Darba likums papildināts ar regulējumu, kas attiecināms uz pagaidu darba aģentūru jeb darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju. Likumā nostiprināts princips, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par noteikumu, kas reglamentē darbinieku nosūtīšanu, ievērošanu. Tādējādi tiek uzsvērta paša darba devēja – darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja – atbildība par savu darbinieku un šim darbiniekam nodrošināmiem nodarbinātības noteikumiem un darba apstākļiem, teikts anotācijā.

Tāpat likums papildināts ar normu, ka nosūtītajam darbiniekam ir nodrošināmi tādi paši darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kādus nodrošinātu un piemērotu darbiniekam, ja tas pie darbaspēka pakalpojuma saņēmēja būtu tieši nodarbināts un veiktu tādu pašu darbu.

Grozījumi arī paredz Darba likumā ietvert pamatprincipu par to, ka darbinieka nosūtīšanas gadījumā darba samaksas jēdziens un darba samaksas obligātie elementi ir nosakāmi atbilstoši tās valsts normatīvajiem aktiem vai praksei, uz kuras teritoriju darbinieks tiek nosūtīts.

Darba devējam, kas no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, ir jāpiemēro ne vien Latvijas normatīvie akti, bet arī vispārsaistošā ģenerālvienošanās.

Darba devējam būs pienākums nosūtītajam darbiniekam izmaksāt komandējuma dienas naudu 30 % apmērā no komandējuma dienas naudas normas, kas noteikta ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanu saistītajos normatīvajos aktos.

To nav pienākums izmaksāt gadījumā, ja darbiniekam tiek nodrošināta ēdināšana trīs reizes dienā vai izmaksājamā samaksa ir tāda pati kā salīdzināmam darbiniekam valstī, uz kuru šis darbinieks ir nosūtīts.