JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests ziņo, ka 2022.gada 7.oktobrī spēkā stājās Eiropas Padomes 2022.gada 6.oktobra Regula (ES) 2022/1904, ar kuru groza Regulu (ES) Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Saskaņā ar Regulas Nr.2022/1904 1.panta 4) punkta d) apakšpunktu ir noteikti jauni ievešanas ierobežojumi dažādu tērauda un dzelzs izstrādājumu (tajā skaitā KN kodam 7207) importam no Krievijas, kas minēti Regulas Nr.2022/1904 IV pielikumā, ar kuru tiek grozīts Padomes 2014.gada 31.jūlija Regulas Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk – Regula Nr.833/2014), XVII pielikums, papildinot to ar B daļu. Tomēr Regulas Nr.2022/1904 4.panta d) apakšpunkts, ar kuru papildina Regulas Nr.833/2014 3.g pantu, noteic, ka no 2022.gada 7.oktobra noteiktos aizliegumus nepiemēro noteikta daudzuma tērauda izstrādājumu ar KN kodiem 7207 11 un 7207 12 10 importam: KN kodam 7207 12 10 –Eiropas Savienības datubāzē QUOTA, ievadot kvotas kārtas numuru, kur kvotas detalizētajā aprakstā pieejams arī lauks...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir sagatavojusi Senāta prakses apkopojumu lietās, kurās atbildētājs ir Uzņēmumu reģistrs. Tiesu prakses apkopojuma pamatā ir Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumi, kas sagatavoti Uzņēmumu reģistra lietās laikā no 2016. gada jūnija līdz 2022. gada oktobrim, kā arī atziņas no nolēmumiem, kas ir pieņemti agrāk. Pārskatāmībai un lietotāju ērtībai apkopojums ir sadalīts trīs nodaļās, kurās aplūkoti vispārīgi jautājumi par Uzņēmumu reģistru, kā arī sniegts kāda konkrēta reģistra (piemēram, komercreģistra) regulējuma pārskats. Proti, pirmajā nodaļā ir aplūkoti jautājumi saistībā ar Uzņēmumu reģistra kompetenci un it īpaši saistībā ar procesuālajiem aspektiem, piemēram, Uzņēmumu reģistra lēmumu tiesiskā daba un darbības ilgums, personu subjektīvās tiesības pārsūdzēt Uzņēmumu reģistra lēmumus. Otrā nodaļa ietver informāciju par komercreģistru, kurš atbilstoši Uzņēmumu reģistra statistikai ir uzskatāms par visaktīvāko un visplašāko reģistru. Trešajā nodaļā iekļauta informācija par citiem reģistriem – Uzņēmumu reģistru, Komercķīlu reģistru, Biedrību un nodibinājumu reģistru, Masu informācijas līdzekļu reģistru, Reliģisko organizāciju un...

Parādniekiem, kuri saņems valsts atbalsta maksājumus un kuru ienākumi pārsniegs saglabājamo naudas līdzekļu minimumu (500 eiro), ir laicīgi par to jāinformē savs tiesu izpildītājs, lai izvairītos no pabalsta novirzīšanas personas parādu segšanai. Ja persona laicīgi būs informējusi savu tiesu izpildītāju, piedziņa uz atbalsta maksājumiem apkures izdevumu daļējai kompensēšanai un atbalsta maksājumiem saistībā ar elektroenerģijas pieaugumu netiks vērsta. 2022. gada 1. oktobrī spēkā stājās grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā. Tie paredz atbalsta pasākumus noteiktām iedzīvotāju grupām no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam. Laika posmā no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam Latvijā dzīvojošai personai atkarībā no piederības konkrētai iedzīvotāju grupai ikmēneša pabalsts tiks izmaksāts 30 eiro, 20 eiro vai 10 eiro apmērā. Tāpat piedziņa netiks vērsta arī uz parādniekiem izmaksāto valsts atbalsta maksājumu, kas tiks izmaksāts mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot koksnes granulas vai koksnes briketes (par laika posmu no 2022. gada 1....

Valsts vides dienests (VVD), no 12. līdz 13.oktobrim, visā Latvijā īsteno autoservisu kontroles kampaņu. Veicot pirms kampaņas izpēti, salīdzinot datus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reģistru, secināts, ka 25% autoservisu, iespējams, darbojas bez nepieciešamās piesārņojošās darbības reģistrācijas VVD. Autoservisu pastiprinātu apsekošanu dienests veic jau ceturto gadu. Viens no galvenajiem uzdevumiem šajā gadā ir vērst uzmanību uz bīstamo atkritumu un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu, kā arī nepieciešamību reģistrēt piesārņojošo darbību. Kampaņas ietvaros VVD īstenos principu “Konsultē vispirms!”, paredzot uz sadarbību vērstu kontroli, konsultējot un dodot laiku komersantiem novērst pārkāpumus, ja tādi tiks konstatēti. “Pastiprināta uzmanība kampaņas laikā tiks pievērsta tam, kā autoservisos apsaimnieko nolietotās riepas, atstrādātās eļļas, eļļu filtrus, akumulatorus u.c. videi bīstamus atkritumus. Pērn kontroles kampaņas ietvaros konstatēts, ka 59% no visiem pārbaudītajiem objektiem atkritumi tiek apsaimniekoti neatbilstoši. Sagaidāms, ka, ņemot vērā enerģētikas krīzi, sevišķi aktuāla problēma autoservisu darbībā šobrīd varētu būt atstrādāto eļļu dedzināšana. 2022. gada pirmajā pusgadā Ražotāju atbildības sistēma...

Latvijā 2021. gadā kopā veikti 1439 nodokļu kontroles pasākumi – nodokļu auditi, nodokļu aprēķini, tematiskās pārbaudes, datu atbilstības pārbaudes, apsekošanas, novērošanas, kā arī pieņemti lēmumi par nodokļu apmēra precizēšanu un saimnieciskās darbības apturēšanu. Nodokļu kontroles pasākumu rezultātā iemaksai valsts budžetā papildus aprēķināti 66,7 milj. eiro nodokļos, nokavējuma naudā un soda naudā.1 Nodokļu risku pārvaldība, kas varētu būt daļa no uzņēmuma vispārējās biznesa stratēģijas un korporatīvās pārvaldības aspektiem, palīdz izvairīties no nevajadzīgām nodokļu izmaksām un saistītajām sekām, vienlaikus nodrošinot atbilstību nodokļu un grāmatvedības jomu regulējošajām normatīvo tiesību aktu prasībām. Tādējādi veiksmīgi tiek formulēta nostāja trešajām pusēm, piemēram, nodokļu administrācijai, investoriem, kā arī būtisks aspekts ir reputācijas jautājums sadarbības partneru un klientu acīs. Tāpēc ir svarīgi nodokļu risku pārvaldības jautājumiem pievērsties stratēģiski un tos, pirmkārt, apzināties un, otrkārt, sekmīgi un taktiski vadīt. Nodokļu risku pārvaldība Visbiežāk uzzināt par nodokļu riskiem uzņēmumā var, vienkārši pajautājot grāmatvedim vai finanšu direktoram, jo šīs personas noteikti zina, vai...

Ministru kabineta š.g. 11. oktobra sēdē vēlreiz apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai, pagarinot pieteikumu iesniegšanas termiņu līdz š.g. 17. novembrim, kā arī veicot vēl citus tehniskus precizējumus. Atbalstam komersanti varēs pieteikties pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Vienlaikus komersantus aicina jau šobrīd sākt gatavot pirmos pieteikumus atbalsta saņemšanai, lai līdz ar programmas darbības uzsākšanu tie operatīvi varētu saņemt atbalstu. Atbalsts energoietilpīgiem komersantiem būs pieejams par laikposmu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Atbalstam komersants varēs pieteikties līdz 2022. gada 17. novembrim par visu periodu kopā vai konkrētiem mēnešiem, kad konstatēts izmaksu pieaugums. Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs, kas jau līdz šim veic energoietilpīgo komersantu uzraudzību. Atbalsta programmas mērķis - mazināt militārās agresijas seku uz Latvijas ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts sakarā ar papildu izmaksām, kas komersantiem...

Personas, kuras rada, izrāda, izplata vai izstāda mākslas darbus, ar savām darbībām veicina ideju un viedokļu apmaiņu, un valstij ir pienākums pārmērīgi neiejaukties viņu vārda brīvībā . Vienlaikus dažkārt mākslinieciskās izpausmēs un to galarezultātos var būt ietverti citu cilvēku personas dati. Datu Valsts inspekcija skaidro, kā pareizi rīkoties, ja mākslas vai literārā darbā tiek izmantotas ziņas, kuras var attiecināt uz dzīvu un citiem cilvēkiem atpazīstamu fizisku personu, lai neierobežotu mākslinieka vai rakstnieka brīvo pašizpausmi un vienlaikus atbilstoši apstrādātu jaunradītajos darbos atspoguļoto personu datus. Māksliniekam vai rakstniekam, izvērtējot sava darba rezultātu un pirms tā padarīšanu par pieejamu plašākai sabiedrībai, ir jāsecina, ka tas: Ir radīts mākslinieka tiesību uz vārda un izpausmes brīvību ietvaros; Neapdraud fiziskās personas, kuras dati iekļauti mākslas vai literārajā objektā (datu subjekts), tiesības uz privātumu un datu aizsardzību; Neapdraud tādas datu subjekta intereses, kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesi iepazīties ar radīto; Ja uz iepriekš norādītajiem punktiem...

No 6. oktobra saimnieciskās darbības veicējiem – mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem - pieejams saimnieciskās darbības ieņēmumu konts (SDI konts), informē Finanšu ministrija. Kā pirmā šo kontu piedāvā Industra Bank. SDI konts ir paredzēts kā vienkāršots nodokļu samaksas risinājums mazajiem uzņēmējiem – fiziskajām personām jeb pašnodarbinātajiem MUN maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, lai atvieglotu to nodokļu norēķinus. SDI konta ieviešanas mērķis ir palīdzēt pašnodarbinātajiem būt sociāli nodrošinātiem, sakārtot savas attiecības ar valsti nodokļu nomaksas jomā, vienlaikus atvieglojot viņu dzīvi. SDI konts ir paredzēts, lai aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus no saimnieciskajā darbībā gūtajiem ieņēmumiem un automātiski pārskaitītu šos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā. MUN maksātājiem, kas izvēlēsies izmantot SDI kontu, vairs nebūs jāiesniedz MUN deklarācija, kā jāaprēķina un jāveic nodokļa samaksa. To aprēķinās Valsts ieņēmumu dienests (VID) un kredītiestāde automātiski ieskaitīs vienotajā nodokļu kontā. Atbilstoši šā brīža tiesiskajam regulējumam Latvijā, SDI kontu var izmantot saimnieciskās darbības veicēji, kas ir...

Ministru kabinetā 11. oktobrī izskatīšanai sagatavots Tieslietu ministrijas nformatīvais ziņojums "Par Ekonomisko lietu tiesas darbības pirmā gada rezultātiem un tālāko attīstību”. Ekonomisko lietu tiesa (turpmāk - ELT) darbu uzsāka 2021. gada 31. martā. Galvenais specializētās tiesas izveides mērķis bija kvalitatīva un ātra sarežģītu komercstrīdu, kā arī ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšana. Attiecīgi ar grozījumiem Civilprocesa likumā un grozījumiem Kriminālprocesa likumā tika noteikta ELT kompetence piekritīgo lietu izskatīšanā. Valdībā skatāmā informatīvā ziņojuma mērķis ir novērtēt ELT darbību pirmajā gadā pēc tiesas izveides, kā arī novērtēt iespēju paplašināt tiesas kompetenci. Izvērtējot tiesas darbu, secināts, ka ELT savas darbības pirmajā gadā pabeigusi izskatīt 268 lietas, no tām 62 civillietas, 49 krimināllietas, kā arī 157 procesus par noziedzīgi iegūtu mantu. Kopumā ELT pirmajā darbības gadā saņemtas un ierosinātas 123 civillietas, bet 32 prasības pieteikumus atteikts pieņemt, 117 krimināllietas un 239 procesi par noziedzīgi iegūtu mantu.

Energoresursu un dažādu citu izmaksu straujā palielinājuma dēļ Latvijas uzņēmumi steidz pārskatīt pakalpojumu cenas, lai saglabātu veiksmīgu uzņēmumu darbību - vairāki pakalpojumu sniedzēji jau mainījuši savu pakalpojumu cenas, bet daļa to plāno darīt tuvākajā laikā. Lai patērētāji būtu arvien zinošāki par savām tiesībām un pienākumiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) vērš uzmanību uz vairākām būtiskām niansēm, kas ir jāņem vērā cenas paaugstinājuma gadījumā. Pakalpojumu sniedzējs spēkā esošā līgumā cenas izmaiņas var veikt tikai tādā gadījumā, ja šādas tiesības paredzētas ar patērētāju noslēgtajā līgumā, ievērojot līgumā noteikto un normatīvo aktu prasības. Šādas pakalpojumu sniedzēju tiesības nedrīkst tikt izmantotas negodīgi. Vienlaikus cenu izmaiņām jābūt pamatotam iemeslam, atsevišķos normatīvajos aktos, piemēram, komplekso tūrisma pakalpojumu jomā paredzēti konkrēti iemesli, kuru dēļ pakalpojuma sniedzējam ir atļauts veikt izmaiņas cenā (degvielas, elektroenerģijas cenas izmaiņas u.c.). Lai arī visu nozaru normatīvajos aktos nav noteikti konkrēti termiņi patērētāju brīdināšanai par cenas izmaiņām, tomēr atbilstoši labai un godīgai komercpraksei ilgtermiņa līguma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2022. gada 29. septembrī Saeimā ir pieņemti grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Sakarā ar jaunā Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanos ar 2023. gada 1. janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nodod finanšu stabilitātes nodevas (FSN) administrēšanas funkciju VID. Atgādinām, ka FSN mērķis ir stiprināt visu finanšu sistēmu, lai, ja nepieciešams, finansētu pasākumus, kas mazinās finansiālās grūtībās nonākušo kredītiestāžu negatīvo ietekmi uz citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī daļēji kompensētu valsts budžeta līdzekļus, kas tika novirzīti situācijas stabilizēšanas pasākumiem finanšu sektorā, no kuriem tiešu vai netiešu labumu guva banku sektors kopumā. FSN maksā Latvijas Republikā (LR) reģistrētās kredītiestādes (izņemot elektroniskās naudas institūcijas). Finanšu stabilitātes nodevas likumā likumā izdarīti sekojoši grozījumi. 2. pantā precizēti FSN maksātāji, nosakot, ka FNS maksā LR reģistrētās kredītiestādes (tai skaitā par to filiālēm dalībvalstīs un ārvalstīs), kā arī dalībvalstīs un ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles LR....

Rakstu sērija par darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz personas rīcību vai nostāju, aizsākās 2022. gada jūlijā. Šajā raksta daļā – temata noslēgums. Darbinieka lojalitātes, atturības un diskrētuma pienākums Kā jau minēts pirmajā raksta daļā, darba tiesiskās attiecības veido divu pušu civiltiesisks līgums, kura izbeigšana ir regulēta normatīvajos aktos. Darba devējs var vienpusēji uzteikt darba līgumu gadījumos, kas noteikti Darba likuma 101. panta pirmajā daļā vai pārbaudes laikā, kā to noteic Darba likuma 46. un 47. pants. Savukārt izbeigt darba tiesiskās attiecības darba devējs var arī Darba likuma 115. panta noteiktajos gadījumos. Piemērojot Darba likuma 101. panta pirmās daļas punktus, ir svarīgi konstatēt, vai darbinieka uzskati, to paušana ir saistīti ar darbu. Piemēram, Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts: lai strīda gadījumā tiesa atzītu uzteikumu par tiesisku, darba devējam uzteikumā ir jānorāda tādi apstākļi, kuriem juridisko seku ziņā būtu piemērojama attiecīgā tiesību norma (darbinieka prettiesiskas rīcības konstatēšana;...

Reti kuru nozari pēdējo gadu ekonomikas nebūšanas skārušas tik mērķēti kā viesmīlības — naktsmītņu un ēdināšanas — nozari. Beidzoties Covid–19 krīzei, kas saprotamu iemeslu dēļ ievērojami bremzēja viesmīlības pakalpojumu izmantošanu, vietā nāca Krievijas kara Ukrainā izraisītais efekts, kas «sita» tieši pa Latviju kā agresora kaimiņvalsti, atbaidot tūristus. Arī energoresursu cenas, lai gan viesnīcas un restorānus neietekmē gluži tik dramatiski kā ražojošos uzņēmumus, tomēr rada ļoti nopietnas grūtības, jo šajā biznesā nepieciešams uzturēt un apsildīt lielas telpu platības. Par to, kā viesmīlības nozarei izdodas tikt galā ar tās ceļā mestajiem izaicinājumiem, žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Santu Graiksti, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektori. Sāksim ar atskatu uz Covid–19 krīzi. Tūrisms un ēdināšana bija vienas no krīzes vissmagāk skartajām jomām. Cik būtisks bija šis iespaids, un kādas sekas ilgtermiņā tas atstājis uz viesmīlības nozari? Tie nav tikai skaļi paziņojumi, ka viesmīlības nozare bija Covid–19 krīzē visvairāk cietusī tautsaimniecības joma — tā...

Cilvēktiesību jomā pieņemts runāt par demokrātijā pastāvošām brīvībām, diskriminācijas aizliegumiem, minoritāšu tiesībām. Daudz retāk tiek uzsvērta sociālekonomisko cilvēktiesību joma. Taču arī tiesības uz pamatvajadzību nodrošināšanu, uz taisnīgu atlīdzību, uz kvalitatīvu veselības aprūpi ir starptautiski atzītas cilvēktiesības. Patlaban šo jomu aktualizē inflācija, apkures sezona energoresursu krīzē un citi iespējamie ekonomikas sarežģījumi. Par sociālekonomisko cilvēktiesību situāciju Latvijā izvaicājam tiesībsargu Juri Jansonu, Tiesībsarga biroja vadītāju. Kādi ir tiesībsarga darba izaicinājumi ekonomisko krīžu brīžos? Kā krīzes skar iedzīvotāju sociālekonomiskās tiesības, un vai jau vērojams, ka tās kļūst aktuālākas? Atbildot uz šo jautājumu, nepieciešama neliela atkāpe nesenajā vēsturē, kad vērsāmies Satversmes tiesā par vairāku sociālās tiesības regulējošu normatīvo aktu neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem. Jau Valsts kontrole bija konstatējusi problēmas, un publiski pat izskanēja komentāri, ka šajā jomā valda haoss. Sākām ar garantēto minimālo ienākumu (GMI), jo šis regulējums bija visneskaidrākais un nejēdzīgākais, ko Satversmes tiesā spilgti apliecināja valsts puse ar liekulīgu, augstprātīgu, maldinošu,...

Līdz 17. oktobrim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2022. gada 3. ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma aicinām iesniegt elektroniski, izmantojot VID...