JAUNUMI

No 2026. gada 1. aprīļa Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pensijas pārrēķinās automātiski. Automātiskais pensijas pārrēķins attieksies uz vecuma, 1. un 2. grupas invaliditātes, kā arī izdienas pensijas (izņemot iestāžu izdienas pensijas) saņēmējiem, kuri pēc pensijas piešķiršanas vai iepriekšējā pārrēķina ir turpinājuši strādāt un: kuriem kopš pensijas piešķiršanas vai iepriekšējā pārrēķina ir pagājuši vismaz 12 mēneši un šajā periodā vismaz vienā mēnesī ir papildinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Strādājošie pensiju saņēmēji drīkst izvēlēties citu pārrēķina mēnesi, laika periodā no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. janvārim iesniedzot VSAA iesniegumu par automātiskā pensijas pārrēķina mēneša maiņu. Tādā gadījumā pēc 2026. gada 1. aprīļa un turpmākos gadus VSAA pensiju automātiski pārrēķinās no personas izvēlētā mēneša pirmā datuma. Šādu kārtību paredz grozījumi likumā „Par valsts pensijām”. Kad varētu būt svarīgi mainīt automātiskā pensijas pārrēķina mēnesi? Ja persona vēlas, lai pensiju pārrēķina pēc dzimšanas dienas, jo tas var ietekmēt pensijas apmēru pēc pārrēķina. To nosaka...

«Nav nekā lieliskāka, kā darīt ikdienā to, kas ir sirdsdarbs,» par savu darbu saka titula «Gada grāmatvedis 2024» ieguvēja Sigita Valukevica, lauksaimniecības un meža tehnikas tirdzniecības uzņēmuma SilJa galvenā grāmatvede. «Būtiski ir mīlēt savu profesiju, jo tā nav tikai izglītība diplomā. Jābūt uguntiņai acīs. Ja tās nav, īsti var nesanākt.» Ar kādām sajūtām saņēmāt apbalvojumu? Šo titula nomināciju negaidīju, nebija ne mazākās nojausmas, ka esmu tai pieteikta. Kad žurnāla Bilance galvenā redaktore Vita Zariņa sāka lasīt aprakstu, sapratu, ka tas ir par mani. Sirds apmeta kūleni, bija pacilājoša sajūta. Pārsteigums, satraukums un reizē arī ļoti liels gandarījums, ka mana ieguldītā enerģija ir pamanīta, un pats vērtīgākais — esmu iemantojusi uzņēmuma vadības uzticību. Tās ir emocijas, kuras nevar izteikt naudā. Titula saņemšana ir motivācija — būt vēl labākai, iet uz jauniem mērķiem un izaicinājumiem. Par jums uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Silva Jeromanova–Maura teica, ka esat «izcili rūpīga, lojāla, atbildīga, apzinīga, vienmēr jūtos droša, kad...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti oficiālajā vietnē Latvijas Vēstnesis šā gada martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Solidaritātes iemaksas likuma 6. panta piemērošana maksāšanas periodā par 2025. gadu Solidaritātes iemaksas likuma 6. pantā paredzētās atlaides maksāšanas periodā par 2025. gadu piemērošanai un aprēķināšanai ir izmantojama likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”” paskaidrojumos norādītā iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās pieauguma tempa prognoze 2025. gadam, kas ir 5,9%. 04.03.2025. Piemēro 2025. gadā Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” Ar grozījumiem noteikts, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek (atbrīvo arī no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām) darba devēja palīdzību naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei. Jēdziens “medicīniskās tehnoloģijas” nozīmē ārstniecībā izmantojamās metodes, medicīniskās ierīces un zāles. Darbiniekam vai...

Lai gan žurnālā atradīsiet daudz noderīgas informācijas par gada pārskata sagatavošanas prasībām, tomēr vispirms gribu piedāvāt izlasīt interviju ar titula Gada grāmatvedis 2024 ieguvēju Sigitu Valukevicu, lauksaimniecības un meža tehnikas tirdzniecības uzņēmuma SilJa galveno grāmatvedi. Sigita saka, ka ir ļoti liels gandarījums, ka ieguldītā enerģija ir pamanīta, un pats vērtīgākais — «esmu iemantojusi uzņēmuma vadības uzticību. Tās ir emocijas, kuras nevar izteikt naudā. Titula saņemšana ir motivācija — būt vēl labākai, iet uz jauniem mērķiem un izaicinājumiem.» To es novēlu arī visiem jums! Tomēr mums ir jāatgriežas pie ikdienas pienākumiem un rūpīgi jāpārbauda visi dati, jāveic inventarizācija ne tikai mantai un naudai, bet principā visiem bilances posteņiem. Inga Pumpure šādu pārbaudi veic pirms katra gada pārskata iesniegšanas. Un tas nekas, ka visu gadu viņa ir rūpīgi kārtojusi grāmatvedību, mēs esam tikai cilvēki un varam kļūdīties. Tāpēc, nepārmetot neko sev un citiem, — vienkārši veicam pilno inventarizāciju un būsim 100% pārliecināti par to,...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Par motivāciju, jauniem mērķiem un izaicinājumiem Lai gan žurnālā atradīsiet daudz noderīgas informācijas par gada pārskata sagatavošanas prasībām, tomēr vispirms gribu piedāvāt izlasīt interviju ar titula Gada grāmatvedis 2024 ieguvēju Sigitu Valukevicu, lauksaimniecības un meža tehnikas tirdzniecības uzņēmuma SilJa galveno grāmatvedi. Sigita saka, ka ir ļoti liels gandarījums, ka ieguldītā enerģija ir pamanīta, un pats vērtīgākais — «esmu iemantojusi uzņēmuma vadības uzticību. Tās ir emocijas, kuras nevar izteikt naudā. Titula saņemšana ir motivācija — būt vēl labākai, iet uz jauniem mērķiem un izaicinājumiem.» To es novēlu arī visiem jums! INTERVIJA Inese Helmane intervē Sigitu Valukevicu: Grāmatvede ar uguntiņu acīs «Nav nekā lieliskāka, kā darīt ikdienā to, kas ir sirdsdarbs,» par savu darbu saka titula «Gada grāmatvedis 2024» ieguvēja Sigita Valukevica, lauksaimniecības un meža tehnikas tirdzniecības uzņēmuma SilJa galvenā grāmatvede. «Būtiski ir mīlēt savu profesiju, jo tā nav tikai izglītība diplomā. Jābūt uguntiņai acīs. Ja tās nav, īsti var...

Ar Finanšu ministrijas rosinātajiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas 1. aprīlī tiek izskatīti valdības sēdē, paredzēts pārskatīt regulējumu gadījumos, kad nodokļu maksājums ir saņemts normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, bet nodokļu deklarācija ir iesniegta ar kavējumu, tāpēc tiek aprēķināta nokavējuma nauda. Tāpat, kā atzinis Valsts ieņēmumu dienests (VID), vismaz 70% no kopējiem iesniegumiem un sūdzībām ir tieši par nokavējuma naudu. Šādu nokavējuma naudas aprēķina principu nodokļu maksātāji uztver kā sodīšanu par deklarācijas iesniegšanas kavēšanu vai deklarācijas precizēšanu. Nodokļu maksātāji bieži izsaka neapmierinātību arī ar pareiza maksāšanas termiņa datuma noteikšanu, ja maksāšanas termiņš iekrīt ar Ministru kabineta rīkojumu pārceltajā darbadienā vai dienā, uz kuru pārceļ darbadienu (sestdienā). Attiecīgi likumā ir nepieciešams precizēt maksāšanas termiņa noteikšanas kārtību, ja maksāšanas termiņš iekrīt brīvdienā. FM norāda, ka nokavējuma naudu Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma (MAIS) aprēķina un iegrāmato katru dienu, radot ļoti lielu transakciju daudzumu. Šāda apjomīgu datu uzglabāšana, arhivēšana un uzturēšana ir ļoti dārga. Savukārt,...

Atgādinām, ka no 1. aprīļa stājas spēkā Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā, kas pilnveidos saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtību, padarot to ātrāku un vienkāršāku, kā arī atvieglos valsts nodevu aprēķināšanas kārtību. Tāpat grozījumi paredz efektīvāku pagaidu aizsardzību pret vardarbību un taisnīgāku tiesāšanās izdevumu noteikšanu ģimeņu strīdos. Vairumā gadījumu samazināsies valsts nodevas apjoms civillietās No 1. aprīļa Civilprocesa likumā noteiktas valsts nodevas fiksētā veidā, pilnībā atsakoties no sarežģītās nodevu aprēķināšanas procentuālā izteiksmē. Turpmāk katra persona varēs ērti pārliecināties par savam gadījumam atbilstošu valsts nodevas apmēru, neveicot aprēķinus. Izmaiņu rezultātā samazinās valsts nodevas apmērs prasībām, kas novērtējamas naudas summā līdz 40 000 eiro, jo procentuāli lielākais tiesā iesniegto prasības pieteikumu skaits ir tieši par šādas vērtības prasībām. Grozījumi paredz arī noteikt maksimālo valsts nodevas apmēru jeb valsts nodevas "griestus" – 25 000 eiro apmērā. VALSTS NODEVU APMĒRI PAR PRASĪJUMU, KAS NOVĒRTĒJAMS NAUDAS SUMMĀ Prasījuma summa (eiro) Valsts nodeva (eiro) līdz 1 000 80...

Ministrijām un sociālajiem partneriem līdz 1. aprīlim saskaņošanai un atzinumu sniegšanai bija nodots Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Darba likumā". Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka tajā ietvertās normas ir saprātīgs kompromiss, kas padarīs darba tiesiskās attiecības elastīgākas, vienlaikus nodrošinās arī darbiniekiem pienācīgu aizsardzību un vairos darba koplīgumu slēgšanu. Vienlaikus LBAS ar bažām raugās uz priekšlikumu, kas paredz vienpusējas tiesības atkāpties no darba koplīguma noteikumu piemērošanas pēc darba koplīguma termiņa un dīkstāves iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu. LBAS atzinīgi vērtē grozījumus Darba likuma (DL) 100. panta piektajā daļā, kas paredz sniegt darbiniekiem aizsardzību, kad darba devējs neizmaksā darba algu. Grozījumi veikti pēc LBAS ierosinājuma un noteic, ka darbiniekam būs tiesības uzteikt darba līgumu nekavējoties gadījumos, kad nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums ir ilgāks kā divas nedēļas pēc darba algas izmaksai noteiktā laika, un saņemt atlaišanas pabalstu. LBAS ierosināja likumā noteikt, ka tos gadījumus, kad darbiniekam darbnespējas lapa ir izsniegta...

No 1. aprīļa uzņēmējiem Rīgā pieejamas divas jaunas uzņēmējdarbības veicināšanas programmas – “Rīgas pašvaldības atbalsts telpu lietotājiem ēku pirmajos stāvos” un “Pašvaldības atbalsts komersantiem publisku pasākumu rīkošanai”. Programma “Rīgas pašvaldības atbalsts telpu lietotājiem ēku pirmajos stāvos” paredzēta komercdarbības veicināšanai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā esošo ēku pirmajos stāvos. Apzinoties, ka uzņēmējdarbība bieži vien ir saistīta ar būtiskiem finanšu ieguldījumiem, telpu īpašnieki, kā arī esošie vai jaunie telpu nomnieki noteiktā kārtībā varēs pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro dažādu izdevumu segšanai – telpu remontam, vides pieejamības uzlabošanai, skatlogu noformēšanai, izkārtņu izgatavošanai, labiekārtojuma elementu (piemēram, puķu podu, soliņu u.c.) izvietošanai pie pirmā stāva telpām publiskajā ārtelpā, nomas maksas segšanai. Atbalstam var pieteikties ikviens uzņēmējs – gan tie, kuri jau strādā, gan tie, kuri vēl tikai plāno sākt savu darbību. Atbalsta programmu paredzēts īstenot trīs gadus. 2025. gadā apstiprinātais programmas budžets ir 200 000 eiro. Otra no atbalsta programmām, ko piedāvā Rīgas...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no 1. līdz 14. aprīlim pieņem darba devēju pieteikumus skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai. Pieteikumi darba devējiem jāiesniedz digitāli, NVA CV un vakanču portālā aizpildot anketu ar informāciju par skolēniem piedāvātajām vakancēm. Darba devēju pieteikumus un to atbilstību pasākuma īstenošanas nosacījumiem iesniegšanas secībā izvērtē NVA aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisija, kas pieņem lēmumu apstiprināt vai atteikt darba devējam pasākuma īstenošanu. Par pieņemto lēmumu NVA darba devēju informē elektroniski, nosūtot ziņu uz uzņēmuma e-adresi, un pozitīva lēmuma gadījumā aicina slēgt līgumu par apstiprināto darba vietu izveidi. Darba devējs, kurš ar NVA atbalstu nodarbinās skolēnu, saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja darba devējs nodarbinās skolēnu ar invaliditāti, NVA dotācija būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. NVA apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem...

No 26. marta ikviens var izvēlēties savu talkas veidu, atrast savu talkas vietu un piereģistrēt to vietnes talkas.lv sadaļā “Kartes – Lielā Talka 2025”. Kopā ar ģimeni, kolēģiem, draugiem laiks izlemt par kādu no dažādiem talku veidiem, kurā vēlaties piedalīties – tā var būt gan atkritumu savākšana, gan koku, košumkrūmu, puķu dobju stādīšana, ūdenstilpņu tīrīšana un ainavu labiekārtošanā, pagalmu talkas, digitālās vai kultūras talkas. Aicinām talkas vietas reģistrēt arī tos, kas vēlas doties SOLO talkā. Lielās Talkas organizatore Vita Jaunzeme aicina ikvienu iet dabā un sadzirdēt tās vajadzības: “Talka ir vissirsnīgākais notikums, kurā mēs varam izrādīt savu mīlestību un pateicību dabai. Šādā intensīvā gadsimtā, kurā dzīvojam, esam attīstījuši savas komunikācijas prasmes, bet nereti esam piemirsuši komunikāciju ar dabu. Lai sadzirdētu dabu, nepieciešams iekšējs miers. Viens no jaunievedumiem Lielajā Talkā ir digitālā talka. Vineta Sprugaine, Latvijas Valsts Radio un Televīzijas centra Korporatīvās komunikācijas vadītāja, izklāsta tās būtību: “Ņemot vērā pieaugošo datu apjomu pasaulē,...

Satversmes tiesa 28. martā, pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-04-01 "Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas, 17. panta 7.1 daļas un pārejas noteikumu 52. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam". Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksas sistēmu, ciktāl tā attiecas uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Tiesa uzsvēra, ka likumdevēja izraudzītais UIN aprēķināšanas princips ir pamatots ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem. Lieta ierosināta pēc piecu juridisku personu pieteikumiem, kuru galvenais komercdarbības veids ir kreditēšanas pakalpojumu sniegšana. Apstrīdētās Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas noteic pienākumu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem veikt UIN piemaksu 20% apmērā, arī tad, ja netiek veikta peļņas sadale. Šādu piemaksu likumdevējs esot noteicis saistībā ar patērētāju kreditētāju un kredītiestāžu šķietami gūto virspeļņu. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo tām Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā noteiktās pamattiesības, jo bez objektīva un...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pievērsusi uzmanību Latvijas teritorijā komandējumā norīkoto darbinieku dienas naudas apmēra pārskatīšanai, jo tā nav pārskatīta kopš 2020. gada un ir astoņi eiro dienā. Esošajā regulējumā noteiktā komandējuma nauda nespēj segt to izdevumu pieaugumu, kas darbiniekam veidojas, pildot darba pienākumus un atrodoties norīkojumā. Pirmā domnīca par komandējuma naudām bija sarīkota 21. februārī. Tajā LBAS uzsvēra, ka dienas naudas funkcija ir nodrošināt darbiniekam kompensāciju par papildus izdevumiem, kas darbiniekam rodas, pildot pienākumus ārpus darba vietas un nespējot atgriezties mītnes vietā. Būtiskākā izdevumu pozīcija, kas tiek segta no dienas naudas komandējuma laikā, ir uztura nodrošināšana. LBAS norādīja, ka patēriņa cenu līmenis kopš 2020. gada ir pieaudzis par 49,8% pārtikai un 39,4% ēdināšanas pakalpojumiem. Astoņi eiro - dienas naudas apmērs - jau 2020. gadā tika noteikts neadekvāti zemā līmenī un FM piedāvājums jau toreiz esot bijis dienas naudu noteikt 16 eiro apmērā. Latvijas arodbiedrības “Enerģija” priekšsēdētāja Lilita Vagele informēja, ka...

Līdz 8. aprīlim tiek rīkota sabiedriskā apspriešana Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajam noteikumu projektam "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 97 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas"". Grozījumi noteikumos ir sagatavoti, lai paredzētu iespēju ziņojošās platformas operatoriem izmantot Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai ES izstrādāto identifikācijas pakalpojumu, vācot un nosūtot mazāku pārdevēju identificējošo informācijas apjomu, jo šī informācija būs pieejama, izmantojot identifikācijas pakalpojumu. Iniciatīva ir saistīta ar nepieciešamību pārņemt Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC8), jo arī šajā direktīvā tika vienkāršota ziņojošo platformu operatoru izslēgšanas procedūra no Eiropas Komisijas izveidotā centrālā reģistra. Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, pašreiz MK 2023. gada 7. marta noteikumi Nr. 97 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas" paredz vispārēju iespēju ziņojošajam platformas operatoram nevākt informāciju par pārdevēja galveno...

Valsts kancelejā iesniegts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kura saskaņošana notikusi vēl pagājušā gada vasarā un turpinājās šī gada februārī. Likumprojekts paredz izmaiņas saistībā ar nepiedzenamā nodokļu parāda sliekšņa pārskatīšanu; izmaiņas elektroniskās informācijas uzskaites būvlaukumā regulējumā; izmaiņas nokavējuma naudas aprēķināšanas regulējumā, kā arī citas izmaiņas, kas tostarp paredz aktualizēt atsevišķas tiesību normas, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26. panta 6.1 daļu ir noteikts, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izņemot muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus, neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 eiro. Atbilstoši minētā likuma 18. panta pirmās daļas 11. punktam nodokļu administrācijai ir pienākums piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos maksājumus šā likuma 26. pantā paredzētajā kārtībā. Tātad VID ir deliģēts pienākums piedzīt ikvienu nodokļu parādu, sākot no 15,01 eiro. Savukārt saskaņā...