0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAKLIENTU IZPĒTE, SANKCIJASKā klienta izpētes ietvaros veicama klienta identifikācija?

Kā klienta izpētes ietvaros veicama klienta identifikācija?

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

aizdomigi darijumi izpete klientu legalizacijas parskats gramatvediba dati bizness
Foto: Kevin Ku, Pexels

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 6. pantu, ir četri galvenie klientu riska faktori (klienta risks, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai; valsts un ģeogrāfiskais risks; klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risks; pakalpojumu un produktu piegādes kanālu risks).

Lai novērtētu šos riska faktorus, jāiegūst informācija par klientu. To jādara klienta izpētes ietvaros, atgādina Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consulting valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste.

“Grāmatveži kā neviens cits zina savus klientus un to darbību. Uzdevums ir šīs zināšanas formalizēt un dokumentēt tā, lai izpildītu likuma prasības,” saka eksperte.

Klienta izpēti var sadalīt divos posmos – sākotnējā un turpmākā izpēte. Sākotnējās izpētes ietvaros jāveic klienta identificēšana, patiesā labuma guvēja noskaidrošana, sankciju sarakstu un politiski nozīmīgas personas statusa pārbaudīšana, darījuma attiecību mērķa noskaidrošana, informācijas iegūšana par klienta saimniecisko vai profesionālo darbību un klienta riska novērtēšana, lai pieņemtu lēmumu par klienta akceptēšanu vai noraidīšanu. Pēc tam, kad klients akceptēts, jāveic tā turpmākā izpēte – darījumu uzraudzība, informācijas aktualizēšana, dokumentu uzglabāšana.

“Svarīgi, ka visiem klienta izpētes pasākumiem jābūt dokumentētiem, turklāt dokumentācijai jābūt tādā apjomā, lai Valsts ieņēmumu dienests, veicot pārbaudi, varētu gūt pārliecību, ka likuma subjekts pārzina sava klienta saimniecisko vai personisko darbību un ir veicis atbilstošus riskus mazinošus pasākumus,” piekodina J. Marjasova.

Klienta identifikācija

Fiziskas personas identifikācija

Klientu var identificēt gan klātienē, gan – teorētiski – arī neklātienē. Tomēr praktiski neklātienes gadījumā likuma subjektam jāveic papildus pasākumi, kas prasa īpašus tehnoloģiskus risinājumus un darbinieku apmācību. “Tehnoloģiskie resursi ir, piemēram, drošs elektroniskais paraksts, video identifikācija, fiziskas personas identitāti apliecinošo datu iegūšana no kredītiestādēm. Jāsaka gan, ka Ministru kabineta noteikumos (Nr. 392 “Kārtība, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekts veic klienta neklātienes identifikāciju“) ir vairāk aizliegumu veikt klienta neklātienes identifikāciju, nekā atļaujas to darīt. Praksē neklātienes identifikāciju vairāk izmanto finanšu sektorā, un, cik ir informācija – arī tikai divas bankas,” atklāj J. Marjasova.

Savukārt, veicot klienta identifikāciju klātienē, jāatceras, ka, identificējot rezidentu, pietiek, ka tā personu apliecinošajā dokumentā ir norādīts viņa vārds, uzvārds un personas kods, taču, identificējot nerezidentu, jābūt arī dzimšanas datumam, fotoattēlam, personu apliecinošā dokumenta numuram un izdošanas datumam, kā arī valstij un institūcijai, kas dokumentu izdevusi.  Jāatceras arī – ja nerezidents pats ieradies Latvijā, tā identifikācijai izmantojams tikai tāds personu apliecinošs dokuments, kas ir derīgs ieceļošanai Latvijā.

Identifikācijas procesā klātienē darbiniekiem personiski jāredz klients un viņa personu apliecinošais dokuments. Pārbaudot identitāti, jāpārliecinās, ka personu apliecinošais dokuments nav iekļauts Nederīgo dokumentu reģistrā (tas pieejams Latvija.lv portālā), un, veicot šo pārbaudi, obligāti jāsaglabā attiecīga izdruka klienta lietā, pārliecinoties, ka šī izdruka satur datumu. Tas kalpos kā pierādījums, ka likuma subjekts šādu pārbaudi ir veicis, uzsver J. Marjasova. Jebkurā gadījumā, bet – jo īpaši, ja tiek veikta nerezidenta pārbaude, kura personu apliecinošo dokumentu nevar pārbaudīt Nederīgo dokumentu reģistrā, jāpievērš uzmanība dokumenta derīguma termiņam.

Kopš 2019. gada 29. jūnija ir spēkā prasība, ka ikvienam likuma subjektam (tā darbiniekam) pašrocīgi jāizgatavo klienta identifikācijas dokumenta kopija (iepriekš šī prasība bija noteikta tikai bankām un finanšu iestādēm). Ja klients ir ārzemnieks, tad papildus jāizgatavo arī vīzas vai uzturēšanās atļaujas, kas apliecina klienta tiesības ieceļot Latvijā, kopiju. Kopijas jāizgatavo un jānoformē atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” noteiktajām prasībām.

Juridiskas personas identifikācija

Juridisko personu identifikāciju regulē NILLTPFN likuma 13. pants, kas nosaka, ka juridisko personu identificē:

1) pieprasot uzrādīt dokumentus, kas apliecina juridiskās personas nosaukumu, juridisko formu un dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju;

2) pieprasot sniegt ziņas par juridiskās personas juridisko adresi un saimnieciskās darbības faktisko veikšanas vietu, ja tā atšķiras no juridiskās adreses;

3) pieprasot uzrādīt juridiskās personas dibināšanas dokumentu (dibināšanas līgumu, statūtus) un identificējot personas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt juridisko personu attiecībās ar likuma subjektu, tai skaitā noskaidrojot attiecīgo personu vārdus un uzvārdus, kuras ieņem amatu juridiskās personas pārvaldes institūcijā, un iegūstot dokumentu vai attiecīgā dokumenta kopiju, kas apliecina to tiesības pārstāvēt juridisko personu, kā arī veicot šo personu identitātes pārbaudi.

Tāpat likuma subjekts tiesīgs izmantot publiski pieejamus, uzticamus un neatkarīgus avotus, lai iegūtu nepieciešamās ziņas juridiskās personas identifikācijai, atgādina J. Marjasova. Attiecībā uz Latvijā reģistrētām juridiskām personām šāds avots ir Uzņēmumu reģistrs (UR). No 2020. gada 7. janvāra UR atvēris savus reģistrus un publiski ticamas, aktuālas ziņas par ikkatru UR reģistrēto tiesību subjektu ir pieejamas bez maksas vietnē info.ur.gov.lv (jāņem gan vērā, ka ir arī nepubliskās daļas dokumenti, kuri vietnē uzreiz nav pieejami, taču tos var saņemt, iesniedzot pamatotu rakstveida pieprasījumu – protokoli, pilnvaras, valsts notāra lēmumi, tiesas lēmumi). “Tik un tā būtu ieteicams nepieciešamo informāciju un dokumentus vispirms saņemt no klientu pārstāvēt tiesīgas personas un pēc tam papildus to pārbaudīt Uzņēmumu reģistrā vai citā uzticamā avotā. Tāda ir pamatpieeja, jo pārbaudītai informācijai ir augstāka uzticamības pakāpe,” iesaka eksperte.

J. Marjasovas vadītā semināra Klienta sākotnējās izpētes praktiskie aspekti video ierakstu iespējams iegādāties portāla BILANCE PLZ E-veikala sadaļā “Bilances akadēmija“, izvēloties  Semināru un kursu video ieraksti“.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
aizdomigi darijumi izpete klientu legalizacijas parskats gramatvediba dati bizness
Foto: Kevin Ku, Pexels

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 6. pantu, ir četri galvenie klientu riska faktori (klienta risks, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai; valsts un ģeogrāfiskais risks; klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risks; pakalpojumu un produktu piegādes kanālu risks).

Lai novērtētu šos riska faktorus, jāiegūst informācija par klientu. To jādara klienta izpētes ietvaros, atgādina Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consulting valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste.

"Grāmatveži kā neviens cits zina savus klientus un to darbību. Uzdevums ir šīs zināšanas formalizēt un dokumentēt tā, lai izpildītu likuma prasības," saka eksperte.

Klienta izpēti var sadalīt divos posmos - sākotnējā un turpmākā izpēte. Sākotnējās izpētes ietvaros jāveic klienta identificēšana, patiesā labuma guvēja noskaidrošana, sankciju sarakstu un politiski nozīmīgas personas statusa pārbaudīšana, darījuma attiecību mērķa noskaidrošana, informācijas iegūšana par klienta saimniecisko vai profesionālo darbību un klienta riska novērtēšana, lai pieņemtu lēmumu par klienta akceptēšanu vai noraidīšanu. Pēc tam, kad klients akceptēts, jāveic tā turpmākā izpēte - darījumu uzraudzība, informācijas aktualizēšana, dokumentu uzglabāšana.

"Svarīgi, ka visiem klienta izpētes pasākumiem jābūt dokumentētiem, turklāt dokumentācijai jābūt tādā apjomā, lai Valsts ieņēmumu dienests, veicot pārbaudi, varētu gūt pārliecību, ka likuma subjekts pārzina sava klienta saimniecisko vai personisko darbību un ir veicis atbilstošus riskus mazinošus pasākumus," piekodina J. Marjasova.

Klienta identifikācija

Fiziskas personas identifikācija

Klientu var identificēt gan klātienē, gan - teorētiski - arī neklātienē. Tomēr praktiski neklātienes gadījumā likuma subjektam jāveic papildus pasākumi, kas prasa īpašus tehnoloģiskus risinājumus un darbinieku apmācību. "Tehnoloģiskie resursi ir, piemēram, drošs elektroniskais paraksts, video identifikācija, fiziskas personas identitāti apliecinošo datu iegūšana no kredītiestādēm. Jāsaka gan, ka Ministru kabineta noteikumos (Nr. 392 "Kārtība, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekts veic klienta neklātienes identifikāciju") ir vairāk aizliegumu veikt klienta neklātienes identifikāciju, nekā atļaujas to darīt. Praksē neklātienes identifikāciju vairāk izmanto finanšu sektorā, un, cik ir informācija - arī tikai divas bankas," atklāj J. Marjasova.

Savukārt, veicot klienta identifikāciju klātienē, jāatceras, ka, identificējot rezidentu, pietiek, ka tā personu apliecinošajā dokumentā ir norādīts viņa vārds, uzvārds un personas kods, taču, identificējot nerezidentu, jābūt arī dzimšanas datumam, fotoattēlam, personu apliecinošā dokumenta numuram un izdošanas datumam, kā arī valstij un institūcijai, kas dokumentu izdevusi.  Jāatceras arī - ja nerezidents pats ieradies Latvijā, tā identifikācijai izmantojams tikai tāds personu apliecinošs dokuments, kas ir derīgs ieceļošanai Latvijā.

Identifikācijas procesā klātienē darbiniekiem personiski jāredz klients un viņa personu apliecinošais dokuments. Pārbaudot identitāti, jāpārliecinās, ka personu apliecinošais dokuments nav iekļauts Nederīgo dokumentu reģistrā (tas pieejams Latvija.lv portālā), un, veicot šo pārbaudi, obligāti jāsaglabā attiecīga izdruka klienta lietā, pārliecinoties, ka šī izdruka satur datumu. Tas kalpos kā pierādījums, ka likuma subjekts šādu pārbaudi ir veicis, uzsver J. Marjasova. Jebkurā gadījumā, bet - jo īpaši, ja tiek veikta nerezidenta pārbaude, kura personu apliecinošo dokumentu nevar pārbaudīt Nederīgo dokumentu reģistrā, jāpievērš uzmanība dokumenta derīguma termiņam.

Kopš 2019. gada 29. jūnija ir spēkā prasība, ka ikvienam likuma subjektam (tā darbiniekam) pašrocīgi jāizgatavo klienta identifikācijas dokumenta kopija (iepriekš šī prasība bija noteikta tikai bankām un finanšu iestādēm). Ja klients ir ārzemnieks, tad papildus jāizgatavo arī vīzas vai uzturēšanās atļaujas, kas apliecina klienta tiesības ieceļot Latvijā, kopiju. Kopijas jāizgatavo un jānoformē atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" noteiktajām prasībām.

Juridiskas personas identifikācija

Juridisko personu identifikāciju regulē NILLTPFN likuma 13. pants, kas nosaka, ka juridisko personu identificē:

1) pieprasot uzrādīt dokumentus, kas apliecina juridiskās personas nosaukumu, juridisko formu un dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju;

2) pieprasot sniegt ziņas par juridiskās personas juridisko adresi un saimnieciskās darbības faktisko veikšanas vietu, ja tā atšķiras no juridiskās adreses;

3) pieprasot uzrādīt juridiskās personas dibināšanas dokumentu (dibināšanas līgumu, statūtus) un identificējot personas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt juridisko personu attiecībās ar likuma subjektu, tai skaitā noskaidrojot attiecīgo personu vārdus un uzvārdus, kuras ieņem amatu juridiskās personas pārvaldes institūcijā, un iegūstot dokumentu vai attiecīgā dokumenta kopiju, kas apliecina to tiesības pārstāvēt juridisko personu, kā arī veicot šo personu identitātes pārbaudi.

Tāpat likuma subjekts tiesīgs izmantot publiski pieejamus, uzticamus un neatkarīgus avotus, lai iegūtu nepieciešamās ziņas juridiskās personas identifikācijai, atgādina J. Marjasova. Attiecībā uz Latvijā reģistrētām juridiskām personām šāds avots ir Uzņēmumu reģistrs (UR). No 2020. gada 7. janvāra UR atvēris savus reģistrus un publiski ticamas, aktuālas ziņas par ikkatru UR reģistrēto tiesību subjektu ir pieejamas bez maksas vietnē info.ur.gov.lv (jāņem gan vērā, ka ir arī nepubliskās daļas dokumenti, kuri vietnē uzreiz nav pieejami, taču tos var saņemt, iesniedzot pamatotu rakstveida pieprasījumu - protokoli, pilnvaras, valsts notāra lēmumi, tiesas lēmumi). "Tik un tā būtu ieteicams nepieciešamo informāciju un dokumentus vispirms saņemt no klientu pārstāvēt tiesīgas personas un pēc tam papildus to pārbaudīt Uzņēmumu reģistrā vai citā uzticamā avotā. Tāda ir pamatpieeja, jo pārbaudītai informācijai ir augstāka uzticamības pakāpe," iesaka eksperte.

J. Marjasovas vadītā semināra "Klienta sākotnējās izpētes praktiskie aspekti" video ierakstu iespējams iegādāties portāla BILANCE PLZ E-veikala sadaļā "Bilances akadēmija", izvēloties  "Semināru un kursu video ieraksti".