JAUNUMI

Teju pusei jeb 45% uzņēmēju ir uzlabojams kredītreitings, un tas nozīmē, ka jauna finansējuma saņemšana tiem ir ļoti ierobežota vai pat neiespējama, liecina bankas Citadele apkopotie dati par mazo un vidējo uzņēmumu kredītspēju. Ļoti labs vai labs kredītreitings ir 26% uzņēmēju, savukārt vidējs - 29%, liecina bankas Citadele apkopotie dati par mazo un vidējo uzņēmumu kredītspēju. Tas, kādu kredītreitinga vērtējumu saņem uzņēmējs, nosaka arī to, cik lielu finansējuma summu un ar kādu procentu likmi uzņēmējs varētu no bankas saņemt. Kredītreitings veidojas, izvērtējot un pēc īpašas formulas summējot kopā dažādus kritērijus. Tikai ceturtajai daļai jeb 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nav kavētu nodokļu un kredītmaksājumu, laikus tiek maksāti citi rēķini, ir pieaugošs apgrozījums un nemainīgs īpašnieku sastāvs. Visi no minētajiem kritērijiem ir būtiski, un tiklīdz kāds no tiem mainās, samazinās uzņēmuma kredītspēja. Visbiežākais iemesls sliktam kredītreitingam un bankas atteikumam izsniegt aizdevumu ir maksājumu disciplīna par jau esošajām kredītsaistībām - regulāra kredītu atmaksas...

NUMURA INTERVIJA Konkurentiem cenas nav jāapspriež. Saruna ar ANDI KĀRKLIŅU, zvērinātu advokātu biroja BDO LAW vecāko juristu JURISTA PADOMS Virtuālās korporatīvās sapulces – mūsdienīga iespēja SIA pārvaldīšanā attālināti. MARIJA BERDOVA, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināta advokāta palīdze Pievienotās vērtības nodokļa kompensēšana zemes nomas tiesiskās attiecībās. 2. daļa. JĀNIS ZELTIŅŠ, Mg.iur., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde administratīvais direktors Kādi priekšdarbi jāveic pirms preču zīmes reģistrēšanas Patentu valdē. AIJA PANKE, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs PricewaterhouseCoopers Legal Darbinieku diskriminācija – teorija un realitāte. IVO MASKALĀNS, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināts advokāts Kas ir un kas nav būve? LAURA VILKA, zvērināta advokāte, KPMG Zvērinātu advokātu birojs IEPIRKUMI Tiesu prakses atziņas publiskajos iepirkumos. 2. turpinājums. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzināšanu no darba devēja. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos KOMERCTIESĪBAS Uzņēmējdarbībai būtisku tiesību normu analīze. IKARS KUBLIŅŠ, plz.lv...

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi un 29. martā starpministriju saskaņošanai izsludinājusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā būs noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana. Līdz ar to nozares speciālajā likumā “Par nodokļiem un nodevām” tiks pārņemti iepriekš Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) sevišķajā daļā paredzētos administratīvo pārkāpumu sastāvus nodokļu jomā. Paredzēts, ka likums tiks papildināts ar XV nodaļu "Administratīvā atbildība nodokļu jomā un kompetence sodu piemērošanā". Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar jaunu Administratīvo pārkāpumu procesa likumu. Likuma grozījumos rosināts administratīvi sodīt arī tos, kas neievēro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemērotos aizliegumus. Patlaban VID ir tiesības aizliegt nodokļu parādniekam veikt noteiktas darbības, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, piemēram, pamatlīdzekļu atsavināšana, slēpšana utt. Ņemot vērā, ka VID, veicot nodokļu maksātāja pārbaudi, ne vienmēr spēj konstatēt nodokļu maksātāja veikto darījumu apmēru, ar...

Finanšu ministrija ir izstrādājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus "Kārtība, kādā skaidro naudu izņem no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas skaidrās naudas glabāšanas vietas, ko izskatīja un apstiprināja 3. aprīļa valdības sēdē. Noteikumi izstrādāti ar mērķi vienkāršot skaidrās naudas izņemšanas procedūru no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas, paredzot, ka skaidrās naudas izņemšanas procesā nav jāpiedalās tiesībaizsardzības iestādes pārstāvim. Līdz šim spēkā esošie noteikumi paredzēja, ka skaidras naudas izņemšana no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas notiek, klātesot nodokļu administrācijas pilnvarotai personai, valsts policijas darbiniekam, pašvaldības policijas darbiniekam vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes ierēdnim. Turpmāk skaidro naudu drīkstēs izņemt vismaz divas nodokļu administrācijas amatpersonas juridiskās personas pārstāvja, individuālā komersanta vai individuālā komersanta pārstāvja klātbūtnē. FM ieskatā patlaban skaidrās naudas izņemšanas mehānisms ir sarežģīts un kavē ātrāku procedūras īstenošanu. Šobrīd, pieaicinot minētās procedūras veikšanai valsts policijas, pašvaldības policijas vai VID...

Ministru kabinets 3. aprīlī atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus "Noteikumi par komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem sociālajiem uzņēmumiem un atbalsta piešķiršanas kārtību". Noteikumi paredz, ka valsts atbalsta piešķiršanu un uzskaiti tā sniedzējs - LM - nodrošina saskaņā ar minimālā apjoma jeb tā saucamā "de minimis" valsts atbalsta nosacījumiem. Piešķirot valsts atbalstu, tiek ievēroti vairāki nosacījumi, tostarp, ka "de minimis" atbalstu piešķir, ievērojot Eiropas Komisijas regulas nozaru un darbības ierobežojumus. Tāpat noteikts, ka valsts atbalstu, kas sniegts likuma un atbalsta programmās, drīkst kumulēt ar citu "de minimis" atbalstu līdz normatīvajos aktos noteiktajiem robežlielumam un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Savukārt finanšu atbalstu sociālajam uzņēmumam nepiešķir, ja saimnieciskās darbības veicējam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam ir sākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam...

Iznācis žurnāla BILANCE aprīļa pirmais numurs jeb Nr. 7 (427) . GRĀMATVEDĪBA Inguna Leibus: Pašnodarbināto VSAOI – lielāki maksājumi. Vai labāks apdrošinājums? NODOKĻI Olga Lukašina: Nosacītās dividendes vai kapitāla pieaugums? FINANSES Inga Lipšāne: Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem – SFPS 15. 5.turpinājums UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Dzīvokļu īpašnieku biedrība – darbības un grāmatvedības uzskaites īpatnības 3 ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Vienāda likme dažādiem ieņēmumiem un citas atbildes uz žurnāla lasītāju un semināru apmeklētāju jautājumiem GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem aprīlī NODERĪGI Redakcija: Darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšana Redakcija: Vai tiksim ārā no ēnas? «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi aprīlī PIELIKUMS Dāvanā Bilances abonentiem – Maijas Grebenko sagatavotais pielikums «Personas datu aizsardzības tiesiskais regulējums» ABONĒT VAR ŠEIT. Abonentiem pieejams žurnāla elektroniskais arhīvs.

No 2011. gada 1. janvāri, kad spēkā stājās Arhīvu likums, dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā tika ieviesta virkne izmaiņu. Izmaiņas ir balstītas uz jaunām prasībām un mūsdienīgu izpratni par dokumentu aprites procesiem. Saskaņā ar Arhīvu likumu ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā, kas ir aktuāla jebkurai institūcijai, kurā dokumentus rada jeb izstrādā un saņem. Jebkurā institūcijā vai uzņēmumā tiek veidoti dokumenti atbilstīgi to darbības virzieniem vai nozarei. Dokumentus veido gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan privāti uzņēmumi un privātpersonas. Savā darbībā izveidotos jeb radītos un saņemtos dokumentus institūcijai vai uzņēmumam būtu jākārto pēc konkrētas sistēmas un tālāk jānodrošina to saglabāšana. Līdz ar to institūcijām rodas nepieciešamība pēc dokumentu sistēmas izveides un konkrētas dokumentu aprites kārtības izstrādes, kas regulētu un kontrolētu dokumentu un informācijas plūsmu institūcijā. Par to – šajā rakstā. Sakārtot dokumentus – ko tas nozīmē Arhīvu likuma 4. pantā ir noteikts, ka „institūcijai ir pienākums veikt...

Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) tīmekļa vietnē jau ceturto gadu ir publicēta informācija par nodokļu maksātāju (komersantu) pagājušajā gadā samaksāto VID administrēto nodokļu kopsummu. Atsevišķi ir izdalīti dati tieši par iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu, kā arī par vidējo nodarbināto personu skaitu. Nodokļu maksātāju (komersantu) 2017.gadā samaksāto VID administrēto nodokļu kopsummas ir pieejamas VID tīmekļa vietnes www.vid.gov.lv esošajā Publiskojamo datu bāzē “Nodokļu maksātāju (komersantu) taksācijas gadā samaksāto VID administrēto nodokļu kopsummas”. Nosakot nodokļu maksātāju valsts kopbudžetā veikto maksājumu kopsummu, tika atlasīti maksājumi šādos maksājumu veidos: iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pievienotās vērtības nodoklis, mikrouzņēmumu nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis, azartspēļu un izložu nodoklis, elektroenerģijas nodoklis, subsidētās elektroenerģijas nodoklis, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, muitas nodoklis. Taksācijas gadā valsts kopbudžetā veikto maksājumu kopsummu aprēķina, atskaitot no valsts kopbudžetā iemaksātās nodokļu summas atmaksāto summu, ņemot vērā arī pārskaitījumus no viena maksājuma veida...

Saeimas Juridiskā komisija 28.martā 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR*) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem. Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti. Atgādinām, 2018.gada 25.maijā Eirops Savienībā stāsies spēka jaunie personas datu apstrādes noteikumi - Vispārīgā personas datu aizsardzības regula. Jaunie noteikumi attieksies uz katru personu, kuras dati tiek vākti un apstrādāti, kā arī iepriekš savāktiem datiem. Kas ir personas dati? Atgādinām, ka personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu. Šāda informācija ir vārds, uzvārds, telefona numurs, e-pasta adrese, dzīvesvietas adrese, automašīnas reģistrācijas numurs, etniskā izcelsme, politiskie uzskati, reliģiskā pārliecība, bankas konta numurs, informācija par veselības stāvokli, biometriskie dati, informācija par ģimenes locekļiem, personas kods, attēls, paraksts un cita tamlīdzīga informācija. Kāpēc...

Ministru kabinets 3. aprīlī atbalstīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) ierosinājumu (apstiprinot informatīvo ziņojumu "Efektīvas kapitāla atdeves mērķu noteikšana valsts kapitālsabiedrībās") noteikt nozarei atbilstošu valsts kapitāla atdevi katrai valsts kapitālsabiedrībai, kā arī turpmāk uzņēmumu vidēja termiņa darbības stratēģijās iekļaut plānotos pētniecības un attīstības projektus. PKC Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne pamato izmaiņas: "Valdības lēmums nosaka, ka valsts kapitālsabiedrībai jāapzinās izvirzāmie kapitāla atdeves mērķi, kā arī pētniecības un attīstības nozīme ilgtspējīgai attīstībai, tādēļ šādi plāni jāatspoguļo arī vidēja termiņa darbības stratēģijā. Ņemot vērā plānoto ieguldījumu apjomu un ietekmi, stratēģija jāpapildina gan ar attiecīgiem nefinanšu mērķiem, gan informāciju par pētniecības un attīstības projektu termiņiem, iespējamiem riskiem vai zaudējumiem un salīdzinošiem datiem par šāda veida investīcijām citos nozares uzņēmumos (vietējos vai ārvalstu)." Atbilstoši Ministru kabineta sēdē lemtajam, PKC papildinās esošās vadlīnijas par valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādi ar informatīvajā ziņojumā minētās metodikas izmantošanas pieeju un tās skaidrojumiem kapitāla atdeves mērķu noteikšanai, kā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no 2018.gada 1.aprīļa aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus iepakojumos, kas lielāki par ½ litru, ja to stiprums pārsniedz 5,8%, kā arī iepakojumos, kas lielāki par 1 litru, ja to stiprums ir 5,8% vai mazāks. Pārdošanas ierobežojumi pamatā attiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem, kas pildīti PET pudelēs. Minētie iepakojuma tilpuma ierobežojumi neattiecas uz vīnogu vīnu; alkoholiskajiem dzērieniem, kas ir pildīti stikla, keramikas, koka vai metāla iepakojumos, kā arī kompleksā iepakojumā, kas sastāv no polimēra vai lamināta maisa, kurš iepakots kartona kastē un uz alkoholisko dzērienu ražotājiem, kuri tirgo produkciju ražošanas vietā vai savā struktūrvienībā. Minēto aizliegumu nosaka Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.pants. Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, izvēloties sarunas tematu “Akcīzes nodoklis un akcīzes preču aprite”. Gadījumā, ja VID vai cita uzraugošā iestāde tomēr konstatēs, ka minētais aizliegums netiek ievērots, tirgotājam var tikt piemērota administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 169.3...

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL), lai ierobežotu augsta riska klientu finanšu operācijas Latvijas finanšu sektorā. Šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju. Grozījumu mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Plānots, ka valdība šos grozījumus izskatīs jau tuvākajā laikā. Likumprojekts nosaka noteiktiem likuma subjektiem pienākumu atteikties no darījuma attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem ar augstākā riska klientiem - čaulas veidojumiem, kas atbilst noteiktām pazīmēm. Paredzams, ka ar likumprojektu tiks samazinātas iespējas izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmai. Kredītiestādēm un pārējiem likuma subjektiem, kuriem noteikts likumprojektā minētais pienākums, būs jāveic nepieciešamie pasākumi savu augstākā riska profila darījumu apjoma samazināšanai. Šobrīd lielāko daļu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas (NILTF) augsta riska ekspozīcijas veido...

Konsolidēšanās grāmatvedības nozarē darbojošos sabiedrisko organizāciju vidū turpinās - 28. martā par apvienošanās procesa uzsākšanu paziņojušas Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA) un ISO sertificēto grāmatvežu asociācija (ISO SGA), vēstīts LRGA mājas lapā. Abas organizācijas arī parakstījušas kopīgu deklarāciju. Apvienošanās gaitā ISO SGA pievienosies LRGA, to paredzēts paveikt, saņemot abu organizāciju biedru apstiprinājumu Reorganizācijas līgumam, un apvienošanos uzraudzīs Starptautiskā grāmatvežu federācija. Asociācijas uzskata, ka apvienošanās palīdzēs paaugstināt to darbības kvalitāti, kā arī stiprināt nozari kopumā. Kā zināms, 2015. gadā noslēdzās LRGA un Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas apvienošanās (arī tā tika uzsākta tieši 28. martā, tikai 2014. gadā).

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija no jauna izdod Sistēmas pieslēguma noteikumus elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem. Noteikumos paredzēti atviegloti nosacījumi elektroenerģijas sistēmas lietotājiem attiecībā uz jaudu samazināšanu un atjaunošanu. Papildus tam noteikumos noteiktas atvieglotas prasības attiecībā uz mikroģeneratoru pieslēgšanu. Noteikumi paredz zemsprieguma tīkla lietotājiem (ne mazāk par 100 ampēriem) un visiem vidsprieguma tīkla lietotājiem, kuri uz laiku samazinājuši pieslēguma atļauto slodzi, iespēju reizi gadā atjaunot sākotnējo pieslēguma slodzi bez maksas, ja: slodzi pieprasa atjaunot ne vēlāk kā 9 mēnešu laikā no tās samazināšanas brīža; atļautā slodze tika samazināta vismaz par 50%; pirms atļautās slodzes samazināšanas pieslēguma noslodze vismaz vienu mēnesi gadā ir bijusi vismaz 7%. Vienlaikus ikvienam lietotājam ir iespējams uz laiku līdz deviņiem mēnešiem pārtraukt līgumu un pēc tam to atjaunot, sedzot tikai faktiskās pieslēguma atjaunošanas izmaksas. Lietotājiem, kuri līgumu pārtraukuši vai atļauto slodzi samazinājuši no 2017.gada 1.augusta, deviņu mēnešu periodu bezmaksas slodzes atjaunošanai vai pieslēguma atjaunošanai, sedzot tikai faktiskās izmaksas, skaita no 2018.gada...

Saeima šī gada ziemas sesijā kopš 8.janvāra pieņēmusi 28 likumus – 5 jaunus un grozījumus 23 likumos. Šajā laikā deputāti sanāca uz 11 kārtējām sēdēm. Ziemas sesijā izskatīšanai komisijās nodoti 77 likumprojekti, no kuriem 54 iesniedzis Ministru kabinets, 10 – Saeimas komisijas, bet 13 – deputāti. Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem – skatot tos otrajā un trešajā lasījumā –, Saeimā vērtēts kopumā 601 priekšlikums. Kopš ziemas sesijas sākuma Saeimas sēdēs visvairāk debatējuši deputāti Valdis Kalnozols - 43 reizes, Ivars Zariņš - 40 reizes, Artuss Kaimiņš – 25 reizes un Igors Pimenovs - 19 reizes. Pa 16 reizēm no Saeimas tribīnes runājuši Ringolds Balodis un Juris Viļums, savukārt deputāte Jeļena Lazareva debatējusi 14 reizes un Jūlija Stepaņenko – 11 reizes. Kopumā no Saeimas tribīnes deputāti runājuši 436 reizes. Saeima šī gada ziemas sesiju slēdz 29.martā, bet pavasara sesiju sāks 9.aprīlī. Kārtējo sesiju starplaikā pēc nepieciešamības var sasaukt Saeimas ārkārtas sesijas.