JAUNUMI

Dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja pienākums ir kārtot grāmatvedības uzskaiti, informē Valsts ieņēmumu dienests. Grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā: ieņēmumus uzskaita pēc kases principa – ieņēmumus tad, kad tie ir saņemti, bet izdevumus – tad, kad tie ir izdarīti;sagatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu. Grāmatvedības kārtošanu divkāršā ieraksta sistēmā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 145 "Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu". Lasiet vēl: Nekustamā īpašuma izīrēšana/iznomāšana un PVN

Veicot pirmstiesas izmeklēšanu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šā gada augustā, pamatojoties uz VID Muitas pārvaldes sniegto informāciju, uzsāka kriminālprocesu par divu Latvijas uzņēmumu amatpersonu iespējamo Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpšanu. Noskaidrots, ka divi Latvijas uzņēmumi iesaistījās darījumos ar Baltkrievijas Republikā reģistrētu uzņēmumu, pērkot un importējot Baltkrievijas izcelsmes preces, tādējādi pārkāpjot ES Padomes regulā Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, kura grozīta ar 2022. gada 2. marta regulu Nr. 2022/355, noteiktās sankcijas – iepirkt un importēt koksnes un tērauda izstrādājumus. VID Muitas pārvalde konstatēja, ka Latvijas Republikā no Baltkrievijas puses iebrauca transportlīdzeklis ar deklarētu Baltkrievijas izcelsmes kravu – saliekamas koka būvkonstrukcijas. Kravai pieteikta muitas procedūra – laišana brīva apgrozībā, noformējot importa deklarāciju. Kontroles pasākumu rezultātā radās aizdomas par nepareizi piemēroto preces kodu un muitas fiziskās kontroles rezultātā konstatēts, ka kravas nodalījumā atrodas sliežu ceļu gulšņi no koka...

Šā gada 8. novembrī spēkā stāsies Finanšu ministrijas sagatavotais un Saeimā 13. oktobrī gala lasījumā pieņemtais likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā", kas paredz uzraudzības un kontroles institūcijām pienākumu sniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram uzraudzības un kontroles institūcijas reģistrēto likuma subjektu un to darbinieku, kuri deleģēti paziņot par neatbilstošu informāciju, identificējošos datus, kontaktinformāciju un citu informāciju, kas Uzņēmumu reģistram nepieciešama paziņojumu sistēmas darbības nodrošināšanai un informācijas nodošanai Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā. Paredzēts ieviest arī jaunu pienākumu: ja kredītiestāde vai finanšu iestāde pēc savas iniciatīvas izbeigs darījuma attiecības ar klientu, slēdzot attiecīgos klienta kontus, kredītiestāde vai finanšu iestāde tajos esošos naudas līdzekļus saskaņā ar klienta norādījumu pārskaitīs uz šā paša klienta norēķinu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē vai uz norādīto norēķinu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, ja šāda rīcība atbilst ar minēto līdzekļu pārskaitīšanu saistīto risku novērtējumam, vai uz kontu, no kura naudas...

Valsts sekretāru sanāksmē 20. oktobrī starpinstitūciju saskaņošanai nodots Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Tas izstrādāts, lai veicinātu nodokļu nomaksu nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumus, pārdodot preces vai sniedzot noteikta veida pakalpojumus, izmantojot digitālās platformas. Nodokļu nomaksa tiks veicināta, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par digitālo platformu rīcībā esošu informāciju. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, VID un citu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām nav pietiekamas informācijas, lai pareizi novērtētu un kontrolētu valstī gūtos ienākumus no komercdarbības, kas veikta ar digitālo platformu starpniecību. Tas ir īpaši problemātiski, ja ienākumu vai ar nodokli apliekamās summas plūsma notiek, izmantojot digitālas platformas, kas veic uzņēmējdarbību citā valstī vai teritorijā. Likumā paredzēts noteikt, ka nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt VID informāciju par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, darbojoties konkrētajā digitālajā platformā. Nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzama informācija, iesniedzamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta VID noteiks Ministru kabinets. Tāpat, lai...

Nav noslēpums, kādā situācijā pēdējos gados atradās pasaules, t.sk. Latvijas ekonomika. Nepaspējām mazliet atvilkt elpu, kad nāca nākamā sērga — karš, turklāt kovids nekur nav pazudis, diez kā pārdzīvosim šo rudeni un ziemu. Biznesam arvien ir grūti ne tikai ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, jo no jauna vajadzēja piesaistīt speciālistus, atjaunot attiecības ar piegādātājiem, izveidot darba vidi, jo būtiskākais nosacījums jau ir nodokļu samaksa! Tādēļ aktualizējas jautājums par komunikāciju ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), saskaņojot iespēju nodokļu nomaksas termiņu pagarināšanai. Protams, pārsvarā nodokļus administrē VID (bet ne tikai). Tātad grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem ir tiesības lūgt VID sadalīt termiņos vai atlikt uz noteiktu laiku nodokļu maksājumus, iesniedzot rakstveida iesniegumu. Attiecīgi VID pieņem lēmumu atkarībā no problēmas rašanās iemesliem, cēloņiem un parāda apmēriem. Precizēsim, ka pirms 2020. gada nodokļu termiņa pagarinājumi tika piešķirti tikai saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 24. pantu. Savukārt 2020. gada 10. jūnijā spēkā stājās Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) metodiskajā materiālā skaidro, kādi nodokļu atvieglojumi piemērojami, ja dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus veic darba devējs no saviem līdzekļiem. No fiziskās personas ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā ar iemaksām privātajos pensiju fondos nepārsniedz 10% no bruto darba samaksas gadā, ja darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nav īsāks par desmit gadiem. Minēto kārtību piemēro apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ko darba devējs veicis no saviem līdzekļiem darbinieka labā. Darba devēja darbinieka labā veiktās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas ir darbinieka ienākuma daļa, kas gūta uz darba attiecību pamata un par kuru veicami algas nodokļa maksājumi. Apdrošināšanas prēmiju summas ir ieskaitāmas darbinieka darba ienākumos. Nosakot darbinieka apliekamo ienākumu, minētās summas atskaita no darbinieka darba ienākuma, ievērojot noteiktos ierobežojumus. No iemaksātajiem dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumiem, kas kopā ar iemaksām...

Pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumi jeb startapi nodokļos samaksāja 25 miljonus eiro un piesaistīja ārvalstu investīcijas aptuveni 220 miljonu eiro apmērā. Tomēr līdz 2030. gadam šie skaitļi varētu vairākkārt palielināties, un viena vienradža vietā Latvijā varētu būt līdz pat pieciem. Par to liecina pēc Google pasūtījuma veiktais Civitta pētījums* par Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Dati apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strauji pieaug jaunuzņēmumu skaits — 2021. gadā Latvijā bija 626 startapi, kas ir par 23 % vairāk nekā 2016. gadā. Tāpat arī strauji audzis Latvijas jaunuzņēmumos strādājošo cilvēku skaits, no 2016. līdz 2020. gadam palielinoties par 12 % — līdz 6000 darbinieku. Jaunuzņēmumos nodarbināto cilvēku algas ir gandrīz divas reizes lielākas nekā vidēji valstī. Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēma var pieaugt vairākas reizes Google eksporta un jaunuzņēmumu nozares vadītājs Baltijā Audrius Janulis norāda, ka šis pētījums tika uzsākts, lai analizētu Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas potenciālu un noskaidrotu, kā veicināt startapu mērogojamību (scale-up), lai tie kļūtu...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 3. oktobra spriedums lietā Nr. C29437815, SKC-101/2022 apskata jautājumu par nelabticīgu rīcību fiziskās personas maksātnespējas procesā, neuzrādot galvojuma saistību līgumam, attiecībā uz kuru galvenais parādnieks pārtraucis pildīt saistības. Atbilstoši kasācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem, Senātam bija jāatbild uz jautājumu, vai kreditors zaudē tiesības uz tādu saistību izpildījumu, kuras parādnieks apzināti nenorādīja fiziskās personas maksātnespējas procesā. Pret celtās prasības noraidīšana pārsūdzētājā spriedumā pamatota ar Maksātnespējas likuma 73. pantā noteiktā kreditora prasījuma iesniegšanas termiņa neievērošanu. Senāts, piekrītot kasācijas sūdzības iesniedzējai, atzīst, ka apelācijas instances tiesa minēto tiesību normu piemērojusi formāli, atrauti no Maksātnespējas likuma mērķa, un neņemot vērā ar likumu noteiktos maksātnespējas tiesību principus, kas novedis pie netaisnīga lietas iznākuma. Maksātnespējas likuma 5. pantā noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot...

Piedalīties diskusijās un atrast labāko risinājumu biznesa administrēšanā aicina RMS Forum, ikgadējās konferences Justīcija - Juridiskie aspekti biznesā ietvaros. Šogad tā ieplānota, rīkojot tiešsaistes semināru "DARBA STRĪDI UN TO RISINĀŠANAS IESPĒJAS". Seminārs notiks 4. novembrī no plkst. 10.00 līdz 13.00. Semināra mērķauditorija ir personāla nodaļu vadītāji un speciālisti, uzņēmumu vadītāji, uzņēmumu juristi, darba tiesību interesenti. Pieteikšanās dalībai seminārā līdz 3. novembrim Seminārā par biežāk konstatētajiem pārkāpumiem Valsts darba inspekcijas pārbaudēs stāstīs inspekcijas pārstāvis. Savukārt pieaicinātie zvērinātu advokātu biroju profesionāļi vēstīs par jaunāko tiesu praksi darba strīdu lietās;tostarp arī par mobinga konstatēšanu; par problēmām, kas saistītas ar ārvalstnieku nodarbināšana un kādus šķēršļus uzņēmumiem šai sakarā jāpārvar. Varēs uzklausīt arī aktuālākās atziņas personas datu apstrādē, kas arī ir būtisks nosacījums sekmīgai uzņēmējdarbībai. Tāpat seminārā tiks pievērsta uzmanība tādam mūsdienu tematam, kā IT sistēmu atbilstība drošības standartiem un GDPR prasībām. Būs arī ieteikumi komersantiem darba strīdu risināšanai un to "prevencijai".

Saeima 20. oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iniciētos grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”(IKNL). Grozījumi paredz valsts amatpersonām – pašvaldību domju deputātiem – papildu ierobežojumus ienākumu gūšanai. Likumprojekts izstrādāts ar mērķi pilnveidot normatīvo regulējumu un novērst situācijas, kad pašvaldības budžeta līdzekļi tiek izlietoti negodprātīgi un lēmumi tiek pieņemti atsevišķu personu interesēs. Grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. aprīlī. Pašvaldību domju deputātiem turpmāk būs aizliegts saņemt atalgojumu biedrībā, nodibinājumā, reliģiskajā organizācijā vai komercsabiedrībā no finanšu līdzekļiem, kurus organizācija ir saņēmusi no attiecīgās pašvaldības. Šis ierobežojums neattieksies uz gadījumiem, kad finanšu līdzekļi piešķirti atklāta konkursa rezultātā vai deleģēta pārvaldes uzdevuma izpildei. Tāpat atbalstītie grozījumi nosaka, ka šīm valsts amatpersonām divus gadus pēc lēmuma vai dalības lēmuma pieņemšanā par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai būs aizliegts saņemt atalgojumu attiecīgajā biedrībā, nodibinājumā vai reliģiskajā organizācijā. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume: “KNAB praksē ir konstatēti...

Daļai pašvaldību līdz 2022. gada 1. jūnijam bija jāveic līdzdalības izvērtējums sev piederošajās kapitālsabiedrībās, taču ne visas pašvaldības uzdevumam ir veltījušas pienācīgu rūpību. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vairākkārt ir vērsusi sabiedrības un lēmumu pieņēmēju uzmanību konkurences kropļošanas riskiem, kas rodas pašvaldībām iesaistoties komercdarbībā. Nesen veikts pētījums par pašvaldību pienākumu ievērot konkurences noteikumus – LTRK aicina iepazīties ar pētījumu un tā prezentācijā 26. oktobrī no plkst. 14 līdz 17, kas tiks pārraidīta arī tiešsaistē LTRK Facebook kontā, un ko papildinās diskusijas par brīvu un godīgu konkurenci. Pētījums “Administratīvi teritoriālā reforma kā piemērots brīdis, lai pārskatītu pašvaldību dalības komercdarbībā tiesisko pamatotību, kā arī novērstu iespējamos konkurences kropļojumus ” veikts 2022. gadā pēc LTRK nodibinājuma “Krišjāņa Valdemāra fonds” pasūtījuma. Pētījuma autori ir zvērināti advokāti Juris Balodis-Bolužs un Māris Meļķisis. Pētījuma autori secinājuši, ka ar normatīvo regulējumu netiek sasniegts tā galvenais mērķis – attiecīgi tas nav efektīvs. Pētījumā skaidrots, kādas ir būtiskākās normatīvā regulējuma,...

Eiropas Savienības Tiesa 20. oktobrī pasludināja spriedumu, atbildot uz Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta uzdotiem jautājumiem pieteicējas strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Pieteicējai ar VID lēmumu noteikts muitas nodokļa parāds. Izskatāmajā lietā pieteicēja – SIA „Mikrotīkls” – laida brīvā apgrozībā preces: maršrutētāju antenas un to daļas, deklarējot to vienā pozīcijā ar kombinētās nomenklatūras un TARIC kodu: telefonu aparāti, ieskaitot telefonus šūnu tīkliem vai citiem bezvadu tīkliem; citādi aparāti balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai, ieskaitot aparātus saziņai līniju vai bezvadu tīklā. Precēm piemērota ievedmuitas nodokļa pamatlikme 0% apmērā. VID pieteicējai par norādītajām precēm aprēķināja muitas nodokļa pamatparādu, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatparādu, kā arī soda naudu un nokavējuma naudu. Izskatot pieteikumu par VID lēmuma atcelšanu, Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja un atzina par pareizu VID lēmumu. Senātam, izskatot pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-12/2022; A420186016), bija izšķirams jautājums, vai antenas maršrutēšanas aparātiem jāklasificē kā antenas radiotelegrāfa...

Novērtēt naudu ne vien kā racionālās saimnieciskās pasaules neatņemamu sastāvdaļu, bet arī kā paliekošu kultūrvēsturisku simbolu, latviešu tautas vēstures un garīgo vērtību iemiesojumu, aicina Latvijas Bankas simtgadei veltītā izstāde "VĒRTĪBU ZĪMES", kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Izstāde iepazīstina ar Latvijas Bankas kolekcijas monētām, kas regulāri tiek izlaistas, sākot ar 1996. gadu. Kā raksta izstādes kuratore Inese Baranovska, monētu veidošanā piedalījušies visu paaudžu un nozaru Latvijas mākslinieki, pētot, izzinot un eksperimentējot, lai radītu neparastus risinājumus, pielietojot unikālus materiālus un visjaunākās tehnoloģijas. Katra Latvijas izdotā naudas zīme top kā miniatūrs mākslas darbs, kurā iekodēts universāls vēstījums šodienai un nākotnei. Latvijas Bankas kolekcijas monētas ir ieguvušas plašu starptautisku atpazīstamību un balvas konkursos, tās vienmēr atrodas pasaules numismātu uzmanības fokusā, bet galvenais – tie ir kodolīgi stāsti par mūsu vēsturi, kultūru un vērtībām. Augstos mākslinieciskos kritērijus nodrošina Latvijas Bankas monētu dizaina komisija, kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra. Izstādes koncepcijas ideja –...

MK noteikumu Nr. 343 12. punktā noteikts: ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto. Vai darba devējs ir tiesīgs atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām brillēm? Ja ne, tad uz kāda normatīvā akta pamata. Atbilde No normatīvā regulējuma viedokļa priekšnodoklis par brillēm ir atskaitāms. Te būtu jāvērtē darījuma ekonomiskā būtība, līdzīgi darījumi, ja brilles nepieciešamas vairākiem darbiniekiem. Ja tās tik tiešām ir tikai un vienīgi brilles darbam un darbā, tad to paredz iekšējās kārtības noteikumos un priekšnodokli atskaita pilnībā. Bet tas izklausās diezgan utopiski un arī nav pārbaudāms. Velku paralēles ar automašīnu, kur ir noteikta īpaša kārtība, kā pierāda, ka auto izmanto saimnieciskajā darbībā. Atskaitāmā priekšnodokļa summas, protams, nav samērojamas. Pieļauju, ka kāds neatskaita vai atskaita priekšnodokli tikai daļēji, izlasot, ka brilles izmanto arī personiskajām vajadzībām. Līdzīgi daru arī es — mēs visiem kompensējam vienādu summu,...

Uzņēmumu reģistrs informē, ka klientiem lietošanai beta versijā tiek nodots jauns pakalpojumu portāls. Tas ir pirmais publiski redzamais solis iestādes digitālajā transformācijā, kas izriet no iestādes stratēģijas 2021 – 2026 un notiek visos – pakalpojumu, procesu un darbinieku – līmeņos, nosakot secīgas izmaiņas vairāku gadu garumā. Jaunais pakalpojumu portāls – registrs.ur.gov.lv – klientiem tiek nodots beta versijā, kas nozīmē, ka portāla darbība tiek uzsākta izmēģinājuma režīmā, lai laikus atklātu un novērstu kļūdas un neērtības pirms tā ieviešanas pastāvīgā lietošanā. Klienti, redzot kļūdu, aicināti par to informēt portāla speciālajā sadaļā “Ziņot par kļūdu”, norādot, vai tiek gaidīta atbilde, un kontaktus saziņai, lai nepieciešamības gadījumā tehniskie speciālisti varētu sazināties. Portāls ir pilnveidošanas stadijā, un tā funkcionalitāte pakāpeniski tiks papildināta. Šobrīd pakalpojumu portālā pieejami lielākā daļa reģistrācijas pakalpojumu. Reģistrācijas pieteikumu un dokumentus portālā var iesniegt gan pats uzņēmējs vai biedrības vadītājs, gan jebkurš viņa pārstāvis, pievienojot pārstāvi deleģēto personu lokam. Visi dokumenti, ko iesniedz reģistrēšanai...