JAUNUMI

Ārzemniekam — jebkuras valsts, izņemot Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices Konfederācijas vai Brazīlijas Federatīvās Republikas, pilsonim, kuriem nav Latvijā izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja, pirms ieceļošanas Latvijā būs jāsniedz konkrētas ziņas par sevi, radiniekiem un ceļojuma mērķi. Šādus grozījumus Imigrācijas likumā un grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā 26. martā galīgajā lasījumā atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Izmaiņas nepieciešamas, lai stiprinātu valsts drošību un robežas apsardzības efektivitāti. Tā, piemēram, būs pienākums iesniegt valsts apdraudējuma novēršanai nepieciešamās ziņas par: ceļojuma (ieceļošanas) mērķi; plānoto uzturēšanās laiku un vietu; ceļošanas maršrutu; kontaktinformāciju; informāciju par personas vai tā tuvinieka ieņemtiem vēlētiem amatiem; kandidēšanu vēlēšanās; esošo vai bijušo valsts vai pašvaldības amatpersonas statusu; dienestu bruņotajos spēkos, specdienestos, robežsardzē, muitā vai iekšlietu, tieslietu vai ārlietu (arī diplomātiskajā) dienestā. Grozījumus Saeimā iesniegusi parlamenta Nacionālās drošības komisija, akcentējot, ka Krievija un Baltkrievija neatturēsies arī...

Jautājums Nereti Igaunijas vai Lietuvas uzņēmumu darbinieki veic biznesa aktivitātes Latvijā. Vai šādā gadījumā šiem kaimiņvalstu uzņēmumiem būtu jāveido pastāvīgās pārstāvniecības? Atbilde Skaidro Rūdolfs Vilsons, advokātu biroja TGS Baltics Nodokļu, kā arī Korporatīvo darījumu un M&A prakses grupas zvērināts advokāts un sertificēts nodokļu konsultants Baltijas valstīs ir tendence, ka arī vidēji lieli uzņēmumi darbojas ne tikai vienā tirgū, bet visās trijās valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Vēsturiski investori mūsu reģionu uzskata par vienu tirgu, tādēļ darbību izvērš visās trīs Baltijas valstīs. Nereti ir tā, ka sākotnēji tiek izveidots uzņēmums vienā valstī, piemēram, Latvijā ar mērķi darboties arī Igaunijā un Lietuvā. Ja bizness uzņem pietiekamus apgriezienus, arī pārējās valstīs tiek nodibinātas sabiedrības, bet nereti aktivitātes no Latvijas tiek turpinātas, tikai nosūtot uz pārējām valstīm darbiniekus, piemēram, komandējumā. Uzņēmumiem, darbojoties Latvijā, bet veicot pārdošanas aktivitātes, piemēram, Lietuvā, var nākties uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) maksāt arī Lietuvā,...

Latvijā naktī uz svētdienu, 30. martu, plkst. 3 notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Laika maiņa notiek, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts un joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība: vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to vasaras laiks šogad būs spēkā līdz 26. oktobrim. Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 04:00 – vienu stundu atpakaļ. Savukārt Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka...

Eiropadomes sanāksmē, kas notika šā gada 20. martā, tika norādīts, ka, ņemot vērā ar Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju saistītos izaicinājumus, ir ārkārtīgi svarīgi izveidot patiesi integrētus un dziļākus Eiropas kapitāla tirgus, steidzamības kārtā panākot kapitāla tirgu savienību un pabeidzot veidot banku savienību. Patiesa uzkrājumu un investīciju savienība katru gadu palīdzēs novirzīt Eiropas ekonomikai papildu investīcijas simtiem miljardu eiro apmērā, tādējādi palīdzot uzlabot ES konkurētspēju, stratēģisko autonomiju un ekonomisko drošību. Eiropadome uzsvērusi, ka ir vajadzīgas valsts līmeņa darbības, lai palielinātu tādu kapitāla tirgu apjomu un dziļumu, kuri ir pieejami visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā ES. Lai paplašinātu iedzīvotāju iespējas, Eiropadome aicina: Komisiju, Padomi un dalībvalstis virzīt uz priekšu darbu pie lielākas privāto ieguldītāju līdzdalības kapitāla tirgos, savlaicīgi darot pieejamas Eiropas investīciju un uzkrājumu iespējas, tostarp uzlabotas iespējas ES mēroga uzkrājumiem un pensiju produktiem, pamatojoties uz paraugpraksi, lai 2025. gadā varētu veikt izšķirošus pasākumus; un Komisiju 2025. gadā ātri ierosināt uzlabojumus esošajā Pan-Eiropas privāto...

Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, Latvijā reģistrētam uzņēmumam, izsniedzot attaisnojuma dokumentu (rēķinu) valsts pārvaldei (budžeta iestādei), preces vai pakalpojuma saņēmējam samaksāšanai, tas jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz vairākiem ar e-rēķinu izmantošanu saistītiem jautājumiem, skaidrojot dažādus to piemērošanas aspektus. Vai prasība obligāti izmantot e-rēķinus norēķinos ar valsts pārvaldes iestādēm, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, attiecas arī uz ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem? Obligātā prasība e-rēķina lietošanai strukturētā elektroniskā formātā attiecas uz darījumiem starp Latvijas Republikā reģistrētiem uzņēmumiem un valsts (un pašvaldības) iestādēm. Tādējādi ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem nav noteikts obligāts pienākums izsniegt e-rēķinu norēķinos ar valsts pārvaldes iestādēm Latvijā. Kādam jābūt e-rēķina formātam, lai to varētu pievienot VID sistēmā? E-rēķinam jābūt XML formātā. Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) būs iespējams augšupielādēt XML formāta e-rēķina datni (failu). Vai e-rēķinu varēs augšupielādēt no grāmatvedības programmas? Jā, no grāmatvedības programmas varēs nodot XML formāta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izdevis metodisko materiālu, kas sniedz detalizētu informāciju par elektroniski sagatavoto reģistrēto kvīšu izlietojuma pārskata aizpildīšanas kārtību. Šis materiāls ir aktualizēts 2025. gada 24. martā un paredzēts nodokļu maksātājiem, kuri izmanto elektroniski sagatavotas kvītis ar VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) ģenerētu numuru, konkrēti veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un pasta komersantiem. Šie nodokļu maksātāji elektroniskās kvītis var lietot, jo saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem viņi var nelietot kases aparātu. Lai sāktu lietot elektroniski sagatavotās reģistrētās kvītis, nodokļu maksātājam kvīšu numuri ir jāreģistrē VID EDS, iesniedzot elektronisko kvīšu numuru reģistrācijas iesniegumu. Lai reģistrācija notiktu ērti un ātri, EDS jāizvēlas attiecīgais dokuments sadaļā "No veidlapas" un "Darījumu apliecinošie dokumenti". Reģistrācijas datums ir VID apstiprinājuma datums, nevis iesnieguma iesniegšanas datums. Pirmajā reģistrācijas reizē obligāti jānorāda kvīšu datu fiziskās atrašanās vietas adrese un pārbaudāms kontrolsummas aprēķina algoritms. Adresi var izvēlēties no piedāvātās (juridiskās adreses) vai ievadīt manuāli, un datne ar kontrolsummas aprēķina algoritmu...

Ņemot vērā pašreizējo Kontu reģistra funkcionalitātes apjomu, tiesībaizsardzības iestādēm nav iespējas identificēt līdzekļu esamību slēgtos kontos – Kontu reģistrā nav atzīmes par to, vai slēgtā konta atlikums ir ticis pārskaitīts uzglabāšanai uz citu kontu. Līdz ar to nav iespējams iegūt ziņas par visiem personas finanšu līdzekļiem, kurus kriminālprocesa ietvaros būtu iespējams iesaldēt vai arestēt. Kā to ir norādījušas pašas iestādes, pašlaik kriminālprocesa ietvaros nav iespējams pilnvērtīgi iegūt informāciju par personas mantisko stāvokli – visiem finanšu līdzekļiem, kurus kriminālprocesa ietvaros būtu iespējams iesaldēt, arestēt vai konfiscēt. Lai paplašinātu kontu reģistra lietotāju iespējas saņemt plašāku informāciju par klientu slēgtajiem kontiem, Finanšu ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā grozījumus Kontu reģistra likumā. Ar tiem tiesībsargājošajām iestādēm būs sniegta iespēja efektīvāk īstenot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. Ar likumprojektu tiek noteikts pienākums ziņu sniedzējiem kontu reģistrā iekļaut ziņas par konta slēgšanas datumu, un norādīt, vai konts ir slēgts ar atlikumu. Vienlaikus tiek...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē 26. martā tika atbalstīti Finanšu ministrijas iesniegtie grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā, ar ko tiktu ieviestas jaunas prasības juridisko personu kreditēšanai. Juridisko personu kreditēšanas reforma ir vērsta uz krājaizdevu sabiedrību sektora ilgtspējīgu izaugsmi un jaunu pakalpojumu klāsta attīstību, nodrošinot plašākas kreditēšanas iespējas visā valstī, kā arī jaunā pakalpojuma sniegšanas riska mazināšanu. Ar konceptuāli atbalstītajiem grozījumiem ilgstošu diskusiju rezultātā ir panākts līdzsvarots risinājums, kas, no vienas puses, atļaus tām krājaizdevu sabiedrībām, kas vēlas, uzsākt juridisko personu kreditēšanu un, no otras puses, ievieš papildu prasības, kas pielāgotas tieši šim sektoram un tā riskam. Priekšlikumi izstrādāti ar mērķi veicināt krājaizdevu sabiedrību attīstību Latvijā, kas ir alternatīva nebanku kreditētāju pakalpojumiem reģionos. Latvijā darbojās 25 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, kas saskaņā ar Latvijas Bankas datiem uz 2024. gada septembri pārvaldīja aktīvus 29,4 miljonu eiro apmērā, ar kopējo noguldījumu apmēru 19,8 miljoniem eiro un kopējo peļņu deviņos mēnešos 2024. gadā 338 tūkstošu eiro...

Šā gada 12. martā Eiropas Savienība paziņoja, ka reaģēs ar pretpasākumiem uz Amerikas Savienoto Valstu (ASV) noteiktajiem tarifiem tērauda un alumīnija importam. Ar Eiropas Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/2882 uz laiku no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. martam konkrētām ASV izcelsmes precēm tika apturēta papildu muitas nodokļa piemērošana, kas iepriekš bija noteikta ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/886 un Īstenošanas regulu (ES) 2020/502. Tādējādi norādītajā periodā bija apturēta: nodokļu ar 10 %, 25 %, 35 % un 50 % likmi piemērošana tādu ražojumu importam, kas uzskaitīti Īstenošanas regulas (ES) 2018/886 I un II pielikumā (piemēram, dažādi pārtikas produkti, graudaugu produkti, alkoholiskie dzērieni, papīra kabatlakatiņi, kosmētikas salvetes, dvieļi, galdauti un galda salvetes, tekstilizstrādājumi, apģērbs darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, segas (izņemot elektriskās segas) un pledi no kokvilnas, apavi, keramikas galda un virtuves piederumi u.c.), nodokļu ar 20%, 7%, 4,4% likmi piemērošana tādu ražojumu importam, kas uzskaitīti Īstenošanas regulas (ES) 2020/502 1.panta...

Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi jaunu tiesību aktu, lai uzlabotu to, kā ES līmenī tiek vākta darba tirgus statistika par uzņēmumiem. Jaunie noteikumi nodrošinās, ka statistika ir aktuālāka un salīdzināmāka starp dalībvalstīm. Tie arī sniedz labāku ekonomikas aptvērumu un nodrošina to, ka tiek vākti dati par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. ES likumdevējiem ir vajadzīga piekļuve savlaicīgai, ticamai un salīdzināmai darba tirgus statistikai par uzņēmumiem, lai efektīvi izstrādātu, īstenotu, novērtētu un koordinētu plašu ES rīcībpolitiku klāstu, piemēram, tādās jomās kā ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinēšana, sociālā politika un vienāda darba samaksa vīriešiem un sievietēm. Darba tirgus statistika par uzņēmumiem tiek izmantota ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM), Eiropas Nodarbinātības stratēģijas, Eiropas sociālo tiesību pīlāra un Eiropas pusgada uzraudzībai. Ar jaunajiem noteikumiem, kas šodien tika pieņemti, atjaunina spēkā esošos tiesību aktus, lai uzlabotu darba tirgus statistikas par uzņēmumiem salīdzināmību un palielinātu ekonomikas aptvērumu. Regula arī nodrošina, ka saskaņā ar jaunajiem darba samaksas pārredzamības noteikumiem...

Tiesību akti, kas nosaka ierobežojumus rīcībai ar nekustamo īpašumu un par to paredzētās kompensācijas, nav pilnīgi un sakārtoti. Tie ir fragmentāri, nav saskaņoti ar visām iesaistītajām nozarēm, daudzos gadījumos vērojams pat konsekvences trūkums kompensāciju noteikšanā un samērīguma neievērošana ierobežojumu kritēriju noteikšanā. To atklāj Tiesībsarga uzdevumā veiktais pētījums “Nekustamā īpašuma apgrūtinājumu un kompensāciju kartēšana”. Tiesībsargs līdz šī gada 6. jūlijam sagaida skaidru Ministru kabineta redzējumu par jomas sakārtošanu. Ko nozīmē tiesības uz īpašumu un kā tās var ierobežot? Īpašuma tiesības uz kādu lietu vai nekustamo īpašumu nozīmē, ka īpašnieks var brīvi, pēc saviem ieskatiem rīkoties ar to. Tomēr šīs tiesības nav absolūtas un faktiski vienmēr ir pakļautas zināmiem ierobežojumiem. Cilvēktiesību standarti pieļauj un noteiktos gadījumos atzīst par nepieciešamiem ierobežojumus, ja tie ir noteikti leģitīma mērķa labad, ir samērīgi un par tiem ir paredzēta taisnīga kompensācija. Būtiska nianse – tie nebūs samērīgi, ja cilvēku/-s ierobežos vairāk, nekā sabiedrība gūs labumu no tā. Tāpat katra...

Līguma noteikums, kas jaunam sportistam paredz pienākumu maksāt daļu no saviem ienākumiem, ja viņš kļūst par profesionālu sportistu, var būt negodīgs. Šāda noteikuma negodīgums valsts tiesai jāizvērtē, ņemot vērā it īpaši tā skaidrību un saprotamību attiecībā pret saistību ekonomiskajām sekām, ļauj secināt Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-365/23. 2009. gadā jauns nepilngadīgs sportists, kuru pārstāvēja viņa vecāki, noslēdza līgumu ar Latvijas uzņēmumu, kas sportistiem piedāvā pakalpojumu kopumu to profesionālo spēju un karjeras attīstībai. Šī līguma mērķis bija šim jaunajam sportistam nodrošināt veiksmīgu profesionāla sportista karjeru basketbolā. Minētajā līgumā, kas noslēgts uz 15 gadiem, bija paredzēti dažādi pakalpojumi, piemēram, treniņi speciālistu uzraudzībā un sporta medicīnas pakalpojumi, psihologa pakalpojumi, kā arī atbalsts mārketinga, juridisko pakalpojumu un grāmatvedības jomās. Jaunais sportists par to apņēmās – ja viņš kļūtu par profesionālu sportistu – maksāt šim uzņēmumam 10% atlīdzību no visiem neto šī līguma darbības laikā gūtajiem ienākumiem par attiecīgā sporta veida spēlēšanu, kā arī no reklāmas,...

Lai iemūžinātu skaistus mirkļus, cilvēki bieži vien vēršas pie profesionāliem fotogrāfiem. Tā kā fotogrāfs arī vēlas veidot savu portfolio un publiski parādīt labākos darbus, lai piesaistītu jaunus klientus, ir svarīgi saprast, kā to darīt atbilstoši datu aizsardzības prasībām, norāda Datu valsts inspekcija (DVI). Piemēram, Grieta devās pie profesionālas fotogrāfes, lai iemūžinātu savu grūtniecību. Fotosesija noritēja veiksmīgi, un rezultāts Grietai patika. Pēc pāris nedēļām Grieta sāka saņemt apsveikumus par ģimenes pieaugumu no attāliem paziņām. Kā izrādījās, fotogrāfe Grietas fotoattēlus bija ievietojusi savā Instagram profilā, kuram seko vairāki tūkstoši cilvēku, tostarp Grietas paziņas, kā arī aprakstā bija norādījusi, ka modele ir Grieta. Grieta par nolūku publicēt foto nebija informēta, citādi nebūtu piekritusi, un tagad viņa izjuta negatīvas sekas. Savukārt fotogrāfe uzskatīja, ka fotoattēlu publicēšana fotogrāfu profilos ir ierasta prakse, tas nepieciešams viņas komercdarbības veicināšanai, Grietai ar to vajadzēja rēķināties. Lai arī normatīvie akti paredz, ka, apstrādājot personas datus mākslinieciskās izpausmes vajadzībām, Datu regulas nosacījumi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2025. gada 20. martā ir publicējis metodisko materiālu, kas sniedz detalizētu pārskatu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamajiem ienākumiem. Šis materiāls ir izstrādāts, lai palīdzētu gan fiziskajām, gan juridiskajām personām pareizi piemērot likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un noteikt, kuri ienākumu veidi nav pakļauti šim nodoklim. Metodiskais materiāls kalpo kā aktuāls ceļvedis par iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamajiem ienākumiem Latvijā 2025. gadā. Dokuments sistemātiski izklāsta plašu spektru ar nodokli neapliekamu ienākumu veidiem, sākot no ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma noteiktos limitos, beidzot ar dažādiem valsts un Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem, dividendēm, ja par tām uzņēmuma līmenī ir samaksāts nodoklis, kā arī apdrošināšanas atlīdzībām noteiktos gadījumos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta dažādiem sociālajiem atbalsta veidiem, piemēram, pabalstiem, stipendijām, alimentiem, atlīdzībām par aizbildņa un audžuģimenes pienākumu pildīšanu, kā arī palīdzībai stihiskas nelaimes gadījumā. Materiāls ietver arī informāciju par ar darba attiecībām saistītiem neapliekamiem ienākumiem, piemēram, komandējumu un darba braucienu izdevumu kompensācijām,...

Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā ceturtdien, 20.martā, konceptuāli atbalstītie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Savukārt, ja mācību uzņēmuma darbības ieņēmumi gadā sasniegs 3000 eiro un uzņēmums savu darbību turpinās, tad skolēniem būs pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā. Jaunajiem uzņēmējiem būs jāiegūst saimnieciskās darbības veicēja statuss un jāizvēlas, vai tie darbosies kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji vai kā nodokļa maksātāji vispārējā kārtībā. Lai noteiktu dienu, kad jāreģistrē uzņēmējdarbība, skolēni savus ieņēmumus varēs uzskaitīt un pēc tam sasummēt brīvi izraudzītā vai izglītības iestādes noteiktā formā, paredz grozījumi. Izmaiņas likumā rosinātas, lai padarītu skaidru un caurskatāmu mācību uzņēmumu darbību, kā arī sakārtotu nodokļu regulējumu. Ir būtiski, lai skolēniem, gūstot peļņu savā uzņēmumā, jau mācību procesā ieaudzinātu apziņu par nodokļu nomaksas nepieciešamību, anotācijā norādījuši grozījumu autori. Patlaban nav noteikta skolēnu rīcība situācijās, kurās tiek gūti ienākumi no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības...