JAUNUMI

Ziemas apkures sezona, par kuru vēl rudenī uzņēmējiem nebija nekādas skaidrības, šobrīd ir jau pusē. Vai energoresursu dārdzība šoziem kavē Latvijas uzņēmumu darbību? Kā biznesu ietekmē makroekonomiskie procesi, un galu galā - kas jādara, lai Latvija neturpinātu nīkuļot, bet beidzot sāktu panākt Lietuvu un Igauniju? Žurnāla “Bilance” februāra numurā - intervija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu Andri Biti. Enerģētikas jomā drūmākie prognožu scenāriji nav piepildījušies. Lai gan tie ir dārgi, energoresursu pietiek un uzņēmumiem nav nācies apturēt ražošanu. Turklāt, kā stāsta Andris Bite, daudzi uzņēmumi spējuši īsā laikā pāriet uz alternatīvu resursu izmantošanu - piemēram, dabasgāzes vietā sākot izmantot dīzeļdegvielu vai naftas gāzi. Tāpat lieti noderējis valsts atbalsts, kas ļāvis amortizēt augstākos enerģijas cenu kāpumus. Tiesa gan, pat ar visu atbalstu elektroenerģijas cena Latvijā ir krietni augstāka nekā Skandināvijā un citās reģiona valstīs. Situāciju neuzlabo arī valsts uzņēmumu plānotais straujais tarifu pieaugums. “Vai Latvenergo, Sadales tīkla un Augstsprieguma tīkla uzdevumam...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Digitalizācija — zaļāk un ērtāk! Arī grāmatvedība straujiem soļiem dodas digitalizācijas virzienā. Mums ir daudz uzņēmumu, kuri jau dzīvodigitalizācijā, tomēr arī ļoti daudz ir tādu, kuri gribētu, bet īsti nezina, ko darīt un kādi ir risinājumi. Tāpēc centīsimies rakstīt un stāstīt par digitalizācijas piedāvātajām iespējām. NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš sarunājas ar SaeimasBudžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekli Andri Šuvajevu: Dogmatisms, kas apdraud Latvijas nākotni. Žurnāla Bilance iepriekšējos sešos numuros varējāt lasīt intervijas ar dažādu nozaru uzņēmējiem par viņu pieredzi, saskaroties ar energoresursu un vispārējo inflāciju, ar karu Ukrainā saistītajiem sarežģījumiem, kā arī citiem strukturāliem Latvijas ekonomikas izaicinājumiem. Publikāciju cikla noslēguma daļā vēlējāmies saņemt atbildes no Finanšu ministrijas, jautājot par ministrijas atbildības lokā ietilpstošajiem risinājumiem uzņēmumu izvirzītajām problēmām, kas saistītas ar nodokļu politiku un finanšu sistēmas jautājumiem. Tomēr Finanšu ministrija interviju atteica, pamatojot ar to, ka diskusijas par nodokļu politikas pārmaiņām esot tikai sākušās. Tāpēc uz sarunu aicinājām Saeimā...

2022. gada 1. decembrī ir pieņemti grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» un likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas 2022. gada 8. decembrī publicēti oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis Nr. 238 (2022/238.1). Grozījumi stājās spēkā 2022. gada 9. decembrī. Līdz 2023. gada beigām tiek pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzību saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus no autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Tas nozīmē, ka autoratlīdzību izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija) ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli izmaksas vietā no autoratlīdzības ienākuma, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot nodokļa likmi: autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro — 25%;vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu; vai Apliecinājumā norāda laika periodu, par kuru prognozē ienākumus (konkrētus mēnešus vai ceturkšņus, vai gadu, kad ienākums nesasniegs 620 eiro mēnesī vai 1860 eiro ceturksnī). Ja šādu apliecinājumu neiesniedz, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās veicamās minimālās iemaksas. Publicēts žurnāla...

Aizvadītais gads Senāta Civillietu departamentam bijis sekmīgs, jo lietu izskatīšanas koeficients bijis 107 procenti – kopā izskatīts 973 lietas, kas ir par 60 lietām vairāk nekā Senātā gada laikā saņemtās 913 lietas. Attiecīgi gada nogalē līdz 365 lietām samazinājies no iepriekšējiem gadiem neizskatīto lietu atlikums. Civillietās saglabājusies arī augsta kasācijas tiesvedības filtra efektivitāte – aptuveni 77 procentos gadījumu no saņemtajām lietām kasācijas tiesvedība netika ierosināta. Savukārt no izskatītajām tikai 12 lietās pārsūdzētie spriedumi atstāti negrozīti. Blakus sūdzībām šis rādītājs bijis vēl augstāks – 81,6 procentos gadījumu tiesvedība netika ierosināta. Šādi statistikas dati izskanēja gada sākumā sasauktajā Augstākās tiesas plēnumā, kurā izvērtēja tiesas darbu 2022. gadā. Lai noskaidrotu, kādi iemesli ir tik lielam kasācijas sūdzību atbirumam un vai, mēģinot startēt uz trešo tiesu instanci, netērējam lieki laiku un finanšu resursus, aicinām uz sarunu Normundu Salenieku, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju. Pēc jūsu plēnuma ziņojumā minētās statistikas sanāk, ka vēršanās trešajā – augstākajā – tiesu...

2022. gada nogalē Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome galīgajā lasījumā pieņēma Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu, kas jau tuvākajos gados ievērojamam skaitam Eiropas, tātad arī Latvijas uzņēmumu noteiks obligātu pienākumu ziņot par ilgtspējas pieejām, mērķiem un rezultātiem. Revīzijas, nodokļu un konsultāciju pakalpojumu uzņēmuma KPMG Baltics organizētajā vebinārā „Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva. Kam, kad un kā būs jāziņo?” KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ieva Kustova un KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultante Kristiāna Plāte skaidroja, ko maina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, kādas ir tās pamatprasības, uz ko attiecas un kad tiek ieviesta. Ilgtspējas ziņošanas attīstība un prasības ES Ilgtspējas ziņošana ir viens no uzdevumiem, kas tiek īstenots, ņemot vērā Parīzes nolīgumu, kas ir pirmā vispārējā juridiski saistošā pasaules mēroga vienošanās klimata jomā. To parakstīja 2016. gada 22. aprīlī, un Eiropas Savienība (ES) to ratificēja 2016. gada 5. oktobrī. Nolīgumā paredzēto saistību izpildes, kā arī citu globālu izaicinājumu – piemēram, cilvēktiesību...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2022. gadā turpināja energomarķējuma un ekodizaina prasību uzraudzību Eiropas Savienības (ES) finansētā projekta EEPLIANT3 ietvaros. Energomarķējums palīdz patērētājiem veikt pārdomātākus pirkumus, proti, izvēlēties produktus, kas patērē mazāk enerģijas un citu resursu, ilgtermiņā samazinot izmaksas, kas rodas produktu lietošanas laikā. Sevišķi tas aktuāli pašlaik, kad energoresursu cenas ir būtiski augušas. Tāpat energoefektivitātes pasākumi sniedz būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un resursu taupīšanā un aicina atcerēties par energomarķējuma sniegtajiem ieguvumiem. Lai palielinātu preču atbilstību energoefektivitātes prasībām, kā arī paplašinātu un uzlabotu tirgus uzraudzību, PTAC 2022. gadā veica energomarķējuma un ekodizaina uzraudzības darbības. Saskaņoto pasākumu kopuma EEPLIANT3 ietvaros, kas ir lielākais ES finansētais Eiropas tirgus uzraudzības projekts, tika pārbaudīta veļas mazgājamo mašīnu, trauku mašīnu, gaisa kondicionētāju, ūdens sildītāju, ventilācijas iekārtu, apgaismes ierīču un lokālo telpu sildītāju atbilstība ekodizaina un energomarķējuma prasībām. Kopumā tika veiktas 60 interneta veikalu pārbaudes, ietverot visas pārdošanā esošās preču grupas, uz kurām attiecas energomarķējuma prasības -...

Eiropas Komisija 2023. gadā plāno apstiprināt jauno regulējumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas jomā – MiCA (Markets in Crypto-Assets) regulu. Regulējuma mērķis ir nodrošināt augstus finanšu pakalpojumu standartus un caurspīdīgumu kriptoaktīvu pakalpojumu jomā, kā arī aizsargāt patērētājus un nodrošināt stabilitāti finanšu sistēmā, informē Marine Krasovska, Latvijas Bankas Finanšu tehnoloģiju uzraudzības pārvaldes vadītāja, norādot, ka pašlaik kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšana Latvijā nav regulēta un tā var radīt finanšu riskus patērētājiem, tai skaitā risku neatgriezeniski zaudēt neregulētās platformās ieguldītos līdzekļus vai risku kļūt par upuriem krāpnieku shēmās. MiCA regulējums noteiks vienotus noteikumus un standartus, kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem aizsargāt un pārvaldīt klientu naudu un stiprināt iekšējo kontroli, lai nodrošinātu patērētāju pasargāšanu no riskiem. Regulējums izvirzīs kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem prasības izpildīt augstus finanšu pakalpojumu standartus un ieviesīs vienotus noteikumus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbībai Eiropas Savienības (ES) valstīs. MiCA regula atbalstīs inovāciju attīstību un godīgu konkurenci tirgū, izveidojot tvērumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai un emisijai. Atbalstot inovācijas, MiCA regula...

Uzņēmumiem, kuri veic preču un pakalpojumu tirdzniecību patērētājiem, jo īpaši digitālajā jomā, kā arī pārrobežu mērogā, svarīgi ņemt vērā jaunās izmaiņas normatīvajā regulējumā. Saeima 9. februārī otrajā lasījumā steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kas izriet no 2019. gada 27. novembrī pieņemtās Direktīvas (ES) 2019/21611 prasībām. Grozījumi paredz gan dažādu negodīgu komercprakšu aizliegumus, gan jaunas iespējas patērētājiem savu tiesību aizsardzībā, gan izmaiņas komersantiem piemērojamo naudas sodu apmēros un noteikšanas kārtībā. Patērētāju aizsardzība pieaugs Patērētāju tiesību aizsardzībā negodīgas komercprakses situācijās konstatētas nepilnības Eiropas Savienības (ES) līmenī. Jaunais regulējums šos „caurumus” plāno labot, paredzot patērētājiem, pret kuriem īstenota vai kurus skārusi negodīga komercprakse, tiesības prasīt no komersanta: preces, pakalpojuma, digitālā pakalpojuma vai digitālā satura cenas samazināšanu; līguma atcelšanu un samaksātās naudas summas atmaksu; kaitējuma atlīdzinājumu, kas nodarīts patērētājam negodīgas komercprakses īstenošanas gadījumā. Patērētājs ar komersantu varēs vienoties arī par citiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem (piemēram, tiesības uz preces remontu vai nomaiņu), ja vien...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka, sākot no 1. marta, iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2022. gadu. Tie, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā - līdz pat 1. jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā. VID aicina deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tajā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. VID arī aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama. VID tīmekļvietnes sadaļā “Gada ienākumu deklarācija” ir pieejama video pamācība, semināra ieraksts un citi palīgmateriāli deklarācijas iesniegšanai. Šogad pirmo reizi tiem, kuri deklarācijai pievieno maksājumu dokumentus par ārstnieciskajiem pakalpojumiem, jānorāda, vai attiecīgajā gadā bija veselības apdrošināšanas līgums. Atbildot apstiprinoši, būs...

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzības “Par mazumtirgotāju sankcijām pret piegādātājiem par līguma noteikumu pārkāpumiem” ietvaros ir sagatavojusi pašnovērtējuma rīku lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, lai tie ērtā veidā pārliecinātos, vai to rīcība attiecībā pret līgumsodu piemērošanas kārtību netiek pakļauta Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) noteiktajiem aizliegumiem. KP izstrādātajā pašnovērtējuma rīkā ir ietverti jautājumi, kas ļaus tirgus dalībniekiem pārliecināties, vai to līgumu noteikumi ar piegādātājiem atbilst labticībai un godprātībai darījumos, vai sankcijas/līgumsodi piegādātājiem netiek piemēroti atkārtoti. Pašnovērtējuma rīkā ir sniegti arī sankciju/līgumsodu apmēra samērīguma izvērtēšanas kritēriji tirgus dalībnieku ikdienas sadarbībā. Pašnovērtējuma rīka mērķis ir sniegt iespēju katram iepircējam izvērtēt līguma noteikumus ar saviem piegādātājiem, pārliecinoties par darbības atbilstību NTPAL. Jautājumu gadījumā saistībā ar pašnovērtējuma rīku lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes dalībniekus aicinām sazināties ar KP Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vecāko eksperti Svetlanu Sitņikovu, rakstot uz e-pastu [email protected] vai zvanot +371 67287131. NTPAL aizliedz negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas...

Ņemot vērā nekustamā īpašuma aktualitātes, kā arī aktuālo ekonomisko situāciju Latvijā un ārvalstīs, tiek uzdoti arvien vairāk jautājumu par nomas un īres līgumiem un to slēgšanu. Temats ir ļoti aktuāls, tāpēc, slēdzot līgumus, ir svarīgi pārliecināties, vai tajos iekļautie nosacījumi nodrošina un pasargā nekustamā īpašuma īpašniekus no negodprātīgas rīcības un zaudējumiem. Lai gan īre un noma ir kādas lietas lietošanas tiesību piešķiršana par maksu, atšķiras minēto terminu nozīmes lietojums, proti, to nozīmes atšķirības vērojamas konkrēto lietu izmantojuma veidā. Noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai pusei kādas lietas lietošanu par zināmu maksu. Īres līgums Dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. Izīrētājs var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas ir dzīvojamās telpas īpašnieks vai tās tiesiskais valdītājs. Telpu, kuru nodod lietošanā, ir paredzēts un var izmantot tikai dzīvošanai – puses slēdz īres līgumu, proti, dzīvokļa, mājas vai kādas citas...

Regulējums mainījies, skat. Saeima atceļ prasību pašnodarbinātajiem veikt IIN avansa maksājumus Saimnieciskās darbības veicējiem 2023. gadā atkal ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi. 2021. un 2022. gadā tas bija atcelts kā viens no nodokļu atbalsta pasākumiem COVID-19 krīzes laikā. Šogad pirmais avansa maksājums ir jāveic līdz 23. martam. Tāpat kā līdz šim, tas attiecas uz tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri IIN maksā vispārējā kārtībā. Avansa maksājums neattiecas uz mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, paziņotās saimnieciskā darbības veicējiem un samazinātās patentmaksas maksātājiem. IIN avansa maksājumu katram saimnieciskās darbības veicējam reizi gadā izveido Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tas notiek reizē ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu un pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumiem. Aprēķināto avansa maksājumu saimnieciskās darbības veicēji var aplūkot savā EDS profilā sadaļā “Maksājumu un nomaksas stāvoklis”. Avansa maksājuma precizēšana Ja avansa maksāšanas periodā ir būtiski mainījies darbības veids, ieņēmumu vai izdevumu struktūra, samazinājies peļņas apjoms, cilvēks var...

Saeima 23. februāra plenārsēdē pirmajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā", ar kuru iecerēts uzlabot un vienkāršot komercsabiedrību reorganizācijas procesu gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī. Likumprojekts paredz pārskatīt kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas kārtību un ieviest divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus - pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana -, kā arī uzlabot un vienkāršot nacionālo reorganizācijas procesu, ja sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) tiek pārveidota par akciju sabiedrību (AS). Ar grozījumiem Komerclikumā paredzētas būtiskas izmaiņas likuma "C" sadaļā - "Komercsabiedrību reorganizācija". Šī sadaļa tiek izteikta jaunā redakcijā. Daudzas spēkā esošās normas tiek pārskatītas un pēc iespējas apvienotas – tā, piemēram, atsevišķas nodaļas, kas veltītas SIA reorganizācijai un AS reorganizācijai. Reorganizācijas jēdziens un izpratne paliek nemainīti, bet ir nelielas izmaiņas arī attiecībā uz sadalīšanu. Likumprojekts paredz, ka turpmāk visos reorganizācijas procesos reorganizējamās sabiedrības dalībnieki kļūst par dalībniekiem iegūstošajā sabiedrībā. Sadalīšanas procesā likumprojekts pieļauj atkāpšanos no šī principa, kas gadījumā, ja visi dalībnieki tam...

NUMURA INTERVIJA Lielākā rīcības brīvība ir pirmajā tiesu instancē. Saruna ar Normundu Salenieku, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju JURISTA PADOMS Nomas un īres līgumi. Kādas ir to slēgšanas nianses? JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs Komerclikuma grozījumi attiecībā uz akciju sabiedrībām. IEVA ZARIŅA, Zvērinātu advokātu biroja Sorainen juriste DARBA TIESĪBAS Eiropas Savienības Tiesas aktualitātes darba tiesību un nodarbinātības lietās. IVETA ZELČA, LLM., Mg.iur., zvērināta advokāte KOMERCTIESĪBAS Ko maina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, un uz ko tā attiecas. Stāsta IEVA KUSTOVA, KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja, KRISTIĀNA PLĀTE, KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultante IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās.EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore KOMERCPRAKSE Ko paredz pieņemtie grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā? IKARS KUBLIŅŠ par izmaiņām normatīvajā regulējumā TIESU PRAKSE Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību...

Pašvaldība piešķir līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai, kuru saskaņā ar lēmumu un namu apsaimniekotāja rēķinu pārskaita namu apsaimniekotājam. Pieņemsim, finansējuma summa ir 2000 eiro, t.sk. PVN, par kuru tiek izrakstīts rēķins. Kāda summa pēc finansējuma saņemšanas namu apsaimniekotājam ir jāiegrāmato mājas uzkrājumos — ar PVN (2000 eiro) vai bez PVN (1652,89 eiro)? Atbilde Pašvaldības budžeta finansējuma piešķiršana dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai nav Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) objekts, jo ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliek preču piegādi (tai skaitā preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā un preču eksportu) par atlīdzību, pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību un preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību (PVN likuma 5. panta pirmā daļa). Tādēļ šādos finansējuma piešķiršanas darījumos būtu jānošķir trīs atsevišķas darījuma daļas. Namu apsaimniekotājs veic pats vai pasūta ārpakalpojuma veidā plānotos konkrētās dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumus. Par šo maksas pakalpojumu namu apsaimniekotājam jāizraksta rēķins mājas iedzīvotājiem, piemērojot atbilstošu PVN režīmu (ja par...