0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIKā 2021. gadā nerezidentu ienākumam no kapitālu aktīva atsavināšanas būs piemērojams IIN?

Kā 2021. gadā nerezidentu ienākumam no kapitālu aktīva atsavināšanas būs piemērojams IIN?

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu nerezidentu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākumam, kas attiecas uz normatīvā regulējuma piemērošanu, sākot no 2021. gada. Nerezidenta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamais ienākums ir ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: Visual Hunt

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu nerezidentu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākumam, kas attiecas uz normatīvā regulējuma piemērošanu, sākot no 2021. gada.

Nerezidenta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamais ienākums ir ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums.

Kapitāla aktīvi ir:

  • akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;
  • ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
  • parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
  • nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
  • uzņēmums Komerclikuma izpratnē;
  • intelektuālā īpašuma objekti;
  • ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā;
  • virtuālā valūta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.

IIN nepiemēro nerezidentu ienākumam no publiskā apgrozībā esošu finanšu instrumentu atsavināšanas, arī no Latvijas vai citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts un pašvaldību parāda vērtspapīru atsavināšanas.

Ja nerezidents atsavina intelektuālā īpašuma objektu (preču zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, patentus, dizainparaugus, autortiesības un citus objektus, kas uzskaitīti Autortiesību likumā, Patentu likumā un citos intelektuālā īpašuma jomu regulējošos likumos), kurš nav šīs personas radīts, tad maksājums, kas tiek saņemts par šāda intelektuālā īpašuma objekta atsavināšanu, ir uzskatāms par ienākumu no kapitāla pieauguma.

Ienākuma izmaksātāji – Latvijas Republikā reģistrēti komersanti, kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas – rezidenti, kuri reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji, – ietur nodokli no nerezidenta ienākuma no kapitāla aktīvu atsavināšanas, piemērojot 3 % iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.

Ienākuma izmaksātājs ieturēto IIN iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam.

Ja nerezidents gūst ienākumu no kapitāla aktīvu atsavināšanas no fiziskās personas, kura nav saimnieciskās darbības veicēja, nerezidents IIN no šā ienākuma aprēķina un deklarāciju par ienākumu no kapitāla VID iesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam.

Kapitāla pieauguma ienākumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Ienākumam piemēro 20 % nodokļa likmi.

Nekustamais īpašums

Nodokli nerezidenta ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas piemēro neatkarīgi no tā, cik ilgu laika periodu nekustamais īpašums bijis nerezidenta īpašumā, izņemot citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidentam.

Citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidentam iedzīvotāju ienākuma nodokli nepiemēro:

  • ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta;
  • ienākumam no vienīgā nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis maksātāja vienīgais nekustamais īpašums;
  • ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas radies saistībā ar mantas sadali laulības šķiršanas gadījumā, ja vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai tas ir bijis abu laulāto deklarētā dzīvesvieta;
  • ienākumam no sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja minētais īpašums ir maksātāja īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem vai ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas;
  • ienākumam no vienīgā nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Ienākuma izmaksātājs, kuram ir pienākums ieturēt IIN izmaksas brīdī, piemēro IIN arī tad, ja no nerezidenta tiek pirkta lauksaimniecībā izmantojama zeme.

Ja lauksaimniecības zemes ienākums ir atbrīvojams no IIN piemērošanas, nerezidents ir tiesīgs iesniegt gada ienākumu deklarāciju un atgūt ieturēto nodokli.

Gadījumā, ja nerezidentam piederošs nekustamais īpašums tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, ieņēmumus no nekustamā īpašuma atsavināšanas ņem vērā, nosakot saimnieciskās darbības ienākumu. Atsavinot nekustamo īpašumu, kas tika izmantots saimnieciskajā darbībā, nerezidents saimnieciskās darbības ieņēmumos iekļauj pamatlīdzekļa pārdošanas vērtību un izmaksās iekļauj pamatlīdzekļa atlikušo vērtību. Konkrētā nekustamā īpašuma pārdošanas rezultāts tiek ietverts attiecīgā taksācijas gada ienākumu deklarācijas D3 pielikumā.

Piemērs

Nerezidents par 50 000 eiro ir nopircis dzīvokli Latvijā un izīrē to. Nerezidents ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs. Par izīrēto dzīvokli ir aprēķināti nolietojuma procenti 10 000 eiro apmērā, kas ir iekļauti saimnieciskās darbības izdevumos iepriekšējos taksācijas periodos.

Nerezidents pārdod saimnieciskajā darbībā izmantoto dzīvokli Latvijas kapitālsabiedrībai par 75 000 eiro. Kapitālsabiedrība izmaksas brīdī piemēro 3 % nodokli (2250 eiro) un ietur to no nerezidenta ienākuma no dzīvokļa atsavināšanas.

Nerezidents saimnieciskās darbības ieņēmumos ietver dzīvokļa atsavināšanas cenu, savukārt izdevumos – grāmatvedības uzskaitē aprēķināto dzīvokļa atlikušo vērtību 40 000 eiro (50 000 (iegādes cena) – 10 000 (aprēķinātie nolietojuma procenti) = 40 000).

Tādējādi nerezidenta gada ienākumu deklarācijas D3 pielikumā ieņēmumos tiek ietverta pārdošanas vērtība 75 000 eiro, savukārt izdevumos dzīvokļa – atlikusī uzskaites vērtība 40 000 eiro, kā rezultātā nerezidentam no dzīvokļa atsavināšanas veidojas saimnieciskās darbības ienākums 35 000 eiro apmērā, kam tiek piemērota vispārējā progresīvā nodokļa likme.

IIN 2250 eiro apmērā, ko Latvijas kapitālsabiedrība ieturēja izmaksas brīdi no nerezidenta ienākuma, norāda kā avansā samaksāto nodokli, par kuru samazina vispārējā kārtībā aprēķināto IIN.

Gadījumā, ja no nerezidenta ienākuma no nekustamā īpašuma (kas netiek izmantots saimnieciskajā darbībā) atsavināšanas ir ieturēts IIN 3 % apmērā, nerezidentam ir tiesības vienlaikus iesniegt pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma un gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju un IIN pēc 20 % likmes aprēķināt no kapitāla pieauguma, kuru nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Šajā gadījumā nerezidents ir tiesīgs aprēķināt nodokli no kapitāla pieauguma, sākot ar pēctaksācijas gada 1.martu, iesniedzot pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma un gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēto deklarāciju.

Piemērs

Nerezidents 2020.gadā ir pārdevis nekustamo īpašumu Latvijas kapitālsabiedrībai par 100 000 eiro. Latvijas kapitālsabiedrībai kā ienākuma izmaksātājai ir pienākums no nerezidentam izmaksātā ienākuma ieturēt nodokli, piemērojot 3 % nodokļa likmi. Tādējādi Latvijas kapitālsabiedrība, 2020.gadā izmaksājot nerezidentam ienākumu, ietur nodokli 3000 eiro apmērā.

Nerezidents pārdoto nekustamo īpašumu ir iegādājies 2007.gadā par 90 000 eiro. Nerezidents, sākot ar 2021.gada 1.martu, vienlaikus iesniedz pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma un gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēto deklarāciju. Saskaņā ar iesniegtajām deklarācijām ir aprēķināts nodoklis 2000 eiro apmērā. Nerezidentam veidojas nodokļa pārmaksa 1000 eiro apmērā (starpība starp ieturēto nodokli un saskaņā ar kapitāla pieauguma deklarācijām aprēķināto nodokli (3000 – 2000 = 1000)).

Gadījumā, ja nerezidents ir rezidents tādā valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, un konkrētā līguma noteikumi paredz citādu nodokļa piemērošanas kārtību, nerezidentam ir tiesības piemērot nodokļu līgumā noteikto kārtību. Līgumā par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktais nodokļa maksāšanas atbrīvojums nav piemērojams tieši, bet ievērojot kārtību, kas noteikta Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”.

Saistošie normatīvie akti

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: