Kādiem nosacījumiem jāizpildās, pieprasot priekšlaicīgo pensiju (divus gadus pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma, daudzbērnu māmiņām, īpašos apstākļos strādājošajiem un citiem)?

Vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums no 2014. gada 1. janvāra (no 62 gadiem) katru gadu tiek paaugstināts par trīs mēnešiem, līdz no 2025. gada 1. janvāra tas būs 65 gadi. Nepieciešamais apdrošināšanas stāžs līdz 2024. gada 31. decembrim noteikts — ne mazāks par 15 gadiem, no 2025. gada 1. janvāra — ne mazāks par 20 gadiem. Vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums 2021. gadā — 64 gadi (likuma "Par valsts pensijām" 11. panta pirmā daļa, pārejas noteikumu 8.¹ un 8.² punkts).

Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, divus gadus pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi, tātad 2021. gadā — 62 gados. Nosakot vecumu, no kura ir tiesības uz vecuma pensiju priekšlaicīgi vai uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem, ņem vērā vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu attiecīgajā kalendāra gadā (likuma "Par valsts pensijām" 11. panta sestā daļa, pārejas noteikumu 8.¹ un 8.³ punkts).

Piecus gadus pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma attiecīgajā kalendāra gadā sasniegšanas tiesības uz vecuma pensiju ir bērna vecākam vai aizbildnim, kura apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem un kurš līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai ne mazāk kā 8 gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnu, vai bērnu, kurš vismaz 8 gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti. 2021. gadā tie ir 59 gadi. 

Šādu tiesību nav personai, kurai atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības vai kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas šo pienākumu izpildīšanas dēļ (likuma "Par valsts pensijām" 11. panta ceturtā daļa, pārejas noteikumu 8.¹ un 8.³ punkts).

Piecus gadus pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma attiecīgajā kalendāra gadā sasniegšanas tiesības uz vecuma pensiju ir Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem (no 2025. gada 1. janvāra — ne mazāks par 20 gadiem). 2021. gadā tie ir 59 gadi (likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 8.¹, 8.³ un 29.¹ punkts).

Piecus gadus pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma attiecīgajā kalendāra gadā sasniegšanas tiesības uz vecuma pensiju ir politiski represētajām personām, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. 2021. gadā tie ir 59 gadi (likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 8.¹ , 8.³ un 29.² punkts).

Divus gadus pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma attiecīgajā kalendāra gadā sasniegšanas tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem ir personām, kuras līdz 1995. gada 31. decembrim ir strādājušas sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos (1. saraksts) vai kaitīgos un smagos darba apstākļos (2. saraksts) un kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks:

1. vīriešiem — par 20 gadiem, sievietēm — par 15 gadiem, ja vismaz ceturtā daļa (vīriešiem 5 gadi, sievietēm — 3 gadi un deviņi mēneši līdz 1995. gada 31. decembrim) nostrādāta sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos (1. saraksts). 2021. gadā tie ir 62 gadi; 
2. vīriešiem — par 25 gadiem, sievietēm — par 20 gadiem, ja vismaz ceturtā daļa (vīriešiem 6 gadi un trīs mēneši, sievietēm — 5 gadi līdz 1995. gada 31. decembrim) nostrādāta kaitīgos un smagos darba apstākļos (2. saraksts). 2021. gadā tie ir 62 gadi (likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 8.¹, 8.³ un 60. punkts).

Vēl ir personu kategorijas, kuras var pieprasīt vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem, kur vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums, kāds bija noteikts līdz 1996. gadam, ar katra nākamā gada 1. jūliju pieaug par sešiem mēnešiem, līdz tiek sasniegts 65 gadu vecums (likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 8. punkts): 

• sievietes, kurām ir pieci vai vairāk bērnu vai bērns ar invaliditāti kopš bērnības un kuras ir izaudzinājušas bērnus līdz 8 gadu vecumam, ja apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem. No 2020. gada 1. jūlija tie ir 63 gadi, no 2021. gada 1. jūlija — 63 gadi un seši mēneši (likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 8. punkts un 10. punkta 1. apakšpunkts);
• sievietes, kuras strādājušas darbos ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem darba apstākļiem (1. saraksts) un kuru apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par 15 gadiem, ja vismaz ceturtā daļa (3 gadi un deviņi mēneši līdz 1995. gada 31. decembrim) ir nostrādāta darbos ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem darba apstākļiem. No 2020. gada 1. jūlija — 58 gadi, no 2021. gada 1. jūlija — 58 gadi un seši mēneši (likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 8. punkts, 10. punkta 1. apakšpunkts, 61. punkts);
• sievietes ar invaliditāti uz mūžu, ja apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem. No 2020. gada 1. jūlija — 63 gadi, no 2021. gada 1. jūlija — 63 gadi un seši mēneši (likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 8. punkts un 10. punkta 1. apakšpunkts).

Vīriešiem ar invaliditāti uz mūžu noteiktais vecums ir vienāds ar vecuma pensijas piešķiršanai pēc vispārējiem noteikumiem noteikto vecumu, līdz ar to pārejas noteikumu 8. punkts un 10. punkta 1. apakšpunkts netiek piemērots. Tādējādi vīrieši ar invaliditāti uz mūžu pensionējas vispārējā kārtībā.

Liliputi, punduri, neredzīgie —

• vīrieši, ja apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem — no 2020. gada 1. jūlija — 58 gadi, no 2021. gada 1. jūlija — 58 gadi un seši mēneši.
• sievietes, ja apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par 15 gadiem — no 2020. gada 1. jūlija — 53 gadi, no 2021. gada 1. jūlija — 53 gadi un seši mēneši.

(likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 8. punkts un 10. punkta 1. apakšpunkts).

No kādiem apstākļiem (no kādiem rādītājiem) ir atkarīgs pensijas apmērs?

Vecuma pensijas apmēru ietekmē pensionēšanās vecums, apdrošināšanas stāžs līdz 1995. gada 31. decembrim, personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga laikā no 1996. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim, personas pensijas kapitāls, kas uzkrāts no 1996. gada 1. janvāra, ikgadējie apdrošināšanas iemaksu algas indeksi, kurus izmanto pensijas kapitāla aktualizācijai un plānotais vecuma pensijas izmaksas laikposms (G) (likuma "Par valsts pensijām" 12. pants, 13. pants, pārejas noteikumu 1., 2., 2.¹., 2.², 8.¹, 8.², 8.³, 13., 33. punkts; 27.03.2007. MK noteikumu Nr. 205 "Apdrošināšanas iemaksu algas indeksa aprēķināšanas un vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas kārtība").

Vai priekšlaicīgās pensijas saņēmējs drīkst turpināt strādāt?

Vecuma pensiju, kura piešķirta priekšlaicīgi, līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai izmaksā 50% apmērā no piešķirtās vecuma pensijas.

Ja persona, kurai vecuma pensija piešķirta priekšlaicīgi, laika periodā līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai kļūst par darba ņēmēju, pašnodarbināto vai personu, kas piedalās algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, priekšlaicīgā vecuma pensija netiek izmaksāta (likuma "Par valsts pensijām" 32. panta divpadsmitā daļa). 

Ja vecuma pensiju piešķir pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas (priekšlaicīgi vai ar atvieglotiem noteikumiem), vecuma pensiju neizmaksā, ja persona saņem bezdarbnieka pabalstu (likuma "Par valsts pensijām" 32. panta trīspadsmitā daļa).

Tātad šāds pensionārs drīkst strādāt, bet šajā periodā priekšlaicīgi piešķirtā pensija netiek izmaksāta. Kļūstot par darba ņēmēju, darba samaksai šajā laikā tiks piemērots parastais (nevis pensionāra) neapliekamais minimums.

Vai priekšlaicīgi piešķirtai pensijai piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli?

Pensija neatkarīgi no tās izmaksas avota ir ienākums, par kuru ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. No valsts pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, ja tāda ir piešķirta)  tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, piemērojot pensionāra neapliekamo minimumu. Izmaksājot pensiju, pensionāra neapliekamo minimumu VSAA piemēro neatkarīgi no tā, vai persona ir nodarbināta (savukārt, ja persona ir nodarbināta, tad priekšlaicīgo pensiju neizmaksā). 2021. gadā pensionāra neapliekamais minimums ir 3960 eiro gadā (330 eiro mēnesī).

Ja algas nodokļa grāmatiņā Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā kā galvenā ienākuma gūšanas vieta ir norādīta VSAA, tiek piemēroti arī ienākuma nodokļa papildu atvieglojumi (piemēram, personām ar invaliditāti vai politiski represētām personām, par apgādībā esošu personu), ja uz tādiem ir tiesības. 

Personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996. gada 1. janvārim un nav pārrēķināta sakarā ar uzkrāto pensijas kapitālu pēc pensijas piešķiršanas, neapliekamais minimums ir šīs pensijas (kopā ar piemaksu par uzkrāto apdrošināšanas stāžu) apmērā. Tas nozīmē, ka no šīm pensijām iedzīvotāju ienākuma nodoklis netiek ieturēts (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta trešās daļas 10. punkts, 12. panta piektā daļa, 13. pants, pārejas noteikumu 48. punkts; 04.06.2013. MK noteikumu Nr. 304 "Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa" 7., 11. punkts).

Ja pensionārs (kas nav pieteicies pensijai priekšlaicīgi) turpina strādāt (un maksāt sociālās iemaksas), kā tas iespaido pensijas apmēru (kurā brīdī)?

Ja pēc vecuma pensijas piešķiršanas persona turpina strādāt un par personu ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, pensiju, pamatojoties uz pensijas saņēmēja pieprasījumu, var pārrēķināt sakarā ar uzkrāto pensijas kapitālu periodā pēc pensijas piešķiršanas/pārrēķināšanas. Pēc pensijas piešķiršanas pieprasījumu pensijas pārrēķināšanai var iesniegt neatkarīgi no tā, cik ilgi ir veiktas iemaksas, savukārt pēc veiktā pārrēķina pieprasījumu pensijas pārrēķināšanai var iesniegt ne biežāk kā reizi gadā (likuma "Par valsts pensijām" 24. panta pirmā daļa).

Ja ir iegūtas tiesības uz valsts pensijas palielināšanu, tad pensiju pārrēķina ar tā mēneša pirmo dienu, kurā pensionārs ir pieprasījis pārrēķināt pensiju, ja attiecīgo iesniegumu viņš iesniedzis līdz 15. datumam ieskaitot, un ar nākamā mēneša pirmo dienu, ja iesniegums iesniegts pēc 15. datuma (likuma "Par valsts pensijām" 25. panta otrā daļa).

Pensijas pārrēķina apmēru ietekmē personas uzkrātais pensijas kapitāls pēc pensijas piešķiršanas/pārrēķināšanas, kā arī plānotais vecuma pensijas izmaksas laikposms (G) (likuma "Par valsts pensijām" 12. panta pirmā daļa). Ar šo informāciju lasītāji var iepazīties žurnālā Bilance Nr. 1 (469), 2021. g. 43. lpp.

Priekšlaicīgi piešķirtās pensijas netiek pārrēķinātas.

Kā mainās priekšlaicīgi piešķirtās pensijas summa, kad pensionārs sasniedz valsts noteikto pensijas vecumu?

Ja vecuma pensija ir piešķirta priekšlaicīgi, no tās tiek izmaksāta tikai puse (ja persona nestrādā), bet, sasniedzot vispārējo pensionēšanās vecumu, pensija tiek izmaksāta piešķirtajā apmērā (ievērojot tiesību normās noteikto par iedzīvotāju ienākuma nodokli). Ja persona strādā (kļūst par darba ņēmēju, pašnodarbināto vai personu, kas piedalās algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos), priekšlaicīgi piešķirto vecuma pensiju neizmaksā.

Kad persona sasniedz vispārējo pensionēšanās vecumu, personai vecuma pensija tiek izmaksāta piešķirtajā apmērā un tiks maksāta turpmāk neatkarīgi no tā, vai persona strādā. Priekšlaicīgi piešķirto vecuma pensiju (nu jau "likumīgu" vecuma pensiju) var pārrēķināt pēc tādiem pašiem nosacījumiem (reizi gadā) kā vecuma pensiju, kura piešķirta pēc vispārējiem noteikumiem.

Kurā brīdī priekšlaicīgajam pensionāram būs tiesības uz pensijas indeksāciju?

Vecuma pensiju vai tās daļas apmēru pārskata reizi gadā 1. oktobrī. Tas nozīmē, ka 1. oktobrī pārskata tās vecuma pensijas, kuras piešķirtas līdz attiecīgā gada 30. septembrim. Tiesību normā ir atrunāts — ja kopējais faktisko patēriņa cenu indekss un iemaksu algas indekss ir mazāks par skaitli "1", valsts pensiju nepārskata (likuma "Par valsts pensijām" 26. pants).

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada maija (473.) numurā.