VISI RAKSTI

Atbilstoši publisko un privāto tiesību subjektu iesniegtajiem priekšlikumiem Profesiju klasifikators ir papildināts ar jaunām profesijām. Minēto nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām", kas otrdien, 28. janvārī, pieņemti valdības sēdē. Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija bija izstrādājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus “Kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījuma, izpildes un uzraudzības noteikumi”, arī Profesiju klasifikators ir papildināts ar tādiem jauniem amatiem kā ostas iekārtas aizsardzības virsnieka vietnieka amats un ostas aizsardzības virsnieka vietnieka amats. Tāpat, ņemot vērā grozījumus Ārstniecības likumā, Veselības ministrija bija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi”, tāpēc Profesiju klasifikators ir papildināts ar profesijām “Atkarību psihiatrs”, “Sterilizācijas (tehniskais) speciālists (ārstniecības atbalsta persona)” un “Reitterapijas instruktors”. Savukārt profesijas “Kosmetologs” nosaukums tika aizstāts ar nosaukumu “Estētiskās medicīnas ārsts”. Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome apstiprinājusi profesijas “Māsa/paplašinātās kompetences māsa” profesionālās kvalifikācijas...

Pēc Austrumu kalendāra sācies Zaļā koka čūskas gads. Zaļā krāsa simbolizē augšanu, atjaunošanos un dabas spēkus. Koka elements ir saistīts ar elastību, pielāgošanos un jauniem sākumiem. Šī kombinācija norāda uz to, ka 2025. gadā būs daudz iespēju sākt jaunus projektus, veidot attiecības un attīstīties personīgi. Savukārt čūska ir gudra, intuitīva un noslēpumaina būtne. Šī gada enerģija mudinās attīstīt intuīciju un pieņemt svarīgus lēmumus. Tomēr, tāpat kā čūska, arī šis gads var būt nedaudz neparedzams. Grāmatvežiem pēc Austrumu horoskopa 2025. gads sola būt tikpat aizraujošs kā bilances saskaņošana – pilns ar negaidītiem pagriezieniem, precīziem aprēķiniem un, protams, daudz, daudz cipariem. Zvaigznes norāda, ka šogad jūsu pildspalva kļūs par jūsu burvju nūjiņu, ar kuras palīdzību pārveidosiet haosu par kārtību un neskaidrības par skaidriem atbilžu sarakstiem. Janvāris-marts: šajā periodā jūsu analītiskās spējas tiks pārbaudītas līdz galējībām. Sagatavojieties neparedzētiem notikumiem un klientiem, kuri pēkšņi atcerēsies par aizmirstām kvītīm. Bet...

Ja fiziska persona aizņemas naudu, bet neatmaksā to 6 mēnešu laikā pēc noteiktā termiņa, bet ne ilgāk par 66 mēnešiem no dienas, kad aizdevums tika izsniegts, šo aizdevumu vai tā daļu uzskata par ienākumu. Tas attiecas tikai uz fiziskās personas saņemtajiem aizdevumiem, kas nav saistīti ar uzņēmējdarbību, skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Ja aizdevuma līgums ir ar cilvēku (Latvijas nerezidentu) no citas valsts, kas nav Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā, un aizdevējs ir valstī, ar kuru Latvijai nav līguma par nodokļu dubultās neuzlikšanas novēršanu, vai valstī ar zemu nodokļu vai bez nodokļu, tad līgumam jābūt notariāli apstiprinātam. Ienākumam nepielīdzina aizdevumus: kas izsniegti fiziskajai personai vai tās ģimenes locekļiem (radniecībā līdz trešajai pakāpei) ārstniecības vai izglītības izdevumu segšanai: 1) aizdevumam jābūt izsniegtam bezskaidras naudas norēķinu veidā; 2) izlietojumu jāspēj pamatot ar attaisnojuma dokumentiem, kas apliecina līdzekļu izlietojumu līgumā norādītajam mērķim divu gadu laikā; kas no viena aizdevēja nepārsniedz 1500 eiro kopsummā; kurus izsniedzis...

Valdība 21. janvārī izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Komercķīlas likumā", kas paredz būtiskas izmaiņas, kuru mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, kas vēlas reģistrēt komercķīlu. Pašreizējais regulējums nosaka, ka komercķīlas reģistrācijas pieteikumam jābūt pievienotam ne tikai komercķīlas līgumam, bet arī dokumentam, no kura izriet nodrošinātais prasījums, piemēram, aizdevuma vai kredītlīgumam. Taču šie līgumi nereti ir ļoti apjomīgi un bieži satur informāciju, kas nav būtiska trešajām pusēm vai Uzņēmumu reģistram, piemēram, komisijas maksas, izsniegšanas kārtību un citus tehniskus noteikumus. Turklāt, ja līgums sagatavots svešvalodā, tā tulkošana un pievienošana rada papildu izmaksas un laika patēriņu. Grozījumi paredz, ka turpmāk komercķīlas līguma reģistrācijai nebūs nepieciešams pievienot dokumentu, no kura izriet nodrošinātais prasījums, ja komercķīlas līgumā ir ietverti būtiskie noteikumi par prasījumu un tā spēkā esību. Starp būtiskajiem noteikumiem minamas līguma puses, nodrošinājuma summa, ieķīlātās mantas apraksts un trešajām personām svarīga informācija. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem pietiks ar vienu līgumu, ja tajā ir skaidri un nepārprotami norādīta informācija...

Pirmdien, 27. janvārī, Satversmes tiesā ierosināta lieta par Augstskolu likuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmei.* Apstrīdētā norma noteic, ka studējošajam līdz 25 gadu vecumam, kurš studē Latvijā pilna laika studijās īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības programmā, kā arī otrā cikla augstākās izglītības programmā, kura īstenojama pēc vidējās izglītības ieguves, ir tiesības saņemt stipendiju sociālajam atbalstam, ja studējošais atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdētās normas satversmību, ciktāl tā neparedz tiesības studējošajam, kurš studē ārpus Latvijas, saņemt stipendiju sociālajam atbalstam. Pieteikuma iesniedzējs 2023. gada 12. decembra pārbaudes lietas atzinumā aicinājis Saeimu līdz 2024. gada 1. jūnijam grozīt apstrīdēto normu un paredzēt tiesības saņemt sociālo stipendiju “Studētgods” arī studējošajam no daudzbērnu ģimenes, kurš studē augstskolā ārpus Latvijas. Pieteikuma iesniedzējs norādījis, ka stipendija “Studētgods” ir jauns sociālā nodrošinājuma sistēmas elements finansiāla atbalsta veidā noteiktu, sociāli atbalstāmu grupu studējošajiem. Viņa ieskatā, tas,...

Latvijas uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir iespēja piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas atbrīvojumu, ja izpildīti noteikti kritēriji. Šīs tiesības regulē likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" jaunais 139.¹ pants, kas nosaka, kādā veidā iespējams iegūt šo atbrīvojumu, informējis Valsts ieņēmumu dienests (VID). Galvenie kritēriji atbrīvojuma piemērošanai 1. Netiek pārsniegts konkrētās dalībvalsts PVN reģistrācijas slieksnis. Katrai dalībvalstij ir savs reģistrācijas slieksnis (piemēram, Latvijā tas ir 50 000 eiro). Uzņēmumam jāzina šis slieksnis konkrētajā valstī, lai pārliecinātos, ka tas netiek pārsniegts. 2. Eiropas Savienības kopējais apgrozījums nepārsniedz 100 000 eiro. Lai piemērotu atbrīvojumu, jāaprēķina visu dalībvalstu darījumu kopējā vērtība, iekļaujot gan Latvijas, gan citu valstu teritorijās veiktos darījumus. Šī summa nedrīkst pārsniegt 100 000 eiro kalendārā gada laikā. Kā pieteikties atbrīvojumam? Lai saņemtu atbrīvojumu, jāiesniedz pieteikums VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Šajā sistēmā ir pieejama strukturēta pieteikuma forma. Šī forma atrodama sadaļā "PVN atvieglojumi maziem un vidējiem uzņēmumiem". Izvēloties...

Darba meklēšana ir aktuāls process daļai Latvijas iedzīvotāju, un reizēm steigas vai neuzmanības dēļ var piemirst par savu datu drošību, jo uzmanība galvenokārt tiek veltīta darba atrašanai. Tādējādi pastāv iespēja zaudēt kontroli pār saviem datiem, nezinot, ko saņēmējs ar tiem var izdarīt tālāk, tāpat var rasties emocionāli, materiāli zaudējumi vai kaitējums reputācijai, brīdina Datu Valsts inspekcija (DVI). Par datu aizsardzību ir atbildīga organizācija, kurā iesniegti dati, tomēr vēlams arī pašam parūpēties, lai potenciālā darba devēja rokās nenonāktu tie personas dati, kuri tam nav nepieciešami.* Pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas vai līguma parakstīšanas darba meklētājam DVI iesaka** ievērot trīs galvenos nosacījumus, lai nodrošinātu savu personas datu aizsardzību! Drīkst jautāt, kāpēc dati jāsniedz Reizēm, meklējot darbu, var rasties jautājumi par to, kāpēc šim uzņēmumam nepieciešami tieši tādi personas dati. Var šķist, ka tie ir pārāk privāti un neattiecas uz darba pienākumiem. Ja ir bažas, ka potenciālais darba devējs prasa vairāk informācijas, nekā nepieciešams, lai...

Valdība 21. janvārī apstiprinājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus "Mēneša pārskata saagatavošanas kārtība", kas regulē budžeta iestāžu un citu publisko institūciju mēneša pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu Valsts kasei. Šie noteikumi aizstās līdzšinējos Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumus Nr. 776, lai nodrošinātu precīzāku datu apmaiņu un uzlabotu procesus, kas saistīti ar budžeta izpildes uzraudzību. Jaunā regulējuma mērķis Noteikumi paredz noteikt skaidrus standartus un procedūras mēneša pārskatu sagatavošanai un iesniegšanai attiecībā uz: Budžeta izpildiSaistību apmēra pārskats "Saistību apmēra pārskatā" tiek norādīti: Saistību pamatsummas. Procentu maksājumi un apkalpošanas izdevumi saskaņā ar līgumu, neveicot korekcijas par atmaksāto summu. Ja procentu likme ir mainīga, turpmāko gadu procentu maksājumi tiek prognozēti, balstoties uz sagaidāmajām likmēm. Lasiet arī: Mainās atsevišķas tranzīta deklarāciju noformēšanas prasības Periodiskās inventarizācijas uzskaites metodes nianses krājumu uzskaitē un nodokļu aprēķināšanā

Datu Valsts inspekcija sagatavojusi "Vadlīnijas minimālajām prasībām jaunuzņēmumiem datu aizsardzības nodrošināšanai", kas sniedz norādījumus jaunuzņēmumiem par to, kā izveidot drošu un juridiski atbilstošu datu apstrādes un aizsardzības sistēmu, lai veicinātu klientu uzticību un nodrošinātu atbilstību datu aizsardzības prasībām. Jaunuzņēmumiem ir jāievēro četri soļi, lai nodrošinātu datu aizsardzību. Pirmajā solī jāapzina un jākartē ar produktu saistītie dati, izvērtējot personas datu veidus, apstrādes metodes un datu plūsmas. Būtiski ir noteikt, vai uzņēmējdarbība vispār ietver fizisko personu datu apstrādi. Otrajā solī jānovērtē plānotās datu apstrādes likumība un jāiezīmē nepieciešamie iekšējie procesi, pārliecinoties, ka datu apstrādei ir atbilstošs tiesiskais pamats. Trešajā solī jāievieš tehniskie un organizatoriskie pasākumi privātuma aizsardzībai, ietverot integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma. Ceturtajā solī jānodrošina atbilstoša datu aizsardzības pārvaldība ilgtermiņā, kas ietver darbinieku apmācību, iekšējo procesu uzraudzību un konsultēšanos ar ekspertiem. Svarīgi ir ievērot pārskatatbildības principu, kas nozīmē, ka visas darbības saistībā ar datu aizsardzību ir dokumentētas. Jaunuzņēmumiem ir jāizveido...

Ar 2025. gadu visā Eiropas Savienībā stājusies spēkā jauna regulējuma sistēma, kas būtiski atvieglo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem. Šīs izmaiņas ievieš elastīgākus noteikumus, ļaujot mazajiem uzņēmumiem izvairīties no PVN reģistrācijas sarežģījumiem gan savā mītnes valstī, gan citās ES dalībvalstīs. Kas mainījies? Jaunais regulējums nosaka, ka mazajiem uzņēmumiem, kas darbojas savas mītnes valstī, ir tiesības piemērot PVN atbrīvojumu līdz noteikta apgrozījuma slieksnim. Šīs tiesības tagad tiek attiecinātas arī uz darbību citās ES dalībvalstīs, ja tiek izpildīti divi galvenie kritēriji: 1. Nepārsniegt vietējās dalībvalsts PVN reģistrācijas slieksni. Piemēram, ja uzņēmums sniedz pakalpojumus vai pārdod preces citā valstī, tam jāzina, kāds ir konkrētās valsts PVN reģistrācijas slieksnis. Maksimāli tas var būt 85 000 eiro. 2. Kopējais apgrozījums ES nedrīkst pārsniegt 100 000 eiro. Tas ietver visus darījumus visās ES dalībvalstīs, un tikai nepārsniedzot šo summu, uzņēmums var saglabāt PVN atbrīvojumu. Kā tas darbojas Latvijā? Latvijā PVN atbrīvojuma slieksnis joprojām ir 50 000...

Saeima ceturtdien, 23.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”. Turpmāk, lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus, ēku (būvi) zemesgrāmatā varēs arī ierakstīt, pamatojoties uz sertificēta speciālista apliecinājumu par būves esību apvidū. Šāda kārtība attieksies uz mazēkām, tostarp palīgēkām, nojumēm, šķūnīšiem, pirtīm, saimniecības ēkām, kas uzbūvētas, ja par tām Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ir iesniegts paziņojums par to būvniecību. Izmaiņas noteic, ka paziņojums par būvniecību, ko apliecinājis sertificēts speciālists, ir dokuments, kas dod pamatu nekustamo īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā. Pabeidzot mazēkas būvniecību, būvniecības ierosinātājam BIS būs jāapstiprina, ka darbi ir noslēgušies, kā arī sistēmā jāiesniedz ēkas novietojuma izpildmērījumu plāns. Tādējādi šādas uzbūvētas mazēkas varēs reģistrēt zemesgrāmatā bez papildu būvvaldes lēmuma, kas līdz šim radīja papildu birokrātiskus šķēršļus. Lasiet arī: Arī mazākos būvlaukumos būs jāievieš elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas

Augstākās Tiesas Senāts ir uzdevis prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai administratīvajā lietā, kurā procesa dalībnieki strīdas, vai pašvaldība pamatoti saukta pie atbildības par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Jelgavas pilsētas pašvaldība, atsaucoties uz in-house procedūru, nepiemēroja tobrīd spēkā esošo likumu „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” un pakalpojuma sniedzēju izvēlējās bez konkursa. Līgums par sadarbību atkritumu apsaimniekošanā, sistēmas pilnveidošanā un popularizēšanā tika noslēgts ar pašvaldībai daļēji piederošo SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”. Izvērtējot no privātpersonas saņemtu iesniegumu, Konkurences padome ierosināja izpētes lietu, kurā tika pārbaudītas pašvaldības darbības laika posmā no 2004. līdz 2020.gadam. Izpētes rezultātā tika konstatēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un uzlikts naudas sods. Pašvaldība šādam lēmumam nepiekrita, tāpēc vērsās tiesā. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Pašvaldība spriedumu pārsūdzēja Senātā. Senāts nolēma uzdot prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai, lūdzot interpretēt Līguma par Eiropas Savienības darbību normu, kas attiecas uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu. Senātam radās šaubas par to, vai pašvaldība, pieņemot lēmumu par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par uzziņas pieprasījuma iesniedzēja šādu faktu aprakstu. SIA ”I” (turpmāk - Sabiedrība) apsaimnieko viesnīcas ēku Rīgā. Viesu izmitināšanas ēkā ir dažādi atsevišķi labiekārtoti apartamenti, kas aprīkoti ar visu nepieciešamo viesu izmitināšanai. Ēkas pirmajā stāvā ir iekārtota reģistratūra, kas darbojas 24 stundas diennaktī. Apartamentu izmantošanas (īres) periods var būt dažāds - no vienas dienas līdz vienam gadam vai ilgāk. Īres maksa ir noteikta kā maksājums par 24 stundu apartamenta lietošanu vai mēneša maksājums. Atsevišķos gadījumos klientiem tiek izrakstīti rēķini par komunālajiem pakalpojumiem, ja īres periods ir garāks par vienu mēnesi. Sabiedrība uzskata, ka pēc ekonomiskā satura un būtības sniedz divus atšķirīgus pakalpojumus: viesnīcas pakalpojumus un dzīvojamo telpu īres pakalpojumus iedzīvotājiem, kuriem īres līgumu termiņš ir garāks par gadu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 42. panta desmitajā daļā noteikts, ka nodokļa samazināto likmi 12% apmērā piemēro izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs, tai skaitā, dzīvokļos vai dzīvojamās mājās, ja...

Valsts kontrole izstrādājusi "Ceļvedi attīstības plānošanai uzņēmējdarbības veicināšanai un investīciju piesaistei pašvaldībā", kas kalpos kā praktisks instruments un atbalsts, lai pašvaldības veicinātu uzņēmējdarbību un piesaistītu investīcijas, balstoties uz ticamu datu analīzes rezultātiem un pārdomātu plānošanu. Uzņēmējdarbības vides izvērtējuma procesā ir jāiesaista visas ieinteresētās puses, veicinot savstarpējo sadarbību, uzskata Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis. Ceļvedis sagatavots, balstoties lietderības revīzijas ziņojuma “Pašvaldību rīcības, institūciju sadarbības un publisko investīciju projektu īstenošanas pilnveides iespējas uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās” secinājumos, ko Valsts kontrole publiskoja aizvadītā gada nogalē. Piemēram, lai iesaistītu uzņēmējus vietējās uzņēmējdarbības politikas veidošanā, tiek ieteiktas šādas rīcības: regulāra domu apmaiņa ar vietējām un reģionālajām uzņēmēju organizācijām; regulāras pašvaldības vadības tikšanās ar uzņēmējiem; uzņēmēju iesaiste politikas plānošanas dokumentu sagatavošanas procesā. Tāpat ieteikts skaidri definēt prioritārās uzņēmējdarbības jomas (ekonomiskā specializācija jeb profilēšana), tai skaitā jomas, par kurām pašvaldībai nav ilgtermiņa stratēģiskā attīstības redzējuma. Pilnveidojot uzņēmējdarbības vidi, pašvaldībām ir vismaz divas pieejas, kuras ir iespējams arī kombinēt:...

Kopš 2019. gada 1. maija, kad Latvijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, līdz 2023. gada beigām saņemti 652 trauksmes cēlēju ziņojumi par pārkāpumiem visdažādākajās jomās, tomēr visbiežāk tie bijuši par izvairīšanos no nodokļu samaksas, korupciju, amatpersonu prettiesisku rīcību un līdzekļu izšķērdēšanu. Tas atspoguļojas Valsts kancelejas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, ko 21. janvārī pieņēma valdība. Ziņojumā ir izvērtēta Trauksmes celšanas likuma ieviešana, ietekme un efektivitāte. Trauksmes celšanas likumu ieviesa, lai sabiedrības interesēs tiktu celta trauksme par darbā novērotiem pārkāpumiem, vienlaikus nodrošinot aizsardzību cilvēkam, kurš ir cēlis trauksmi. Trauksmi iespējams celt par darbā novērotu amatpersonu bezdarbību, par sabiedrības veselības apdraudējumu, būvniecības drošības riskiem un virkni citu pārkāpumu. Trauksmes cēlējam, kurš ziņojis par sabiedrības interešu pārkāpumiem savā darba vidē, likums paredz identitātes aizsardzību un citas aizsardzības garantijas, ja trauksmes celšanas dēļ radušās nelabvēlīgas sekas. Ja sekas ir radušās, trauksmes cēlējam var sniegt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, atbrīvot no tiesāšanās izdevumiem un juridiskās atbildības, kā arī...