Publisko iepirkumu likumā ir veikti kārtējie grozījumi, kas stājās spēkā 2018. gada 18. oktobrī. Minētie grozījumi likumā izstrādāti, lai novērstu nepamatoti dārgu piedāvājumu izvēli publiskajos iepirkumos. Vienlaikus veikti arī atsevišķi precizējumi citās Publisko iepirkumu likuma normās, informē Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore.

Grozījumus Publisko iepirkumu likumā iniciēja 12. Saeimas deputāti. Atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītajam grozījumu mērķis ir novērst tādu piedāvājumu izvēli, kuri vairāk nekā par 50% pārsniedz sākotnējo iepirkuma līgumā norādīto līgumcenu. Nepamatoti dārga piedāvājuma izvēle rada korupcijas risku un papildu slogu nodokļu maksātājiem.

Publisko iepirkumu likuma 41. pants ir papildināts ar vienpadsmito daļu, kas nosaka, ka pasūtītājs noraida pretendenta piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, ja pretendenta piedāvātā līgumcena pārsniedz jebkuru no šādām vērtībām:

• iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītāja norādīto līgumcenu, ja tā noteikta kā piedāvājuma atbilstības prasība;
• 150% no iepirkuma procedūras dokumentos norādītās paredzamās līgumcenas.

Minētais regulējums attiecas uz atklātu un slēgtu konkursu, nevis uz visām iepirkuma procedūrām, un normā ir ietverti divi atsevišķi gadījumi, kad pasūtītājam ir jānoraida attiecīgais piedāvājums. Ja iepirkuma dokumentos ir noteikta prasība, ka piedāvājums nedrīkst pārsniegt norādīto līgumcenu, tad šāds piedāvājums ir noraidāms neatkarīgi no tā, par cik procentiem tas pārsniedz līgumcenu. Savukārt otrs gadījums attiecas uz situāciju, kad pasūtītājs ir norādījis plānoto līgumcenu vai arī pieejamo finansējumu, bet tam ir vairāk informatīva nozīme un tas neietekmē piedāvājuma izvēli vai noraidīšanu, ja vien pretendenta piedāvātā līgumcena nepārsniedz 150% no paredzamās līgumcenas. Faktiski jauns regulējums ir tikai šis otrais gadījums, jo arī līdz šim pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos varēja norādīt paredzamo līgumcenu tieši kā piedāvājuma atbilstības prasību.

Savukārt situācijā, kad pasūtītājs ir norādījis paredzamo līgumcenu, bet pretendentu piedāvājumi nepārsniedz 150% no paredzamās līgumcenas un pasūtītājs arī nav noteicis līgumcenu kā piedāvājumu atbilstības prasību, pasūtītājam ir izvēles iespēja iepirkuma procedūru pārtraukt, ja piedāvājumi pārsniedz pasūtītāja budžeta iespējas. Šī situācija netiek atsevišķi regulēta ar jaunajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, bet gan pasūtītājam tāpat kā līdz šim ir tiesības pārtraukt procedūru, ja tam ir objektīvs pamats, un finanšu līdzekļu nepietiekamība ir viens no šādiem pamatiem. Iepirkuma pārtraukšana (ja izvēlētā pretendenta piedāvājums pārsniedz pasūtītāja budžeta iespējas) ir iespējama arī iepirkumos, kas rīkoti saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 9. pantu, turklāt neatkarīgi no tā, vai pasūtītājs ir vai nav iepirkuma procedūras dokumentos norādījis paredzamo līgumcenu. Tomēr jebkurā gadījumā pasūtītājam būs jānodrošina pierādījumi, ka bija objektīvs pamats pārtraukt iepirkuma procedūru.¹

Vairāk par grozījumu būtību var lasīt žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI novembra numurā. Rakstā apskatīti arī grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (Sankciju likums), kas stājās spēkā 2018. gada 12. jūlijā un attiecas arī uz publiskajiem iepirkumiem.

Žurnālu var iegādāties un abonēt šeit.

¹ Augstākās tiesas 2015. gada 6. novembra spriedums lietā SKA-748/2015