JAUNUMI

Banku aizdevumi joprojām veido galveno finansējuma avotu Latvijas uzņēmējiem. Tomēr tas nav vienīgais uzņēmējdarbībai pieejamais naudas aizņemšanās avots. Mēs redzam, ka uzņēmējiem aug interese par alternatīvām finansējuma iespējām. Šajā rakstā plašāk par naudas piesaisti kapitālas tirgos. Pēdējos gados Latvijas kapitāla tirgus ir kļuvis arvien pieejamāks mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Tas tā ir noticis, pateicoties vairākiem faktoriem. Pirmkārt, regulējošo institūciju iniciatīvai – ir pieņemts un tiek realizēts plāns kapitāla tirgus attīstībai, notiek diskusijas un izglītojoši semināri. Sadarbībā ar nozari ir radīta vide potenciālā emitenta konsultēšanai un atbalstam, uzrauga paspārnē sākusi strādāt profesionālu konsultantu grupa (Vērtspapīru smilškaste), kas bez maksas izvērtē potenciālo emitentu un sniedz rekomendācijas, kā labāk startēt biržā. Ne mazāk svarīgs solis ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana no 20% līdz 5% ienākumam, kas gūts no vērtspapīriem, kas neietilpst regulētajā tirgū. Tas ļaus paplašināt investoru loku un piesaistīt Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu privātos ieguldītājus Latvijas alternatīvajam kapitāla tirgum. Tāpat...

Lieku reizi jāatgādina, ka mazvērtīgā inventāra norakstīšana izmaksās dod ietekmi uz finanšu rezultātu. Tāpēc būtiski ir pareizi un loģiski noteikt mazvērtīgā inventāra norakstīšanas kārtību. Katrā uzņēmumā šī kārtība varētu būt atšķirība, jo par mazvērtīgo inventāru uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem normatīvie akti runā maz. Mazvērtīgā inventāra atzīšanas kritērijs Ja iegādātā lieta neatbilst pamatlīdzekļa atzīšanas kritērijam, tad to uzskaita kā mazvērtīgo inventāru. Uzņēmumā inventārs var būt dažāds: tāds, kas nolietojas gada laikā, piemēram, instruments, vai arī tāds, kura lietošanas laiks ir ilgāks par gadu, piemēram, klaviatūra. Inventāru, kuru paredzēts lietot mazāk nekā gadu, jo tas ātri nolietosies, iegādes brīdī atzīst pārskata perioda izmaksās. Inventāru, kuru lietos ilgāk nekā gadu, bet kas neatbilst vadības noteiktajam pamatlīdzekļu atzīšanas vērtības kritērijam, grāmatvedības uzskaitē varētu uzskaitīt nosacīti četros variantos. 1. variants Uzskaita kā lietu kopumu un iegrāmato pamatlīdzekļu sastāvā Piemēram, uzņēmumā tiek iegādāti 5 biroja krēsli, katrs 150 eiro vērtībā. Komplekta vērtība 750 eiro. Uzņēmuma vadība ir noteikusi...

Apstiprinot grozījumus regulējumā par kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību, kā arī pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem, valdība š.g. 22. novembra sēdē lēma pilnveidot normatīvo regulējumu par kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju, tūrisma aģentu un ceļotāju tiesībām un pienākumiem, nodrošinot skaidrus un proporcionālus noteikumus tūrisma operatora un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju nodrošinājuma apmēriem, kā arī nodrošinot Patērētāju tiesību aizsardzības centram (turpmāk – PTAC) iespējas gan pieprasīt uzraudzībai nepieciešamo informāciju, gan arī attiecīgi reaģēt, ja konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām. Paredzot stigrākus noteikumus kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju darbībai, kā arī paplašinot PTAC pilnvaras, tiek samazināti riski, ka ceļotāji varētu nesaņemt atpakaļ savu samaksāto naudu. Izvērtējot esošo situāciju kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju sektorā, kā arī iztirzājot aktuālos jautājumus ar Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociāciju ALTA (turpmāk – ALTA), tās biedriem un lielākajiem sektora pārstāvjiem, līdz ar grozījumiem regulējumā skaidrāk noteiktas PTAC tiesības un...

Kā liecina aktuālie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, 2022. gada oktobrī attiecībā pret 2021. gada oktobri, būvniecības izmaksas Latvijā bija par 19,6% augstākas. Visstraujāk pieaugušas būvmateriālu cenas (24,7%), bet strādnieku darba samaksa gada laikā augusi par 10,4%. Savukārt iepretim iepriekšējam mēnesim (septembrim), izmaksas būvniecībā pieaugušas par nepilnu procentu (0,9%). Savukārt būvniecības produkcijas apjoms 2022. gada 3. ceturksnī pret šo pašu laika periodu pirms gada, samazinājies par 13,6%. Attiecībā pret iepriekšējo ceturksni samazinājums (pēc sezonāli korģētiem datiem) bijis 3,3%. Savukārt šāgada pirmajos deviņos mēnešos kopumā salīdzinot ar 2021. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem būvniecības apjomu kritums salīdzināmās cenās samazinājies par 12,5%. Kā intervijā žurnālam BILANCE atzinis Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, kā arī atsevišķi būvniecības uzņēmumi portāla BilancePLZ izsūtītajā aptaujā, apgrozījums nozarē šogad ir sarucis, pat par spīti straujajam cenu kāpumam. Attiecīgi - peļņa ir sarukusi vēl vairāk. Vienlaikus saglabājies spiediens uz darbinieku darba algām, kuras vairumā uzņēmumu aizvien kāpušas, jo nepieciešams līdzsvarot...

Darbiniekam ir darba samaksa 2000 eiro mēnesī un papildus rīkojums par piemaksu katru mēnesi 800 eiro. Piemaksa tiek maksāta proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām. Darbinieks oktobrī izņēma divas donora dienas kā brīvdienas. Vai, apmaksājot donoram brīvdienu, būtu jāņem vērā piemaksa? Atbilde Darba likuma (DL) 74. panta 6. daļā noteikts, ka darbiniekam (donoram) ir tiesības uz atpūtas dienu, turklāt darba devējam ir pienākums apmaksāt šīs dienas, izmaksājot šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību. Savukārt 74. panta 3. daļā minēts, ka laika algas saņēmējam (..) izmaksā noteikto darba samaksu, bet, ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu. Par vidējās izpeļņas noteikšanu DL 75. pantā teikts: Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no (..) piemaksām, kā arī no prēmijām (1. daļa). Tātad Darba likumā noteikts, ka jebkurā gadījumā piemaksas tiek ņemtas vērā, nosakot vidējo izpeļņu. Vienīgais loģiskais nosacījums:...

Ņemot vērā vispārējo transporta izdevumu sadārdzinājumu un situāciju dzīvojamo telpu īres tirgū, reģionālās mobilitātes atbalsts Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) klientiem tiek paaugstināts no 7 līdz 10 eiro dienā transporta izdevumu segšanai un no 150 līdz 200 eiro mēnesī dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai. Tādējādi tiek plānots veicināt bezdarbnieku mobilitāti uz darba vietām un došanos uz mācību iestādēm apgūt darba tirgū nepieciešamās prasmes. To paredz otrdien, 6. decembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”. Noteikumi arī nosaka, ka bezdarbniekiem un bezdarba riskam pakļautām personām turpmāk būs iespēja apgūt neierobežotu skaitu kursu mācībām tiešsaistes kursu platformās, kas līdz šim bija ne vairāk kā seši kursi divu gadu laikā. Vienlaikus gan tiek saglabāts kopējā finansējuma ierobežojums 500 eiro apmērā kursu apguvei divu gadu laikā. Lai veicinātu elastīgu pieeju, samazināta arī minimālā mācību programmu apguves intensitāte...

Latvijā jau 358 ārstniecības iestādes papīra kases čeku un kvīšu vietā saviem pacientiem var izsniegt e-kvītis. Ja pacients rakstiski piekrīt, ārstniecības iestāde e-kvīts datus nodod Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Tādā gadījumā cilvēkam, aizpildot gada ienākumu deklarāciju, kvīts par šiem izdevumiem pašam nav jāpievieno, jo tā jau deklarācijai ir pievienota automātiski. Elektroniski sagatavota VID reģistrēta kvīts ir līdzvērtīgs maksājuma apliecinājums kases čekam un papīra kvītij. Iedzīvotājiem e-kvīts vienkāršo un paātrina gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu, jo dati par konkrētajiem ārstniecības izdevumiem ir nosūtīti VID un automātiski parādās deklarācijā – cilvēkam pašam tie vairs nav jāievada.Atšķirībā no papīra čekiem e-kvītis neizbalo un nepazūd. Lai ārstniecības iestāde E-kvīti drīkstētu automātiski nosūtīt VID, pacientam saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām ārstniecības iestādei rakstiski jāapliecina savu piekrišanu par e-kvītī iekļauto datu nosūtīšanu VID. Ja ārstniecības iestāde izmanto e-kvīti, pacientam tiek izsniegta tās izdruka vai informācija tiek nosūtīta uz e-pastu. Šie dokumenti jāsaglabā. Tāpat tie noder gadījumos, kad...

Ar katru dienu digitalizācija arvien vairāk ienāk mūsu dzīvē, un grāmatvedība nav izņēmums. Tēma jauna, daudz nezināmu aspektu, tāpēc esam noorganizējuši tai veltītu konferenci, un gan jau pēc tam vēl rakstīsim un rakstīsim. Šajā žurnāla numurā vēl nevarējām atspoguļot galvenās konferences atziņas, bet noteikti tās būs lasāmas nākamajā. Cerams, konferences laikā būsiet uzdevuši jautājumus lektoriem, tad zināsim, par kurām tēmām jāprasa papildu skaidrojumi ekspertiem. Šoreiz apskatīts vienmēr aktuālais par pamatlīdzekļiem un maz≠vērtīgo inventāru, kā arī grozījumi Publiskā iepirkumu likumā, interesants materiāls par PVN izkrāpšanu un nedienām muitā, nedrošiem debitoru parādiem, ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana, darba nespējas laika apmaksa un daudz citu svarīgu lietu. REDKOLĒĢIJA Inguna Leibus, ekonomikas doktore, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Grāmatvedības un finanšu katedras profesore, daudzu zinātnisku un praktisku rakstu autore, sagatavojusi vairākas mācību grāmatas AKTUALITĀTE Līdz 15. decembrim ikvienam MUN maksātājam jāizlemj, vai saglabāt MUN maksātāja statusu arī nākamajā gadā vai atteikties no tā. Savukārt tie individuālie komersanti, IU...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa:Digitalizācija un grāmatvedis. Ar katru dienu digitalizācija arvien vairāk ienāk mūsu dzīvē, un grāmatvedība nav izņēmums. Tēma jauna, daudz nezināmu aspektu, tāpēc esam noorganizējuši tai veltītu konferenci, un gan jau pēc tam vēl rakstīsim un rakstīsim. Šajā žurnāla numurā vēl nevarējām atspoguļot galvenās konferences atziņas, bet noteikti tās būs lasāmas nākamajā. Cerams, konferences laikā būsiet uzdevuši jautājumus lektoriem, tad zināsim, par kurām tēmām jāprasa papildu skaidrojumi ekspertiem. NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš sarunājas ar Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Tiknusu: Eksportam pietrūkst valsts atbalsta. Ekonomisti uzskata, ka eksporta nozīme valsts turīguma veidošanā ir izšķiroša, jo īpaši, ja tas ir augstas pievienotās vērtības eksports. Pēdējo gadu krīzes Latvijas eksportētājus ietekmējušas dažādi. Bijuši procesi, kas arī palīdzējuši, taču pašreizējās inflācijas apstākļi mūsu eksportējošo uzņēmumu konkurētspējai kļūst arvien bīstamāki. Par to, kur atrodamies uz eksporta attīstības skalas, un cik daudz mājasdarbu šajā jomā vēl jāpaveic, žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas stājās spēkā 2018. gadā, attiecībā uz 2017. gada UIN deklarācijā uzrādītajiem nodokļu zaudējumiem tika noteikts pārejas periods šo zaudējumu izmantošanai, norāda Ivonna Balode, KPMG Latvijā projektu vadītāja, un Elenora Bogdanova, KPMG Latvijā vecākā konsultante. Saskaņā ar UIN likuma pārejas noteikumu 13. un 14. punktu 15% no 2017. gadā uzrādīto nodokļu zaudējumu summas varēja izmantot UIN saistību samazinājumam, kas radās par dividenžu sadali, samazinot ne vairāk kā 50% no saistībām. Šīs tiesības bija pieejamas 5 gadus, sākot ar pārskata gadu, kas sākās 2018. gadā. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kuriem pārskata gads ir no 1. janvāra līdz 31. decembrim, periods, kad zaudējumus var izmantot, beigsies šī gada 31. decembrī. Savukārt uzņēmumiem, kuriem ir cits pārskata gads, pārejas periods zaudējumu izmantošanai beigsies nākamā gadā, konkrētā nodokļu maksātāja pārskata gada pēdējā dienā. Ja uzņēmums nav izmantojis visu zaudējumu summa, par kuru var samazināt par dividendēm aprēķināto UIN, to vēl var...

Minimālās algas palielināšanās no 2023. gada 1. janvāra no 500 eiro uz 620 eiro ietekmēs vairākus maksātnespējas procesa aspektus – palielināsies iemaksājamais depozīts, kreditoriem novirzāmo līdzekļu apjoms fiziskās personas maksātnespējas procesā un no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamā summa maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem, informē Maksātnespējas kontroles dienests. Depozīts iemaksājams gan juridiskās, gan fiziskās personas maksātnespējas procesā divu minimālo mēnešalgu apmērā, līdz ar to līdzšinējo 1000 eiro vietā pieteikuma iesniedzējam būs jāmaksā 1240 eiro. Juridiskās personas maksātnespējas procesā depozīts tiek iemaksāts, lai segtu procesa izmaksas, ja parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru un kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu.1 Savukārt fiziskās personas maksātnespējas procesā ‑ lai segtu administratora atlīdzību.2 Minimālās algas palielināšanās nozīmē arī, ka parādniekam fiziskās personas maksātnespējas procesā (saistību dzēšanas procedūras laikā) būs jānovirza proporcionāli lielāka summa kreditoru prasījumu apmierināšanai.3 Vienlaikus atbilstoši šobrīd pastāvošajai praksei, mainoties minimālajai algai, parādniekam nav jāveic saistību dzēšanas plāna grozījumi, pretējā...

Ekonomisti uzskata, ka eksporta nozīme valsts turīguma veidošanā ir izšķiroša, jo īpaši, ja tas ir augstas pievienotās vērtības eksports. Pēdējo gadu krīzes Latvijas eksportētājus ietekmējušas dažādi. Bijuši procesi, kas arī palīdzējuši, taču pašreizējās inflācijas apstākļi mūsu eksportējošo uzņēmumu konkurētspējai kļūst arvien bīstamāki. Par to, kur atrodamies uz eksporta attīstības skalas, un cik daudz mājasdarbu šajā jomā vēl jāpaveic, žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Mārtiņu Tiknusu, Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētāju. Asociācija The Red Jackets izveidojās tieši līdz ar kovida krīzes sākumu. Kādus izaicinājumus eksportētājiem sagādāja šis laiks? Cik lielus sarežģījumus radīja loģistikas ķēžu pārrāvumi, kas globāli radīja problēmas ar piegādēm? Latvijā tas pārsvarā asociējas ar importu, bet vai tas radīja arī problēmas mūsu eksportētājiem nogādāt savas preces klientiem ārzemēs? Kovida laiks bija zīmīgs ar to, ka visā pasaulē eksportētāji saskarās ar līdzīgām problēmām, un sarežģītākā no tām bija tieši piegādes. Taču, pateicoties tam, ka šī ietekme bija...

2022. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 384 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2021. gada 3. ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 82 eiro jeb 6,3%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas bija 9,08 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,6%. 2022. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6%, bet stundas samaksa samazinājās par 1,3%. Mēneša vidējā neto darba samaksa – 1 013 eiro Vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 013 eiro jeb 73,2% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga lēnāk nekā samaksa pirms nodokļu nomaksas – par 6,0%. Savukārt, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa samazinājās par 12,9%, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas straujo krišanos, turklāt jau trešo ceturksni pēc kārtas. Mēneša vidējās neto...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezentēja sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktā pētījuma FUTURUM indekss rezultātus, kas rāda, ka uzņēmēji visnegatīvāk vērtē vispārējo ekonomisko situāciju valstī un arī nākotnes prognozes par to ir pesimistiskas. LTRK domnīcas Futurum Latvia un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2022.gada oktobra un novembra pētījumā FUTURUM indekss noskaidrots, ka vissliktākais ir uzņēmēju noskaņojums par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī pēdējos sešos mēnešos, pesimistisks ir arī noskaņojums par ekonomisko aktivitāti pārstāvētajā nozarē. Arī par nākotnes prognozēm šajās kategorijās noskaņojums nav pozitīvs. Kopējā indeksa vērtība joprojām ir zem 50 punktu robežas - tā ir 43,98 punkti, kas liecina par uzņēmēju pesimismu. Salīdzinot ar 2022. gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, indeksa vērtība ir uzlabojusies par 1.05 punktiem. 2022. gada 3. ceturksnī pesimistisks noskaņojums ir visās tautsaimniecības jomās. Mazāk negatīvi noskaņoti ir ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi, savukārt pesimistiskākais noskaņojums vērojams būvniecības un pakalpojumu jomas uzņēmumos. Tāpat salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti...

Saskaņā ar Centrālās statistikas publicētajiem (CSP) datiem šogad 3. ceturksnī IKP salīdzināmās cenās bija par 0,6% mazāks nekā 2021. gada 3. ceturksnī. Kopumā šogad 9 mēnešos ekonomika ir augusi par 2,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Ekonomikas sabremzēšanās galvenie iemesli ir lielā nenoteiktība pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kas ietekmē izejmateriālu piegāžu ķēdes, un strauji augošās enerģijas un pārtikas cenas. Cenu pieauguma tempi apsteidz algu kāpumu, negatīvi ietekmējot iedzīvotāju pirktspēju. Šogad 3. ceturksnī privātais patēriņš bija par 5,5% lielāks nekā pirms gada. Kāpumu lielā mērā ietekmēja bāzes efekts, jo pagājušā gada 3. ceturksnī mājsaimniecību patēriņu ietekmēja Covid-19 pandēmijas ierobežojumi. Neraugoties uz straujo cenu kāpumu, mērens pieaugums saglabājās investīcijās. Šī gada 3. ceturksnī ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājās par 0,4% gada griezumā. Ņemot vērā, ka atsevišķi būvniecības plāni tiek atlikti dēļ augstajām cenām, savukārt jau uzsāktie būvniecības projekti ir ievērojami sadārdzinājušies, ieguldījumi mājokļos un citās būvēs 3. ceturksnī bija par 13% mazāki nekā pirms...