JAUNUMI

Piektdien, 21. aprīlī, jau 26. reizi notiks ikgadējā būvniecības un nekustamā īpašuma tematikai veltītā konference, kura šogad veltīta ilgtspējas jautājumiem. Konferences "Ilgtspējīgs nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2023" laikā tās dalībnieki diskutēs, kā attīstīsies ilgtspējīgs nekustamā īpašuma un būvniecības bizness tuvākā un ilgstošā perspektīvā, kā efektīvi veidot attiecības "valsts - bizness- patērētājs”. Konferencē pieteiktie lektori - nozares eksperti - runās par tādiem tematiem kā ilgstpējas regulējumi Eiropā un Latvijā - jaunas iespējas nekustamo īpašumu biznesā; ilgtspējas prasības zaļākai būvniecībai; tendences nekustamā īpašuma regulējumā Latvijā; nekustamā īpašuma tirgus attīstības perspektīvas Baltijas valstīs u.c. Viens no konferences tematiem būs veltīts arī padomju laikā celto daudzdzīvokļu ēku tehniskajam stāvoklim - tā novērtēšanai, problēmām un iespējamiem risinājumiem. Konferences ietvaros varēs apskatīt arī Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes (RTU AF) izveidoto ceļojošo izstādi "Jaunie arhitekti – Latvijai" - RTU AF absolventu diplomprojektus, kuros risināti dažādu Latvijas pilsētu un apdzīvotu vietu ilgtspējīgas attīstības...

Turpinājums iepriekšējā numurā iesāktajam tematam par grāmatvedības digitalizāciju uzņēmumā. Kā digitalizēt? Nav pareiza vai nepareiza digitalizācija — ir tāda, kādu nolemj uzņēmuma vadība. Tādas ir vadības tiesības, un to nosaka Grāmatvedības likums. Un te ir jāsaprot, ka digitalizācija ir ne tikai papīra formāta dokumentu pārvēršana elektroniskajos, bet tas ir process, kurā uzņēmums apņemas pāriet uz tā saucamo bezpapīra grāmatvedību, kas nozīmē, ka uzņēmums izvairās izsniegt jebkādus dokumentus papīra formātā. Tai pašā laikā jāpatur prātā, ka uzņēmumam ir jāizpilda Grāmatvedības likuma prasības, kurās teikts: ja grāmatvedību kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu vai grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru, tad grāmatvedības dokumentus datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlo cilvēklasāmā formātā un nodrošina iespēju veidot šo dokumentu atvasinājumus papīra formā (izdrukas). Cilvēklasāms formāts ir elektronisks datu attēlošanas veids, ko fiziskā persona var izmantot kā informāciju bez jebkādas papildu apstrādes. Ir dažādi veidi, kā to izdarīt: gan vienkārši ieskenējot, gan nofotografējot, gan izmantojot speciālas programmas. Grāmatvedībā digitalizēšanai...

Datu Valsts inspekcija apkopojusi padomus, kas uzņēmējiem varētu noderēt datu privātuma politikas izstrādē. Soli pa solim Noteikumus personas datu ieguvei, glabāšanai un izmantošanai nosaka Vispārīgā datu aizsardzības regula. Viens no Datu regulas mērķiem ir ļaut personām, kuru datus ir plānots apstrādāt, saglabāt kontroli pār to personīgo informāciju un iegūt informāciju par to, kas notiek ar viņu datiem. Pirmais solis kontroles par personas datiem un to aizsardzību saglabāšanai ir informētība par plānotajām darbībām ar personas datiem no organizācijas puses. Atbilstoši Datu regulai, brīdī, kad cilvēks iesniedz datus komersantam (aizpilda pieteikumu, anketu), cilvēkam ir jābūt pieejamai informācijai par personas datu apstrādes procesu organizācijā. Tāpēc komersantam personai ir jāsniedz informācija par: nosaukumu un kontaktinformāciju;ja apstrāde tiek pamatota ar organizācijas likumīgajām interesēm, tad šo interešu izklāstu; Piemēram, ja organizācija plāno preces piegādei piesaistīt kādu no kurjera dienestiem, tad būtu jānorāda kādi dati tiks nodoti kurjera dienestam attiecīgās personas datu apstrādes ietvaros. ja plānots...

Trauksmes celšana ir iespēja ikvienam iesaistīties tiesiskākas un no korupcijas un citiem pārkāpumiem brīvākas sabiedrības veidošanā. Tāpat ikvienam ir tiesības ziņot par darba vidē novērotu pārkāpumu un saņemt likumā noteiktas aizsardzības garantijas. Sabiedrība par atklātību – Delna (turpmāk - Delna), ikdienā konsultējot iedzīvotājus par trauksmes celšanu, ir novērojusi dažādu iestāžu un uzņēmumu praksi, kā tiek vērtēti trauksmes cēlēju ziņojumi. Viens no svarīgākajiem Trauksmes celšanas likuma mērķiem ir nodrošināt pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Tas ir iespējams, ja pēc iespējas biežāk saņemtie ziņojumi tiktu atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem. Turklāt, atteikums piešķirt trauksmes cēlēja statusu tāpēc, ka personas sniegtā informācija nav apstiprinājusies, nenodrošina pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Tādēļ Delna ir izstrādājusi “Vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai”, kurā skaidro, kas atbildīgajām personām iestādēs, uzņēmumus un organizācijās jāņem vērā, izskatot saņemtos trauksmes cēlēju ziņojumus. Krista Asmusa, Delnas Trauksmes celšanas centra juridiskā konsultante skaidro: “Diemžēl praksē institūcijas mēdz vērtēt iesniegumu pēc būtības jau pirms ir pieņemts lēmums...

Pirms kāda laika fiziskā persona iegādājās lietotnes iepriekš izstrādātu risinājumu, kas sastāv no datu bāzes, mobilās lietotnes un administrācijas paneļa. Lai lietotne būtu pilnīgi gatava lietošanai ar to bija jāveic papildus darbus: jāsavieno ar datubāzi, maksājumu moduli, verifikācijas un pārvaldīšanas rīkiem. Lietotne nebija paredzēta tālākai pārdošanai. Laikā gaitā pētot, kā darbojas lietotne un veicot izmaiņas kodā, pielāgojot to konkrētām darbošanās veidam, tika izveidota nepabeigta demo versija noteiktam lietošanas mērķim. Tagad fiziskā persona vēlas pārdot nepabeigto demo versiju savam uzņēmumam, lai pabeigtu to un izmantotu uzņēmuma saimnieciskajā darbībā un gūtu ar to peļņu. Vai šis pārdošanas darījums tiek aplikts ar nodokli un kādu? Atbilde Saskaņā ar Autortiesību likuma 2. panta pirmo daļu, autortiesības pieder autoram. Jautājumā minētajā gadījumā fiziskā persona ir iegādājusies lietotni, kuras sastāvā ir datu bāze, kas saskaņā ar minēto likumu ir autortiesību objekts. Tāpēc, pirms veikt kādas tālākas darbības ar nepabeigto demo versiju, jānoskaidro no lietotnes pārdevēja, vai fiziskā persona...

Komerciālas informācijas sūtīšana elektroniskā veidā jeb telemārketings kļūst arvien izplatītāks. Attīstoties tehnoloģijām un mārketinga metodēm, komerciālas informācijas nosūtīšana, jo īpaši zvanu un īsziņu vai multiziņu veidā, tās saņēmējiem nereti kļūst apgrūtinoša un nevēlama, vienlaikus skarot to tiesības uz privātumu, atgādina Datu valsts inspekcija. Telemārketings Telemārketings būtībā ir tirdzniecība un reklāma, izmantojot telefona sakarus, viena no teledarba formām. Praksē telemārketingu nereti izvēlas kā papildu līdzekli, lai elektroniska komerciāla paziņojuma veidā uzņēmumi informētu personas par jaunām precēm vai pakalpojumiem ar mērķi galvenokārt palielināt pārdošanas apjomus un gūt finansiālu labumu. Savukārt komerciāls paziņojums ir jebkāds paziņojums elektroniskajā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisko darbību vai reglamentēto profesionālo darbību. Par komerciālo paziņojumu neuzskata informāciju, kas dod iespēju tieši piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju un tā darbību (domēna vārds vai elektroniskā pasta adrese). Piemērs: Attiecībā...

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka gada inflācija Latvijā turpina mazināties un šā gada martā patēriņa cenu indekss gada laikā palielinājās par 17,3%, salīdzinot ar 20,3% pieaugumu februārī. Šāds gada inflācijas apmērs bijis mazākais kopš 2022. gada jūnija. Vienlaicīgi ir svarīgi norādīt, ka vidējais cenu līmenis nav mazinājies, jo patēriņa cenu pieauguma tempa piebremzēšanos gada izteiksmē lielā mērā ietekmēja bāzes efekti. Savukārt salīdzinājumā ar šā gada februāri patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājies par 0,7%. Kopumā patēriņa cenas attīstās paredzami, un to dinamika saskan ar Finanšu ministrijas prognozēm. Sagaidāms, ka patēriņa cenu pieauguma temps gada izteiksmē turpinās mazināties arī turpmāk. Ekonomikas attīstības bāzes scenārijā netiek sagaidīta energoresursu cenu eskalācija 2023. gadā, tādējādi papildus nepalielinot inflāciju. Tas nozīmē, ka līdz vasarai gada inflācija Latvijā mazināsies, sasniedzot 10%, ko noteiks energoresursu cenu stabilizēšanās un pērnā gada augstā bāze, bet jau šā gada nogalē inflācija sasniegs 3% – 4%. Par spīti tam, ka inflācija pakāpeniski...

Darbinieks nodarbināts divās firmās (vienā un tajā pašā specialitātē) un viena no firmām nosūta viņu komandējumā uz konferenci, apmaksājot visus izdevumus. Vai drīks vienlaikus nosūtīt šo darbinieku komandējumā uz to pašu konferenci un apmaksāt tikai dienas naudu? Atbilde Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi» 2. punktā minēto komandējuma definīciju, komandējumā drīkst nosūtīt «arī citu personu», pamatojot personas piedalīšanas nepieciešamību minētajā pasākumā. Ja darbinieks vienlaikus piedalās konferencē un pilda uzdevumus no abām firmām, jāseko tam, lai izdevumu atlīdzība neatkārtotos. Dienas nauda ir izdevums un tā tiek atlīdzināta par komandējuma dienu. Nav loģiska pamata uzskatīt, ka šajā gadījumā darbinieka izdevumi būtu jādubulto. Kad darbiniekam jāizmaksā dienas nauda? Pirms dodās komandējumā vai pēc tā, kad iesniedz atskaiti par paveikto darbu? Atbilde Saskaņā ar MK noteikumu 11. punktu izdevumu atlīdzināšanai (izņemot izdevumus, kurus sedz institūcija, kas darbinieku uzaicinājusi komandējumā) pēc darbinieka rakstiska pieprasījuma izsniedz avansu eiro vai konvertējamā valūtā....

Grāmatvedības aplēses gada pārskatā ir aptuveni aprēķināti pieņēmumi, nevis pavisam konkrēti izskaitļojamas summas. To, kam jāpievērš uzmanība, veicot grāmatvedības aplēses, lai nenāktos saskarties ar revidenta bargās acs kritiku, skaidro Nelda Janoviča, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante, sertificēts koučs. Piemēram, aplēses nav ne debitoru, ne kreditoru rēķini, kur ir konkrēti zināmas gan summas, gan uzņēmumi, gan samaksas termiņi. Savukārt nolietojuma normas noteikšana nemateriālajiem aktīviem, amortizācija, pamatlīdzekļu nolietojums - tās jau ir nekonkrētākas grāmatvedības aplēses. Protams, arī tās nedrīkst vienkārši "izzīst no pirksta", ir jābūt noteiktiem principiem, saskaņā ar kuriem vadīties to noteikšanā. Tieši šim jautājumam N. Janoviča aicina pievērst īpašu uzmanību. "Ļoti daudziem "klibo" un ļoti zemā kvalitātē ir pamatlīdzekļu nolietojuma novērtēšana, īpaši, ja tas saistīts ar nekustamajiem īpašumiem. Sekojot starptautiskiem revīzijas standartiem, arī revidentu aprindās ir mainījusies pieeja, kā skatīties uz pāragri norakstītiem nekustamajiem īpašumiem. Man ir nācies saskarties ar gadījumiem, kad nekustamais īpašums tiek norakstīts desmit gados! Pat ja tas īpašums...

Senāta Administratīvo lietu departaments 5. aprīlī apturēja tiesvedību personas strīdā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par atteikumu piešķirt valsts vecuma pensiju. Senāts konstatēja, ka pieteicējai, kurai ir Latvijas pilsonība un Latvijā uzkrāts apdrošināšanas stāžs, ir liegtas tiesības uz Latvijas valsts vecuma pensiju tikai tādēļ, ka viņas pastāvīgā dzīvesvieta pensijas pieprasīšanas brīdī nav Latvija. Izskatāmajā lietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieteicējai, kurai ir Latvijas pilsonība un Latvijā uzkrāts sociālās apdrošināšanas stāžs, bet kura dzīvo ASV, atteica piešķirt pensiju, jo viņa nedzīvo Latvijā. Senāts uzskata, ka lietā piemērojamais tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru tiesības uz valsts vecuma pensiju ir atkarīgas no personas dzīvesvietas pensijas pieprasīšanas brīdī, neatbilst Satversmei. Senāta ieskatā likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, nav ievērojis Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu, jo ir bez objektīva un saprātīga pamata pieņēmis regulējumu, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Proti, Senāts uzskata, ka tiesiskās vienlīdzības principam...

Pēc valdības sēdē un pēc tam publiskajā telpā izskanējušās domas par iespējamu pensijas vecuma paaugstināšanu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) publiskojusi savu viedokli par tās pamatotību. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns norāda, ka šobrīd paaugstināt pensionēšanās vecumu nav nekāda ekonomiskā pamatojuma. Papildu līdzekļus sociālās apdrošināšanas fondam var iegūt daudz vienkāršākā un produktīvākā veidā, nevis liedzot cilvēkiem viņu nopelnītās pensijas, to saņemšanu atliekot uz vēlāku laiku, kas nozīmē, ka, iespējams, dažs tās arī nekad nesaņems. Eurostat dati rāda, ka vidējais mūža ilgums Latvijā ir 73 gadi, sievietēm - 77,9 gadi, vīriešiem - 68,2 gadi. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Kāpēc Latvijā joprojām ir tik nekonkurētspējīga darba samaksa un tik liels nodokļu slogs uz algām, kas ir nedaudz augstākas kā minimālā darba samaksa? Ir liela ēnu ekonomika ar aplokšņu algām, kas automātiski nozīmē to, ka netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Uzskatām, ka sociālās apdrošināšanas fondu varam papildināt, palielinot gan darba samaksu, gan proporcionāli sociālās apdrošināšanas iemaksas,...

Gan ar komandējumu, gan ar darba braucienu saistīto izdevumu atlīdzināšanu regulē Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi», kas stājās spēkā 2010. gada 27. oktobrī un pēdējos 12 gados grozīti (precizēti) tikai septiņas reizes (turpāk — MK noteikumi). Salīdzinot ar iepriekšējiem MK noteikumiem, ne visai veiksmīgi ir mēģināts atsevišķi sniegt informāciju par izdevumu segšanu, kas saistīti ar komandējumiem, un atsevišķi — ar darba braucieniem. Tomēr tiklīdz nebūs šo divu tēmu viennozīmīgas un skaidras sadalīšanas, pastāvēs risks, ka lietotājs jauks piemērojamās normas ar visām no tā izrietošajām (nepatīkamajām) sekām. 1 Atsaucoties uz MK noteikumu tekstu, tiks minēts šo noteikumu numurs, jo tas atvieglos darbu ar noteikumiem, kad tos kārtējo reizi precizēs, vai arī vēlākajos periodos. Lai nepieļautu kļūdas un varētu prasmīgi uztvert dažādu speciālistu minēto noteikumu interpretācijas, vispirms jāpievērš uzmanība MK noteikumu terminoloģijai1. Turklāt to veiksim atsevišķi komandējumiem un atsevišķi — darba braucieniem. Pēc...

Kāpēc Latvijas ekonomika atpaliek? Kādu mērķi esam izvirzījuši sev tuvākajos gados? Kas jādara, lai to sasniegtu? Žurnālā “Bilance” kopš pagājušā gada rudens esam intervējuši dažādu biznesa nozaru asociāciju, tai skaitā arī abu valsts lielāko uzņēmēju organizāciju vadītājus. Projekta noslēdzošajā intervijā žurnāla aprīļa numurā tiekamies ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni, lai gūtu atbildes uz svarīgākajām biznesa pārstāvju izceltajām problēmām, kas saistītas ar Latvijas ekonomikas konkurētspēju, un kuru risināšana atrodas tieši Ekonomikas ministrijas pārziņā. Lai izdotos būtiski samazināt atpalicību no Lietuvas un Igaunijas, Latvijas ekonomikas gada pieauguma temps būtu jāpalielina no ierastajiem 2-3 procentiem līdz apmēram pieciem procentiem gadā. Šādu mērķi kā īstermiņā sasniedzamu tuvāko 4 gadu periodam izvirza Ekonomikas ministrija. Ideālā gadījumā šis ekonomikas kāpums notiktu tieši uz produktivitātes pieauguma rēķina. Citiem vārdiem, nevis ražot vairāk, bet ražot gudrāk un vērtīgāk, saka Ilze Indriksone. Bet kā to panākt? Vai jaunais valsts budžets tiešām sniedz pietiekami lielu atbalstu ekonomikas transformācijai, viedajai industrializācijai,...

Ministru kabineta 11. aprīļa sēdē tika apstiprināti Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Tie paredz divas būtiskas izmaiņas – pirmkārt, aizliegumu veikt elektroenerģijas tirdzniecības darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas republiku, otrkārt, noteikt obligātos tirgus ieņēmuma griestus - 180 EUR/MWh elektroenerģijas ražotājiem. Šie grozījumi tiek virzīti arī izskatīšanai Saeimā. Krievijas Federācijas militārā agresija pret Ukrainu, ir veicinājusi gan elektroenerģijas cenu kāpumu visā Eiropā, gan Baltijas elektroenerģijas apgādes drošuma izaicinājumus. Rezultātā ir noteiktas starptautiskās sankcijas, kuras liedz turpināt finansiālu sadarbību ar virkni Krievijas Federācijā reģistrētu uzņēmumu. Atbilstoši situācijai tiek papildināts Elektroenerģijas tirgus likums ar aizliegumu veikt elektroenerģijas tirdzniecības darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, kā arī elektroenerģijas piegādi tirdzniecībai, izmantojot Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas elektroenerģijas sistēmu. Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka pārvades sistēmas operatoram ir atļauts veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, izmantojot Krievijas elektrotīklus, lai nodrošinātu elektroapgādes balansēšanu un stabilitāti Latvijas pārvades sistēmā,...

Grāmatvežiem iesācies aktīvais 2022. gada noslēgšanas process, kas sevī ietver arī gada pārskata sagatavošanu. Daudzām sabiedrībām tas nozīmē arī pārbaudi vai gala revīziju un komunikāciju ar zvērinātu revidentu. 2019., 2020. un 2021. gadā spēkā stājās gada pārskata iesegšanas termiņa pagarinājums, kas tika noteikts par trīs mēnešiem garāks, kam par iemeslu bija Covid–19 izplatība un nepieciešamība pielāgoties jaunajai situācijai. Arī 2022. gads nebūs izņēmums attiecībā uz iesniegšanas termiņu grozījumiem. 2023. gada 8. martā Saeima 2. steidzamajā lasījumā pieņēma grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas attieksies uz mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām. Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (turpmāk — GPKGPL) līdz šim bija noteikts, ka sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā...