiem vai vecākiem ir svarīgas papildu brīvdienas, aprūpes pakalpojumu pieejamība, darba pasākumi kopā ar ģimenēm, pabalsti, atbalsts tēvu iedrošināšanai izmantot paternitātes/bērna kopšanas atvaļinājumus u.c.
  • Savukārt darbiniekiem vecumā virs 50 gadienm būtiski nodrošināt ergonomiskas darba vietas un aprīkojumu, regulāras veselības pārbaudes, kā arī iespējas iegūt jaunu kvalifikāciju un jaunas zināšanas un nepieciešamības gadījumā mainīt nodarbinātības veidu attiecīgajā uzņēmumā.
  • Darbiniekiem ar īpašām vajadzībām svarīgi nodrošināt pielāgotu darba vidi, tehniskos palīglīdzekļus un mentora atbalstu, it īpaši uzsākot darba gaitas.

Visām darbinieku grupām vienlīdz svarīgi ir nodrošināt elastīgu darba laiku, tostarp, iespējas strādāt nepilnu darba laiku.

LDDK pētījumā secināts, ka daudzi uzņēmumi Latvijā jau piedāvā darbiniekiem izmantot papildu apmaksātas brīvdienas saistībā ar ģimenes notikumiem, rīko darbinieku labsajūtas un komandas saliedēšanas pasākumus, piedāvā veselības apdrošināšanu, apdrošināšanu nelaimes gadījumiem, transporta kompensācijas un citus darba un privātās dzīves līdzsvaru veicinošus pasākumus.

Vienlaikus valsts rīcībpolitikas veidotājiem sadarbībā ar uzņēmēju un daba devēju organizācijām jāturpina sekmēt  iekļaujošu  darba vidi un jāskaidro tās  nozīmi –  darba vides pielāgošana gan darbiniekiem ar bērniem, gan darbiniekiem, kuri aprūpē kopjamus tuviniekus, gan darbiniekiem ar īpašām vajadzībām, gan gados vecākiem darbiniekiem.

Rekomendācijas izstrādātas LDDK pētījuma par darba un privātās dzīves līdzsvaru Latvijā – tiesisko regulējumu un labo praksi uzņēmumos ietvaros, kurā LDDK eksperti analizē darba un privātās dzīves līdzsvara dažādos aspektus, tiesisko regulējumu un labo praksi Latvijā un citās Eiropas valstīs ar mērķi palīdzēt noteikt labāko pieeju, kas Latvijā var sniegt atbildi uz darbinieku faktiskajām vajadzībām un darba devēju iespējām nodrošināt darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: