Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Budžeta komisija konceptuāli atbalsta 2.līmeņa pensiju uzkrājuma mantošanu
Budžeta komisija konceptuāli atbalsta 2.līmeņa pensiju uzkrājuma mantošanu
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. “Kopš pagājušā gada decembra, kad komisija uzsāka darbu pie likumprojekta otrā lasījuma, iesaistītās puses ir paveikušas lielu darbu, meklējot un piedāvājot iespējamos risinājuma variantus, lai iedzīvotājiem būtu iespēja mantot otrā līmeņa pensijas uzkrājumu. Darba vēl ir daudz, jo jāsagatavo precīzas regulējuma redakcijas, jāvienojas par jaunās kārtības spēkā stāšanos, kā arī jālemj par iespējamajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma un valsts pensiju likuma izmaiņām,” pauž Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns un atzīmē, ka deputāti tādējādi atbalstījuši arī kolektīvo iesniegumu par mantojamu 2.pensiju līmeņa uzkrājumu. Komisijas atbalstu guvušais piedāvājums paredz iespēju fondēto pensiju shēmas dalībniekam darbspējīgā vecumā izvēlēties, vai uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā atstāt mantojumā, pieskaitīt viņa norādīto labuma guvēju pensiju kapitālam vai arī ieskaitīt speciālajā budžetā...
Uz VID ģenerāldirektora amatu palikuši četri pretendenti
Uz VID ģenerāldirektora amatu palikuši četri pretendenti
Pirmdien, 21. maijā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atlases komisija nolēma uz trešo kārtu virzīt četrus pretendentus. Šī atklātā konkursa iepriekšējā kārtā pretendenti bija tikušies ar konkursa komisiju un pamatojuši savu motivāciju ieņemt šo amatu, prezentējuši vīziju par VID darbību nākotnē, tā prioritātēm un valsts pārvaldes darbību kopumā. VID ģenerāldirektora amata konkursa trešajā kārtā komisija pievērsīs uzmanību pretendentu vadības kompetencēm, stratēģiskajam redzējumam, spējām un pieredzei komandas vadīšanā un pārmaiņu vadībā. Tāpat šajā konkursa kārtā komisija pārbaudīs arī pretendentu prasmes attiecību pārvaldīšanā un orientācijā uz rezultātu. Nepieciešamības gadījumā komisija lems par papildu metodēm pretendentu novērtēšanā. Pretendentu izvērtēšana trešajā kārtā norisināsies 10 darba dienu laikā, vienlaikus par pretendentiem tiks pārbaudīta informācija, kas jau nosūtīta Drošības policijai. Noslēdzoties, konkursa trešajai kārtai, tā komisija noteiks visatbilstošāko pretendentu VID ģenerāldirektora amatam. Šo pretendentu ieteiks finanšu ministram, kurš savukārt pieņems lēmumu par pretendenta kandidatūras virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Ja VID ģenerāldirektora amata kandidāts gūs nepieciešamo...
Efektivizēs strīdu izskatīšanu maksātnespējas procesā
Efektivizēs strīdu izskatīšanu maksātnespējas procesā
Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Grozījumi paredz efektivizēt esošo kārtību un strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīt paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā. Paredzēts, ka likumu grozījumi galvenokārt paātrinās to gadījumu atrisināšanu, kad nevienai no pusēm nav šaubu par strīda esamību, taču tā izskatīšanai ir nepieciešama tiesas iesaiste. Vienlaikus tiesai joprojām būs tiesības konstatēt, ka pastāv strīds. Likumprojekts paredz administratoram tiesības jau sākotnēji lēmumā par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu norādīt, vai ir konstatējams iespējamais strīds par tiesībām. Papildus noteikts, kādām prasībām jāatbilst administratora lēmumam, ja tas tiek sastādīts rakstveidā. Tādējādi kreditori būs skaidrāk informēti par lēmuma būtību un administratora lēmumā tiks ietverta visaptveroša informācija, atzīmē likumprojekta autori. Grozījumi paredz, ka kreditors vai parādnieka pārstāvis ir tiesīgs vienlaikus iesniegt sūdzību par administratora lēmumu, prasības pieteikumu un pieteikumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu, lai nodrošinātu efektīvāku jautājuma izlemšanu kopumā. Ar...
Kādu summu jāiekļauj UIN bāzē, ja pārsniegts dabisko zudumu normatīvs?
Kādu summu jāiekļauj UIN bāzē, ja pārsniegts dabisko zudumu normatīvs?
Jautājums: Komercsabiedrība atbilstoši savai veicamajai saimnieciskajai darbībai ir noteikusi dabisko zudumu normatīvu. Pārskata gada laikā tas ir pārsniegts, jo zudumi ir bijuši lielāki nekā to paredz normatīvs. Kādu summu iekļauj nodokļa bāzē, piemērojot UIN? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita norakstīto krājumu (preču) vērtību, kas pārsniedz zudumu normatīvu pārskata gadam. Jāņem vērā, ja norakstīto preču vērtība pārsniedz plānoto zudumu apjomu, tad ir jāveic priekšnodokļa korekcija, aprēķinot pievienotās vērtības nodokli no summas, kas pārsniedz plānoto zudumu normu. Tādēļ ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj: zudumu summu, kas pārsniedz zudumu normatīvu; aprēķināto pievienotās vērtības nodokli no summas, kas pārsniedz plānoto zudumu normu.
FKTK apstiprina izmaiņas kredītiestāžu ceturkšņa pārskatu sagatavošanas noteikumos
FKTK apstiprina izmaiņas kredītiestāžu ceturkšņa pārskatu sagatavošanas noteikumos
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 17.05.2018. ir apstiprinājusi grozījumus "Kredītiestāžu publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas normatīvajos noteikumos", lai veicinātu vienotu izpratni un pieeju regulējošo prasību interpretācijai un piemērošanai šajā finanšu tirgus segmentā un ieviestu Eiropas Banku iestādes (EBA) pamatnostādnes. Pilnveidotais normatīvais ietvars kredītiestāžu publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanā nepieciešams, lai veicinātu tirgus disciplīnu un nodrošinātu sabiedrības papildu informētību par tā dalībnieku darbības rādītājiem un ļautu ieinteresētajām personām pieņemt individuālus lēmumus, saņemot finanšu pakalpojumus. Turpmāk vienotās prasības publiski atklājamajai informācijai ļaus sniegt skaidru priekšstatu par kredītiestādes darbības rādītājiem tādā veidā, kas atbilst tās darbības apjomam un sarežģītībai. Saskaņā ar veiktajām izmaiņām: - ieviesta prasība atklāt informāciju arī par kredītiestādes konsolidācijas grupas finansiālo stāvokli un darbības rādītājiem konsolidācijas grupas līmenī; - precizēti bilances pārskata un peļņas vai zaudējumu aprēķina un pārējo apvienoto ienākumu aprēķina pārskata posteņi, ņemot vērā 9. starptautiskajā finanšu pārskatu standartā (SFPS) "Finanšu instrumenti" minētās prasības; - ieviesta prasība atklāt informatīvus datus...
Par veselības apdrošināšanas kārtību
Par veselības apdrošināšanas kārtību
No 2018.gada 1.janvāra valsts automātiski apdrošina visus legālos darba ņēmējus un visas sociāli mazaizsargātās grupas – pensionārus, bērnus, personas ar I un II grupas invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētus bezdarbniekus u.c.-, kas saņems pilno valsts apmaksāto pakalpojumu grozu. 2018.gads uzskatāms par pārejas periodu, kura laikā darbosies līdzšinējā kārtība veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā. No 2019.gada valsts apmaksāto veselības aprūpi varēs saņemt apdrošinātās personas. Valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no apdrošināšanas statusa. Medicīniskās palīdzības minimumā ietilpst: - neatliekamā medicīniskā palīdzība - dzemdību palīdzība - ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi - slimību ar apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstēšana (psihiskas saslimšanas, infekcijas slimības, tuberkuloze u.c.) Pilnajā veselības pakalpojumu grozā ietilpst: - neatliekamā medicīniskā palīdzība - dzemdību palīdzība - ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi - slimību ar apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstēšana (psihiskas saslimšanas, infekcijas slimības, tuberkuloze u.c.) - ārstu speciālistu pakalpojumi - plašāki diagnostiskie izmeklējumi - medicīniskā aprūpe mājās - plānveida ārstniecības dienas stacionārā un slimnīcā...
Valsts darba inspekcija pārbaudīs būvniecības uzņēmumus
Valsts darba inspekcija pārbaudīs būvniecības uzņēmumus
Valsts darba inspekcija (VDI) uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumu darbā skaita mazināšana. Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām. VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka pēdējo divu gadu laikā būvniecībā ir bijis nemainīgi liels letālo nelaimes gadījumu darbā skaits (gadā notikuši 44 smagie un letālie nelaimes gadījumi darbā). Pagājušajā gadā katrs piektais smagais nelaimes gadījums darbā un katrs ceturtais letālais nelaimes gadījums darbā notika tieši būvniecībā. Visbiežāk darbinieki traumas guvuši krītot vai pakrītot no ļoti liela augstuma, tāpēc būvobjektos darbam augstumā obligāti jābūt nodrošinātam ar atbilstošiem kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Būtiski ir pievērst uzmanību nodarbināto apmācībai un instruktāžai, kā arī kontrolēt, lai nodarbinātie ievērotu darba aizsardzības prasības, piemēram, lietotu izsniegtos individuālos aizsardzības līdzekļus. „Lai arī būvniecības nozares uzņēmumi katru gadu tiek pastiprināti pārbaudīti, tomēr joprojām tiek konstatēti pārkāpumi, piemēram, darbinieki strādā uz...
Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās vēl aizvien konstatē virkni pārkāpumu
Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās vēl aizvien konstatē virkni pārkāpumu
Neraugoties uz preventīvajiem pasākumiem, tostarp informācijas nodrošināšanu maksātnespējas procesa administratoriem par biežāk pieļautajiem pārkāpumiem un trūkumiem administratoru darbā - tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija (MNA) pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu. 2018.gadā līdz 21.maijam veikto 30 maksātnespējas procesu pārbaužu rezultāti apliecina, ka 86 % gadījumu MNA konstatēja trūkumus un pārkāpumus administratoru rīcībā - MNA sagatavotie ziņojumi par pārbaudēm un to projekti ir negatīvu atzinumu vai ar iebildumiem. MNA direktore Inese Šteina akcentē, ka pārbaudes ir nozīmīgs uzraudzības līdzeklis, jo, tikai veicot klātienes pārbaudes, ir iespējams iegūt objektīvu un pilnīgu informāciju, kas nepieciešama savlaicīgai pārkāpuma konstatēšanai un tā novēršanai. Tāpēc 2018. gadā plānots būtiski palielināt MNA veikto pārbaužu skaitu. 2018.gadā veikto pārbaužu rezultātā konstatēti dažādi trūkumi administratoru darbā un neatbilstība normatīvajā regulējumā noteiktajai kārtībai. Būtiskākie no tiem: maksātnespējas procesa administrēšanai tiek pieaicināti dažādi speciālisti, kuru atlīdzība segta no parādnieka naudas līdzekļiem, taču tas nav apstiprināts kreditoru sapulcē; savlaicīgi nav uzsākta...
Vai jāiesniedz UIN, ja tiek sadalīta dividendēs iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa?
Vai jāiesniedz UIN, ja tiek sadalīta dividendēs iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa?
Jautājums: Vai komercsabiedrībai ir tiesības neiesniegt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarāciju par 2018.gada pirmo pusgadu (2018.gada 20.jūlijā) un par 2018. gada novembri (2018.gada 20.decembrī), ja komercsabiedrība attiecīgi jūnijā un novembrī sadala dividendēs iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu (kas gūta līdz 2017.gada 31.decembrim), tai neveidojas ar nodokli apliekamā bāze un uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāmaksā? Komercsabiedrības pārskata gads ir kalendārais gads. Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (spēkā ar 01.01.2018.) 4.panta otrās daļas 1.punktu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ietver aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes, kas aprēķinātas no peļņas, kura gūta sākot ar 2018.gada 1.janvāri. Jāņem vērā, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 8. un 9.punkts paredz, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neiekļauj dividendes, kas tiek aprēķinātas, sadalot peļņu, kura uzrādīta bilancē 2017. gada 31. decembrī. Neatkarīgi no tā, kāda peļņas sadale tiek norādīta finanšu grāmatvedībā, uzņēmumu ienākuma nodokļa...
Regulators apstiprina grozījumu OIK metodikā, kas samazinās maksājumu galalietotājiem
Regulators apstiprina grozījumu OIK metodikā, kas samazinās maksājumu galalietotājiem
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome apstiprinājusi grozījumu Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikā (turpmāk - metodika), kas paredz samazināt kopējo OIK maksājuma fiksēto daļu visiem elektroenerģijas galalietotājiem. Metodikas grozījums paredz maksu par uzstādīto elektrisko jaudu (jaudas maksājums) izlīdzināt 3,5 gadu periodam, līdzšinējo divu gadu vietā. Tas nozīmē, ka kopējā OIK maksājuma fiksētā daļa jeb jaudas komponente visiem elektroenerģijas galalietotājiem neatkarīgi no pieslēguma veida tiks samazināta par 28%, bet kopējais OIK maksājums rēķinos varētu samazināsies par 12%. Atbilstoši metodikas grozījumam obligātā iepirkuma komponente (mainīgā komponente, kas atkarīga no elektroenerģijas patēriņa) paliek nemainīga 0,01463 EUR/kWh - koģenerācijai 0,00434 EUR/kWh un atjaunojamajiem energoresursiem 0,01029 EUR/kWh. Saskaņā ar izmaiņām metodikā AS “Enerģijas publiskajam tirgotājs” iesniedz Regulatoram apstiprināšanai jaudas komponenšu aprēķinu un pēc aprēķina pārbaudes, Regulators apstiprina jaunās jaudas komponentes, kuras tiks piemērotas no 2018. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim. Grozījumu metodikā Regulators izstrādāja saskaņā ar Ministru kabineta Rīkojumu , kas nosaka...
Augstākā tiesa atzīst, ka mātes sabiedrība ir atbildīga par meitas sabiedrību pārkāpumiem
Augstākā tiesa atzīst, ka mātes sabiedrība ir atbildīga par meitas sabiedrību pārkāpumiem
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 17.maijā nodeva jaunai izskatīšanai Moller Auto Baltic AS, Harald A. Moller AS un Heinz Wilke Autohandel GmbH pieteikumu par Konkurences padomes uzlikto naudas sodu par aizliegtu vienošanos, kas konstatēts meitas sabiedrību darbībās. Augstākā tiesa atzina, ka apgabaltiesas spriedums ir atceļams, jo lietā nav pēc būtības pārbaudīti apstākļi par pieteicēju atbildību. Konkurences padome, piemērojot sodu, atzina, ka pieteicējas Moller Auto Baltic AS, Harald A. Moller AS un Heinz Wilke Autohandel GmbH ir solidāri atbildīgas par konkurences tiesību pārkāpumu, kas konstatēts to meitas sabiedrību darbībās. Pieteicējas nav bijušas dalībnieces pārkāpuma izdarīšanā, tomēr pieteicēju solidārā atbildība par savu meitas sabiedrību rīcību izriet no tā, ka saistītās sabiedrības savu rīcību nenosaka neatkarīgi. Lietu Augstākajā tiesā izskatīja sakarā ar Konkurences padomes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija apmierināts pieteikums par soda atcelšanu, ciktāl tas paredzēja solidāru atbildību. Augstākā tiesa spriedumā norāda uz Konkurences likumā ietverto regulējumu, kas ir pietiekami...
Rosina administratīvā aresta vietā dzērājšoferiem atņemt tiesības un konfiscēt auto
Rosina administratīvā aresta vietā dzērājšoferiem atņemt tiesības un konfiscēt auto
Tieslietu ministrija rosina atteikties no soda - administratīvais arests personām, kas vada transportlīdzekli alkohola ietekmē. Tieslietu ministrija piedāvā daudz efektīvāku sodu, proti, "dzērājšoferiem" par braukšanu reibumā tiks atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, un, lai tās atgūtu, personai būs jāiesaistās sociālās korekcijas programmā. Papildus tiks paredzēta transportlīdzekļa konfiskācija. Tieslietu ministrija pašlaik strādā pie risinājuma, kas paredzēs adekvātu un efektīvāku ietekmēšanas līdzekli personām, kas vada transportlīdzekļus alkohola ietekmē. Administratīvais arests kā sods par braukšanu dzērumā ir tikai reakcija uz notikuma sekām, nevis cīņa ar šādas rīcības cēloņiem. Ārsti, kas strādā ar atkarības jautājumiem, vienbalsīgi atzīst, ka administratīvais arests nav efektīvs līdzeklis cīņā ar "dzērājšoferiem". Atkarību profilakses speciālisti apliecina, ka persona, kas ir pieķerta, braucot reibumā, pirms tam ir vadījusi mašīnu reibumā vidēji 23 reizes. Tas apliecina, ka šī problēma lielākoties ir saistīta ar alkohola atkarības jautājumu, un valsts nevar atkarības problēmu atrisināt ar formālu soda piemērošanu. Papildus, lai aizsargātu sabiedrības drošību un ierobežotu "dzērājšoferu" piekļuvi...
Pirmajā lasījumā Saeimā akceptēts jauns Trauksmes celšanas likuma projekts
Pirmajā lasījumā Saeimā akceptēts jauns Trauksmes celšanas likuma projekts
Saeimas deputāti 17.maija plenārsēdē konceptuāli atbalstīja Trauksmes celšanas likuma projektu. Likumprojekts izstrādāts darba grupā kā alternatīvs jau Saeimā iesniegtajam Trauksmes cēlēju aizsardzības likuma projektam, ņemot vērā saņemtos iebildumus, kā arī pagājušā gada oktobrī starptautiskajā konferencē parlamentā paustās atziņas. Trauksmes celšanas regulējuma mērķis ir veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem sabiedrības vai tās daļas interesēs, nodrošinot trauksmes celšanas mehānisma izveidi un darbību un pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Likumprojekts tiesības celt trauksmi paredz ikvienai personai, ja attiecīgā informācija par pārkāpumiem vai apdraudējumu gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to pamatoti uzskata par patiesu. Paredzēts, ka celt trauksmi varēs par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem un pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā un finanšu un kapitāla tirgus sektorā. Par trauksmes celšanu neuzskatīs ziņojumu, kurā sniegtas nepatiesas ziņas, informāciju,...
Ko vēl var pagūt izdarīt līdz Vispārīgās datu aizsardzības regulas spēkā stāšanās dienai?
Ko vēl var pagūt izdarīt līdz Vispārīgās datu aizsardzības regulas spēkā stāšanās dienai?
Līdz brīdim, kad Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb GDPR* oficiāli stāsies spēkā, ir atlikušas vien dažas dienas. Tāpēc juristi un IT eksperti iesaka dažas pamatlietas, ko vēl var pagūt sakārtot šajā laikā, piebilstot, ka tas nebūt nenozīmēs, ka uzņēmums būs pilnībā gatavs GDPR. IT uzņēmuma “Squalio” un zvērinātu advokātu birojs “Sorainen” ir radījuši produktu “GDPR Ready”, kas apvieno gan juridiskās, gan IT kompetences regulas ieviešanā, tādēļ uzņēmumu eksperti skaidro, ko vēl var pagūt izdarīt desmit dienu laikā līdz brīdim, kad stājas spēkā regula. “Sorainen” advokātes Ievas Andersone uzskaita juridiskās lietas, kuras vēl var pagūt sakārtot: Mini audits pašu spēkiem - departamentu jeb darbinieku aptauja, lai noskaidrotu, kādus personas datus un, svarīgākais, kāpēc tie vāc un apstrādā. Tas ļaus vismaz elementārā līmenī uzzināt datu vākšanas mērķi un tiesisko pamatu. Ja kādā brīdī nav pamatotas atbildes uz jautājumu: “Kāpēc šos datus vajag?”, tad liekos datus ir labāk izdzēst, anonimizēt vai pseidonimizēt. Šādi tiks ievērots...
Vēl nepiekāpīgāk iestāsies par aviopasažieru tiesībām
Vēl nepiekāpīgāk iestāsies par aviopasažieru tiesībām
Balstoties uz Eiropas Savienības likumdošanu, katram pasažierim, kura lidojums kavējies ilgāk par trim stundām, ir ticis atcelts, vai ir liegta iekāpšana sakarā ar aviobiļešu virspārdošanu, pienākas kompensācija robežās no 250 līdz 600 EUR. Neraugoties uz to, aviopārvadātāji bieži ignorē likumu un atsakās aviopasažieriem tās izmaksāt. Kā liecina patērētāju atbalsta uzņēmums Which?, ap 53% no visiem kompensāciju iesniegumiem, kas ir tikuši otrreiz izskatīti, ir izrādījušies aviokompāniju nepamatoti noraidīti. Lidojumu kompensācijas pieprasījumu uzņēmums Skycop vērš uzmanību, ka realitātē šis skaitlis ir pat lielāks - tikai ap 5% gadījumu, kuros klienti tieši nosūta pieprasījumus aviokompānijām, tiek izmaksātas kompensācijas. Skycop ir parakstījis sadarbības līgumu ar vienu no vadošajiem juridiskajiem birojiem Lietuvā - Motieka & Audzevicius, kam ir ievērojama pieredze aviācijas nozares jautājumu risināšanā. Izveidotās partnerības mērķis ir pārstāvēt aviopasažieru tiesības un palielināt aviokompāniju izmaksāto kompensāciju skaitu pasažieriem, kas cietuši no avioreisu kavēšanās, atcelšanas vai aviobiļešu virspārdošanas. “Aviokompāniju noraidošā attieksme pret pasažieru tiesībām ir sarežģīts uzdevums...