JAUNUMI

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi Ministru kabinetā ikmēneša informatīvo ziņojumu par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu. Līdz ar sekmīgu iepriekšējā plānošanas perioda pabeigšanu un esošā perioda intensīvāku projektu ieviešanu Latvija jūlijā un augustā ir saņēmusi ievērojamus Eiropas Komisijas (EK) maksājumus – kopā 297 miljonus eiro. Ir saņemti un izmantoti 100% Latvijai piešķirtā ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda finansējuma. Par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” ieviešanu EK ir izmaksājusi Latvijai 85,6 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 77,0 miljonu eiro Kohēzijas fonda (KF) noslēguma maksājumus. Tāpat arī par darbības programmu “Uzņēmējdarbība un inovācijas” Latvija no EK ir saņēmusi ERAF noslēguma maksājumu 34,8 miljonus eiro. Jau ziņots, ka 2017. gada 29. decembrī Latvija no EK saņēma 29,2 miljonu eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF) noslēguma maksājumu par sekmīgi ieviesto darbības programmu “Cilvēkresursi un nodarbinātība”. Lai pilnībā izpildītu saistības pret EK par jau saņemtajiem iepriekšējā perioda maksājumiem, Latvijai līdz 2019....

Attīstības finanšu institūcija ALTUM un banka Luminor parakstījušas sadarbības līgumu, lai no septembra paaugstinātu finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. ALTUM atbalsts ļaus izsniegt aizdevumus uzņēmējiem, nepiesaistot papildu nodrošinājumu. Plānots, ka tuvāko divu gadu laikā Luminor saviem klientiem - mazajiem un vidējiem uzņēmumiem - piešķirs papildu finansējumu 7.5 miljonu apmērā, tādējādi atbalstot vismaz 150 uzņēmumu. Portfeļgarantiju programma ir valsts atbalsta finanšu instruments, kas paredzēts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kam nepieciešams finansējums līdz 75 tūkstošiem eiro. “Šī ir laba ziņa mūsu klientiem - uzņēmīgiem maziem un vidējiem uzņēmumiem -, jo ar šīs programmas palīdzību sniegsim ilgtermiņa ieguldījumu vietējās ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstībā, izsniedzot aizdevumus uzņēmumiem, kas ir finansiāli stabili, taču iztrūkst pietiekams nodrošinājums vai objektu nav iespējams finansēt tā specifikas dēļ,” saka Krišjānis Znotiņš, Luminor Biznesa klientu apkalpošanas vadītājs. “Papildu priekšrocība, ko piedāvāsim saviem klientiem līdz ar ātru un ērtu aizdevuma noformēšanu, ir arī finansiāli izdevīgāki nosacījumi. Daļā gadījumu šis būs risinājums...

Portālā jau informējām, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iestājas par to, lai vecākiem, kuri aprūpē mazuli, būtu iespēja arī strādāt, nezaudējot bērnu kopšanas pabalstu pilnā apmērā. Tikšanās laikā ar ar labklājības ministru Jāni Reiru uzņēmējus pārstāvošā biedrība vienojās, ka tiks veidota ekspertu grupa, lai jau septembra sākumā nonāktu pie risinājuma par iespēju jauno vecāku nodarbināšanu, pilnā apmērā saglabājot valsts pabalstu bērnu kopšanas atvaļinājumā, līdzšinējo 30% vietā. Pašreiz panāktā vienošanās paredz kā pirmo soli izstrādāt regulējumu par ceturtdaļas slodzes pieļaušanu, saglabājot pabalstus pilnā apmērā, tādējādi risinot arī samilzušo darbaspēka problēmu Latvijā, paralēli tam analizējot potenciālās iespējas arī garākam nodarbinātības periodam pabalsta saņemšanas laikā. Ekspertu uzdevums būs saprast, kādā laika periodā šāda slodze ir pieļaujama vai nu par pamatu ņemot gada griezumu, vai arī īsāku termiņu, lai palīdzētu uzņēmējiem laikā, kad ir atvaļinājumu sezona vai arī paaugstināts darba apjoms, projektu vai pasūtījumu dēļ. Diskusiju rosināja LTRK, jo tieši šobrīd ir izteikti jūtams...

Kā vēsta jaunākie Centrālas statistikas pārvaldes dati, patēriņa cenu līmenis 2018. gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 2,6%, patēriņa cenas precēm pieauga par 2,4%, bet pakalpojumiem par 3,2%. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenu pieauguma temps gada griezumā ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, taču gada inflācija šā gada jūlijā kopumā atbilst pēdējo mēnešu dinamikai, un ietekmējošie faktori paliek aizvien tie paši – cenu pieaugums ar energoresursiem saistītam precēm un pakalpojumiem. Iespaidīgs naftas cenu kāpums atstājis būtisku ietekmi uz degvielas cenām, it īpaši energoresursu importētājvalstīs, norāda Finanšu ministrija. Latvijas degvielas uzpildes stacijās vidējā degvielas cena šā gada jūlijā bija par 20,8% lielāka nekā pirms gada. Tādējādi izskaidrojot gandrīz pusi (1,2 procentpunktus) no patēriņa cenu kāpuma šajā mēnesī. Līdzīga situācija vērojama, piemēram, ne tikai Igaunijā, kur degvielas cenas šā gada jūlijā palielinājās par 19,3% gada griezumā, bet arī parējās eirozonas valstīs. Saskaņā ar Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat preses relīzi...

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 8.augustā 13.Saeimas vēlēšanām reģistrēja pēdējos iesniegtos deputātu kandidātu sarakstus. Saeimas vēlēšanām reģistrēti partijas "Progresīvie", "Saskaņas" sociāldemokrātiskās partijas, "Latvijas Krievu savienības", Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", politiskās partijas "KPV LV", partiju apvienības "Latviešu Nacionālisti", "LSDSP/KDS/GKL", "Latvijas centriskās partijas" un partiju apvienības "Par Alternatīvu" deputātu kandidātu saraksti. Tādējādi 13.Saeimas vēlēšanām reģistrēti visu 16 partiju un partiju apvienību iesniegtie deputātu kandidātu saraksti. Atgādinām, ka 13.Saeimas vēlēšanas norisināsies šā gada 6. oktobrī. Ar vēlēšanām reģistrētajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām, ziņām par kandidātiem un statistiku iespējams iepazīties 13.Saeimas vēlēšanu mājaslapā: https://sv2018.cvk.lv. Pēc reģistrēšanas kandidātu sarakstus vairs nevar atsaukt, un grozījumus tajos drīkst izdarīt tikai CVK, svītrojot kandidātus, par kuriem saņemti atzinumi vai tiesas spriedumi, ka kandidāti neatbilst Saeimas vēlēšanu likuma prasībām, vai izdarīt tehniska rakstura labojumus. Lai pārbaudītu sarakstos pieteikto kandidātu atbilstību Saeimas vēlēšanu likuma prasībām, CVK sarakstus nosūtīs pārbaudēm Iekšlietu ministrijas Informācijas centram un Totalitārisma seku dokumentēšanas centram. Atbilstoši ziņām Iedzīvotāju...