Izvērtēta Latvijas tiesvedības gaita ES valstu kontekstā
Ikgadējā ziņojumā par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard), ko sagatavojusi Eiropas Komisija (EK), Latvijai uzrādīti labi rādītāji lietu izskatīšanas termiņos un tiesu sistēmas kvalitātes rādītājos, informē Tieslietu ministrija. Lietu izskatīšanas termiņi Latvija ieņem 3. vietu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar īsāko lietu izskatīšanas termiņu pirmajā tiesu instancē civillietās, komerclietās, administratīvajās lietās un cita veida lietās. Šādā novērtējumā Latviju apsteidz tikai Igaunija un Dānija. Latvijas vidējais rādītājs strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanā pirmajā instancē – 220 dienas (11. vieta ES). Savukārt vērtējot attiecīgo kategoriju lietu izskatīšanu visās trijās tiesu instancēs, Latvija ieņem 7.…
Ikgadējā ziņojumā par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard), ko sagatavojusi Eiropas Komisija (EK), Latvijai uzrādīti labi rādītāji lietu izskatīšanas termiņos un tiesu sistēmas kvalitātes rādītājos, informē Tieslietu ministrija.
Lietu izskatīšanas termiņi
Latvija ieņem 3. vietu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar īsāko lietu izskatīšanas termiņu pirmajā tiesu instancē civillietās, komerclietās, administratīvajās lietās un cita veida lietās. Šādā novērtējumā Latviju apsteidz tikai Igaunija un Dānija.
Latvijas vidējais rādītājs strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanā pirmajā instancē – 220 dienas (11. vieta ES). Savukārt vērtējot attiecīgo kategoriju lietu izskatīšanu visās trijās tiesu instancēs, Latvija ieņem 7. vietu starp ES valstīm.
Atsevišķi vērtējot administratīvo lietu izskatīšanas termiņu pirmajā tiesu instancē - Latvija ieņem 9. vietu ES, bet, vērtējot izskatīšanas termiņus visās trijās tiesu instancēs - 3. vietā.
Latvijā ar korupcijas novēršanu saistītas lietas pirmajā instancē tiek izskatītas aptuveni 200 dienās, kas ierindo Latviju 8. vietā starp ES valstīm. Izteikti ilgāki šādas kategorijas lietu izskatīšanas termiņi ir Slovēnijā – ap 800 dienām.
Aprakstot vispārējo noslogotības līmeni tiesās, ziņojumā norādīts, ka 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, Latvijā ir nedaudz samazinājies tiesās saņemto lietu skaits. Attiecībā uz civillietu un komerclietu skaitu iepretim iedzīvotāju skaitam – Latvijā ir vidēji zema tiesāšanās aktivitāte. Savukārt administratīvo lietu skaita ziņā Latvijā ir 3. zemākais ienākošo lietu skaits Eiropā.
Ziņojumā salīdzināta tiesu vai citu atbildīgo institūciju darba ātrums noteiktu kategoriju lietu izskatīšanā (piemēram, konkurences lietas, elektroniskie sakari, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana u.tml.). Lielākajā daļā minētajās kategorijās Latvija ierindojas starp valstīm ar labākajiem rādītājiem ES valstu vidū.
Tiesu sistēmas kvalitāte
Jau tradicionāli Latvija ir viena no valstīm, kura augsti novērtēta par digitālo risinājumu izmantošanu tiesās un pieejamību tiesas klientiem. Piemēram, Latvija ir ieguvusi vienu no augstākajiem vērtējumiem par tiesu spriedumu pieejamību internetā.
Latvija ir viena no četrām ES valstīm, kura izpildījusi visas prasības, lai nodrošinātu personām ar invaliditāti īpašu kārtību un pieejamību tiesu sistēmai. Attiecībā uz tiesu pielāgošanu un pieejamību personām, kas pakļautas diskriminācijas riskiem un senioriem, Latvija ierindojas starp valstīm ar augstāko tiesu pieejamības līmeni.
Latvija pēc tiesnešu skaita daudzuma uz 100 000 iedzīvotājiem ieņem sesto vietu starp ES valstīm.
Viszemākais tiesnešu skaits ir Īrijā un Dānijā.
Savukārt Latvija ir viena no pēdējām valstīm ES ar mazāko advokātu skaitu iepretim iedzīvotāju skaitam.
Tiesu neatkarība
Ziņojumā iekļauti jaunākie Eirobarometra pētījumu rezultāti par tiesu neatkarības uztveri uzņēmēju vērtējumā un sabiedrībā kopumā. 2023. gada aptauju (veikta 2023. gada janvārī, respondentu skaits 1018) rezultāti uzrāda krasu iedzīvotāju skaita pieaugumu, kuri nezina atbildi uz jautājumu par to, kā vērtē tiesu sistēmas neatkarību. Proti, ja visos iepriekšējos gados atbildi “nezinu” sniedza ap 13% aptaujāto (kas atbilst vidējām līmenim daudzās ES dalībvalstīs), tad 2023. gadā šādu atbildi sniedza 32% aptaujāto. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par aptuveni 10% ir samazinājies sabiedrības locekļu īpatsvars, kas situāciju tiesu sistēmas neatkarības nodrošināšanā novērtē pozitīvi (lejupslīde no 53% uz 42%). Vienlaikus pozitīvas tendences attiecībā pret 2022. gadu šajā gadā iezīmējušas aptaujas par uzņēmēju vērtējumu attiecībā uz tiesu neatkarību – pozitīvs priekšstats ir 42% no uzņēmējiem Latvijā.
wpDiscuz
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.