Tieslietu ministrijā, kas ir grozījumu autore, norāda, ka likuma grozījumi veicinās tiesiskumu, tiesību aizsardzības efektivitāti un civilprocesuālo institūtu vienveidīgāku izpratni un piemērošanu. Līdz šim spēkā esošais regulējums paredzēja tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu ar būtiskiem ierobežojumiem, proti, prasības nodrošināšana bija pieļaujama tikai mantiska rakstura prasībās, savukārt pagaidu aizsardzība – tikai atsevišķu kategoriju lietās. No brīža, kad lieta nonāk tiesā, līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim var paiet samērā ilgs laiks, tādējādi prasītājam, kurš vēlas panākt kāda pienākuma izpildi no atbildētāja, nereti ir jāgaida līdz tiesvedības noslēgumam visās trīs tiesu instancēs. Laika gaitā kādas problēmas risinājums var zaudēt aktualitāti vai var būt par vēlu labot nodarīto netaisnību, teikts likumprojekta anotācijā. Grozījumi ļaus regulēt strīdus tiesiskās attiecības līdz lietas galīgai izlemšanai. Pagaidu aizsardzības regulējumu varēs piemērot gan servitūtu, goda un cieņas aizskāruma lietās, datu aizsardzības pārkāpumu, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apstrīdēšanas lietās, lietās, kas skar izlikšanu no mājokļa patvarības vai konkrēta veselības un dzīvības apdraudējuma gadījumā, darba strīdu lietās utt. Tādējādi tiks nodrošināta personu tiesību aizsardzība jebkurā dzīves situācijā, kamēr civiltiesiskais strīds vēl tikai ir ceļā uz savu galīgo atrisinājumu tiesā. Ar jauno regulējumu ieviesti konkrēti pagaidu aizsardzības līdzekļi:

• atbildētājam piederošas kustamas mantas apķīlāšana;
• aizlieguma vai citas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā, attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;
• pienākums atbildētājam noteiktā termiņā veikt noteiktas darbības;
• aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības;
• izpildu darbības atlikšana;
• strīdīgās attiecības pagaidu noregulējums.

Grozījumi paredz, ka tiesa prasības apmierināšanas gadījumā spriedumā vienlaikus izlems jautājumu par pagaidu aizsardzības atcelšanu vai turpināšanu līdz sprieduma izpildei. Lai veicinātu tiesas nolēmumu izpildi, paredzēts, ka par tiesas noteiktajā termiņā neizpildītu nolēmumu (spriedumu un tiesas lēmumu, tostarp lēmumu par pagaidu aizsardzību), varēs piemērot naudas sodu līdz 3000 eiro. Šādu sankciju tiesa varēs piemērot, vienlaikus nosakot jaunu termiņu nolēmuma izpildei. Vienlaikus ar grozījumiem papildināti likumā noteiktie līdzekļi pagaidu aizsardzībai pret vardarbību, nosakot, ka atbildētājam būs pienākums apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, kura apjomu, apmaksas, izpildes, kā arī pārtraukšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Tiesa vai tiesnesis atbildētājam noteiks pienākumu arī daļēji segt sociālās rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai izmaksas 10% apmērā, ja atbildētājs uzsāks kursu apgūšanu sešu mēnešu laikā, un pilnā apmērā, ja atbildētājs uzsāks kursu apgūšanu pēc sešiem mēnešiem. Ieviešot pagaidu aizsardzību, tiks paredzēta vienota valsts nodeva par prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības pieteikumu, – 70 eiro. Šāda nodeva sekmēs personu pieeju tiesai un jaunos tiesiskās aizsardzības līdzekļus izmantos biežāk. Grozījumi stāsies spēkā pēc to izsludināšanas, atsevišķām normām spēkā stāšanās laiks noteikts atšķirīgs.