JAUNUMI

Saeima 8. jūnijā, pirmajā lasījumā izskatījusi likumprojektu "Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums", kura mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas. Likumprojekts paredz galveno mātes sabiedrību, atsevišķu komercsabiedrību pienākumu sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 000 000 eiro. Atbilstīgi šāds pienākums būtu jābeidz piemērot, ja divus pārskatu gadus pēc kārtas minētie ieņēmumi vairs nepārsniedz attiecīgo apmēru. Uz šādu galveno mātes sabiedrību būtu atkal jāattiecina ziņošanas pienākums, ja tā ieņēmumi atkal divus pārskata gadus pēc kārtas pārsniedz attiecīgo apmēru. Galvenās mātes...

No 2024. gada Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodrošinās Latvijas uzņēmumu reitinga sistēmu. Jaunajai sistēmai ir divi uzdevumi. Pirmkārt, šādi uzņēmumi detalizēti redzēs paši savu nodokļu nomaksas disciplīnu, kas ietekmē un no kuras izriet tālākā sadarbība ar VID. Otrkārt, vispārīgā līmenī, bez detalizācijas, reitings būs redzams publiski, kas atvieglos uzziņu par uzņēmuma situāciju viņa sadarbības partneriem, klientiem un citiem interesentiem. Uzņēmumu reitinga kopējam novērtējumam būs informatīvs raksturs. Reitinga sistēmas izveidi paredz 8. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Reitinga kopējo novērtējumu uzņēmumi varēs izmantot, lai sadarbības partneriem un sabiedrībai apliecinātu savu uzticamību un godprātību nodokļu nomaksas jomā. Tāpat tas nodrošinās uzņēmumiem informācijas pieejamību par VID redzējumu par darījuma partneru nodokļu saistību izpildes līmeni, līdz ar to kalpos kā papildu instruments, lai pasargātu godprātīgus uzņēmumus no iesaistīšanās riskantos darījumos. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme: “Šis augstas sarežģītības datu analīzes rīks ir mūsu datu zinātnieku izstrādāts jauninājums un ļoti gaidīta pārmaiņa gan uzņēmēju...

Ceturtdien, 8. jūnijā, iedzīvotāju noguldījumu apjoms krājobligācijās ir sasniedzis 100,9 miljonus eiro. Savukārt no 9. jūnija iedzīvotāji varēs iegādāties krājobligācijas ar jauniem dzēšanas termiņiem - 3 un 7 gadi. Iedzīvotājiem aktīvi turpinot investēt krājobligācijās, kā arī pateicoties izdevīgām procentu likmēm, pieprasījums pēc valsts krājobligācijām ir rekordaugsts, ieguldījumu apjomam pēdējos mēnešos vidēji dienā sasniedzot 1,5 miljonus eiro, ziņo Valsts kase. Ieguldījums šajā valsts finanšu instrumentā esot gan drošs, gan finansiāli izdevīgs. Vispieprasītākās ir 12 mēnešu krājobligācijas, bet populāras ir arī krājobligācijas ar dzēšanas termiņu 5 un 10 gadi, jo garāka termiņa krājobligācijas sniedz iespēju ilgtermiņā saņemt fiksētu ienākumu atbilstoši šī brīža izdevīgajām procentu likmēm. No 9. jūnija krājobligāciju esošais publiskais piedāvājums tiks papildināts ar iespēju veikt ieguldījumus arī krājobligācijās ar dzēšanas termiņiem 3 gadi un 7 gadi. Aktuālais krājobligāciju piedāvājums un to iegāde ir pieejama vietnē www.krajobligacijas.lv. Krājobligācijas ir valsts vērtspapīri ar fiksētu procentu likmi, kurus Latvijas Republikas vārdā izlaiž Valsts kase. Valsts...

Ārlietu ministrija lidostā “Rīga” sadarbībā ar lidostu, nacionālo aviokompāniju airBaltic un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociāciju aizsāka informatīvo vasaras kampaņu “Ceļo droši, ceļo aizraujoši!”. Tās mērķis, sākoties skolēnu vasaras brīvlaikam, ir aicināt ceļotājus rūpīgi sagatavoties lidojumiem uz tālām zemēm. "Ārlietu ministrijas pieredze liecina, ka līdz ar pandēmijas radīto ceļošanas ierobežojumu atcelšanu vērojama augsta Latvijas valstspiederīgo interese par ārvalstu ceļojumiem. Tiek izvēlēti arvien tālāki un arī nedrošāki galamērķi. Vienlaikus novērojams, ka Latvijas valstspiederīgie nereti tiek aizturēti par pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem tādās valstīs, kur konsulāro atbalstu nodrošināt ir sarežģīti,” uzsvēra Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa. 2022. gadā 61 persona tika aizturēta Brazīlijā, Kolumbijā, Zimbabvē, Gabonā, Indonēzijā, Franču Gviānā, Kenijā, Panamā, Taizemē, Maldīvijā, Krievijā, Baltkrievijā. Ārlietu ministrijā 2022. gadā konsulārā palīdzība sniegta 860 gadījumos (2021. gadā – 995 gadījumos), tai skaitā palīdzība aizturētajiem – 320 gadījumos, slimnīcās nonākušajiem – 104, nāves gadījumos – 245, bez finanšu līdzekļiem palikušajiem – 89. 2022....

Man uz galda ir papīra dokumentu kaudze, vēl jāizdrukā no e–pasta, kas atsūtīti, plauktā ir mapes, pilnas ar dokumentiem, arī arhīvā vairs nav vietas papīra dokumentiem. Laikam būs jāsaka priekšniekam, lai meklē telpas, kur glabāt dokumentu kalnus. Nē, vispirms jāapjautājas kolēģiem citos uzņēmumos, jāpalasa forumi, jānoklausās kāds Bilances seminārs par šo tēmu, lai zinātu, kā citi tiek galā ar papīra dokumentiem. Vai šī situācija ir tev pazīstama? Ja ir, tad lasi tālāk! Tas ir pavisam normāli, ka viss jaunais ir nedaudz biedējošs konservatīvajiem, izaicinājums radošajiem un sasniedzams drosmīgajiem. Domāju, ka šis ir raksturojums grāmatvežiem un arī uzņēmumu vadītājiem, kas noguruši no papīra dokumentu auklēšanas. Ir jāpasaka «STOP!» papīra dokumentiem. Tieši tik vienkārši! Es jūs iedrošinu, ka nav neizdarāmu lietu, ja vien ir vīzija un gribēšana atvadīties no ērti ierastā. Dokumenti, ar ko strādāt būs arī turpmāk, tos neviens neatņem. Tikai darbs būs nedaudz citādāks, un būs vairāk laika sevis izglītošanai, grāmatvedības organizācijas...

Otrdien, 6. jūnijā, Ministru kabinets apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto ziņojumu par mērķēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām, kuru izdevumi par energoresursiem var veidot 30% no kopējiem ienākumiem. Atbalsta sistēma paredzēta, lai strauja energoresursu cenu kāpuma gadījumā atvieglotu atbalsta sniegšanu centralizētajiem risinājumiem – elektroenerģijai, dabasgāzei, centralizētajai siltumapgādei. Atbalsta sistēma spēs identificēt mājsaimniecību loku, kurām energoresursu izmaksas var veidot 30% vai vairāk procentu no mājsaimniecības kopējā budžeta. Pirmo reizi valsts pārvaldē tiks veidota sistēma, kas sasaistīs kopā datus par deklarēto dzīves vietu un mājsaimniecību ienākumiem. Dati tiks integrēti no PLMP, VID, VSAA pārvaldībā esošajām informācijas sistēmām. Sistēma tiks veidota uz jau esošās Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmas (ALDIS) pamata. Balstoties uz elektroenerģijas, dabasgāzes cenu un centralizētā siltumenerģijas tarifu līmeņa uzraudzību, ar Ministru kabineta lēmumu tiks noteikts, kurā brīdī ir nepieciešams sniegt atbalstu. Cenām atgriežoties normas līmenī, atbalsts tiks automātiski pārtraukts. Mērķētā atbalsta sistēmu izstrādās Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar...

Mākslīgais intelekts (MI) ir neapšaubāmi mainījis daudzas nozares, un grāmatvedība un finanšu vadība nav izņēmums. Šobrīd lielākā uzmanība tiek pievērsta vienam no vadošajiem MI modeļiem — ChatGPT. Tas ir valodas modelis, kas ļauj lietotājiem komunicēt ar datorprogrammu, izmantojot dabisku valodu. ChatGPT rada iespējas un izaicinājumus grāmatvežiem un finanšu vadītājiem, atverot durvis jaunām iespējām un mainot tradicionālo profesijas lomu un procesus. Šajā rakstā aplūkosim, kā ChatGPT var ietekmēt grāmatvežu un finanšu vadītāju darbu. Pētīsim, kā tas varētu palīdzēt optimizēt darba procesus, sniegt vērtīgas atziņas, veikt prognozes un pat attīstīt jaunas prasmes un lomas profesijā. Tomēr ir svarīgi arī uzsvērt izaicinājumus un jautājumus, kas saistīti ar MI izmantošanu finanšu jomā. Kopumā ChatGPT ir spēcīgs rīks, kas solās pārveidot grāmatvežu un finanšu vadītāju darbu, bet ir būtiski saprast tā potenciālu un iespējas, kā arī izvērtēt to, kā to var labāk integrēt un pielāgot konkrētai organizācijai un jau esošajiem procesiem. Lai arī MI ir daudzas priekšrocības,...

Valdības sēdē 1. jūnijā akceptēts Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts "Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums", kas sagatavots, lai palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas. Paredzēts, ka jaunā likuma noteikumus piemēros, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 22. jūnijā vai vēlāk. Likumprojekts noteic, ka turpmāk juridiskajām personām papildus pienākumiem, kas tām noteiktas ar nodokļu jomas normatīvo aktu prasībām nodokļu informācijas sniegšanai, tai skaitā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 397 "Noteikumi par starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti" noteiktajam pienākumam iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti, būs arī pienākums sagatavot, publiskot un darīt publiski pieejamu pārskatu...

Sadarbībā ar pašvaldībām paplašināts vienoto klientu apkalpošanas centru skaits, kuros attālināti var saņemt video konsultāciju ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts zemes dienesta (VZD) speciālistiem, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Jau 25 Vienotajos pakalpojumu centros (Aizkraukles novadā, Alūksnes novadā, Augšdaugavas novadā, Balvu novadā, Bauskas novadā, Cēsu novadā, Gulbenes novadā, Jēkabpils novadā, Līvānu novadā, Ludzas novadā, Olaines novadā, Ropažu novadā, Smiltenes novadā, Tukuma novadā, Valkas novadā) var saņemt attālinātas iestāžu speciālistu konsultācijas (video konsultācijas) ar VSAA, VID un VZD speciālistiem par noteiktiem pakalpojumiem. Video konsultāciju saraksts pieejams ŠEIT. Video konsultācijās ir pieejami šādi pakalpojumi: VID padziļinātā konsultācija fiziskai personai par kapitāla pieaugumu situācijās, kad tiek atsavināts personīgais nekustamais īpašums; VSAA padziļinātā konsultācija fiziskai personai par vecuma pensiju, slimības pabalstu, invaliditātes pensiju un vecāku pabalstu; konsultācija par visiem Valsts zemes dienesta pakalpojumiem. Iepriekš konsultācija pie speciālista bija iespējama, tikai ierodoties klātienē VSAA, VID un...

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums. Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada maijā turpina pasliktināties apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecība ir vienīgā uzņēmējdarbības joma, kurā noskaņojums ir pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati. Konfidences rādītāji (sezonāli izlīdzināti dati; saldo2, %) Skatīt OSP datubāzē: KRE020m Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums uzlabojas 2023. gada maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 8,1, un, salīdzinot ar aprīli, tas pieauga par 1,8 procentpunktiem. Visstraujākais konfidences rādītāja pieaugums (par 17,6 procentpunktiem) bija degvielas mazumtirdzniecībā, sasniedzot vērtību 30,2. Uzņēmēju noskaņojums pārtikas mazumtirdzniecībā uzlabojies par 7,0 procentpunktiem, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā pasliktinājies par 1,3 procentpunktiem. Automobiļu pārdošanā uzņēmēju noskaņojums maijā uzlabojies par 4,6 procentpunktiem, bet to detaļu un piederumu pārdošanā, kā arī remontā...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments izskatījis abu pušu kasācijas sūdzības strīdā par nodokļu maksātājam piemērotu soda naudu divkāršā apmērā par iespējamu atkārtotu nodokļu pārkāpumu (lieta SKA-3/2023 (A420463113)). Iepriekš Senāts bija apturējis tiesvedību lietā, lai vērstos ar pieteikumu Satversmes tiesā. Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumā pausto, Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par pieteicējai saistībā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) divkāršā apmērā aprēķināto soda naudu. Savukārt daļā, kurā apgabaltiesa atcēlusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteikto papildu soda naudu, spriedums atstāts negrozīts. Izskatāmajā lietā VID pieteicējai saistībā ar tās deklarētajiem darījumiem aprēķināja soda naudu divkāršā apmērā, ņemot vērā to, ka pieteicējai iepriekšējā auditā bija konstatēti nodokļu pārkāpumi. Tātad lietā ir strīds par to, vai VID pamatoti pieteicējai piemērojis soda naudu divkāršā apmērā. Senāts norāda, ka atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrās daļas 1. punkta formulējumam ir jāņem vērā nevis dienesta lēmuma pieņemšanas brīdis, bet gan...

Ministru kabinets 1. jūnijā apstiprināja vairākus Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas paredz atbalstu lauksaimniekiem: “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumos Nr. 776 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos" 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā””; “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”” . Lai sekmētu ieguldījumus putnkopības un cūkkopības saimniecībās, pielāgojoties paaugstinātām labturības prasībām, mazinātu putnu gripas un Āfrikas cūku mēra riskus, veiktu ieguldījumus biodrošībā, kā arī mazinātu SEG un amonjaka emisijas, putnkopības un cūkkopības saimniecībām tiek palielināts maksimālo attiecināmo izmaksu apjoms vienam atbalsta pretendentam līdz 4 miljoniem eiro. Turpmāk tiks atbalstīta tādu iekārtu iegāde, kurām ir augstākais energoefektivitātes marķējums vai kuru energoefektivitāti apliecinājis iekārtu ražotājs, un tas sekmēs energoefektivitātes paaugstināšanu lauku uzņēmumos. Precizēti arī atbalsta saņemšanas nosacījumi kooperatīvo sabiedrību apvienībām, aptverot arī otra...

Gan normālam, gan summētam darba laikam Darba likumā (DL) atšķiras ne vien definīcijas, bet arī dažādi ierobežojumi un piemērošanas noteikumi, t.sk. aprēķini. Piemēram, virsstundu noteikšana. Ja darbiniekam noteikts normālais darba laiks, tad DL skaidro, ka virsstundas nerodas, ja vienā nedēļas dienā strādā stundu vairāk, bet citā dienā — vienu stundu mazāk. Turklāt tik un tā jāievēro nedēļas darba laika ilgumu, proti, ne vairāk par 40 stundām nedēļā (131. pants). Savukārt summētā darba laika gadījumā virsstundas tiek noteiktas kā darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika. Tātad vispirms darba devējam jānosaka pārskata periods, kura laikā uzskaita un attiecīgi rodas pienākums apmaksāt virsstundas (viens, divi, trīs vai 12 mēneši). Pamatā tas ir saistīts ar to, ka summētais darba laiks raksturojams ar ievērojami atšķirīgu darba stundu skaitu atsevišķos mēnešos — tad vairāk, tad mazāk (140. pants). Atšķirības vērojamas arī vidējās izpeļņas noteikšanā atvaļinājumu, attaisnotās prombūtnes un darbnespējas apmaksai. Summētā darba laika...

Novēlu visiem jauku vasaru un atvaļinājumu laiku, tāpēc arī esam sagatavojuši rakstu par vidējās un summētās vidējās izpeļņas aprēķiniem gan summētam, gan nesummētam darba laikam. Ceru, ka tā būs noderīga informācija. Kā ierasts, par darba samaksu, vidējo izpelņu raksta Maija Grebenko. Tāpat Maija turpina iepriekš uzsāktu diskusiju par komandējumiem. Arvien aktuālāka tēma ir ChatGPT, grāmatveži sāk satraukties, ka varbūt viņu darbs nevienam nākotnē vairs nebūs vajadzīgs, jo to aizstās mākslīgais intelekts (MI), tomēr, izlasot rakstu, domāju, ka visiem būs saprotams, ka ChatGPT neizspiež grāmatvežus no tirgus, bet, tieši otrādi, grāmatvežu loma digitalizācijas laikmetā palielinās. Kopumā ChatGPT ir spēcīgs rīks, kas solās pārveidot grāmatvežu un finanšu vadītāju darbu, bet ir būtiski saprast tā potenciālu un iespējas, kā arī izvērtēt to, kā to var labāk integrēt un pielāgot konkrētai organizācijai un jau esošajiem procesiem. Lai arī MI nes sev līdzi daudzas priekšrocības, cilvēku veikta ekspertīze un prasmes joprojām ir nenovērtējamas, un sadarbība ar MI...

Eiropas Centrālās bankas stratēģija cīņai ar inflāciju – starpbanku aizdevumu likmes celšana – pēdējā gada laikā sadārdzinājusi kredītu izmaksas, kā dēļ strauji pieauguši kredītu maksājumi gan privātpersonu, gan uzņēmumu sektorā. Kādi ir tiesiskie aspekti un kredītņēmēju iespējas šajā situācijā? Kā ir regulētas juridiskās attiecības starp kredītdevējiem un kredītņēmējiem, cik tās ir līdzsvarotas? Saruna par šiem jautājumiem ar Edgaru Lodziņu, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneri, zvērinātu advokātu. Kādas ir kredītņēmēju tiesības situācijā, kad strauji un neparedzēti pieaug kredītu ikmēneša maksājumi gan privātpersonu, gan korporatīvajā sektorā? Vai tiesiskās paļāvības princips nespēlē nekādu lomu? Vai kredītņēmējs ir pilnībā neaizsargāts pret strauju kredītmaksājumu pieaugumu gadījumā, ja kredītam ir mainīgā procentu likme? Jāņem vērā, ka ilgus gadus pastāvējusī situācija, kad Euribor (starpbanku aizņemšanās likme Eiropas Savienības tirgū) bija negatīva, arī nebija īsti normāla. Dažiem hipotekārie kredīti bija pavisam lēti – kopējā procentu likme veidoja tikai pāris desmitdaļas aiz komata. Tiesiskā ziņā īpašu manevru iespēju nav, jo likums...