0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIKā iegrāmatot un kādus nodokļus piemērot darījumiem ar virtuālo valūtu?

Kā iegrāmatot un kādus nodokļus piemērot darījumiem ar virtuālo valūtu?

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu, kuru publicējam saīsinātā versijā.  Iesniedzējs vēlas internetā iegādāties un vēlāk, iespējams, pārdot kripto (virtuālo) valūtu, piem. Bitcoin u.c.  vai iegādāties par kripto valūtu preces vai pakalpojumus. Kripto valūtas iegāde tiks veikta  internetā ar pārskaitījumu vai kredītkarti. Iesniedzējs iesniegumā uzdod jautājumus: Kādi dokumenti nepieciešami, lai iesniedzēja grāmatvedībā varētu iegrāmatot Kripto valūtas iegādes darījumu, kurš veikts internetā un par kuru Iesniedzējs norēķinājies ar kredītkarti vai ar bankas pārskaitījumu? Vai kā pietiekošs darījumu apliecinošs dokuments ir uzskatāms e-pasta apstiprinājums par darījumu un bankas konta izraksts par naudas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: Visualhunt.com

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu, kuru publicējam saīsinātā versijā.

 Iesniedzējs vēlas internetā iegādāties un vēlāk, iespējams, pārdot kripto (virtuālo) valūtu, piem. Bitcoin u.c.  vai iegādāties par kripto valūtu preces vai pakalpojumus. Kripto valūtas iegāde tiks veikta  internetā ar pārskaitījumu vai kredītkarti.

Iesniedzējs iesniegumā uzdod jautājumus:

  1. Kādi dokumenti nepieciešami, lai iesniedzēja grāmatvedībā varētu iegrāmatot Kripto valūtas iegādes darījumu, kurš veikts internetā un par kuru Iesniedzējs norēķinājies ar kredītkarti vai ar bankas pārskaitījumu? Vai kā pietiekošs darījumu apliecinošs dokuments ir uzskatāms e-pasta apstiprinājums par darījumu un bankas konta izraksts par naudas samaksu? Ņemot vērā, ka iegādājoties internetā, iespējams gadījums, ka darījumu apliecinošu dokumentu atsūta vienas valsts rezidents, bet nauda tiek pārskaitīta (vai noņem no kredītkartes) citas valsts rezidents, t.sk. no saraksta, kas noteikts gada 26.jūnija Ministru Kabineta noteikumos Nr.276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” (vai otrādi). Kādas nodokļu sekas ir šādā gadījumā un vai kādā no šiem gadījumiem ir jāietur Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā noteiktie nodokļi?
  2. Vai atsavinot Kripto valūtu, darījums ir jāapliek ar pievienotās vērtības nodokli un jānomaksā pievienotās vērtības nodoklis, vai tas ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekams darījums?
  3. Vai no peļņas (iegādes un atsavināšanas vērtības starpības) gadā  ir jāmaksā Uzņēmuma ienākuma nodoklis? Vai, ja atsavināšanas darījums notiks 2018.gadā, būs jāmaksā Uzņēmuma ienākuma nodoklis?
  4. Ja tiks iegādātas preces par Kripto valūtu, kāda būs iegādāto preču iegādes vērtība?

VID, atbildot uz iesniegumā uzdoto 1.jautājumu par darījumu apliecinošo dokumentu, paskaidro, ka likuma “Par grāmatvedību” 7.1panta piektajā daļā ir noteikts, ka par ārēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts arī neapliecināts uzņēmuma — maksājuma pakalpojuma izmantotāja — konta izraksts, kuru pēc maksājuma pakalpojuma izmantotāja pieprasījuma izsniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējs (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē), ja šajā izrakstā minētā saimnieciskā darījuma esamību apliecina par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību dokumenta saņēmēja (uzņēmuma — maksājuma pakalpojuma izmantotāja) atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.

Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1.panta 28.punkta izpratnē, konta izraksts ir papīra vai elektroniskā veidā sagatavots dokuments, kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējs izsniedz maksājuma pakalpojuma izmantotājam un kurā atspoguļota visa noteiktā laika periodā maksājumu kontā notikušo naudas līdzekļu kustība un maksājumu konta atlikums šā perioda sākumā un beigās.

Tādējādi, tā kā kredītiestāžu kontu izrakstos tiek atspoguļota visa noteiktā laika periodā klientu kontā veiktā naudas līdzekļu kustība atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 7.1panta piektās daļas un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1.panta 28.punkta prasībām, tad, lai pamatotu virtuālās valūtas (kriptovalūtas) iegādes darījumu internetā ar kredītkarti vai naudas pārskaitījumu un veiktu ierakstus grāmatvedības reģistros par saimniecisko darījumu, Iesniedzējs var izmantot neapliecinātu kredītiestādes izsniegtu konta izrakstu kā ārējo attaisnojuma dokumentu, pamatojoties uz kuru ir izdarāmi ieraksti grāmatvedības reģistros.

Atbildot par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieturēšanu no izmaksām nerezidentiem, VID paskaidro, ka likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (spēkā līdz 2017.gada 31.decembrim) 3.panta ceturtajā daļā noteikts, ka attiecībā uz nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

Saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (spēkā līdz 2017.gada 31.decembrim) 3.panta astoto daļu neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem UIN ietur pēc 15 procentu likmes no visiem maksājumiem un dividendēm (izņemot šā panta 8.2daļā minētos maksājumus), ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot maksājumus par preču piegādēm un iegādātajiem Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīriem, ja šīs preces un vērtspapīri tiek iegādāti par tirgus cenām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

Tātad, attiecībā uz nerezidentiem ar UIN apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. UIN tiek ieturēts no ienākumiem, kas minēti likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta ceturtajā, astotajā un  8.2daļā.

Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumu Nr.276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” (spēkā līdz 2017.gada 31.decembrim) (turpmāk – Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumi Nr.276) 1.punktā ir noteiktas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas.

Tādējādi, ja Iesniedzējs 2017.gadā veic maksājumu nerezidentam par virtuālās valūtas (kriptovalūtas) iegādi, nerezidenta gūtais ienākums neveido ar UIN apliekamu objektu Latvijā un ienākuma izmaksas brīdī UIN nav jāietur.

Savukārt, ja nerezidents atrodas, ir izveidots vai nodibināts Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumos Nr.276 minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, tad Iesniedzējam attiecībā uz 2017.gadā veikto maksājumu par virtuālās valūtas (kriptovalūtas) iegādi ir jāpiemēro likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta astotā daļa un no maksājuma nerezidentam ir jāietur UIN, piemērojot 15 procentu likmi.

Atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (spēkā ar 2018.gada 1.janvāri) 5.panta sestajai daļai, neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem uzņēmumu ienākuma nodokli, piemērojot 20 procentu likmi, ietur no visiem maksājumiem un dividendēm (izņemot šā panta astotajā daļā minētos maksājumus), ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai maksājumus trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot maksājumus par preču piegādēm un iegādātajiem Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīriem, ja šīs preces un vērtspapīri tiek iegādāti par tirgus cenām (vērtību).

Ja Iesniedzējs 2018.gadā veiks maksājumu nerezidentam par virtuālās valūtas (kriptovalūtas) iegādi, nerezidenta gūtais ienākums neveidos ar UIN apliekamu objektu Latvijā un ienākuma izmaksas brīdī UIN nav jāietur.

Savukārt, ja nerezidents atrodas, ir izveidots vai nodibināts Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumu Nr.655 minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, tad Iesniedzējam attiecībā uz 2018.gadā veikto maksājumu par virtuālās valūtas (kriptovalūtas) iegādi ir jāpiemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5.panta sestā daļa un no maksājuma nerezidentam ir jāietur UIN, piemērojot 20 procentu likumi.

 

Atbildot uz iesniegumā uzdoto 2.jautājumu, VID paskaidro, ka PVN regulējošie normatīvie akti nenosaka tieši, ka darījumiem ar virtuālo valūtu būtu piemērojams atbrīvojums no aplikšanas ar PVN. Ievērojot minēto, lai atbildētu uz Iesniedzēja 2.jautājumu, ir jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūra.

Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu darījumiem ar virtuālo valūtu ir spriests EST 2015.gada 22.oktobra spriedumā lietā C-264/14 tiesvedībā Skatteverket pret David Hedqvist.

Minētajā spriedumā ir šādas atziņas:

1) darījumi, kas attiecas uz valūtām, kuras nav parastās valūtas, proti, ne tām, kas ir nauda, kura ir likumīgs maksāšanas līdzeklis vienā vai vairākās valstīs, ja darījuma puses šīs valūtas ir akceptējušas kā alternatīvu maksāšanas līdzekli likumīgajiem maksāšanas līdzekļiem un ja tām nav cita mērķa kā tikai būt par maksāšanas līdzekli, ir finanšu darījumi (sprieduma lietā C-264/14 49.punkts);

2) pievienotās vērtības nodokļa direktīvas 135.panta 1.punkta “e” apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tādu pakalpojumu sniegšana, kādi ir aplūkoti pamatlietā un kas izpaužas kā parasto valūtu maiņa pret virtuālās valūtas “bitcoin” vienībām un otrādi, un kas tiek īstenota par tādas summas samaksu, kura atbilst starpībai, ko veido atšķirība starp, pirmkārt, cenu, par kādu attiecīgais uzņēmums pērk valūtas, un, otrkārt, cenu, par kādu šis uzņēmums tās pārdod saviem klientiem, ir darījumi, kas ir atbrīvoti no PVN šīs tiesību normas izpratnē (sprieduma lietā C-264/14 57. punkts un rezolutīvās daļas 2) punkts).

Tādējādi saskaņā ar EST judikatūru virtuālās valūtas pārdošanas darījumus ar PVN neapliek.

Ievērojot minēto, ja Iesniedzējs veiks virtuālās valūtas pārdošanas darījumus Latvijas Republikā, proti, savā vārdā pārdos virtuālo valūtu, tad šim darījumam PVN nav jāpiemēro.

Atbildot uz iesniegumā uzdoto 3.jautājumu par UIN piemērošanu 2017.gadā, VID paskaidro, ka likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (spēkā līdz 2017.gada 31.decembrim) nenosaka speciālu regulējumu attiecībā uz ienākumu, kas gūts no komercdarbības ar virtuālo valūtu (kriptovalūtu) aplikšanu ar UIN. Tādējādi ienākums no darbībām ar minēto valūtu ir apliekams ar nodokli likumā  “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (spēkā līdz 2017.gada 31.decembrim) 3.panta pirmajai daļai attiecībā uz rezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 15 procenti no šā apliekamā ienākuma.

2017.gadā īstenojot iesniegumā aprakstīto komercdarbību ar virtuālo valūtu (kriptovalūtu), ar UIN apliekamais ienākums būs visi Iesniedzēja gada laikā gūtie ienākumi – gan ienākumi no virtuālās valūtas (kriptovalūtas) atsavināšanas, gan arī citi ienākumi, ja tādi tiks gūti un uzņēmumu ienākuma nodoklis ir 15 procenti no apliekamā ienākuma.

Atbildot uz iesniegumā uzdoto 3.jautājumu par UIN piemērošanu 2018.gadā, VID paskaidro, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (spēkā ar 2018.gada 1.janvāri) ir noteikts konceptuāli jauns UIN maksāšanas režīms, kas paredz, ka UIN būs jāmaksā neatkarīgi no gada laikā gūto ienākumu apmēra, nodokļa maksātājam ar UIN apliekamā bāze veidosies, ievērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī) 4.panta otrajā daļā noteikto.

Ņemot vērā minēto, 2018.gadā īstenojot iesniegumā aprakstīto komercdarbību ar virtuālo valūtu (kriptovalūtu), ienākumi no virtuālās valūtas (kriptovalūtas) atsavināšanas neveidos Iesniedzēja ar UIN apliekamo bāzi.

Atbildot uz iesniegumā uzdoto 4.jautājumu, VID paskaidro, ka kriptovalūta ir uzskatāma par virtuālo valūtu. Uz virtuālo valūtu nav attiecināmi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kompetencē esoši normatīvie akti (piemēram, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums, Finanšu instrumentu tirgus likums utt.). Tādējādi virtuālā valūta nav oficiāla valūta, tai nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa, tās emisiju un izmantošanu neregulē un neuzrauga, un tā juridiski nav piesaistīta nevienas valsts oficiālajai valūtai.

Līdz ar to pēc būtības komercdarbība, kas saistīta ar virtuālās valūtas uzpirkšanu un izplatīšanu, nav uzskatāma par finanšu instrumentu vai elektroniskās naudas emisiju, vai maksājumu pakalpojumu veikšanu. Virtuālā valūta  pēc tās būtības ir uzskatāma kā prece jeb produkts, kuru var izmantot kā maiņas līdzekli, ja puses par to vienojas.

Pilnu uzziņas tekstu lasiet šeit.

Atgādinām, ka žurnāla BILANCE decembra pirmajā numurā lasāms plz.lv redaktora Ikara Kubliņa raksts  “Kriptovalūtas – finanšu sistēmas gaišā nākotne vai kārtējais «ziepju burbulis»”?

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: