Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Kad var izrakstīt vienkāršoto PVN rēķinu un kāda informācija tajā jāietver?
Kad var izrakstīt vienkāršoto PVN rēķinu un kāda informācija tajā jāietver?
Pievienotās vērtības nodokļa likums noteiktā gadījumā atļauj izsniegt vienkāršoto nodokļa rēķinu, kurā jāietver mazāks informācijas apjoms. Kā skaidro Finanšu ministrijas publicētā "Grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmata mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām": Atbilstoši PVN likuma 126.panta pirmajai un otrajai daļai darījumos iekšzemē, kuru vērtība bez nodokļa ir mazāka par 150 eiro, reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības izrakstīt vienkāršoto nodokļa rēķinu, kurā ietverta šāda informācija: nodokļa rēķina izrakstīšanas datums; preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta), kā arī reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā; preču vai pakalpojumu saņēmēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta), kā arī reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā; preces nosaukums vai pakalpojuma veids un daudzums; preces vai pakalpojuma cena (ar nodokli vai bez nodokļa) un darījuma...
Jauni nodokļu atvieglojumi par nestrādājošo laulāto ar maziem bērniem
Jauni nodokļu atvieglojumi par nestrādājošo laulāto ar maziem bērniem
No šā gada 1. jūlija tiek paplašināts personu loks, par kurām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs ir tiesīgs piemērot atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Papildus līdz šim likumā noteiktajiem atvieglojumiem no 1. jūlija IIN maksātājs varēs piemērot nodokļa atvieglojumu (200 eiro mēnesī) arī par nestrādājošu laulāto: ja laulātā apgādībā ir bērns līdz 3 gadu vecumam; ja laulātā apgādībā ir 3 vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam (vai līdz 24 gadu vecumam ar speciālu nosacījumu, ka bērns turpina izglītības ieguvi), no kuriem vismaz viens ir jaunāks par 7 gadiem; ja laulātā apgādībā ir 5 bērni līdz 18 gadu vecumam (vai līdz 24 gadu vecumam ar speciālu nosacījumu, ka bērns turpina izglītības ieguvi). Ja persona vēlas piemērot 2. vai 3. punktā minēto atvieglojumu un kāds no bērniem (bērni) ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem, speciāls nosacījums atvieglojuma piemērošanai ir, ka atvieglojuma piemērošanas laikā bērns mācās – turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās...
Turpina virzīt ideju par bērnu veikto sociālo maksājumu piemaksu pie vecāku pensijas
Turpina virzīt ideju par bērnu veikto sociālo maksājumu piemaksu pie vecāku pensijas
Labklājības ministrija (LM) uztur aktuālu ideju par to, ka pensionāru izmaksājamajai pensijai jāpiešķir piemaksa - viens procentpunkts no viņu bērnu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām savu pensiju apdrošināšanai. Tas uzsvērts informatīvajā ziņojumā „Par senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu”, ko 28. jūnijā izskatīja un pieņēma zināšanai valsts sekretāru sanāksmē. Par to tagad tiks gaidīti atzinumi no ministrijām, pēc kā jautājums tiks skatīts valdības sēdē. Ja Ministru kabinetā to atbalstīs, tad grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" tiks iekļauti 2019. gada budžeta likumprojektu paketē. “Šāda sistēma gan veicinās nodokļu maksāšanu Latvijā, gan paaudžu solidaritāti. Mums ir būtiski vēlreiz parādīt, ka tie, kas godprātīgi vispārējā režīmā maksā nodokļus, ir ieguvēji. Šoreiz tiešā veidā sniedzot atbalstu saviem vecākiem - pensionāriem. Turklāt šādi netiks palielināts nodokļu slogs,” uzskata labklājības ministrs Jānis Reirs. Ja LM ideja īstenosies, šādu atbalstu saviem vecākiem sniegs tikai tie nodokļu maksātāji, kuri tos maksā vispārējā režīmā ar likmi 35,09%. Turklāt, jo vairāk būs bērnu, kas...
Rosināts vienkāršot un vienādot sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķinu
Rosināts vienkāršot un vienādot sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķinu
Grozījumu projekts likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas 28. jūnijā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, paredz vienkāršot un vienādot sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķinu. Gan darba ņēmējiem, gan pašnodarbinātajiem vidējo apdrošināšanas iemaksu algu paredzēts noteikt no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot četrus kalendāros mēnešus (šobrīd darba ņēmējiem tie ir divi, bet pašnodarbinātajiem trīs mēneši) pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Lai vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā neiekļautu pirmsdzemdību un pēcdzemdību atvaļinājuma laiku, paredzēts, ka, aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku un paternitātes pabalstam, apdrošināšanas iemaksu algas periods tiek skaitīts no mēneša, kurā piedzimis bērns. Tāpat grozījumos paredzēts, ka slimības pabalsts vecākiem pienāksies par bērnu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja bērnam atbilstoši Starptautiskajai statistiskajai slimību un veselības problēmu klasifikācijai noteikta saslimšana ar iedzimtām kroplībām, deformācijām un hromosomu anomālijām. Arī gadījumos, ja bērnam ir ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas, audzēji vai, ja saslimis...
Datu reģistrā vēlams iekļaut visas veiktās darbības ar personas datiem
Datu reģistrā vēlams iekļaut visas veiktās darbības ar personas datiem
Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR*) stāšanās spēkā ir mainījusi sabiedrības attieksmi pret personas datiem, tādēļ uzņēmumi un organizācijas aizvien biežāk saskarsies ar cilvēku interesi par tiem sniegtās informācijas izlietošanas un glabāšanas mērķiem, prognozē “Squalio Group” valdes loceklis Sandis Kolomenskis. Tas nozīmē, ka arī biznesam ir jāmaina pieeja personas datu vākšanai un apstrādei - tai jākļūst pārdomātākai. Līdz šim bieži vien ir bijis tā, ka dažādiem mērķiem - personālvadībai, ārpakalpojumiem, klientu attiecībām - vāktie personas dati tiek glabāti haotiski; katra nodaļa vai speciālists par tiem rūpējās atbilstoši savām vajadzībām un izpratnei. “Es būtu priecīgs, ja uzņēmēji savā biznesā sastopamajās datu plūsmās iedziļinātos ne tikai tādēļ, lai formāli izpildītu GDPR prasības, bet arī pēc būtības apdomātu to apstrādes racionalizēšanu un atbildīgu glabāšanu. Kuri dati ir obligāti vajadzīgi; vai savāktā informācija ir sensitīva, kā vislabāk rūpēties par datu drošību - uz šiem jautājumiem būtu vērts sameklēt pamatotas atbildes,” uzsver Kolomenskis. Ikvienam uzņēmumam ir jāspēj paskaidrot...
Par nepamatotu neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu vēlas piemērot paaugstinātu maksu
Par nepamatotu neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu vēlas piemērot paaugstinātu maksu
Valsts sekretāru sanāksmē 28.jūnijā izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Neatliekamās medicīniskās palīdzības maksas pakalpojumu cenrādis”, kas aktualizēs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) maksas pakalpojumu cenrādi atbilstoši faktiskajām izmaksām, kā arī precizēs sniegto pakalpojumu klāstu. NMPD atbilstoši nolikumam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem pirmsslimnīcas posmā, kā arī papildus sniedz maksas pakalpojumus, kā piemēram, nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību masu pasākumos, nodrošina plānveida medicīnisko transportēšanu, veic ārstniecības personu apmācību, pirmās palīdzības pasniedzēju apmācību u.c. Kā norāda noteikumu sagatavotāji, NMPD sniegto maksas pakalpojumu cenas nav mainītas vairākus gadus un ir balstītas uz 2011. gadā veiktajiem aprēķiniem. Pērn NMPD veicis pakalpojumu izcenojumu aktualizēšanu atbilstoši faktiskajām cenām un secināts, ka tās ir palielinājušās par 37,7%, savukārt atalgojums palielinājies par 47,2% salīdzinājumā ar 2012.gadā aprēķināto cenu. Tā tiek rosināts noteikt, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izsaukums pie personas medicīniskās palīdzības sniegšanai, kas nav uzskatāma par neatliekamu, varētu maksāt 56,56 EUR, Ārsta speciālista (ārsts speciālists, operatīvais medicīniskais...
Uzņēmēju organizācija rosina atteikties no profesiju standartiem
Uzņēmēju organizācija rosina atteikties no profesiju standartiem
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina mazināt birokrātiju, atsakoties no esošās profesiju standartu kārtību, jo tas rada papildu slogu gan izglītības nozarei, gan uzņēmējiem. “Izglītības iestādēm ir jābūt tām, kas ne tikai ātri spēj reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu, bet arī paredzēt iepriekš, kādas prasmes būs nepieciešamas pēc gada un garāka laika posma, tādēļ noteikt profesijas standartus un turēties pie tiem ir nevajadzīgi, radot papildu slogu un resursu patēriņu arī valstij,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Pašreiz ir noteikta kārtība, ka katrai profesijai jābūt izstrādātiem standartiem, kas jāievēro izglītības iestādēm, taču jaunās iespējas, globalizācija un informācijas pieejamība nodrošina ļoti ātru zināšanu apmaiņu, ātri ieviest pieprasītos mācību priekšmetus. LTRK vērsusies ar vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijā, kā arī Valsts Izglītības un satura centrā, rosinot izvērtēt priekšlikumu, kas paredz profesiju standartu kārtību, lai no tās atteiktos. Vienlaikus biedrība aicina sagatavot sarakstu ar tām profesijām, kurām nepieciešama īpaša un regulāra sertifikācija, piemēram, medicīna, arhitektūra...
Reprezentācijas un  personāla ilgtspējas pasākumu izmaksas
Reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izmaksas
Viens no svarīgākajiem nodokļa bāzi veidojošajiem objektiem ir nosacīti sadalītā peļņa, kas cita starpā ietver ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, kuri savukārt ietver reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus virs 5% no uzņēmuma iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par ko budžetā samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam šīs izmaksas grāmatvedībā jāuzskaita atsevišķi. Kā norādījis Valsts ieņēmumu dienests (VID), personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi ietver: izdevumus darbiniekiem paredzētu kolektīvu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu nodrošināšanai un citi izdevumi darbinieku kolektīva motivēšanai, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar IIN apliekamajā bāzē vai ja likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” šim ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums; izdevumus darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu; - izdevumus saistībā ar sociālās infrastruktūras objektiem, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību un nav paredzēti dzīvesvietas nodrošināšanai darbiniekam: darbinieku izmitināšanas...
Valsts kopbudžetā auguši UIN ieņēmumi, bet nepildās IIN ieņēmumu plāns
Valsts kopbudžetā auguši UIN ieņēmumi, bet nepildās IIN ieņēmumu plāns
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi janvārī-maijā veidoja 3 452,8 miljonus eiro, par 291,2 miljoniem eiro jeb 9,2% pārsniedzot 2017. gada attiecīgā perioda nodokļu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija. Sasniegtais nodokļu ieņēmumu pieaugums vērtējams kā ļoti augsts, pārsniedzot ekonomikas izaugsmes tempu. Līdzīgi novērotajam spēcīgajam nodokļu ieņēmumu kāpumam ievērojami palielinājušies arī nenodokļu ieņēmumi. Pārskata periodā nenodokļu ieņēmumi palielinājās par 94,8 miljoniem eiro jeb 35,4% un veidoja 362,3 miljonus eiro. Būtisko palielinājumu galvenokārt veidoja AS Latvenergo virspeļņas dividenžu iemaksa pamatbudžetā. Sociālās apdrošināšanas iemaksu (valsts speciālajā un pamatbudžetā) un akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājās attiecīgi par 126,6 miljoni eiro jeb 14,4% un 39,8 miljoni eiro jeb 11,5%, ko galvenokārt ietekmēja attiecīgo nodokļu likmju palielināšana šogad. Akcīzes nodokļa ieņēmumu palielinājumu sekmēja arī patēriņam nodoto alkoholisko dzērienu, alus un degvielas apjoma kāpums. Labvēlīgā situācija ekonomikā (pirmajā ceturksnī 4,2% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni) sekmēja atalgojuma līmeņa celšanos, tirdzniecības apjomu palielinājumu, kā arī privātā patēriņa kāpumu, nodrošinot pievienotās...
Zemes piespiedu nomas maksas apmēru neietekmē tas, vai zemes īpašnieks ir PVN maksātājs
Zemes piespiedu nomas maksas apmēru neietekmē tas, vai zemes īpašnieks ir PVN maksātājs
Augstākā tiesa paplašinātā sastāvā 27.jūnijā atcēla Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014.gada 17.jūnija spriedumu daļā, ar kuru par iepriekšējo laika periodu papildus zemes piespiedu nomas maksai piedzīts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un noteikts pienākums šādu maksājumu veikt turpmāk. Pārsūdzētais spriedums taisīts akciju sabiedrības "Pilsētas zemes dienests" prasībā pret dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību "Bāka-2" un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Leasing & Factoring AB" par zemes nomas tiesisko attiecību konstatēšanu un nomas maksas parāda piedziņu (Lieta Nr. SKC-5/2018; C39102313). Lieta sprieduma atceltajā daļā nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Zemes īpašniece AS "Pilsētas zemes dienests" bija cēlusi prasību tiesā pret daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Lielvārdes ielā 115, Rīgā, apsaimniekotāju - dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību (turpmāk - DzĪKS) "Bāka-2" un SIA "Leasing & Factoring AB", kura galvojusi par atbildētājas saistībām. Zemes īpašniece prasīja atzīt, ka starp prasītāju kā iznomātāju un atbildētāju kā nomnieku, sākot ar 2009. gada 1. novembri, pastāv zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības, noteikt...
Valdība sausumu atzīst par dabas katastrofu un aicina institūcijas nepiemērot soda sankcijas pret lauksaimniekiem
Valdība sausumu atzīst par dabas katastrofu un aicina institūcijas nepiemērot soda sankcijas pret lauksaimniekiem
Ministru prezidenta Māra Kučinska sasauktajā Krīzes vadības padomes sēdē 26. jūnijā tika izvērtēta situācija lauksaimniecības sektorā saistībā ar piedzīvoto ilgstošo sausumu. Sēdes laikā tika uzklausīta zemkopības ministra Jāņa Dūklava sniegtā informācija saistībā ar ilgstošā sausuma radītajiem zaudējumiem. Izvērtējot saņemto informāciju, tika nolemts atzīt, ka pavasara ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa. Līdz ar to Krīzes vadības padomes sēdē tika nolemts aicināt Lauku atbalsta dienestu valsts mēroga dabas katastrofā cietušajām personām lauksaimniecībā, kas tieši saistītas ar minētajām ilgstoša sausuma izraisītajām sekām, nepiemērot soda sankcijas saistību neizpildīšanas gadījumā. Tāpat nolemts aicināt Valsts ieņēmumu dienestu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām iespējām, valsts mēroga dabas katastrofā cietušajām personām lauksaimniecībā, kuras ir tieši saistītas ar minētajām ilgstoša sausuma izraisītajām sekām, nepiemērot soda sankcijas par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi. Sēdes laikā nolemts aicināt iespēju nepiemērot soda sankcijas minētajām personām aicināt rast arī kredītiestādes un citas līguma attiecībās esošas personas. Krīzes vadības padomes...
Lauksaimniekus uz laiku atbrīvos no autoceļa lietošanas nodevas (vinjetes) maksāšanas
Lauksaimniekus uz laiku atbrīvos no autoceļa lietošanas nodevas (vinjetes) maksāšanas
Ministru kabinets 26. jūnijā apstiprināja autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas (vinjetes), iekasēšanas un administrēšanas kārtību, kas nosaka, ka autoceļu lietošanas nodevas maksātājs – autoceļu lietošanas nodevas atbrīvojuma saņēmējs - pirms autoceļa lietošanas uzsākšanas laika saņem atbrīvojumu no nodevas par laika posmu no 10. jūlija līdz 30. septembrim. Atbrīvojumu var saņemt, izmantojot CSDD nodrošināto e-pakalpojumu, norādot konkrēto transportlīdzekli un datumu, kad izmanto atbrīvojumu. Kārtība stāsies spēkā no 2018.gada 1. jūlija. Kārtība paredz, ka lai VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) var piemērot normatīvajos aktos noteiktos atbrīvojumus par konkrētās personas īpašumā vai turējumā esošajiem transportlīdzekļiem. Savukārt Lauku atbalsta dienests līdz katra gada 1.janvārim CSDD iesniedz tā maksājumu saņēmēju datu bāzē iekļauto fizisko un juridisko personu sarakstu, kas tiek atbrīvoti no nodevas maksāšanas, norādot ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā, neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Par nodevas iekasēšanas pakalpojumu sniegšanas...
Būvniecības procesa dalībniekiem mazina administratīvo slogu
Būvniecības procesa dalībniekiem mazina administratīvo slogu
Ministru kabinets 26. jūnijā apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi” ar mērķi veicināt pāreju uz elektronisku būvniecības procesa realizāciju, tai skaitā dokumentu iesniegšanu, lēmumu pieņemšanu un saskaņojumu veikšanu būvniecības informācijas sistēmā. Līdz ar šiem grozījumiem noteikumi tiek papildināti ar jaunu 12.1 punkta redakciju, kas nosaka Būvniecības informācijas sistēmā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku ietvaru. Šādu rīku izmantošana būvniecības procesā jau ir noteikta Būvniecības likuma 24. panta piektajā un sestajā daļā. Būvniecības informācijas sistēmā BIS lietotājs varēs parakstīt atsevišķus dokumentus ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu, un atsevišķus – ar sistēmas elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku (sistēmas rīks). Vienlaikus noteikumi tiek papildināti ar 14.1 un 14.2 punktu, lai skaidri noteiktu, ka būvniecības ieceres iesniegumus un citus pieprasījumus būvniecības procesa ietvaros BIS aizpilda strukturētu datu veidā, bet nepieciešamos būvniecības dokumentus, to pielikumus, kā arī informāciju, kas iegūta no valsts informācijas sistēmām, pievieno datu veidā....
Konkurences padomes cīņu pret pašvaldību uzņēmumiem, kas kropļo konkurenci, atbalsta arī valdība
Konkurences padomes cīņu pret pašvaldību uzņēmumiem, kas kropļo konkurenci, atbalsta arī valdība
Valdība 26. jūnijā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā", kas sekmēs godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu (valsts un pašvaldību) un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā. Līdz ar šiem grozījumiem Konkurences likums tiks papildināts ar normu, kas dos iespēju Konkurences padomei efektīvāk vērsties pret publisku personu īstenotajiem konkurences kropļojumiem. Lai novērstu šādus konkurences ierobežojumus, Konkurences padomei būs jāveic pārrunas ar konkrēto publisko personu. Ja pārrunu ceļā konkurences kropļojumi netiks novērsti, Konkurences padome būs tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliks kapitālsabiedrībai, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi, tiesisko pienākumu novērst konkurences kavējumu. “Mūsu mērķis ir nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci tirgū un radīt instrumentus, kā cīnīties pret konkurences kropļojumiem. Arī uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera u.c., vairākkārt norādījušas, ka šī jautājuma risināšana ir būtiska Latvijas ekonomikas attīstībai un konkurētspējai,” uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Konkurences padome līdzšinējā uzraudzības praksē vairākkārt konstatējusi, ka...
Ievieš stingrāku disciplīnu ES fondu finansējuma saņēmējiem
Ievieš stingrāku disciplīnu ES fondu finansējuma saņēmējiem
Ministru kabinetā (MK) 26. jūnijā izskatīti Finanšu ministrijas virzītie vairāki MK noteikumu grozījumi, ar kuriem tiek ieviesta stingrāka disciplīna attiecībā uz sākotnēji plānoto Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondu) projektu īstenošanas un plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas termiņu, kā arī apjoma ievērošanu. Atsevišķās nozarēs ir vērojami projektu plānu izpildes kavējumi. Secināts, ka finansējuma saņēmēji maksājumu pieprasījumu iesniegšanas plānu izpildē būtiski neievēro disciplīnu – bieži neiesniedz maksājumu pieprasījumus plānotajā termiņā un plānotā finanšu apjomā, kā arī vairākkārt iesniedz mainītus maksājumu pieprasījumu plānus, tos ievērojami samazinot gan pa mēnešiem, gan gadā kopumā. Lai novērstu turpmākus ES fondu finansējuma ieviešanas riskus un disciplinētu projektu īstenošanu, lemts par nepieciešamību virzīt grozījumus ar projektu īstenošanas nosacījumu kontroli saistītajos MK noteikumos. MK noteikumu grozījumi sagatavoti, lai noteiktu Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) kā sadarbības iestādes rīcību situācijā, kad finansējuma saņēmēja projekta gada finanšu plāns nav izpildīts par vairāk nekā 25% vai finansējuma saņēmējs projektu vēlas pagarināt...