0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSKamēr epidēmija netiks apstādināta un ierobežojumi atcelti, dzīvosim uz valsts atbalsta adatas

Kamēr epidēmija netiks apstādināta un ierobežojumi atcelti, dzīvosim uz valsts atbalsta adatas

(0)

Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja. Foto: Ilmārs Znotiņš

Ekonomikas kāpums valstī ir atkarīgs no tā, kad visi sektori atsāks strādāt pilnā sparā – pavasarī vai rudenī. Kamēr epidēmija netiks apstādināta un ierobežojumi netiks atcelti, tā arī dzīvosim – uz valsts atbalsta adatas. Nav jau citas izejas”, uzskata Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja, kura padomi vada no  2020. gada 1. janvāra. Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI februāra numurā viņa skaidro, kā fiskālās disciplīnas prasības “sadzīvo” ar Covid-19 pandēmijas laiku, kad ekonomika nonākusi lejupslīdošā fāzē. Publicējam fragmentus no intervijas.

Kāds prognozējas šis gads, kad varētu būt cerības sākt atlabt? Kas Latvijai var līdzēt, lai atlabtu ekonomika?

Tagad visi zīlē kafija biezumos, veido un pārveido prognozes. Grūti ko pateikt, jo valda pārāk liela nenoteiktība. Kamēr epidēmija netiks apstādināta un ierobežojumi netiks atcelti, tā mēs arī dzīvosim – uz valsts atbalsta adatas. Nav jau citas izejas. Optimistiski spriežot, uzlabojums varbūt būs pavasarī, vēlākais – rudenī. Tad arī lielākā iedzīvotāju daļa, ceru, tiks vakcinēta un inficēšanās rādītāji mazināsies.

Kā vispār šogad prognozējiet ekonomikas attīstību – vai varētu būt neliels kāpums?

Finanšu ministrijas prognoze, kuru padome apstiprināja, paredz IKP pieaugumu par diviem procentiem. Tā ir ļoti piesardzīga prognoze. Jāatzīmē, ka labi strādā atsevišķas nozares, pat labāk nekā pirms krīzes. Ir lielie uzņēmumi, kuri darbojas ar peļņu un lielu apgrozījumu. Nav jau tā, ka nekas nestrādā. Bet daži sektori, kas bija nozīmīgi mūsu ekonomikai, apstājās – viesnīcas, tūrisma nozare, pasažieru pārvadājumi. Ekonomikas kāpums ir atkarīgs no tā, kad visi sektori atsāks strādāt pilnā sparā – pavasarī vai rudenī.

Cilvēkus satrauc, ka samazinās ienākumi, īpaši visvairāk kovidkrīzes skarto uzņēmumu darbiniekiem. Tiek sagaidīts, ka valsts ne tikai maksās nelielus pabalstus, aprēķinot pēc sociālā nodokļa iemaksām, bet kaisīs naudu “no helikoptera”, tiek minēti piemēri, ka dažās valstīs bez jebkādām birokrātijām personu kontā ieskaita zināmu summu. Daudzi pārmet finanšu ministram pārlieku taupīgumu. Turklāt Latvijā atbalsts esot mazākais Baltijā.

Latvijas kopējais atbalsts tik tiešām ir zemāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Jo Latvijā dīkstāves pabalsti pirmā viļņa laikā tika izmaksāti salīdzinoši maz, galvenais iemesls tam bija valdības lēmums dīkstāves pabalstu apjomu sasaistīt ar nodokļu nomaksu un tādā veidā nākotnē mazināt izvairīšanos no nodokļu maksājumiem vai ēnu ekonomikas. Ēnu ekonomika Latvijā ir lielāka nekā Igaunijā, kur 2019. gadā nodokļos uz vienu iedzīvotāju tika iekasēts 7.1 tūkstotis eiro, bet Latvijā – 4.8 tūkstoši eiro. Tā ir liela starpība, un laikam kaut kas bija jādara, lai stimulētu nodokļu nomaksu.

Tomēr uzskatu, ka cīnīties ar ēnu ekonomiku krīzes laikā nav tas pareizākais solis. Tas nav labākais veids, kā mācīt cilvēkus, kas nemaksā nodokļus vai nu savas vai sava darba devēja vainas dēļ. Gluži otrādi – ja cilvēkiem būtu skaidrs, ka valdība rūpējas par katru iedzīvotāju neatkarīgi no tā, kādus nodokļus viņš maksā, varbūt paliktu prātā, ka turpmāk tomēr nodokļi godprātīgi jāmaksā, lai krīzes brīžos valstij būtu “drošības spilvens” atbalsta sniegšanai. Tā varētu būt uzskatāma mācība visiem, ka nodokļi ir jāmaksā, jo dots devējam atdodas.

Daudzas bagātas valstis izmantoja tā saucamo “helikoptera naudu”, kad katram iedzīvotājam piešķīra noteiktu naudas summu. Kaut gan par šāda atbalsta efektivitāti nav viennozīmīga viedokļa, protams, tas mazina sociālo spriedzi un paaugstina iekšzemes pieprasījumu, tādējādi stimulējot izaugsmi. Latvija diemžēl vēl nav sasniegusi attiecīgu pārticības līmeni un nevar atļauties iet šo ceļu.

Ceru, ka krīzes otrajā vilnī, pabalstos būs izmaksāts vairāk un dāsnāk, jo situācija ir ekstremāla. Šoreiz valdība potenciālo saņēmēju loku un atbalsta apmēru ir plānojusi lielāku. Jāatgādina, ka krīzes pirmajā vilnī dīkstāves pabalsti kopā izmaksāja 54 miljonus eiro. Otrajā Covid-19 vilnī janvāra sākumā dīkstāves pabalsti jau bija izmaksāti 14.4 miljonu eiro apmērā. Ir arī izveidoti papildu instrumenti – algu subsīdijas darbiniekiem un granti apgrozāmiem līdzekļiem uzņēmumiem. Nesen valdība pieņēma lēmumu palielināt minimālo dīkstāves pabalsta līmeni līdz 500 eiro. Man liekas, ka valdība ir noskaņojusies būt dāsnāka otrā Covid-19 vilņa apstākļos.

Kā vērtējat pašreizējo turpinājumu nodokļu reformēšanā, kas gan galvenokārt attiecas uz darbaspēka nodokļiem. Vai to vajadzēja darīt tagad?

Kas attiecas uz pašreizējo nodokļu reformu, varu izteikt personīgo viedokli. Nedomāju, ka nodokļu reforma ir jāievieš laikā, kad ekonomika pārdzīvo milzīgu stresu. Jebkādas izmaiņas ir papildu stress.

Reformas pamatdoma bija dot uzņēmējiem vairāk apgrozāmo līdzekļu, kurus investēt ražošanā, kas savukārt palielinātu ekonomisko izaugsmi un nodokļu ieņēmumus. Vai tas pilnībā izdevās, to varēsim redzēt vēlāk.

Finanšu ministrijas ideja, ka sociālais nodoklis ir jāmaksā visiem, ir pareizs, bet par laiku, kad tas tika ieviests, negribu spriest. Nodokļu paaugstināšana ir ļoti nepateicīgs darbs – skaidrs, ka neviens – ne iedzīvotāji, ne uzņēmumi – nav priecīgi, ka valstij ir jāmaksā vairāk. Visi cīnās par to, lai saglabātu „status quo”. Nedzirdēju nevienu viedokli, kas pateiktu paldies, ka vispārējā režīmā strādājošajiem sociālais nodoklis šogad ir samazināts par 1%, par to visi kaut kā ir piemirsuši.

Rezumējot varu teikt, ka reformā ir daudzas pozitīvas ievirzes, skatīsimies pēc rezultātiem.

Dažādi nodokļu samaksas termiņu pagarinājumi tika plānoti kā viens no būtiskākajiem atbalstiem uzņēmējiem kovidkrīzes laikā. Vai tas būtiski ietekmēs fiskālo situāciju budžetā?

Skaidrs, ka uzņēmumiem ir daudz labāk, ja nodokļu maksājumi ir pagarināti. Citas izejas arī nav. Ja uzņēmumiem nedotu šādu iespēju, daži varētu bankrotēt. Taču nodokļi kādreiz tāpat būs jāmaksā. Vai uzņēmumiem pietiks tik daudz „tauku”, lai pēc krīzes beigām atdot parādus budžetam? Nezinu. Tāpēc ir nepieciešams uzņēmumu izrāviens no tagadējās bedres, lai varētu norēķināties ar budžetu.

Finanšu ministrija rēķina, ka 30% no nodokļiem, kam tiek dots pagarinājums, netiks atmaksāti. Tas protams ir hipotētiskais pieņēmums, un cerams, ka vismaz pārējie 70% ienāks budžetā. Jā vai nē, to rādīs nākotne.

Pilnu interviju lasiet arī E-žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja. Foto: Ilmārs Znotiņš

Ekonomikas kāpums valstī ir atkarīgs no tā, kad visi sektori atsāks strādāt pilnā sparā – pavasarī vai rudenī. Kamēr epidēmija netiks apstādināta un ierobežojumi netiks atcelti, tā arī dzīvosim – uz valsts atbalsta adatas. Nav jau citas izejas”, uzskata Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja, kura padomi vada no  2020. gada 1. janvāra. Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI februāra numurā viņa skaidro, kā fiskālās disciplīnas prasības “sadzīvo” ar Covid-19 pandēmijas laiku, kad ekonomika nonākusi lejupslīdošā fāzē. Publicējam fragmentus no intervijas.

Kāds prognozējas šis gads, kad varētu būt cerības sākt atlabt? Kas Latvijai var līdzēt, lai atlabtu ekonomika?

Tagad visi zīlē kafija biezumos, veido un pārveido prognozes. Grūti ko pateikt, jo valda pārāk liela nenoteiktība. Kamēr epidēmija netiks apstādināta un ierobežojumi netiks atcelti, tā mēs arī dzīvosim – uz valsts atbalsta adatas. Nav jau citas izejas. Optimistiski spriežot, uzlabojums varbūt būs pavasarī, vēlākais – rudenī. Tad arī lielākā iedzīvotāju daļa, ceru, tiks vakcinēta un inficēšanās rādītāji mazināsies.

Kā vispār šogad prognozējiet ekonomikas attīstību – vai varētu būt neliels kāpums?

Finanšu ministrijas prognoze, kuru padome apstiprināja, paredz IKP pieaugumu par diviem procentiem. Tā ir ļoti piesardzīga prognoze. Jāatzīmē, ka labi strādā atsevišķas nozares, pat labāk nekā pirms krīzes. Ir lielie uzņēmumi, kuri darbojas ar peļņu un lielu apgrozījumu. Nav jau tā, ka nekas nestrādā. Bet daži sektori, kas bija nozīmīgi mūsu ekonomikai, apstājās – viesnīcas, tūrisma nozare, pasažieru pārvadājumi. Ekonomikas kāpums ir atkarīgs no tā, kad visi sektori atsāks strādāt pilnā sparā – pavasarī vai rudenī.

Cilvēkus satrauc, ka samazinās ienākumi, īpaši visvairāk kovidkrīzes skarto uzņēmumu darbiniekiem. Tiek sagaidīts, ka valsts ne tikai maksās nelielus pabalstus, aprēķinot pēc sociālā nodokļa iemaksām, bet kaisīs naudu “no helikoptera”, tiek minēti piemēri, ka dažās valstīs bez jebkādām birokrātijām personu kontā ieskaita zināmu summu. Daudzi pārmet finanšu ministram pārlieku taupīgumu. Turklāt Latvijā atbalsts esot mazākais Baltijā.

Latvijas kopējais atbalsts tik tiešām ir zemāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Jo Latvijā dīkstāves pabalsti pirmā viļņa laikā tika izmaksāti salīdzinoši maz, galvenais iemesls tam bija valdības lēmums dīkstāves pabalstu apjomu sasaistīt ar nodokļu nomaksu un tādā veidā nākotnē mazināt izvairīšanos no nodokļu maksājumiem vai ēnu ekonomikas. Ēnu ekonomika Latvijā ir lielāka nekā Igaunijā, kur 2019. gadā nodokļos uz vienu iedzīvotāju tika iekasēts 7.1 tūkstotis eiro, bet Latvijā – 4.8 tūkstoši eiro. Tā ir liela starpība, un laikam kaut kas bija jādara, lai stimulētu nodokļu nomaksu.

Tomēr uzskatu, ka cīnīties ar ēnu ekonomiku krīzes laikā nav tas pareizākais solis. Tas nav labākais veids, kā mācīt cilvēkus, kas nemaksā nodokļus vai nu savas vai sava darba devēja vainas dēļ. Gluži otrādi – ja cilvēkiem būtu skaidrs, ka valdība rūpējas par katru iedzīvotāju neatkarīgi no tā, kādus nodokļus viņš maksā, varbūt paliktu prātā, ka turpmāk tomēr nodokļi godprātīgi jāmaksā, lai krīzes brīžos valstij būtu “drošības spilvens” atbalsta sniegšanai. Tā varētu būt uzskatāma mācība visiem, ka nodokļi ir jāmaksā, jo dots devējam atdodas.

Daudzas bagātas valstis izmantoja tā saucamo “helikoptera naudu”, kad katram iedzīvotājam piešķīra noteiktu naudas summu. Kaut gan par šāda atbalsta efektivitāti nav viennozīmīga viedokļa, protams, tas mazina sociālo spriedzi un paaugstina iekšzemes pieprasījumu, tādējādi stimulējot izaugsmi. Latvija diemžēl vēl nav sasniegusi attiecīgu pārticības līmeni un nevar atļauties iet šo ceļu.

Ceru, ka krīzes otrajā vilnī, pabalstos būs izmaksāts vairāk un dāsnāk, jo situācija ir ekstremāla. Šoreiz valdība potenciālo saņēmēju loku un atbalsta apmēru ir plānojusi lielāku. Jāatgādina, ka krīzes pirmajā vilnī dīkstāves pabalsti kopā izmaksāja 54 miljonus eiro. Otrajā Covid-19 vilnī janvāra sākumā dīkstāves pabalsti jau bija izmaksāti 14.4 miljonu eiro apmērā. Ir arī izveidoti papildu instrumenti – algu subsīdijas darbiniekiem un granti apgrozāmiem līdzekļiem uzņēmumiem. Nesen valdība pieņēma lēmumu palielināt minimālo dīkstāves pabalsta līmeni līdz 500 eiro. Man liekas, ka valdība ir noskaņojusies būt dāsnāka otrā Covid-19 vilņa apstākļos.

Kā vērtējat pašreizējo turpinājumu nodokļu reformēšanā, kas gan galvenokārt attiecas uz darbaspēka nodokļiem. Vai to vajadzēja darīt tagad?

Kas attiecas uz pašreizējo nodokļu reformu, varu izteikt personīgo viedokli. Nedomāju, ka nodokļu reforma ir jāievieš laikā, kad ekonomika pārdzīvo milzīgu stresu. Jebkādas izmaiņas ir papildu stress.

Reformas pamatdoma bija dot uzņēmējiem vairāk apgrozāmo līdzekļu, kurus investēt ražošanā, kas savukārt palielinātu ekonomisko izaugsmi un nodokļu ieņēmumus. Vai tas pilnībā izdevās, to varēsim redzēt vēlāk.

Finanšu ministrijas ideja, ka sociālais nodoklis ir jāmaksā visiem, ir pareizs, bet par laiku, kad tas tika ieviests, negribu spriest. Nodokļu paaugstināšana ir ļoti nepateicīgs darbs – skaidrs, ka neviens – ne iedzīvotāji, ne uzņēmumi – nav priecīgi, ka valstij ir jāmaksā vairāk. Visi cīnās par to, lai saglabātu „status quo”. Nedzirdēju nevienu viedokli, kas pateiktu paldies, ka vispārējā režīmā strādājošajiem sociālais nodoklis šogad ir samazināts par 1%, par to visi kaut kā ir piemirsuši.

Rezumējot varu teikt, ka reformā ir daudzas pozitīvas ievirzes, skatīsimies pēc rezultātiem.

Dažādi nodokļu samaksas termiņu pagarinājumi tika plānoti kā viens no būtiskākajiem atbalstiem uzņēmējiem kovidkrīzes laikā. Vai tas būtiski ietekmēs fiskālo situāciju budžetā?

Skaidrs, ka uzņēmumiem ir daudz labāk, ja nodokļu maksājumi ir pagarināti. Citas izejas arī nav. Ja uzņēmumiem nedotu šādu iespēju, daži varētu bankrotēt. Taču nodokļi kādreiz tāpat būs jāmaksā. Vai uzņēmumiem pietiks tik daudz „tauku”, lai pēc krīzes beigām atdot parādus budžetam? Nezinu. Tāpēc ir nepieciešams uzņēmumu izrāviens no tagadējās bedres, lai varētu norēķināties ar budžetu.

Finanšu ministrija rēķina, ka 30% no nodokļiem, kam tiek dots pagarinājums, netiks atmaksāti. Tas protams ir hipotētiskais pieņēmums, un cerams, ka vismaz pārējie 70% ienāks budžetā. Jā vai nē, to rādīs nākotne.

Pilnu interviju lasiet arī E-žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: