0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSJaunuzņēmumu tālāku izaugsmi kavē talantu trūkums un sarežģījumi piesaistīt finansējumu no iespējkapitāla fondiem

Jaunuzņēmumu tālāku izaugsmi kavē talantu trūkums un sarežģījumi piesaistīt finansējumu no iespējkapitāla fondiem

Sagatavots pēc Google un Ekonomikas ministrijas informācijas

Pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumi jeb startapi nodokļos samaksāja 25 miljonus eiro un piesaistīja ārvalstu investīcijas aptuveni 220 miljonu eiro apmērā. Tomēr līdz 2030. gadam šie skaitļi varētu vairākkārt palielināties, un viena vienradža vietā Latvijā varētu būt līdz pat pieciem. Par to liecina pēc Google pasūtījuma veiktais Civitta pētījums* par Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Dati apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strauji pieaug jaunuzņēmumu skaits — 2021. gadā Latvijā bija 626 startapi, kas ir par 23 % vairāk nekā 2016. gadā. Tāpat arī strauji audzis Latvijas jaunuzņēmumos strādājošo cilvēku skaits, no…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī*

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Startup Stock Photos from Pexels

Pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumi jeb startapi nodokļos samaksāja 25 miljonus eiro un piesaistīja ārvalstu investīcijas aptuveni 220 miljonu eiro apmērā. Tomēr līdz 2030. gadam šie skaitļi varētu vairākkārt palielināties, un viena vienradža vietā Latvijā varētu būt līdz pat pieciem. Par to liecina pēc Google pasūtījuma veiktais Civitta pētījums* par Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Dati apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strauji pieaug jaunuzņēmumu skaits — 2021. gadā Latvijā bija 626 startapi, kas ir par 23 % vairāk nekā 2016. gadā. Tāpat arī strauji audzis Latvijas jaunuzņēmumos strādājošo cilvēku skaits, no 2016. līdz 2020. gadam palielinoties par 12 % — līdz 6000 darbinieku. Jaunuzņēmumos nodarbināto cilvēku algas ir gandrīz divas reizes lielākas nekā vidēji valstī.

Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēma var pieaugt vairākas reizes

Google eksporta un jaunuzņēmumu nozares vadītājs Baltijā Audrius Janulis norāda, ka šis pētījums tika uzsākts, lai analizētu Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas potenciālu un noskaidrotu, kā veicināt startapu mērogojamību (scale-up), lai tie kļūtu par strauji augošiem uzņēmumiem.

Mūsu mērķis bija noskaidrot, kas jaunuzņēmumu ekosistēmai ir nepieciešams, lai tā varētu paplašināties un tās dalībnieki augt, radot taustāmu pienesumu valsts ekonomikai. Mēs katru dienu konsultējam jaunuzņēmumus un zinām, cik grūti tos izveidot. Vēl izaicinošāk ir izveidot patiesi veiksmīgu, strauji augošu uzņēmumu, kas pelnītu miljonus un nodarbinātu simtiem cilvēku. Taču Latvijā jau ir veiksmīgi piemēri. Viens no pētījuma mērķiem bija noskaidrot, kāda ir to veiksmes formula,” uzsver A. Janulis.

Jaunuzņēmumus, tāpat kā biznesa jomu kopumā, ietekmē makroekonomiskā vide —  pandēmija, inflācija un ģeopolitiskā spriedze. Pēc Google eksperta teiktā, jaunajā pētījumā aplūkotas ilgtermiņa tendences, lai gan jaunuzņēmumi, gan citi ekosistēmas dalībnieki varētu pieņemt atbilstošus lēmumus.

Pētījums atklāj, ka divi galvenie izaicinājumi, ar kuriem saskaras jaunuzņēmumi, ir pastāvīgais talantu un iespējkapitāla fondu finansējuma trūkums.

Tāpat pētījums iezīmē potenciālo uzlabojumu virzienu: jaunuzņēmumu dibinātāji, vairāk sekojot līdzi izmaiņām ES tiesības aktos, var veiksmīgāk pielāgot savu biznesa modeli strauji mainīgajai uzņēmējdarbības videi.

Jaunuzņēmumu akcijas — pievilcīgs veids, kā piesaistīt trūkstošos talantus

Pētījuma ietvaros tika aptaujāti vairāk nekā 1700 jaunuzņēmumu darbinieku. Rezultāti liecina, ka jaunuzņēmumu tēls Baltijā ir ļoti pozitīvs. Darbiniekus visvairāk motivē elastīgs darba ritms, plašākas karjeras iespējas, rīcības brīvība, darbs pie jaunu produktu attīstības un citas priekšrocības.

Taču, neraugoties uz to, talantu trūkums ir nopietna problēma – 65% no Baltijas valstīs dibinātajiem jaunuzņēmumiem, kas ir gatavi maksāt lielākas algas, apgalvo, ka tiem ir grūti atrast un piesaistīt vajadzīgos darbiniekus. Latvijā īpaši trūkst datu analītiķu, IT inženieru, kā arī pārdošanas un uzņēmējdarbības attīstības speciālistu. Vēl grūtāk ir tikko dibinātiem jaunuzņēmumiem, jo lielākā daļa darbinieku labprātāk izvēlas karjeru lielā korporācijā vai jau labi pazīstamā un pieredzējušā jaunuzņēmumā.

Pētījumā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāji apsvērtu iespēju pievienoties jaunizveidotam startapam, ja atalgojums tajā būtu vidēji par 40% lielāks. Tas ir saistīts ar to, ka teju pusei respondentu darbs jaunuzņēmumos asociējas ar pastāvīgām pārmaiņām un stabilitātes trūkumu.

Riska kapitāla fonda Change Ventures partneris un Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris K. Bērziņš ir pārliecināts, ka, ļaujot darbiniekiem iegādāties jaunuzņēmuma akcijas, šo problēmu varētu atrisināt: “Akciju opcijas darbiniekiem ir reāls instruments, lai piesaistītu pasaules labākos talantus. Tomēr ir svarīgi ne tikai izmantot šo rīku, bet arī par to informēt potenciālos darbiniekus – aptauja liecina, ka, jo vairāk cilvēki uzzina par opcijām, jo lielāka ir iespēja, ka viņi tās uzskatīs par stimulu pievienoties jaunuzņēmumam,” saka A. K. Bērziņš.

Darbinieku akcijas ir arī būtisks elements ekosistēmas ilgtermiņa panākumu nodrošināšanai, jo, gūstot lielus panākumus, piemēram, vienradža gadījumā, kad uzņēmuma tirgus vērtība sasniedz vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru, darbinieki saņem lielu peļņu no savām akcijām, kas ļauj viņiem pašiem kļūt par biznesa eņģeļiem un mentoriem vai investēt citos jaunuzņēmumos. Tas rada tā saukto “spararata efektu”.

Finansējuma saņemšanai nepieciešamas 27 tikšanās

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem vēl viens izaicinājums Latvijas jaunuzņēmumiem ir iespējkapitāla fondu finansējuma piesaistīšana. To kā galveno problēmu norādīja 53 % respondentu.

Lai gan finansējuma apjoms pieaug, jaunuzņēmumiem ir grūti piesaistīt fondu uzmanību. Civitta asociētais partneris Ronalds Štrauhs uzskata, ka jaunuzņēmumiem ceļā uz mērogojamību jābūt ļoti neatlaidīgiem, jo iespējkapitāla fondiem var nākties pieteikties desmitiem reižu, lai piesaistītu finansējumu.

Pētījums liecina, ka ar spēcīgu produktu, lielām ambīcijām un aizrautīgu komandu nepietiek, lai attīstītu jaunuzņēmumu – ir nepieciešama arī liela neatlaidība un pacietība. Vidēji jaunuzņēmumam Latvijā ir jāsazinās ar iespējkapitāla fondiem 27 reizes, pirms beidzot izdodas iegūt finansējumu," saka R. Štrauhs.

Viņš rosina pēc iespējas izmantot salīdzinoši nelielās Latvijas ekosistēmas priekšrocības un kontaktus ar pazīstamiem uzņēmējiem, lai piesaistītu ārvalstu investoru uzmanību. Startapiem ir lielākās izredzes piesaistīt investoru uzmanību, izmantojot jau izveidotu jaunuzņēmumu dibinātāju atbalstu, lai nebūtu jāraksta e-pasti bez iepazīšanās. Tāpat ieteicams jaunuzņēmuma komandā vai valdē iekļaut atpazīstamus uzņēmējus – pētījums liecina, ka ekspertu klātbūtne komandā vairākas reizes palielina veiksmīga iznākuma varbūtību.

Dalība ES politikas veidošanā — iespēja jaunuzņēmumiem

Pētījums arī liecina, ka Baltijas jaunuzņēmumi nepietiekami interesējas par Eiropas Savienības regulējumu, kas ietekmē to darbību.

Jaunuzņēmumiem būtu īpaši jāiesaistās ES regulējuma izstrādē, kas nosaka digitālās ekonomikas attīstību, jo tas tiešā veidā ietekmē jaunuzņēmumu darbību gan ES, gan ārpus tās. Viens no spilgtākajiem šāda ES regulējuma piemēriem ir 2018. gadā Briselē pieņemtā Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), kas piemērojama visiem uzņēmumiem, kuri vēlas darboties Eiropā, un kuru vēlāk pieņēma arī citas pasaules valstis,” komentē Civitta partnere Veeli Oeselg.

Pēc viņas teiktā, jaunuzņēmumiem, kas vēlas attīstīties ārpus Latvijas un nostiprināties globālajos vai ES tirgos, ir ne tikai jāseko līdzi ES digitālajai politikai, bet arī aktīvi jāpiedalās ES likumdošanas procesos.

*Par pētījumu:

Līdz šim apjomīgākajā Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījuma ietvaros tika veiktas 25 intervijas, aptaujāti 108 jaunuzņēmumu dibinātāji, kā arī 1798 darbinieki, iespējkapitāla fondu vadītāji un citi Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas dalībnieki. Tika analizēta arī nacionālā un ES politika, pētīti esošo jaunuzņēmumu ekosistēmu piemēri un prognozēta nākotnes izaugsmes dinamika.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: