Ņemot vērā uzraudzības ietvaros konstatētās problēmas tiesību aktu piemērošanā, veicot patieso labuma guvēju (PLG) noskaidrošanu un atbilstības pārbaudi, Finanšu un kapitāla tirgus komisija secinājusi, ka papildu skaidrojums ir nepieciešams saistībā ar valsts un pašvaldību uzņēmumu, biedrību un starptautisko uzņēmumu ar sarežģītu īpašnieku struktūru PLG noteikšanu. Ir novēroti gadījumi, kad Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – LR UR) nereģistrē uzņēmuma PLG, ja juridiska persona iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka PLG noskaidrot nav iespējams.

Ir izdalāms arī jautājums par rīcību gadījumos, kad likuma subjekta noskaidrotais PLG neatbilst LR UR reģistrētajam PLG.  Ņemot vērā minēto, Komisija sniedz šādu viedokli.

Veidi, kādos jāpārliecinās par klienta PLG

NILLTPFN likuma 1. panta 5. punkta "a" apakšpunkts nosaka, ka PLG ir fiziskā persona, kura ir juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē juridisko personu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām personām – fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. No šīs normas ir nosakāmas PLG pazīmes, t.i.,

PLG vienmēr ir fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidota vai darbojas konkrētā juridiskā persona, vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār juridisko personu.

Norādāms, ka tiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā PLG juridisko personu kontrolē tieši, savukārt netiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā kontrole tiek īstenota ar citas personas – fiziskas vai juridiskas – starpniecību. Procentuālā attiecība ir pierādījuma faktors, kas jāņem vērā, un līdz ar to būtu izslēdzama automātiskā PLG noskaidrošana.

PLG tiek skaidrots kā fiziskā persona, kurai "gala rezultātā" pieder vai tā kontrolē "klientu", vai fiziskā persona, kuras labā tiek veikts darījums, līdz ar to šajā jēdzienā tiek ietvertas personas, kuras īsteno galīgo kontroli pār juridisko personu, t.i., īpašumtiesības/kontrole tiek īstenota ne vien ar īpašumtiesībām, bet, iespējams, arī citādiem kontroles līdzekļiem, kas nav tiešā kontrole. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka definīcijas būtiska pazīme ir tā, ka tā attiecināma uz faktisko kontroli – atbilstoši faktiskajai situācijai tā var pārsniegt likumīgās īpašumtiesības un kontroles robežu.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) 11.¹ panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka klienta izpētes pasākumi ir uz risku novērtējumu balstīts darbību kopums, kura ietvaros likuma subjekts noskaidro PLG un, balstoties uz risku novērtējumu, pārliecinās par to, ka attiecīgā fiziskā persona ir klienta PLG. Juridiskam veidojumam un juridiskai personai likuma subjekts noskaidro arī attiecīgās personas dalībnieku struktūru un veidu, kādā izpaužas PLG kontrole pār šo juridisko veidojumu vai juridisko personu. Savukārt NILLTPFN likuma 18. panta trešā daļa nosaka, ka likuma subjekts, izmantojot ziņas vai dokumentus no LR UR, noskaidro klienta PLG. Papildus, balstoties uz risku novērtējumu, likuma subjekts noskaidro klienta PLG vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

• saņem klienta apstiprinātu paziņojumu par PLG;
• izmanto ziņas vai dokumentus no LR vai ārvalsts informācijas sistēmām;
• patstāvīgi noskaidro PLG, ja ziņas par to nevar iegūt citādi.

Jāpiebilst, ka prasība obligāti izmantot LR UR vestajos reģistros reģistrēto informāciju par PLG klientu izpētes procesā stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" attiecībā uz bezmaksas informācijas izsniegšanas nodrošināšanu ikvienai personai no LR UR vestajiem reģistriem.

Uzraudzības un kontroles institūcijām šajā likumā noteikto pienākumu izpildei informācija no LR UR vestajiem reģistriem bez maksas tiek sniegta no 01.06.2019.

Ņemot vērā minēto, ir būtiski uzsvērt, ka klienta izpētes pasākumi ir uz risku novērtējumu balstītu darbību kopums. Nepietiek vien noskaidrot PLG, bet, balstoties uz risku novērtējumu, ir jāpārliecinās, ka attiecīgā fiziskā persona ir PLG. Pašdeklarācija kā vienīgais veids PLG noskaidrošanā ir pieļaujama tikai zema riska gadījumos. Jo augstāks risks, jo padziļinātākam jābūt veidam, kādā PLG tiek noskaidrots un kādā tiek gūta pārliecība par to, ka noskaidrotā persona tiešām ir klienta PLG. Arī attiecībā uz informācijas un dokumentu izmantošanu no reģistriem vai interneta resursiem ir jāievēro uz risku izvērtējumu balstīta pieeja, kas nozīmē, ka jāpārliecinās, vai ar minēto PLG noskaidrošanas veidu ir pietiekami un vai nepastāv saprātīgas šaubas par iegūtās informācijas atbilstību. Informācija noteikti jāpārbauda, ja kredītiestādes rīcībā ir ziņas, kas ir pretrunā ar reģistros norādītajām.

Gadījumi, kuros klienta PLG nav iespējams noskaidrot

NILLTPFN likuma 18. panta septītā daļa nosaka, ka likuma subjekts, atbilstoši pamatojot un dokumentējot darbības, kas veiktas, lai noskaidrotu PLG, par juridiskās personas vai juridiska veidojuma PLG var uzskatīt personu, kura ieņem augstākās pārvaldības institūcijā amatu šajā juridiskajā personā vai juridiskā veidojumā, ja ir izmantoti visi iespējamie noskaidrošanas līdzekļi un nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu – PLG šā likuma 1. panta 5. punkta izpratnē –, kā arī izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai vai juridiskam veidojumam ir cits PLG. Šajā normā par PLG tiek prezumēta persona, kura ieņem augstākās pārvaldības institūcijā amatu šajā juridiskajā personā vai juridiskā veidojumā, tikai gadījumā, ja ir izmantoti visi iespējamie noskaidrošanas un pārliecināšanās līdzekļi, uzsverot to, ka PLG savā ziņā būs tehniskais PLG jeb fiziska persona tiks uzskatīta par PLG.

Papildus norādāms, ka saskaņā ar NILLTPFN likuma 18.² panta otro daļu LR UR, ja juridiskā persona (tās valde) arī pēc tam, kad ir izmantojusi visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus, ir secinājusi, ka nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu – PLG likuma 1. panta 5. punkta izpratnē –, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai ir PLG, reģistrē attiecīgo informāciju.

Tātad, ja juridiskās personas PLG nav iespējams noskaidrot, attiecīgā norāde arī tiek reģistrēta LR UR.

Minētā pieeja pamatota kā ar AML V direktīvā noteikto PLG definīciju, tā ar NILLTPFN likumā noteikto, kas paredz, ka gadījumos, kuros nevar noskaidrot PLG, par PLG var uzskatīt augstāko izpildinstitūciju. Informācija par PLG (tai skaitā pazīme, ka PLG noskaidrot nav iespējams) un augstākās izpildinstitūcijas locekļiem LR UR pieejama vienuviet.

Likuma subjektam būtu jāizmanto uz risku izvērtējumu balstīta pieeja un iekšējos normatīvajos dokumentos būtu jāapraksta nepieciešamais informācijas apjoms, kas jāanalizē un jādokumentē, lai likuma subjekts varētu apliecināt, ka ir veicis riska līmenim atbilstoša apjoma informācijas apkopošanu un analīzi, kas likuma subjektam dotu pārliecību un neradītu šaubas par patieso PLG, t.i., ir pietiekami dokumentēti secinājumi un apkopotā informācija nesatur pretrunas un nerodas aizdomas, ka patiesais PLG tiek slēpts. Likuma subjektam būtu jāizstrādā uz savu klientu vai potenciālo klientu riska profilu balstīti kritēriji, kas pamato tā pieeju klientu analīzei.

Klienta izpēte un PLG, ja klients ir LR, atvasināta publiska persona, tiešās pārvaldes iestāde vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, vai valsts vai pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība

Atbilstoši NILLTFPN likuma 26. panta otrajai daļai likuma subjekts, ja pastāv zems NILLTPF risks, kas nav pretrunā ar risku novērtējumu, tai skaitā nacionālo NILLTPF risku novērtēšanas ziņojumu, un ir veikti pasākumi, lai noskaidrotu, novērtētu un izprastu savai darbībai un klientam piemītošo NILLTPF risku, ir tiesīgs veikt vienkāršotu klienta izpēti, ja klients ir komersants, kura akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs (NILLTPFN likuma 26. panta otrās daļas 2. punkts), kā arī tad, ja klients ir LR, atvasināta publiska persona, tiešās pārvaldes iestāde vai pastarpināta pārvaldes iestāde, vai valsts vai pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība, kuru raksturo zems NILLTPF risks (NILLTPFN likuma 26. panta otrās daļas 1. punkts). Vienlaikus jāņem vērā, ka šādas likuma subjekta tiesības neattiecas uz gadījumiem, kad pastāv NILLTPFN likuma 26. panta astotajā un devītajā daļā noteiktie NILLTF risku paaugstinošie apstākļi.

Ņemot vērā NILLTPFN likuma 26. panta otrās daļas 2. punktu un saskaņā ar NILLTPFN likuma 26. panta pirmo daļu, kas noteic, ka vienkāršotas izpētes gadījumā likuma subjekts ir tiesīgs veikt NILLTPFN likuma 11.¹ pantā minētos klienta izpētes pasākumus, tostarp klienta PLG noskaidrošanas pasākumus, darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījuma raksturam un NILLTPF riska līmenim atbilstošā apmērā, jāsecina, ka, lai arī NILLTPFN likums neatbrīvo tā subjektu no pienākuma noskaidrot tā klienta PLG, kuram ir veicama vienkāršotā izpēte, tomēr šādam klientam likuma subjekts var piemērot vienkāršoto klienta izpēti un tās ietvaros veikt vienkāršotus PLG noskaidrošanas pasākumus, ja vien ir ievēroti visi NILLTPFN likumā noteiktie vienkāršotās izpētes nosacījumi, tostarp likuma subjekts ir pārliecinājusies, ka nepastāv NILLTPF risku paaugstinošie faktori.

Attiecībā uz sabiedrībām, kuru akcijas tiek tirgotas regulētajā tirgū, likuma subjektam būtu jāveic PLG noskaidrošanas pasākumi, taču NILLTPF riskam atbilstošā apmērā. Vienlaikus jāņem vērā, ka atbilstoši NILLTPFN likuma 26. panta desmitajai daļai likuma subjekta pienākums, veicot vienkāršotu klienta izpēti, ir iegūt un dokumentēt informāciju, kas apliecina, ka klients atbilst NILLTPFN likuma 26. pantā noteiktajiem vienkāršotās izpētes piemērošanas nosacījumiem, un pēc darījuma attiecību uzsākšanas veikt darījuma attiecību uzraudzību.

NILLTPFN likuma 26. panta otrās daļas 1. punkts nosaka, ka vienkāršoto izpēti var veikt klientam – kapitālsabiedrībai, kuru kontrolē valsts vai pašvaldība un kuru raksturo zems NILLTPF risks.

Attiecīgi, nosakot NILLTPF riska līmeni, kas piemīt sadarbībai ar klientu, un izvērtējot, vai konkrētā gadījumā ir pamats piemērot vienkāršoto klienta izpēti, likuma subjektam būtu jāizvērtē arī tas, vai informācija, kas pieejama par konkrēto kapitālsabiedrību, ir pietiekama, lai gūtu pārliecību, ka tā ir valsts vai pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība, kurai piemīt zems NILLTPF risks. Ja likuma subjekts ir guvis pārliecību, ka kapitālsabiedrību kontrolē valsts vai pašvaldība un tai piemīt zems NILLTPF risks, tad gadījumā, ja par šādas kapitālsabiedrības PLG tiek norādīta persona, kas atbilstoši NILLTPFN likumam uzskatāma par politiski nozīmīgu personu, piemēram, kapitālsabiedrības valdes vai padomes loceklis, Komisijas ieskatā klientam – valsts un pašvaldības kontrolētai kapitālsabiedrībai, kurai piemīt zems NILLTPF risks, – nebūtu jāpiemēro padziļinātā izpēte, jo atbilstoši NILLTPFN likumam šī klientu kategorija rada zemu NILLTPF risku. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka PLG tiek norādīts, izmantojot NILLTPFN likuma 18. panta septītajā daļā paredzēto prezumpciju, kā arī jāņem vērā, ka šajā gadījumā augstākās pārvaldes institūcijas amatpersonas, pildot tām noteiktos amata pienākumus, darbojas attiecīgo sabiedrību interesēs. Līdz ar to arī veidojas atšķirīga riska izpausme no tām darījuma attiecībām, kas tiek dibinātas ar politiski nozīmīgu personu vai juridisku personu, kurā politiski nozīmīga persona gūst labumu kā reālais PLG.

Informācijas ievadīšana un uzturēšana likuma subjektu elektroniskajās informācijas sistēmās un programmās

Likuma subjektam ir jānodrošina nepieciešamais informācijas apjoms un kontroles process, lai spētu nodrošināt, ka tas neuztur vai neuzsāk darījuma attiecības ar klientu, pret kura īpašnieku un pārvaldības struktūrā iesaistītajām personām un PLG ir noteiktas sankcijas.

Likuma subjektam iekšējās procedūrās skaidri jānosaka informācijas apjoms, kas jāreģistrē un jāuztur likuma subjekta programmās, lai nodrošinātu, ka netiek uzturētas vai uzsāktas darījuma attiecības ar klientu, pret kura īpašnieku un pārvaldības struktūrā esošu personu vai PLG ir noteiktas nacionālās vai starptautiskās sankcijas.

Minēto prasību neievērošana rada likuma subjektam risku tikt iesaistītam darījuma attiecībās ar klientu, pret kura īpašnieku un pārvaldības struktūrā esošu personu vai PLG ir noteiktas sankcijas.

PLG informācija nesakrīt ar UR reģistrēto

Klienta izpētes rezultātā likuma subjektam var rasties situācija, kad tas konstatē, ka LR UR esošā informācija par PLG nesakrīt ar tā klientu izpētes procesā iegūto informāciju.

LR UR un NILLTPFN likuma subjekta reģistrētās informācijas par PLG nesakritība, veicot klientu izpēti (izprotot arī iepriekš minētos izņēmuma gadījumus), nenoliedzami būtu jāņem vērā un jānodrošina iespēja informācijas neatbilstību novērst. Kā paredz ar AML V direktīvu grozītās Direktīvas 2015/849 30. panta 4. punkta jaunā redakcija – lai nodrošinātu informācijas par juridisko personu PLG adekvātumu, pareizību un aktualitāti, dalībvalstīm jāievieš mehānismi šajā nolūkā. Šādiem mehānismiem jāietver prasība atbildīgajiem likuma subjektiem un – vajadzības gadījumā un ciktāl šī prasība nevajadzīgi neiejaucas to funkcijās – kompetentajām iestādēm ziņot par jebkādu neatbilstību, ko tie atraduši starp informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kas pieejama centrālajos reģistros, un informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kas tiem pieejama.

Šādā gadījumā attiecīgā informācija jāvērtē savu tiesisko attiecību ar klientu ietvaros kontekstā ar citu informāciju un jāziņo Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu, ja kopumā iestājas aizdomīga darījuma ziņošanas nosacījumi. Informācijas nesakritība pati par sevi var arī nebūt pamats ziņošanai. Vienlaikus, ja ir pamats aizdomām, ka klients ir sniedzis nepatiesas ziņas likuma subjektam vai LR UR, jāziņo Valsts policijai par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, ņemot vērā, ka tā ir krimināli sodāma rīcība saskaņā ar Krimināllikuma 195.¹ pantu.

Normatīvie akti šobrīd neparedz ziņošanas pienākumu par nesakritību LR UR un NILLTPFN likuma subjekta noskaidrotajā informācijā par klienta PLG pašam LR UR – tā stāsies spēkā 01.07.2020. Gadījumos, kad informācija LR UR par PLG atšķiras no klienta deklarētās, lai secinātu, kas ir klienta PLG, jāveic noskaidrošana patstāvīgi un jāvērtē, vai nepastāv tiesisks pamats atturēties no darījumu veikšanas.

Ja NILLTPFN likuma subjekta rīcībā esošā informācija par PLG atšķiras no informācijas, kas norādīta LR UR, ir pamats veikt klienta izpēti un tās rezultātā, piemēram, var tikt secināts, ka NILLTPFN likuma subjektam un LR UR iesniegta atšķirīga informācija vai tas darīts dažādos termiņos. Tālākā izpēte var radīt pamatu pieņemt lēmumu par atturēšanos no darījuma veikšanas.

01.07.2020. stāsies spēkā NILLTPFN likuma 18. panta 3.¹ daļa, kura noteiks, ka likuma subjekti, kā arī kontroles un uzraudzības institūcijas, konstatējot, ka klienta izpētes gaitā noskaidrotā informācija par PLG neatbilst LR UR vestajos reģistros reģistrētajai informācijai, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā paziņo par to LR UR, paskaidrojot konstatētās neatbilstības būtību, kā arī norādot, ka informācija, iespējams, ir nepatiesa pēc būtības vai ka informācijā konstatēta pārrakstīšanās kļūda.

NILLTPFN likuma 11.¹ panta pirmās daļas otrais teikums nosaka, ka juridiskam veidojumam un juridiskajai personai likuma subjekts noskaidro arī attiecīgās personas dalībnieku struktūru un veidu, kādā izpaužas PLG kontrole pār šo juridisko veidojumu vai juridisko personu. LR UR par īpašnieku struktūras atbilstību var pārliecināties LR UR reģistrētajās ziņās, ja struktūra konstatējama Latvijā reģistrēto juridisko personu robežās. Savukārt gadījumos, kuros īpašnieku struktūra sniedzas ārpus LR, papildus tam, ka juridiskajām personām struktūra, ar kuras starpniecību PLG īsteno kontroli, jānorāda pieteikumā, LR UR šaubu gadījumā, lai pārliecinātos par tās atbilstību, pieprasa iesniegt dokumentāru pamatojumu, kā arī, ja ziņas par struktūru pieejamas citu valstu bezmaksas reģistros, pārbauda informāciju tajos.