JAUNUMI

Diskriminācija uz vecuma pamata ir relatīvi neredzama ikdienas situācijās, tā ir grūti pierādāma vai paši iedzīvotāji bieži vien neapzinās, kādās situācijas tiek diskriminēti. Taču makroekonomikas procesu iespaidā darba devēji šobrīd aktīvi transformē darba tirgu, mazinot gan tiešas, gan slēptas vecuma diskriminācijas izpausmes. Tas secināts Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā ekspertu diskusijā. Pasākums, kas notika 24. novembrī pulcēja pretdiskriminācijas ekspertus, Saldus tehnikuma audzēkņus un senjorus. Pasākuma laikā dalībnieki runāja par vecuma diskrimināciju, stereotipizāciju, kā rīkoties, ja cilvēks tiek diskriminēts uz vecuma pamata un kā sadarbība starp jauniešiem un senioriem var mazināt vecuma diskrimināciju, tās izpausmes un sekas. Diskriminācija uz vecuma pamata ir atšķirīga attieksme pret cilvēku, ja tikai viņa vecuma dēļ pret viņu izturas citādi nekā pret pārējiem cilvēkiem līdzīgā situācijā. Šajā gadījumā vecums nozīmē noteiktu gadu skaitu vai piederību pie noteiktas vecuma grupas, vai gluži vienkārši to, ka cilvēks ir jauns vai vecs. Saskaņā ar 2019. gada Eirobarometra pētījuma par diskrimināciju Eiropas...

Lai sagatavotu gada pārskatu, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir pareizas periodizācijas piemērošana ieņēmumiem un izdevumiem. Kāpēc tas ir svarīgi? «Konti, kuros uzkrāta informācija par uzņēmuma ieņēmumiem un izdevumiem, tiek saukti par operāciju kontiem. Ar to palīdzību uzskaita un kontrolē uzņēmuma ražošanas un realizācijas procesus un nosaka izpildes finansiālo rezultātu.»1 Grāmatojumu operāciju kontos neievērojot pareizu periodu, tiek ietekmēts sabiedrības finansiālais rezultāts, kas ir ļoti svarīgi pārskata lietotājam, jo nosaka to, kā pārskata gadā sabiedrībai veicies. Turklāt, izmantojot gan bruto, gan neto peļņas rādītājus, kas veidojas, operāciju kontus saskaitot, tiek aprēķināti dažādi koeficienti un finanšu rādītāji, uz kuriem balstoties sabiedrības vadītājs veic saimnieciskās darbības analīzi saistībā ar uzņēmuma rentabilitāti un citiem rādītājiem (piemēram, apgrozījuma koeficientiem, pašu kapitāla pietiekamību, prēmiju apmēra iespēju u.c.). Šo koeficientu aprēķinā izmantojot nekorektus datus, var ietekmēt sabiedrības vadītāju, kā arī potenciālo finanšu datu lietotāju — investoru, kā arī aizdevēju turpmākus stratēģiskos lēmumus. Tām sabiedrībām, kuras saņēmušas valsts, pašvaldības vai Eiropas...

Darba likuma 110. pantā ir nostiprināta īpaša aizsardzība darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri. Proti, darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam, arodbiedrības biedram, bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus. Izņēmumi Darba likumā ir gadījumi, kas noteikti likuma 47. panta pirmajā daļā (darba līguma uzteikums pārbaudes laikā) un 101. panta pirmās daļas 4. punktā ( darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī), 8. punktā (ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu) un 10. punktā (tiek likvidēts darba devējs — juridiskā persona vai personālsabiedrība). Savukārt, ja darba līgumu paredzēts uzteikt šā likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktā (darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums) un 11. punktā (darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ ilgstoši neveic darbu) minētajā gadījumā, darba devējs iepriekš informē arodbiedrību un konsultējas ar to. Tiesu praksē ir norādīts, ka, ievērojot Darba likuma 110....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada novembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījums Darba likumā Likums papildināts ar pārejas noteikumu 26. un 27. punktu, nosakot: - minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra nav mazāka par 620 eiro; - minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 eiro. 27.10.2022 25.11.2022. Ministru kabineta 2022. gada 15. novembra noteikumi Nr. 727 “Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā” Noteikumi nosaka: gadījumus, kad uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā iesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu (​pielikumu) par atsevišķām akcīzes precēm, kuras fiziskā persona pārvieto personīgajā bagāžā, kas par tādu uzskatāma Padomes...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 1. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai pieteicēja strīdu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par attaisnojamiem izdevumiem (lieta Nr. SKA-72/2022 (A420329817)). Senātam lietā bija izšķirams jautājums: vai izdevumi, kas radušies sakarā ar pamatizglītības iegūšanu privātajā izglītības iestādē, ir atzīstami par attaisnotajiem izdevumiem un vai par tiem ir samazināms ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamais ienākums. Senāts spriedumā norādījis, ka apstākļos, kad valsts ikvienam ir garantējusi un nodrošinājusi vispārējās izglītības iegūšanu bez maksas, atteikšanās no bezmaksas vispārējās izglītības iegūšanas un tās iegūšana par maksu ir pašas personas izvēle un atbildība. Senāts spriedumā analizējis tiesību normas un atzinis par pamatotu VID kasācijas sūdzības argumentu, ka likumdevējam nav bijis mērķa attaisnotajos izdevumos ietvert ar vispārējās izglītības, tātad arī ar pamatizglītības iegūšanu saistītos izdevumus. Vienlaikus Senāts atzinis, ka Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumu Nr. 336 „Par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem” 1.1.1. apakšpunkta...

Autoratlīdzību saņēmējiem 2023. gadā tiks saglabāta līdzšinējā nodokļu nomaksas kārtība, to paredz Saeimā 1. decembrī steidzamības kārtībā pieņemtais likums "Grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā" un ar to saistītais likums "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Grozījumi noteic, ka vēl līdz nākamā gada beigām autoratlīdzību saņēmēji varēs nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji un nodokļus – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) – par viņiem tāpat kā līdz šim nomaksās autoratlīdzības izmaksātājs (25% apmērā no ieņēmumiem līdz 25 000 eiro un 40% apmērā no ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro). Iepriekš bija noteikts, ka no 2023. gada autoratlīdzību saņēmējiem jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem un pašiem jāveic nodokļu nomaksa. Izmaiņas likumā rosinātas saistībā ar saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izmantošanu autoratlīdzību saņēmējiem, anotācijā norādījuši grozījumu autori. Tomēr, steidzamības kārtā pieņemtajos grozījumu anotācijā norādīts, ka joprojām pastāv virkne neskaidrību attiecībā uz saimnieciskās darbības ieņēmumu konta lietošanu autoratlīdzību saņēmējiem. Budžeta un finanšu (nodokļu)...

Zemnieku saimniecībā notiek rekonstrukcija pārejai uz SIA. Kādas darbības ir jāveic? Vai jābūt slēguma bilancei un peļņas zaudējumam, kas jāiesniedz VID? Vai uz bilances datumu arī jāveic pamatlīdzekļu amortizācija? Visi darbinieki un saistības pāriet SIA. Vai darbinieki arī jāatbrīvo un jāpieņem no jauna? Atbilde Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 17. panta astoto daļu zemnieku saimniecības (ZS) pārveidošanai par komercsabiedrību piemēro šā likuma 13. panta otro daļu, kas savukārt nosaka, ka pārveidošana veicama kārtībā, kādu nosaka Komerclikuma 337., 339., 340.–343., 345.–347. pants, 348. panta trešā un ceturtā daļa, 349. panta ceturtā daļa, 350. panta pirmā daļa, ceturtās daļas pirmais teikums, piektā daļa un septītā daļa, 351. panta pirmā daļa, 352., 357., 358 pants un 360. panta pirmā daļa. Tātad šajā gadījumā ZS tiek reorganizēta pārveidošanas ceļā. Īsumā apskatīsim, kuri no iepriekš minētajiem Komerclikuma pantiem varētu būt saistoši attiecībā uz grāmatvedību. 337. pants nosaka normas attiecībā uz pārveidošanu. Pārveidošana ir process, kurā...

Satversmes tiesas 3. kolēģija 29. novembrī ierosināja lietu “Par Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās daļas un 126. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam”. Apstrīdētās normas Kriminālprocesa likuma 124. panta sestā daļa nosaka: “Kriminālprocesā un procesā par noziedzīgi iegūtu mantu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi attiecībā uz mantas noziedzīgo izcelsmi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme.” Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 126. panta 3.1 daļu, ja kriminālprocesā iesaistītā persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai. Ja persona noteiktā termiņā nesniedz ticamas ziņas par mantas izcelsmes likumību, šai personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu.” Augstāka juridiskā spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais un otrais teikums: “Ikviens var aizstāvēt...

NUMURA INTERVIJA Uzņēmēja lielākais risks – maksātnespēja. Saruna ar EVIJU NOVICĀNI, zvērinātu advokāti, Zvērinātu advokātu biroja Novius partneri JURISTA PADOMS Finansējums kapitāla tirgos – vai laba alternatīva? ANNA MIŠŅEVA, zvērināta advokāte Zvērinātu advokātu birojā Ellex Kļaviņš, sertificēta konsultante Nasdaq Baltic First North tirgū Pilnvara šķīrējtiesvedības procesā. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs DARBA TIESĪBAS Grozījumi Darba likumā ļauj saskaņot darba laiku ar privāto dzīvi. Zvērinātu advokātu biroja Cobalt rīkotā vebināra „Kas jauns darba tiesību jomā?” atziņas pierakstīja INESE HELMANE Kā nodrošināt vienlīdzīgu un taisnīgu darba samaksu? Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Darba tiesību forumā ieskatu sniedzis IKARS KUBLIŅŠ EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĀ Par pienākumu īstenot augstskolu studiju programmas valsts valodā. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte, LLM. Eiropas Savienības tiesībās KONKURENCES TIESĪBAS Būtiskākā godīgas konkurences vides problēma – karteļi iepirkumos. IEVA ŠMITE, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore TIESU PRAKSE Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību...

Ministru kabinets (MK) 29. novembrī izskatīja informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību", ko Finanšu ministrija sagatavojusi kopā ar sabiedriskā labuma sektora pārstāvjiem. Ziņojums paredz attīstīt sabiedriskā labuma sektoru un sekmēt sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) ienākumu palielināšanu. Ziņojumā norādīts, ka 2019. gadā tika izveidota nevalstisko organizāciju (NVO) un valsts institūciju Domnīca par sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanu. Tajā pēc dizaina domāšanas metodes divu gadu garumā aktīvi piedalījās vairāk nekā 20 NVO un valsts iestāžu pārstāvji, modelējot iespējamos risinājumus konstatētajiem problēmjautājumiem. Rīkotas arī organizāciju un ziedotāju aptaujas un fokusa grupas intervijas. Domnīcā tapušie risinājumi apspriesti konsultatīvos formātos, kā arī tās ietvaros organizētas klātienes vizītes NVO un diskusijas ar atsevišķu jomu ekspertiem, piemēram, SLO grāmatvežiem. Plašo diskusiju rezultātā ir tapis inovatīvs risinājums, kas paredz ieviest divpakāpju SLO sistēmu. Organizācijai būs tiesības izvēlēties SLO pakāpi un tai atbilstošu valsts sniegto privilēģiju un uzraudzības pakāpi, mazinot prasības, ja izvēlētais privilēģiju klāsts būs mazāks. Tāpat izstrādātais...

Rīgas šķīrējtiesas konsultantiem ik dienas tiek uzdoti jautājumi ne tikai par šķīrējtiesvedību un dokumentu sagatavošanu, bet arī par dokumentu veidiem un to izmantošanu darījumos starp pusēm. Aizdevuma noformēšanas un parāda atgūšanas iespējas ir ļoti plašas, tāpēc nevar noteikt vienu vai divus labākos juridiskos risinājumus. Aizdevuma līgumiem, vekseļiem, parādzīmēm, notariāli apstiprinātiem aktiem, kas apliecina aizdevuma faktu, ir gan savi plusi, gan mīnusi, gan izmantošanas specifika. Arī divu līdzīgu darījuma dokumentu izmantošana tiesvedībā, šķīrējtiesvedībā vai piedziņas procesā, kad saistības netiek pildītas un parāds netiek atmaksāts labprātīgi, var noritēt ļoti atšķirīgi. Par iemeslu tam parasti ir ne tikai aizdevuma dokumentu noformēšanas nepilnības, bet arī darījuma izpildes gaita, parādnieka attieksme, procesuālās formalitātes. Aizdevuma līgums Viens no veidiem, kā noformēt aizdevumu starp juridiskām vai fiziskām personām, ir aizdevuma līgums. Civillikuma 12. nodaļas pirmā apakšnodaļa satur pamatnoteikumus par aizdevuma līgumiem. Kaut arī likums neprasa aizdevumu obligāti noformēt rakstveidā, tomēr tas būtu ieteicams, lai atvieglotu pierādīšanu strīdus gadījumā, ja...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi savus papildinājumus topošajai Valdības deklarācijai. Tajā iekļauti arī LBAS dalīborganizāciju – nozaru arodbiedrību - priekšlikumi. LBAS savos priekšlikumos īpašu uzmanību vērš uz sadaļām par nodokļu politiku un nodokļu administrēšanu un par minimālo algu un neapliekamo minimumu, kā arī rosina deklarāciju papildināt ar sociālo partneru lomas stiprināšanas un kapacitātes celšanas u.c. svarīgām tēmām. Sadaļā par nodokļu politiku LBAS norāda, ka darbaspēka nodokļu sloga pārnese uz netiešajiem nodokļiem, saglabājot sasniegto darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu zemo algu saņēmējiem un pakāpeniski paplašinot to, lai stiprinātu vidusšķiru, var notikt, vienlaikus samērīgi paaugstinot darba ņēmēju sociālo aizsardzību un pirktspēju. LBAS rosina Valdības deklarācijas pamattekstā obligāti iekļaut iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu groza paplašināšanu. To paplašināšana gan kompensētu šī instrumenta ietekmes mazināšanos inflācijas ietekmē, gan veidotu papildu motivējošos faktorus koplīgumu pārklājuma palielināšanai, atbilstoši Eiropas parlamenta un Padomes direktīvai par adekvātu minimālo algu ES. LBAS norāda, ka, lai kompensētu cenu līmeņa izmaiņas,...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) sadarbībā ar Apvienoto Arābu Emirātu Ekonomikas ministrija un citiem partneriem izstrādājusi īpašu iniciatīvu The Entrepreneurial Nation, kuras laikā tiks veicināta Tuvo Austrumu un Eiropas sadarbība uzņēmējdarbībā. Iesaistīties iniciatīvā aicināti arī Latvijas uzņēmumi, kuri ir ieinteresēti iepazīt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) tirgus sniegtās iespējas, kā arī darbojas ar tehnoloģijām un mobilitāti, aprites ekonomiku, zaļajām inovācijām vai biomedicīnu saistītās jomās. Iniciatīva radīta ar mērķi dot iespēju abu pušu uzņēmējiem iegūt jaunu pieredzi Tuvo Austrumu un Eiropas tirgos. 15 uzņēmumiem no Latvijas būs iespēja tuvāk iepazīt Tuvo Austrumu reģionu, izmantojot tās atbalsta iespējas, kuras tiek piedāvātas vietējiem uzņēmējiem. Savukārt 15 AAE uzņēmumi, kuri specializējušies tehnoloģiju vai citās viedo specializāciju jomās, iekļausies Latvijas uzņēmējdarbības vidē, kas paver iespējas Eiropā. Lai pieteiktos dalībai, Latvijas uzņēmumiem ir jādarbojas kādā no RIS3 nozarēm un tas nedrīkst būt jaunāks par vienu gadu, kā arī Tuvajiem Austrumiem ir jābūt vienam no prioritārajiem tirgiem. Latvijas...

Pienācis gada noslēdzošais mēnesis, kas mudina atskatīties uz iepriekš paveikto. Aizejošais gads nav bijis viegls ne finansiāli, ne emocionāli, jo Eiropā atgriezies kara rēgs, līdzi nesot postu un ciešanas ukraiņu tautai, arī ekonomisko krīzi, kas atbalsojas daudz tālāk par Eiropas kontinentu. Vienlaikus izmisums mijies ar cerībām, ka uzvara pār agresorvalsti Krieviju ir iespējama, lai gan sagaidāms, ka ar ziņām par karadarbības norisi būs jāsadzīvo arī 2023. gada sākumā. Šis laiks liek pārvērtēt mūsu vērtības, mainīt biznesa lēmumus, meklēt jaunas iespējas, kā tikt galā ar enerģētisko krīzi un inflāciju. Grūti lēmumi sagaidīs arī decembra sākumā vēl neizveidoto Latvijas valdību, kurai jārisina krīzes radītās tautsaimniecības attīstību kavējošās problēmas. Līdzīgi lēmumi sagaidāmi arī ikvienā biznesā, un, kā numura intervijā min zvērināta advokāte Evija Novicāne, bieži vien ir jāieklausās intuīcijā un jābūt drosmīgiem un inovatīviem. Ideja aicināt uz sarunu radās pēc Komerclikuma 20. jubilejai veltītas konferences, kurā viņa minēja pirms pāris gadiem veiktās uzņēmēju aptaujas rezultātus....

Gada pārskatu sagatavošana ir aktuāla katram uzņēmumam. Pēdējos gados gada pārskata iesniegšanas termiņš tika pagarināts par vairākiem mēnešiem, bet grāmatveži ir pārslogoti, un tāpat ne visi laikus iesniedz pārskatus. Šajā rakstā mēģināsim saprast, kāds tam ir iemesls un vai tiešām gada pārskati būtu jāiesniedz četrus vai septiņus mēnešus pēc pārskata perioda beigām, kā ir noteikts Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir sagatavojušas un iesniegušas vēstuli Finanšu ministrijai, kurā lūdz pagarināt uzņēmuma gada pārskatu iesniegšanas termiņus vismaz par vienu mēnesi, tas ir, līdz 31. maijam, jo regulāri saņem gan grāmatvežu, kuri veic algotu darbu, gan grāmatvežu, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan arī citu finanšu speciālistu viedokļus un lūgumus pagarināt gada pārskatu iesniegšanas termiņus. Kādi varētu būt galvenie faktori, kāpēc grāmatveži vairs nevar iekļauties termiņos? Izpētot situāciju tuvāk, izkristalizējas vairāki problēmjautājumi. • Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī un tam sekojošās apjomīgās sankcijas...