0,00 EUR

Grozā nav nevienas preces.

TIESLIETAS TIESAS Jaunveidojamai Ekonomisko lietu tiesai noteic lietu piekritības jomas

Jaunveidojamai Ekonomisko lietu tiesai noteic lietu piekritības jomas

Pēc Tieslietu ministrijas informācijas

Saeima 1. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, nosakot jaunveidojamās specializētās pirmās instances tiesas - Ekonomisko lietu tiesas - kompetenci sarežģītu komercstrīdu risināšanā. Kā norādījusi Tieslietu ministrija, kas ir šo grozījumu autore, specializētas tiesas galvenais mērķis ir efektīva sarežģītu un specifisku komercstrīdu izskatīšana, tāpēc tās kompetencē būs komplicētas prasības, kuru kvalitatīva izskatīšana prasa nepieciešamību pārzināt specifiskus tiesību jautājumus, kas savukārt potenciāli rada vislielāko ietekmi un riskus attiecībā uz uzņēmējdarbības vides tiesiskumu, akcentē tieslietu ministrs. Paredzēts, ka Ekonomisko lietu tiesa savu darbību sāks 2021. gada janvārī. Tās kompetencē plānots nodot…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Image by Arek Socha from Pixabay

Saeima 1. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, nosakot jaunveidojamās specializētās pirmās instances tiesas – Ekonomisko lietu tiesas – kompetenci sarežģītu komercstrīdu risināšanā.

Kā norādījusi Tieslietu ministrija, kas ir šo grozījumu autore, specializētas tiesas galvenais mērķis ir efektīva sarežģītu un specifisku komercstrīdu izskatīšana, tāpēc tās kompetencē būs komplicētas prasības, kuru kvalitatīva izskatīšana prasa nepieciešamību pārzināt specifiskus tiesību jautājumus, kas savukārt potenciāli rada vislielāko ietekmi un riskus attiecībā uz uzņēmējdarbības vides tiesiskumu, akcentē tieslietu ministrs.

Paredzēts, ka Ekonomisko lietu tiesa savu darbību sāks 2021. gada janvārī.

Tās kompetencē plānots nodot ne tikai komplicētus uzņēmējdarbības vides strīdus, bet arī atsevišķu ekonomisko un finanšu noziegumu iztiesāšanu, lai būtiski uzlabotu uzņēmējdarbības vides drošību, palielinātu investīciju ienākšanu Latvijā un novērstu riskus uzņēmējdarbības vides un līdz ar to visas valsts tautsaimniecības attīstībai.

Civilprocesa likuma grozījumi, kā tas izriet no priekšlikumiem 3. lasījumam, paredz, ka Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskata:

  • 1) prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem;
  • 2) prasības, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem;
  • 3) Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību;
  • 4) prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām;
  • 5) prasības, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) savstarpējām tiesiskajām attiecībām;
  • 6) prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem;
  • 7) prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar saistītajām personām Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē;
  • 8) prasības, kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas, izņemot darbinieku prasījumus;
  • 9) prasības, kas izriet no līgumsaistībām starp būvniecības procesa dalībniekiem, taiskaitā ar apakšuzņēmējiem, attiecībā uz tādas otrās un trešās grupas būves būvniecību, kuras realizācijai nepieciešama būvatļauja, izņemot atsevišķas viena dzīvokļa vai divu dzīvokļu dzīvojamāsmājas un ar to funkcionāli saistīto būvju būvniecību;
  • 10) prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem;
  • 11) prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem;
  • 12) pieteikumus par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju.

Ja izskatāmā lieta ietvers prasījumu, kas ir savstarpēji saistīts ar prasījumu lietā, kura ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, vai arī rajona (pilsētas) tiesā būs saņemta pretprasība, kas ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, lietu izskatīs Ekonomisko lietu tiesa. Savukārt apelācijas kārtībā pārsūdzētu Ekonomisko lietu tiesas nolēmumu izskatīs Rīgas apgabaltiesa.

Saeimai vēl galīgajā lasījumā jāpieņem likumprojekts “Kriminālprocesa likuma grozījumi“, nosakot Ekonomisko lietu tiesai piekritīgās lietas par noziedzīgiem nodarījumiem.

Kā informē Tieslietu ministrija, konkursā uz desmit Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata vietām bija pieteikušies 94 pretendenti. Jau tuvākajā laikā Tieslietu padome plāno izveidot tiesnešu amata kandidātu atlases komisiju, kuras sastāvā būs trīs senatori, trīs apgabaltiesu tiesneši un trīs rajona (pilsētas) tiesu tiesneši.

Daļa no komerclietām, kuras plānots nodot Ekonomisko lietu tiesai, patlaban ir koncentrētas vienā tiesā – lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem izskata Zemgales rajona tiesa (Jelgava), lietas par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem izskata Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa. Pēc tam, kas darbu uzsāks Ekonomisko lietu tiesa, šīm tiesām vairs nebūs jāskata attiecīgā satura lietas. Plānots, kas izmaiņas stāsies spēkā  no 2021. gada 1. janvāra.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: