Ar juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienu apstājas ne vien līgumisko procentu un līgumsoda, bet arī likumisko nokavējuma procentu pieaugums, atzinis Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments, 2021.gada 12. janvārī pieņemtajā spriedumā lietā  SKC‑71/2021.

Senāts norāda, ka Maksātnespējas likuma 63. panta pirmās daļas 3. punktā ietvertās tiesību normas gramatiskais formulējums dod pamatu secinājumam, ka līdz ar juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienu apstājas ne vien līgumisko procentu un līgumsoda, bet arī likumisko procentu (Civillikuma 1759. pants) pieaugums. Tas nozīmē, ka likumdevējs maksātnespējīgu juridisko personu (parādnieku) atbrīvojis no nokavējuma neizdevīgām sekām, proti, pienākuma segt tādus kreditora blakus prasījumus, kas radušies pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas. Tādējādi Civillikuma 1759. pants attiecībā uz maksātnespējīgu parādnieku – juridisku personu – piemērojams tiktāl, ciktāl to neierobežo Maksātnespējas likuma speciālās tiesību normas

Tā kā lietā skatītā uzņēmuma maksātnespējas process bija pasludināts 2018. gada 29. janvārī, iepriekšējās instances tiesas atzinums, ka likumiskie nokavējuma procenti piedzenami par laiku no maksātnespējas procesa pasludināšanas līdz 2019. gada 9. oktobrim, ir pretrunā ar Maksātnespējas likuma 63. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto.

Senāts uzskatīja, ka šajā speciālajā tiesību normā paredzētais regulējums izslēdz pamatu arī Civilprocesa likuma 195. panta noteikuma par prasītāja tiesībām saņemt nokavējuma procentus līdz sprieduma izpildei norādīšanu rezolutīvajā daļā piemērošanai.

Senāts atzina, ka spriedums pārsūdzētajā daļā atceļams.

Atgādinām, ka Civillikumā (1759. p.) noteikts, ka  procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

1760. pants savukārt paredz, ka likumiskie procenti  prasāmi nevis atsevišķi, bet reizē ar galveno saistību, un tādēļ tos nevar prasīt vēlāk, ja attiecīgā laikā par tiem bijis noklusēts vai galvenā parāda samaksa pieņemta bez piebilduma.

.