JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis skaidrojumu, kādi ir nodokļu atvieglojumi, ja iemaksas privātajos pensiju fondos veic darba devējs no saviem līdzekļiem. No darbinieka ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos, kuras kopā ar dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 10% no darbiniekam aprēķinātās bruto algas gadā. Par darbinieka bruto algu uzskatāma darbinieka alga, no kuras nav atskaitīts neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojumi, attaisnotie izdevumi, ieturējumu summas, kā arī ieturētā algas nodokļa summa. Jāņem vērā, ka bruto alga neietver darbiniekam piešķirto papildu labumu vērtību. Ja iemaksas privātajā pensiju fondā pārsniedz 10% no darbinieka bruto algas gadā, pārsnieguma summu iekļauj darbinieka gada apliekamajā ienākumā gada pēdējā mēnesī un no tās ietur nodokli (darba devējs var ieturēt nodokli arī katru mēnesi). Ja darba devējs iemaksas privātajā pensiju fondā ir veicis par konkrēto gadu un nākamo gadu, konkrētajā gadā, nosakot izdarīto maksājumu attiecību pret darbinieka bruto algu, ņem vērā tikai to maksājumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Ienākums no ieguldījumu konta", kurā sniedz palīdzību fiziskām personām - Latvijas rezidentiem – piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) gūtajam ienākumam no ieguldījumu konta. Ieguldījumu konts ir atbilstoši līgumam starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju un fizisko personu— konta īpašnieku — atvērts konts vai, ja katrai valūtai ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs atver atsevišķu kontu, vairāku kontu kopums, kurā esošie naudas līdzekļi un finanšu instrumenti tiek izmantoti darījumu veikšanai. Ieguldījumu kontam var būt piesaistīts viens vai vairāki konta īpašnieka finanšu instrumentu un naudas līdzekļu uzskaites konti vai viens vai vairāki naudas līdzekļu konti termiņnoguldījumu darījumu norēķiniem. Ienākumam no ieguldījumu konta piemēro 20 % IIN likmi. Ienākumu no ieguldījumu konta uzrāda gada ienākuma deklarācijas D11 pielikumā “Taksācijas gadā gūtie ienākumi, kuriem nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus”. Metodiskajā materiālā norādīts, ka VID par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajam paziņo: ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs (kredītiestāde), kas...

No 18. oktobra uzsākta energoietilpīgo apstrādes rūpniecības komersantu iesniegumu pieņemšana atbalsta saņemšanai elektroenerģijas un dabasgāzes cenu pieauguma kompensēšanai. Atbalstu sāks izmaksāt pēc Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas par tā saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Iesniegumus pieņems un atbalstu administrēs Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). Atbalsts energoresursu (dabasgāzes un elektroenerģijas) izmaksu pieauguma kompensēšanai var tikt piešķirts energoietilpīgiem komersantiem, kuru saimnieciskā pamatdarbība ir apstrādes rūpniecībā, un kuri atbilst Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 638 "Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku" minētajiem atbalsta piešķiršanas kritērijiem. Ievērojot, ka Ministru kabineta noteikumi stājas spēkā ar dienu, kad stājas spēkā Eiropas Komisijas lēmums par šajos noteikumos ietvertā atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, BVKB lēmumus pieņems un atbalstu sāks izmaksāt pēc Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas. Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem būs pieejams granta (dāvinājuma) veidā. Granta atbalsts dabasgāzes...

Ministru kabinets 18. oktobra sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 21. augusta noteikumos Nr. 531 "Noteikumi par neatkarīgu ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību ēku energoefektivitātes jomā". Izmaiņas paredz atvieglotas prasības jau esošajiem neatkarīgiem ekspertiem ēku energoefektivitātes jomā, kā arī citiem profesionāļiem sertifikāta iegūšanai apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes veikšanai. Līdz ar to tiks samazināti šķēršļi sertifikāta iegūšanai un veicināta profesionāļu sertifikācija apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudei. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo kārtību, neatkarīgs eksperts ir tiesīgs veikt apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi, ja viņam ir ne tikai atbilstoša izglītība un nokārtota kompetences pārbaude, bet arī vismaz sešu mēnešu ilga praktiskā darba pieredze apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudē, strādājot neatkarīga eksperta vadībā. Kā liecina dati uz 2022. gada 21. jūliju Būvniecības informācijas sistēmā bija reģistrēti tikai astoņi neatkarīgie eksperti ēku energoefektivitātes jomā, kas sertificēti pārbaudes aktu izsniegšanai. Savukārt neatkarīgo ekspertu uzraudzības iestāde,...

Valdība 18. oktobra sēdē apstiprināja jaunus Energoefektivitātes monitoringa noteikumus, aktualizējot normatīvo regulējumu attiecībā uz informācijas ziņošanu par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to ietvaros gūtiem ietaupījumiem un ņemot vērā Energoefektivitātes likuma grozījumu stāšanās spēkā 2022. gada 2. augustā. Noteikumi aktualizē kārtību, kādā valsts iestādes, pašvaldības un citas atvasinātas publiskas personas, kā arī lielie uzņēmumi, lielie elektroenerģijas patērētāji u.tml. atbilstoši Energoefektivitātes likumā noteiktām prasībām ziņo Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) par pasākumiem energoefektivitātes uzlabošanas jomā un to rezultātā gūtiem enerģijas ietaupījumiem, kā arī detalizē atbildīgās iestādes pienākumus energoefektivitātes monitoringa jomā. Būtisks ieguvums energoefektivitātes pasākumu ziņošanā iesaistītajām pusēm, kā arī BVKB būs saistīts ar administratīvā sloga samazināšanu, ko nodrošinās energoefektivitātes pasākumu un to radīto ietaupījumu ziņošana tiešsaistē Energoresursu informācijas sistēmā. Tās izmantošanai praksē tiek virzīti jaunie noteikumi un patlaban starpinstitūciju saskaņošanā esošie Energoresursu informācijas sistēmas noteikumi. Saskaņā ar Energoefektivitātes monitoringa noteikumiem paredzēts, ka pēc attiecīgā regulējuma stāšanās spēkā, energoefektivitātes pasākumu ziņošanā iesaistītajām pusēm aktuālais ziņošanas...

Pārtikas e-komercija vēl ir salīdzinoši jauns tirgus Baltijā, kurā jauniem spēlētājiem ir iespēja izveidot ilgtspējīgus biznesa modeļus, kā arī nodrošināt labāko iepirkšanās pieredzi klientiem. Baltijā e-komercijas apjoms 2021. gadā pieauga par 23%, un tuvākajos gados visdrīzāk saglabās straujo pieauguma tempu. Saskaņā ar SEB bankas rīcībā esošajiem datiem pēdējo 12 mēnešu laikā pārtikas e-veikalu pasūtījumi pieauga 4,86 reizes, salīdzinot ar 2019. gadu, norāda Aleksandra Borcova, SEB bankas Naudas pārvaldības produktu darījumu vadītāja. Turklāt SEB dati rāda, ka 2021. gadā Latvijas iedzīvotāji e-veikalos preces iegādājās 2,78 reizes vairāk nekā pirms-Covid laikā, un ir saskatāms potenciāls tieši pārtikas tirdzniecības izaugsmei internetā. Savukārt Euromonitor paredz, ka 2026. gadā e-komercija Latvijā sasniegs 16,5% no visas mazumtirdzniecības. Lielākais izaicinājums: panākt klientu uzticēšanos Pētījumos ir pierādīts, ka pārtikas tirdzniecībai internetā ir augsta rentabilitāte, ja ir augsts mājsaimniecību, bet zems lielveikalu skaits konkrētā reģionā. Saskaņā ar Euromonitor datiem 2021. gadā Latvijā bija 333 pārtikas lielveikali uz aptuveni 1,9 milj. iedzīvotāju,...

Par tiesiskās aizsardzības procesa (turpmāk — TAP) plānu, par nepieciešamību pārbaudīt un saskaņot saistību apmērus ar kreditoriem, lai TAP plānā uzrādītu korektu informāciju, par TAP plāna saskaņošanu. Darbības pēc TAP lietas ierosināšanas Pirmā lieta, ko iegūst uzņēmums, ir divu mēnešu aizsardzības periods ar iespēju to pagarināt par vienu mēnesi. Šis laika periods jāizmanto, lai izstrādātu TAP plānu, to saskaņotu ar kreditoriem un iesniegtu tiesā apstiprināšanai. TAP plānā grūtībās nonākušajam uzņēmumam ir jāatspoguļo faktiskā finansiālā situācija un jāsniedz redzējums, kā no šīs situācijas izkļūt — ar kādām metodēm, norādot, kā šo metožu pielietojums veicinās naudas plūsmas uzlabošanos un attiecīgi parādu nokārtošanu. Lai sagatavotu kvalitatīvu plānu, ir jābūt sakārtotiem uzņēmuma grāmatvedības datiem. Šeit ir svarīga komunikācija starp uzņēmuma vadību un grāmatvedi, piemēram, lai pirms plāna izstrādes veiktu salīdzināšanos gan ar kreditoriem, gan ar debitoriem. Pēc TAP lietas ierosināšanas parādnieks nekavējoties nosūta visiem kreditoriem aktuālo kreditoru sarakstu, norādot katra kreditora prasījuma apmēru un kontaktinformāciju, kā...

Līdzīgi kā tas notika COVID–19 pandēmijas laikā, arī patlaban sāk aktualizēties jautājums par papīra rēķinu un preču pavaddokumentu aizvietošanu ar elektroniskiem. Ne tik daudz ērtuma, cik izmaksu mazināšanas dēļ. Elektroniskie rēķini nerada lielas grūtības, taču preču pavaddokumenti gan. Pat neesmu droša, kas rada lielākas problēmas – vai tas, ka saņēmēja paraksts tiek prasīts kā preču pavaddokumenta obligātais rekvizīts, lai pierādītu preču piegādes faktu, vai iestāžu normatīvo aktu interpretācija šajā jautājumā. Tādēļ vēlos runāt par vairākiem tiesas spriedumiem, kas nonāk pretrunā ar iestāžu tiesību aktu interpretāciju un pašreizējo praksi, kā arī izgaismo būtisku problēmu – esošais tiesiskais regulējums kavē elektronizāciju! Saņēmēja pašrocīgs paraksts kā obligāts rekvizīts? Veicot starptautiskos kravu pārvadājumus ar autotransportu vai gaisa kuģi, jānoformē autopārvadājuma pavadzīme (CMR) vai gaisa kravas pavadzīme. 1956. gada 19. maija Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR konvencija) 4. un 5. pantā noteikts, ka pārvadājuma līgums tiek apstiprināts, sastādot pavadzīmi. Pavadzīmi noformē trijos eksemplāros, to paraksta...

Latvijas Republikas Senāts Civillietu departamenta 2022. gada 20. jūlija spriedumā lietā Nr. C75002721, SKC-672/2022 paudis tēzi, ka Komerclikuma 12. panta ceturtā daļa nenodrošina komersantam iespēju atsaukties uz korespondences nesaņemšanas faktu, ja komersants to saņēmis citā pieļaujamā un pierādāmā saziņas veidā. Vienlaikus šī norma neierobežo tiesības īstenot saziņu ar komersantu elektroniskā formā arī tad, ja puses nav vienojušās par savstarpējo elektronisko saziņu. Šai lietā Senāts izskatīja rakstveida procesā prasītājas AS BDO Latvia pretsūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 7. marta spriedumu civillietā AS BDO Latvia prasībā pret SIA Baltic Audit par dalībnieku sapulces protokola izsniegšanu. Situācijas apraksts Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 7. marta spriedumu apmierināta AS BDO Latvia prasība pret SIA Baltic Audit par dalībnieku sapulces protokola izsniegšanu, noraidot lūgumu par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu. Ar senatoru kolēģijas 2022. gada 5. jūlija lēmumu kasācijas tiesvedība ierosināta daļā par tiesāšanās izdevumiem. Apgabaltiesas spriedums...

Gadījumā, ja, neskatoties uz ieviestajiem drošības pasākumiem, notiek nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana, ir noticis personas datu aizsardzības pārkāpums, atgādina Datu Valsts inspekcija. Viens no pārziņa uzdevumiem ir nodrošināt, ka atbilstoši datu apstrādes raksturam, apmēram, kontekstam, nolūkiem un pastāvošiem riskiem, tiek ieviesti atbilstīgi tehniski un organizatoriski pasākumi, lai nodrošinātu tādu drošības līmeni, kas atbilst šiem riskiem. Pārkāpumus var iedalīt atbilstoši trīs plaši pazīstamiem informācijas drošības principiem: Konfidencialitātes incidents – kur notikusi neautorizēta vai nejauša personas datu izpaušana vai piekļūšana tiem; Integritātes incidents – kad notikušas neautorizētas vai nejaušas izmaiņas personas datos; Pieejamības incidents – kad noticis nejaušs vai neautorizēts piekļuves personas datiem zaudējums vai arī personas dati iznīcināti. Pārkāpuma piemērs - konfidencialitāte: Hakeri ir atraduši drošības “caurumu” organizācijas informācijas sistēmā un izguvuši Organizācijas datu bāzi ar klientu personas datiem. Pārkāpuma piemērs - integritāte: Nepareizi organizētas SQL rindas dēļ zudusi mākonī glabātas...

Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 1160 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā» 10.5 punktu, saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu var izmantot arī kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijai. Spēkā ir stājušies jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā», bet šajos noteikumos šo punktu vairs neatrodam. Vai arī turpmāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu var izmantot arī kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijai? Atbilde Jā, arī turpmāk ierakstiem saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā var izmantot tos pašu dokumentus, kādi tika lietoti iepriekš. Jaunajos MK 31.05.2022. noteikumos Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā...

Aktuāls jautājums uzņēmumu grāmatvedībā ir procentu likmes piemērošana aizdevumu izsniegšanai un saņemšanai. Līdzšinējā pieeja paredzējusi - ja aizdevums ir nesaistītam uzņēmumam, tam tiek piemērota 0% likme, ja saistītam, tad - tirgus cena. Atsevišķi revidenti uzstājot, ka visiem aizdevumiem jābūt ar procentu likmi. Nelda Janoviča, zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante, uzskata, ka normatīvais regulējums to neparedz. Gluži pretēji - jebkuram aizdevumam var piemērot 0% likmi. "Civillikums nosaka visu darījumu veidus. Ne Civillikumā, ne nodokļu likumos un Grāmatvedības likumā nav normas, kas paredzētu, ka noteikti jāpiemēro % likme aizdevumiem. Ir iespējams aizdot ar 0% likmi gan saistītam, gan nesaistītam uzņēmumam. Nav juridisku iemeslu, kāpēc nevarētu būt 0% likme. Cita lieta, ka tas nav ieteicams, jo neatbilst komercdarbības peļņas gūšanai," skaidro N. Janoviča. Protams, jārēķinās, ka šādos gadījumos var būt maksājams uzņēmumu ienākuma nodoklis. "Ja aizdevums ir saistītai personai (juridiskai vai fiziskai), tad jārēķinās, ka UIN deklarācijā 6.5. rindā būs jāpalielina apliekamais ienākums, jo...

No visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas nodibināti Eiropas Savienībā (ES), un ir reģistrējuši savas intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) 93% vērtē, ka tas pozitīvi ietekmējis viņu uzņēmējdarbību. Tā secināts Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) veiktajā aptaujā. Konstatēts arī - tikai viens no desmit ES mazajiem uzņēmumiem reģistrējis IĪT. Galvenais šķērslis tam ir zināšanu trūkums un reģistrācijas grūtības. Septembra nogalē EUIPO publicēja Intelektuālā īpašuma (IĪ) mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) progresa ziņojuma 2022. gada izdevumu. Tas ir ES mēroga pētījums, kas izveidots, izmantojot Eiropas IĪT pārkāpumu novērošanas centra datus. Viens no secinājumiem - tikai 10% no MVU pieder reģistrētas intelektuālā īpašuma tiesības. Vispopulārākās ir nacionālās reģistrācijas preču zīmes (6%), tām seko Eiropas Savienības preču zīmes un patenti (4%). Interesanti, ka 39 % no MVU izmanto citas (nereģistrētas) IĪT - domēna vārdiem, komercnoslēpumiem, nereģistrētiem dizainparaugiem, datubāzēm u.c. Aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa ES MVU nav informēti, kā vislabāk gūt peļņu no...

Nodokļa maksātājam ir tiesības piemērot nodokļa atvieglojumus, ja tam veidojas nodokļa bāze, uz kuru atvieglojums ir attiecināms, piemēram, atvieglojums ziedotājiem (UIN likuma 12. pants). Var ziedot: sabiedriskā labuma organizācijai (turpmāk tekstā — SLO), kurai piešķirts statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu (informācija VID mājaslapā https://www6.vid.gov.lv/SLO); budžeta iestādei; valsts muzejam — atvasinātai publiskai personai vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas; nevalstiskai organizācijai, kura reģistrēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanās un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Nodokļu atvieglojuma veidi ziedotājiem Pārskata gada laikā var izvēlēties piemērot tikai vienu no šiem atvieglojumiem: neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gada...

Saeima ceturtdien, 13.oktobrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā - no 2024.gada. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros. Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā. No 2021.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga ir 500 eiro. Kā atzīmēts anotācijā, pēdējos gados ir augusi vidējā alga valstī. Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta, ka 2021.gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1277 eiro. Tas ir par 11,8 procentiem jeb 135 eiro vairāk nekā 2020.gadā. Grozījumi Darba likumā Saeimai jāpieņem vēl galīgajā lasījumā. Tāpat Saeima 13.oktobrī konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos...