Saeima 2022. gada 24. martā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL), kas stājās spēkā 2022. gada 21. aprīlī. Ar šiem grozījumiem tiek veikti redakcionāli precizējumi, bet netiek mainīts regulējums pēc būtības. Vienlaikus Saeima 2022. gada 24. martā pieņēma arī grozījumus PIL, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Šie ir tā dēvētie konkurences veicināšanas grozījumi, un to mērķis ir panākt lielāku konkurenci iepirkumos un uzlabot iepirkumu praksi.

Redakcionāli precizējumi PIL

Grozījumu PIL¹, kas stājās spēkā 2022. gada 21. aprīlī, mērķis ir tehniski precizēt pasūtītāja definīcijas, kā arī viena no PIL paredzētajiem gadījumiem, kad pieļaujami būtiski iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi, formulējumu. Attiecīgās tiesību normas bija nepieciešams precizēt, lai nodrošinātu to redakcionālu atbilstību Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK normām, tādējādi veicinot tiesisko noteiktību attiecībā uz šo normu piemērošanu².

Ar šiem grozījumiem ir precizēta pasūtītāja definīcija (PIL 1. panta 19. punkta b) apakšpunkts) attiecībā uz pasūtītāja kā privāto tiesību juridiskās personas vienu no pazīmēm, proti, tiek precizēta uzraudzības forma (pārvaldības uzraudzība, tostarp izšķirošā ietekme Koncernu likuma izpratnē), tādējādi aizstājot nosacījumu, ka  izšķirošā ietekme izpaužas tikai kā balsstiesību vairākums pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības iecelšanā. Pasūtītāju loku šie grozījumi pēc būtības neietekmē.

Ar grozījumiem ir precizēta arī PIL 61. panta trešās daļas 2. punkta redakcija attiecībā uz būtisku grozījumu veikšanas pieļaujamību noslēgtajā iepirkuma līgumā. Proti, viens no gadījumiem, kad PIL pieļauj šādu grozījumu veikšanu, – ja ir nepieciešami papildu darbi, kas nebija iekļauti sākotnējā līgumā, un piegādātāja maiņa radītu būtisku izmaksu pieaugumu, un to nevar veikt tādu ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ kā aizvietojamība vai savietojamība ar jau sākotnējā iepirkumā iegādāto aprīkojumu, pakalpojumiem vai iekārtām, vai piegādātāja maiņa radītu ievērojamas grūtības. Ar likuma grozījumiem ir precizēta norma, paredzot, ka šie papildu darbi ir nepieciešami tieši sākotnējā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildei. Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) jau sniegtajos skaidrojumos par grozījumu iespējamību noslēgtajos iepirkuma līgumos ir nostiprināta un ieviesta tāda normas piemērošana praksē, kādu to precīzi paredz veiktie grozījumi. Normas redakcija ir juridiski skaidrāka un formāli normā paredz to, kas jau ir izveidojies līdzšinējā normas piemērošanas praksē.

Tirgus dalībnieku informēšana un konkurences veicināšanas pasākumi

Tā dēvētie konkurences veicināšanas grozījumi, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī3, ievieš jaunu regulējumu attiecībā uz pasūtītāja pienākumu veikt tirgus izpēti un informēt tirgus dalībniekus pirms formālās iepirkuma izsludināšanas. Grozījumi PIL 18. pantā, papildinot to ar jaunu 2.¹ daļu, paredz reglamentētu apspriedi ar piegādātājiem, kas atbilst šādām prasībām:

• 1) ne agrāk kā 12 mēnešus pirms iepirkuma izsludināšanas publikāciju vadības sistēmā ir publicēts paziņojums par apspriedi un iespējami detalizētas kvalifikācijas prasības un tehniskās specifikācijas, kuras piegādātāji ir tiesīgi elektroniski komentēt vismaz 10 darbdienas pēc minētā paziņojuma un dokumentu publicēšanas;
• 2) apspriedes ziņojumā ir norādīti apspriedes dalībnieki, dokumentēti to komentāri, pasūtītāja galvenie secinājumi un vērtējums par apspriedes laikā saņemtajiem piegādātāju komentāriem un iespējamo konkurenci attiecīgajā iepirkumā.

PIL 18. panta 2.² daļa paredz, ka Ministru kabinets (MK) nosaka šīs apspriedes paziņojuma veidlapu, kā arī nosaka, ka kvalifikācijas prasības un tehniskās specifikācijas, kas publicētas saskaņā ar šā panta 2.¹ daļu, publikāciju vadības sistēmā pieejamas trīs gadus pēc to publicēšanas.

Likuma 18. pantā (otrā daļa) vienlaikus tiek saglabāta arī līdzšinējā apspriede ar piegādātājiem, ko pasūtītājs var rīkot pirms iepirkuma izsludināšanas, tomēr šai apspriedei nav detalizētāka regulējuma un nav arī formālu seku attiecībā uz tālāko iepirkuma norisi, tomēr jebkurā gadījumā tas ir labs instruments, kas var palīdzēt pasūtītājam labāk sagatavoties konkrētajam iepirkumam. Savukārt ar grozījumiem tiek paredzēta tādas apspriedes norise, kurai ir noteiktas formālās prasības, proti, šai apspriedei ir jābūt izsludinātai publikāciju vadības sistēmā, un paziņojums kopā ar kvalifikācijas prasībām un tehnisko specifikāciju ir pieejams IUB tīmekļvietnē. Ieinteresētie piegādātāji var sūtīt savus komentārus elektroniski uz paziņojumā norādīto pasūtītāja elektronisko pasta adresi 10 darbdienu laikā. Apspriedes paziņojuma forma jau ir izstrādāta un pieejama publikāciju vadības sistēmā, kā arī jau ir iespējama brīvprātīga apspriedes paziņojuma publicēšana IUB tīmekļvietnē.

Būtiski ņemt vērā, ka minētā apspriede nav iepirkuma procedūras sastāvdaļa un tās norise vai apspriedes paziņojumā publicētās prasības nav apstrīdamas, tāpat arī pasūtītājam nav jāsniedz individuālas atbildes uz izteiktajiem komentāriem vai jāņem tie vērā. Pasūtītājs pēc apspriedes sagatavo apspriedes ziņojumu, kurā norāda sniegtos komentārus un pasūtītāja vērtējumu par tiem, šo ziņojumu pievieno konkrētā iepirkuma procedūras dokumentācijai (grozījumi PIL 40. panta trešajā daļā) un glabā 10 gadus. Apspriede ir tikai instruments, kas ļauj pasūtītājam labāk veikt tirgus izpēti un sagatavoties iepirkumam, kā arī izvairīties no negatīvām sekām, ja iepirkuma procedūrā ir piedalījies tikai viens pretendents. Proti, apspriede nav obligāta, bet tās rīkošana rada iespēju pasūtītājam nepārtraukt iepirkuma procedūru. Attiecīgi apspriedes regulējums ir saistīts arī ar grozījumiem PIL 41. pantā, t.i., likuma grozījumi paredz papildināt 41. pantu ar divpadsmito daļu, nosakot, ka pasūtītājs pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, ja atklātā konkursā, slēgtā konkursā vai konkursa procedūrā ar sarunām pieteikumu vai piedāvājumu ir iesniedzis tikai viens kandidāts vai pretendents, izņemot gadījumus, kad:

• 1) pasūtītājs pirms iepirkuma procedūras izsludināšanas ir rīkojis šā likuma 18. panta 2.¹ daļas prasībām atbilstošu apspriedi ar piegādātājiem;
• 2) iepirkuma procedūras pārtraukšana apdraud sabiedrības drošības vai veselības aizsardzības intereses.

Attiecīgi jāņem vērā, ka minētais regulējums un pienākums pārtraukt iepirkuma procedūru neattiecas uz visām iepirkuma procedūrām, bet tikai uzskaitītajām, tāpat tas neattiecas uz 9. un 10. panta kārtībā veiktajiem iepirkumiem.

Saistībā ar tirgus informēšanu ir pieņemti grozījumi arī PIL 27. pantā, nosakot, ka pasūtītājs publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar MK noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Līdzšinējais regulējums paredzēja, ka pasūtītājs var informēt par plānotajiem iepirkumiem, publicējot iepriekšējo informatīvo paziņojumu, t.i., šis paziņojums bija brīvprātīgs. Ar veiktajiem grozījumiem iepirkumiem, kuru līgumcena atbilst Eiropas Savienības (ES) noteiktajām līgumcenu robežām, šī paziņojuma publicēšana ir obligāta. Vienlaikus jāņem vērā, ka atklāta konkursa gadījumā, publicējot šo iepriekšējo informatīvo paziņojumu laikposmā no 35 dienām līdz 12 mēnešiem pirms dienas, kad publicēts paziņojums par līgumu (izsludināts konkrētais iepirkums), minimālo piedāvājumu iesniegšanas termiņu var saīsināt līdz 15 dienām, tādējādi, no vienas puses, tirgus dalībnieki tiek laikus informēti par šādu iepirkumu, un, no otras puses, tas ļauj pasūtītājam saīsināt iepirkuma procedūras norisi atklāta konkursa gadījumā.

Attiecīgi šo apskatīto grozījumu – PIL 18., 27. un 41. pantā – mērķis ir tieši saistīts ar konkurences paaugstināšanu iepirkumos, it īpaši samazinot viena pretendenta iepirkumu īpatsvaru.

Tehnisko specifikāciju aktualizēšanas pienākums

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, spēkā esošais regulējums PIL 20. pantā pieļauj, ka iepirkuma un iepirkuma procedūras dokumentos tiek ietvertas tehniskās specifikācijas, kuras ir sagatavotas ievērojamu laika periodu pirms konkrētā iepirkuma izsludināšanas. Līdz ar to bieži tiek noteikta aktuālajai tirgus situācijai un pasūtītāja finansiālajām iespējām neatbilstoša paredzamā līgumcena, kā arī tehniskajās specifikācijās tiek ietvertas iepirkuma izsludināšanas laikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem neatbilstošas prasības.

Arī minētā problēma var ietekmēt konkurences līmeni iepirkumā. Tādējādi ar grozījumiem PIL 20. pants tiek papildināts ar jaunu daļu, kas nosaka, ka iepirkuma procedūras dokumentos norāda tehnisko specifikāciju sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas datumu. Pasūtītājs aktualizē tehniskās specifikācijas pirms iepirkuma izsludināšanas, ja pēc to sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas ir izdarīti grozījumi attiecīgās jomas tiesību aktos. Ja tehniskās specifikācijas sagatavotas vai aktualizētas vairāk nekā 12 mēnešus pirms iepirkuma izsludināšanas, pasūtītājs, to fiksējot protokolā, pirms iepirkuma izsludināšanas pārskata un, ja nepieciešams, aktualizē tehniskajās specifikācijās un, ja attiecināms, citos iepirkuma procedūras dokumentos ietvertos rādītājus un aprēķinus, kas var ietekmēt paredzamās līgumcenas noteikšanu.

Proti, minētais regulējums uzliek pasūtītājam pienākumu pievienot iepirkumam specifikācijas, kas sagatavotas ne agrāk kā 12 mēnešus pirms izsludināšanas brīža, un, ja specifikācijas ir sagatavotas agrāk, tās ir jāaktualizē vai vismaz jāpārskata, vai tās joprojām ir aktuālas. Likums neparedz īpašu regulējuma, kā notiek šī pārskatīšana un aktualizēšana, tāpat ne visos gadījumos būs nepieciešams specifikācijas mainīt, tomēr jebkurā gadījumā likums paredz pienākumu iepirkuma dokumentācijā norādīt specifikāciju sagatavošanas vai aktualizācijas datumu, kas nav agrāks par 12 mēnešiem.

Iepirkuma komisijas regulējums

Vairākas būtiskas izmaiņas ieviestas iepirkuma komisijas regulējumā, kas kopumā vērsts uz labākas iepirkuma prakses veicināšanu (sk. grozījumus PIL 24. un 25. pantā).

Pirmkārt, vairs netiek paredzēta prasība izveidot iepirkuma komisiju kā pastāvīgi funkcionējošu institūciju. Iepirkuma komisiju ir iespējams izveidot divos veidos un ar atšķirīgu pienākumu pildīšanas periodu. Proti, izveidojot komisiju konkrēta iepirkuma veikšanai, tā ir tiesīga darboties, līdz konkrētais iepirkums ir noslēdzies. Savukārt, izveidojot iepirkuma komisiju uz noteiktu laiku, tā darbojas līdz sākotnēji noteiktā laika perioda beigām. Likums nenosaka, kāds ir šīs komisijas darbības termiņš, taču vienlaikus no anotācijas izriet ieteikums iekšējās kontroles sistēmās iestādēs paredzēt, ka iepirkuma komisijas tiek pārskatītas vismaz pēc 12 mēnešiem. Minētais regulējums uzliek pasūtītājam pienākumu biežāk pārvērtēt, kādas personas tiek iekļautas iepirkuma komisijās, un arī attiecīgi rūpīgāk izvērtēt to atbilstību, kompetenci un it īpaši korupcijas riskus.

Otrkārt, iepirkuma komisijas regulējuma tvērumā tiek iekļauts arī komisijas sekretārs, kas praksē jau darbojas, tomēr formāli nebija šāda regulējuma. Jāatzīmē, ka iepirkuma komisijas sekretārs var būt vienlaikus arī iepirkuma komisijas loceklis, bet var arī nebūt un veikt tikai dokumentēšanas un dokumentu aprites funkcijas nodrošināšanu. Ar likuma grozījumiem ir paredzēts, ka arī uz sekretāru ir attiecināmas visas prasības par interešu konflikta novēršanu.

Treškārt, likuma grozījumi precizē iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotāja, iepirkuma komisijas locekļu, iepirkuma komisijas sekretāra un eksperta attiecību formu kontekstā ar kandidāta vai pretendenta interešu pārstāvību, proti, tiem nedrīkst būt tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, kas var ietekmēt personas objektivitāti un neatkarību attiecībā uz konkrēto iepirkumu, pretējā gadījumā tas tiek vērtēts kā interešu konflikts.

Ceturtkārt, tiek paredzēts, ka iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs, iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti paraksta apliecinājumu arī par to, ka viņi neizpaudīs iepirkuma ietvaros iegūto informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir neizpaužama. Proti, tiek precizēts tieši apliecinājuma saturs.

PIL 10. panta kārtībā veikto iepirkumu regulējuma izmaiņas

Ar grozījumiem ir precizēts PIL 32. pants, kas attiecas tieši uz iepirkumu, kas tiek veikti PIL 10. panta kārtībā, izsludināšanu. PIL 32. panta regulējums ir precizēts, nosakot pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus no dienas, kad paziņojums par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem ir publicēts IUB tīmekļvietnē, ja paredzamā līgumcena ir mazāka par MK noteiktajām līgumcenu robežvērtībām, vai nosūtīts ES Publikāciju birojam publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī, ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar MK noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Pats regulējums un arī minimālie pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņi (5 darbdienas) nav mainīti, ir precizēts tikai atskaites punkts šim termiņam, ja iepirkums atbilst ES noteiktajām līgumcenu vērtībām, attiecīgi tad šo termiņu skaita no paziņojuma nosūtīšanas dienas Oficiālajam Vēstnesim, nevis no publicēšanas dienas IUB tīmekļvietnē. Šis precizējums vienādo pieteikumu un piedāvājumu termiņu aprēķināšanas principu visos iepirkumos un iepirkuma procedūrās.

Papildus minētie grozījumi PIL 32. pantā paredz arī regulējumu, ja šādā iepirkumā tiek grozītas iepirkuma dokumentu prasības. Attiecīgi tad pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņš nav īsāks par piecām darbdienām no dienas, kad paziņojums par izmaiņām vai papildu informāciju ir publicēts vai nosūtīts ES Publikāciju birojam publicēšanai. Šis princips līdz šiem netika paredzēts likumā, tomēr praksē tas tika piemērots tieši šādā veidā, tāpēc pēc būtības tas arī nav jauns regulējums, bet tikai juridiski precizē esošās normas.

Pieteikumu un piedāvājumu termiņa pārcelšana

Gandrīz visos iepirkumos, kas tiek izsludināti atbilstoši PIL, ir paredzēta un ir obligāta elektroniska pieteikumu un piedāvājumu iesniegšana. To nodrošina elektroniska informācijas sistēma jeb elektroniskā iepirkumu sistēma (EIS). Grozījumi PIL 39. pantā (to papildinot ar jaunu ceturto un piekto daļu) nosaka rīcību gadījumos, kad ir traucēta pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšana EIS. Ja konstatēti sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ nav bijis iespējams iesniegt piedāvājumus vai pieteikumus kopumā vismaz divas stundas pēdējo 24 stundu laikā vai 10 minūtes pēdējo četru stundu laikā līdz piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, sistēmas turētājs pēc sistēmas darbības atjaunošanas pārceļ piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņu par vienu darbdienu. Tātad no regulējuma izriet, ka šos sistēmas darbības traucējumus identificē EIS uzturētājs un attiecīgajā gadījumā nodrošina pieteikumu un piedāvājumu termiņu automātisku pārcelšanu. Minētais regulējums attiecas arī uz metu konkursu.

Pasūtītājam nav jārisina situācija, ja EIS darbība ir traucēta. Grozījumi arī paredz, ka sistēmas darbības atjaunošanas dienā tajā ievieto paziņojumu par sistēmas darbības traucējumiem, norādot iepirkumus un iepirkuma procedūras, kuru termiņi pārcelti. Šāda termiņa pārcelšana nav uzskatāma par grozījumiem iepirkuma vai iepirkuma procedūras dokumentos vai par piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu PIL izpratnē.

Piedāvājumu vērtēšanas kritēriji

Ar likuma grozījumiem PIL 51. pantā paredzēts veicināt saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanā pakāpenisku atteikšanos no piedāvājuma ar zemāko cenu izvēles, vienlaikus nevērtējot arī citus kritērijus. Jāņem vērā, ka šo izmaiņu mērķis nav formāli noteikt aizliegumu saimnieciskā izdevīguma noteikšanā kā vienīgo kritēriju izmantot cenu, lai neveicinātu situāciju, ka piedāvājuma izvēlē tiktu nepārdomāti izmantoti kritēriji, kas patiesībā nenodrošina jebkādu faktisku ieguvumu pasūtītājam un rezultātā būtiski var sadārdzināt iegādes cenu, – bet gan veicināt efektīvāka pasūtītājam nepieciešamā risinājuma atrašanu, kas ir iespējams tikai tad, ja līdzās cenai tiek vērtēti arī kvalitātes kritēriji vai aprites cikla izmaksas. 

Likuma grozījumi precizē piedāvājumu vērtēšanas kritērijus, paredzot, ka saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu nosaka pēc:

• 1) preču, pakalpojumu vai būvdarbu iegādes cenas;
• 2) izmaksām, piemēram, vērtējot aprites cikla izmaksas;
• 3) cenas vai izmaksām un ar iepirkuma līguma priekšmetu saistītiem kvalitātes kritērijiem. Ja cena vai izmaksas saskaņā ar tiesību aktiem ir fiksētas, pasūtītājs vērtē tikai kvalitātes kritērijus.

Attiecīgi ir precizēts, ka fiksētas cenas iepirkumos ir iespējamas tikai tad, ja tās ir noteiktas ar tiesību aktiem.

Likuma grozījumi arī nosaka tos iepirkumus, kuros nav pieļaujama tikai cenas vērtēšana, proti,

• 1) projektēšana;
• 2) apvienotā projektēšana un būvdarbi;
• 3) elektroenerģiju patērējošas preces vai produkti publiskā piegādes līgumā;
• 4) autotransporta līdzekļi.

Likumā arī ir minēti tie kritēriji, kuri katrā no šiem noteiktajiem iepirkumiem ir jāvērtē papildus cenai. Jāuzsver, ka cena tiek noteikta kā obligāts vērtēšanas kritērijs līdztekus citiem uzskaitītajiem kritērijiem, tomēr likums neregulē cenas vai citu kritēriju vērtēšanas īpatsvarus. Likums vienlaikus nosaka, kad pasūtītājs drīkst vērtēt tikai cenu, t.i., izņemot iepriekš minētos iepirkumus, pasūtītājs ir tiesīgs piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai izmantot tikai cenu, ja iepirkums tiek veikts šā likuma 9. vai 10. pantā noteiktajā kārtībā vai ja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta un citiem kritērijiem nav būtiskas nozīmes piedāvājuma izvēlē.

Noslēgto līgumu un grozījumu publicēšana pasūtītāja profilā (EIS)

PIL 60. panta desmitās daļas regulējums nosaka, ka pasūtītājs ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc dienas, kad stājas spēkā iepirkuma līgums, vispārīgā vienošanās vai to grozījumi, ievieto savā pircēja profilā noslēgtos iepirkuma līgumus un vispārīgās vienošanās un to grozījumus. Tai skaitā ir jāpublicē arī uz vispārīgās vienošanās pamata vai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros noslēgti iepirkuma līgumi. Ar grozījumiem tiek paredzēts izņēmums, t.i., ja iepirkuma līgumi vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros slēgti elektroniskā vidē saskaņā ar dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanas vai vispārīgās vienošanās noteikumiem un glabājas valsts elektroniskās informācijas sistēmā, iepirkuma līgumu vai tā grozījumus var neievietot pircēja profilā.

Vēl būtisks atvieglojums pasūtītājiem ir paredzēts, kad iepirkumu organizē centralizēto iepirkumu institūcija, – tā vienojas ar pasūtītājiem, kuru vajadzībām tiek veikts iepirkums, par to, kurš savā pircēja profilā ievieto šā panta desmitajā daļā minētos dokumentus. Ja pasūtītāji nevienojas ar centralizēto iepirkumu institūciju, šā panta desmitajā daļā minētos dokumentus savā pircēja profilā ievieto centralizēto iepirkumu institūcija. Tātad centralizēta iepirkuma gadījumā iepirkuma līgumu un to grozījumu ievietošanas pircēja profilā pienākums ir tieši centralizēto iepirkumu institūcijai, ja vien pasūtītāji nav vienojušies citādi.

Apstrīdēšanas iesnieguma iesniegšana un IUB kompetence

Saistībā ar apstrīdēšanas iesnieguma iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojā ir precizēta PIL 60. panta devītā daļa, nosakot, ka pasūtītājs var neievērot nogaidīšanas termiņu, slēdzot iepirkuma līgumu, ja vienīgajam pretendentam ir piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības un nav kandidātu, kas būtu tiesīgi iesniegt iesniegumu šā likuma 68. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Ar grozījumiem būtībā tiek precizēts, ka nav citu personu, kas būtu tiesīgas apstrīdēt tieši iepirkuma procedūras rezultātus, tādējādi padarot normu skaidrāku.

Precizēta arī PIL 68. panta ceturtā daļa, nosakot, ka apstrīdēšanas iesniegumu IUB var iesniegt, nododot to personiski vai nosūtot pa pastu, faksu vai elektroniski, pievienojot elektroniskajam pastam vai nosūtot uz oficiālo elektronisko adresi dokumentu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, vai skenētu dokumentu. Attiecīgi normā tiek precizēts, ka iesnieguma IUB iesniegšanai ir iespējams izmantot arī oficiālo elektronisko adresi atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likumam.

Ar grozījumiem PIL 66. pantā ir paredzētas tiesības IUB pieaicināt kompetentās institūcijas atzinumu sniegšanai un pieprasīt, lai pasūtītājs sniedz informāciju par tā veikto tirgus izpēti, ja tas nepieciešams iesniegumu izskatīšanai vai atzinuma sniegšanai, veicot iepirkuma procedūras pirmspārbaudes. Šādas tiesības jau patlaban atbilstošos gadījumos IUB faktiski izmanto, līdz ar to normas ir tikai precizējošas un nerada esošo IUB funkciju paplašinājumu.

Pārejas noteikums

Attiecībā uz grozījumiem likumā, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī, ir piemērojams pārejas noteikumu 19. punkts (spēkā no 2023. gada 1. janvāra). Ja iepirkums vai iepirkuma procedūra ir izsludināta vai lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu, kad iepirkums vai iepirkuma procedūra nav jāizsludina, ir pieņemts līdz 2022. gada 31. decembrim, iepirkums vai iepirkuma procedūra pabeidzama, tai skaitā apstrīdama vai pārsūdzama, saskaņā ar tiem PIL noteikumiem, kuri bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas vai lēmuma par tās uzsākšanu pieņemšanas dienā. Izņēmums no minētā pārejas noteikuma attiecas uz noteikumiem saistībā ar  pieteikumu un piedāvājumu termiņa pārcelšana (grozījumi 39. pantā), iepirkuma līgumu publicēšanu (grozījumi 60. panta desmitajā daļā un precizējoša atsauce 9. panta astoņpadsmitajā daļā), IUB pilnvarām (grozījumi 66. pantā) un apstrīdēšanas iesnieguma iesniegšanu IUB (grozījumi 68. pantā).

• ¹ Analoģiski grozījumi pieņemti arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā.
• ² Sk. likumprojekta anotāciju http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/348A2310ACC34D36C225850A004FF89B?OpenDocument#b
• ³ Analoģiski grozījumi tiek virzīti arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2022. gada maija numurā.