Augstākās tiesas rosinātie grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas Saeimā gala lasījumā pieņemti 2022. gada  6. oktobrī, stājās spēkā 3. novembrī. Tie paredz, ka turpmāk lietas Senāta Krimināllietu departamentā varēs skatīt arī paplašinātā tiesas sastāvā un senators lēmumam varēs pievienot savas atsevišķās domas. Grozījumi atslogos kasācijas instanci no vienošanās procesā pirmās instances tiesas pieņemto lēmumu pārsūdzības izskatīšanas.

​Atsevišķas pārsūdzības pieņems tikai apelācijas instancē

Turpmāk tikai apelācijas instances tiesā pārsūdzami spēkā nestājušies pirmās instances tiesas nolēmumi, kas pieņemti vienošanās procesā. Tāpat apelācijas, nevis kasācijas instancē pārsūdzami tiesas nolēmumi krimināllietās, kurās slēgta vienošanās par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskām personām.

Tas mazinās Senāta Krimināllietu departamenta slodzi un dos iespēju pilnvērtīgi realizēt tam piešķirto tiesību skatīt paplašinātā sastāvā sarežģītākās lietas, kurās risinātajos tiesību jautājumos jānostiprina judikatūra.

​Sekmēs vienveidīgas tiesu prakses veidošanu

Likuma grozījumi arī paredz: ja tiesa, izskatot lietu trīs senatoru sastāvā, atzīst, ka lieta izskatāma paplašinātā sastāvā, tā pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai paplašinātā sastāvā, kas būtiski sekmēs vienveidīgas un stabilas tiesu prakses veidošanu.

Turpmāk tiesnesis, kuram, lietu izskatot paplašinātā sastāvā, bijis atšķirīgs viedoklis par tiesību normu piemērošanas jautājumiem, piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas ir tiesīgs rakstveidā izteikt savas atsevišķās domas, kas pievienojamas lietai un ir publiski pieejamas.

Atsevišķajās domās izteiktie apsvērumi rosinās juridisku diskusiju un nodrošinās juridiskās domas attīstību.

Šāda iespēja – skatīt lietu arī paplašinātā sastāvā, kā arī senatoram rakstīt atsevišķās domas – līdz šim pastāvēja civilprocesā un administratīvajā procesā. Turpmāk tas būs iespējams arī kriminālprocesā.

​Ieviesīs nodrošinājuma līdzekļus juridiskajai personai

Ar grozījumiem arī pilnveidots kriminālprocesuālais regulējums piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai. Līdz šim likums neparedzēja pret juridisko personu piemērot īpašus procesuālos piespiedu līdzekļus.

Turpmāk nodrošinājuma līdzekļi juridiskajai personai varēs būt:

• noteiktu darbību aizliegums;
• aizliegums veikt izmaiņas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros;
• aizliegums veikt uzņēmuma pāreju.

Juridiskajai personai var piemērot vienu vai vairākus minētos nodrošinājuma līdzekļus.

Savukārt likumā skaidrots, ka noteiktu darbību aizliegums ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums uz laiku veikt noteikta veida uzņēmējdarbību vai cita veida darbību, ja noziedzīgs nodarījums ir saistīts ar minētās darbības veikšanu.

Aizliegums veikt izmaiņas  Uzņēmumu reģistra (UR) vestajos reģistros bez procesa virzītāja atļaujas ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikta aizlieguma atzīmes ierakstīšana UR vestajos reģistros juridiskās personas reorganizācijai, likvidācijai, amatpersonu, dalībnieku un akcionāru maiņai vai komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai. Procesa virzītājs var pieņemt lēmumu arī par citas aizlieguma atzīmes ierakstīšanu UR vestajos reģistros, norādot konkrētu aizlieguma veidu. Turklāt procesa virzītājs var noteikt vienu vai vairākus minētos aizliegumus. Lēmums tiks nosūtīts izpildei UR.

Aizliegums veikt uzņēmuma pāreju ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums veikt uzņēmuma pāreju atbilstoši Komerclikumā noteiktajai kārtībai bez procesa virzītāja atļaujas.

Likumā arī noteikts, ka juridiskajai personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai nepilda piemēroto nodrošinājuma līdzekli, var uzlikt piespiedu naudu līdz tūkstoš Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram.

Savukārt, ja juridiskās personas pārstāvis vai aizstāvis nepiekrīt procesa virzītāja pieņemtajam lēmumam par nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu, tam ir tiesības  septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemta lēmuma par nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu kopija, iesniegt izmeklēšanas tiesnesim sūdzību.

Likuma pārejas noteikumi paredz, ka likuma normas attiecībā uz nodrošinājuma līdzekļiem juridiskajām personām piemēros no 2023. gada 1. marta.

Likumā arī grozītas normas, lai uzlabotu kriminālprocesa efektivitāti.