Valdība 12. aprīlī izskatīja noteikumu projektu "Dzīvojamās telpas īres maksā ietilpstošo apsaimniekošanas izdevumu aprēķināšanas metodika", kas izstrādāts, ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma 5. pantu dzīvojamo telpu īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un īrnieks. Likuma 13. panta pirmajā daļā nostiprināts pamatnoteikums, ka dzīvojamās telpas īres līgumu var grozīt, īrniekam un izīrētājam, rakstveidā vienojoties, līdz ar to izīrētājs un īrnieks var brīvi vienoties par jebkuru īres maksas apmēru un saskaņā ar Civillikuma 1469. un 1470. pantu īres maksa ir dzīvojamās telpas īres līguma būtiska sastāvdaļa. Tāpat likuma 13. panta otrā daļa noteic, ja dzīvojamās telpas īres līgumā ir paredzēta iespēja līguma darbības laikā paaugstināt dzīvojamās telpas īres maksu, izīrētājs vismaz sešus mēnešus iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par tās paaugstināšanu. Brīdinājumā norādāms īres maksas paaugstināšanas iemesls un finansiālais pamatojums. Attiecīgi izstrādātais noteikumu projekts rada iespēju dzīvojamās telpas izīrētājam finansiālo pamatojumu balstīt uz noteikumu projektā paredzēto dzīvojamas telpas īres maksā ietilpstošo pārvaldīšanas izdevumu aprēķināšanas metodiku.

Noteikumu projektā norādīta metodika paredz šādus īres maksā ietilpstošo pārvaldīšanas izdevumu aprēķināšanas galvenos nosacījumus:

1) dzīvojamās telpas īres maksā ietilpstošos pārvaldīšanas izdevumus veido:

• dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamie izdevumi, kurus aprēķina izmantojot izmaksu posteņus no izīrētāja sastādītās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbu plānotās izmaksu tāmes kalendāra gadam;
• dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījums ēkas atjaunošanai, kuru aprēķina izmantojot lineāro metodi, kas paredz, ka dzīvojamās mājas vērtība samazinās vienmērīgi. Saskaņā ar šo metodi dzīvojamās mājas nolietojumu (amortizāciju) aprēķina, dalot dzīvojamās mājas vērtību ar attiecīgās dzīvojamās mājas vidējo kalpošanas ilgumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kapitalitātes grupai;

2) norādīta formula, pēc kuras aprēķina dzīvojamās telpas īres maksā ietilpstošos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus.

3) noteikts, ka dzīvojamās mājas vērtību dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) aprēķināšanai nosaka pēc dzīvojamās mājas kadastra vērtības vai bilances vērtības, ņemot augstāko no abām vērtībām.

Vienlaikus noteikumu projekts ir papildināts ar īres maksā ietilpstošo pārvaldīšanas izdevumu daļas aprēķināšanas metodiku, gadījumos, dzīvojamo telpu izīrē persona, kas nav dzīvojamās mājas īpašnieks. Šādu risinājums var tikt piemērots, gadījumos, kad dzīvojamā mājas daļa ar pārvaldīšanas līgumu ir nodota pārvaldītāja pārvaldīšanā.

Iepriekš dzīvojamās telpas īres maksas pārvaldīšanas izdevumos ietilpstošie maksājumi par likumos noteiktajiem obligātajiem maksājumiem, piemēram, nekustamo īpašumu nodokli un zemes nomas maksu par zemesgabala lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes, saskaņā ar likuma grozījumiem vairs neietilpst dzīvojamās telpas īres maksas pārvaldīšanas izdevumos un tādējādi arī neveido dzīvojamās telpas īres maksu. Minētie maksājumi ir jāsedz papildus dzīvojamās telpas īres maksai, proporcionāli izīrētā dzīvojamās telpas platībai.

Ekonomikas ministrija informē, ka ir uzsākts darbs pie jau 2013. gada 19. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā jaunā likumprojekta „Dzīvojamo telpu īres likums” (VSS - 2127) precizēšanas un pilnveidošanas ar mērķi nodrošināt līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī pilnveidot citus ar īres tiesībām saistītos jautājumus, kuru piemērošanā šobrīd ir konstatētas problēmas. Tomēr, ņemot vērā, ka jaunais regulējums stāsies spēkā ne ātrāk kā turpmāko divu gadu laikā, ir nepieciešama minēto noteikumu izdošana ar mērķi izpildīt likumā ietverto deleģējumu, kā arī noteikt metodiku, kādā tiek aprēķināti dzīvojamās telpas īres maksā ietilpstošie apsaimniekošanas izdevumi.