Uzņēmuma sagatavošana pārdošanai ir komplekss un daudzpusīgs process, kurā jāņem vērā dažādi aspekti. Iepriekšēja sagatavošanās palīdz gūt no darījuma maksimālo vērtību, kā arī neiedzīvoties sarežģījumos ar valsts iestādēm saistībā ar nodokļu nomaksu un citiem jautājumiem. Kas jāņem vērā, lai darījums izdotos sekmīgs, to vebinārā skaidroja zvērinātu advokātu biroja ZAB Cobalt eksperti.

Darījuma struktūra

Uzņēmumu īpašnieki, gatavojoties pārdošanas darījumam, parasti cenšas panākt, lai uzņēmums izskatītos finansiāli pēc iespējas pievilcīgāks, taču nereti otrajā plānā tiek atstāti juridiskie un nodokļu jautājumi, novērojis Guntars Zīle, ZAB Cobalt partneris, zvērināts advokāts. 

Uzsākot pārdošanas darījumu, jāsaprot, vai uzņēmuma dalībnieku (akcionāru) sastāvs saglabāsies nemainīgs, vai arī tajā tiks veiktas kādas izmaiņas līdz brīdim, kad notiks faktiskais darījums. Viens no gadījumiem, kad izmaiņas varētu būt nepieciešamas – ja noslēgts konsorciju līgums (trešajai personai piešķirtas opcijas tiesības uz uzņēmuma kapitāldaļām vai akcijām). Tad jāpieņem lēmums, vai opcijas tiks realizētas un pārtaps par faktiskām akcijām/kapitāldaļām, kuras tiks pārdotas kopā ar pārējām, vai arī paliks atsevišķi un opciju turētājs nebūs viens no pārdevējiem. Šis lēmums jau laikus jāsaskaņo ar opciju turētāju, pretējā gadījumā viss pārdošanas process var būtiski aizkavēties. 

Tāpat svarīgi saprast, kas tieši ir pārdodamais objekts. Var būt dažādi varianti – tiek pārdotas visas uzņēmuma akcijas/kapitāldaļas, tiek pārdots vairākums vai mazākums akciju/kapitāldaļu, tiek pārdots uzņēmums ar visiem aktīviem. Sarežģītākās situācijas ir ar uzņēmumiem, kas ietilpst uzņēmumu grupās (holdingsabiedrībās), daudznozaru uzņēmumiem ar sazarotu īpašnieku struktūru. Ja ir vēlme paturēt īpašumā kādu atsevišķu uzņēmumu no pārdodamās uzņēmumu grupas, tad vienkāršots juridiskais risinājums ar pirkuma līguma palīdzību pārdevējam parasti nav izdevīgākais variants no finanšu plūsmu, nodokļu nomaksas aspekta. Ieteicamāk ir veikt uzņēmuma reorganizāciju, taču jārēķinās, ka tas prasīs papildu laiku, skaidroja G. Zīle.

Galvenie darījuma strukturēšanas apsvērumi 

1. Pārdevējs – fiziska persona vai juridiska persona? Vērts apsvērt, vai īpašnieks vēlas pārdot uzņēmumu kā fiziskā persona, vai pārdot to caur citu sev piederošu uzņēmumu. Šādam lēmumam par pamatu var būt gan nodokļu un finansiāli apsvērumi, gan atbildības jautājumi (uzņēmums kā papildu „drošības filtrs” gadījumam, ja darījuma rezultātā rastos papildu prasījumi).
2. Viens vai vairāki pārdevēji? Gadījumā, ja pārdevēji ir vairāki, jāapsver, vai nav jāizveido holdingsabiedrība, kas var atvieglot darījuma procesu, organizējot visas attiecības ar pircēju. 
3. Īpašumtiesības un patiesie labuma guvēji – vai ir nodrošināta atbilstība normatīvajam regulējumam? Saskaņā ar likuma prasībām, personām, kuras ierakstītas dalībnieku/akcionāru reģistrā, jābūt faktiskajām akciju/daļu turētājām, nevis tikai nomināliem turētājiem. Ja pircējam par to radīsies šaubas, darījumu veiksmīgi noslēgt kļūs problemātiski. Mēdz būt arī netipiskākas situācijas ar ģimenes uzņēmumiem, kur akcijas/daļas ir sadalītas starp laulātajiem vai ģimenes locekļiem (jāvērtē, vai līdz darījumam veicamas kādas izmaiņas šajā dalījumā). 
4. Vai kādai personai ir pirmpirkuma tiesības vai līdzpārdošanas tiesības? 
5. Vai ir nepieciešama trešo personu piekrišana pārdošanai? Trešās personas var būt gan bankas un darījumu partneri, gan regulējošās valsts iestādes, piemēram, Konkurences padome vai Latvijas Banka. 
6. Vai ir parādsaistības – dalībnieku aizdevumi/aizņēmumi, banku finansējums, nodrošinājuma struktūra. 
7. Pārdevēju savstarpējās juridiskās attiecības – vai ir kopīgs lēmums par pārdošanu un pārdošanas noteikumiem, pilnvarojumu vadīt sarunas? Vēlams šādu lēmumu noformēt rakstveidā.
8. Vai visiem pārdevējiem būs vienāda atbildība attiecībā pret pircēju, vai arī to būs nepieciešams diferencēt? Pastāv iespēja jau sākotnēji strukturēt pārdevēju sastāvu – piemēram, sadalot dažāda veida pārdevējus divās kapitālsabiedrībās.

Uzņēmuma pamata vērtība

Pārdevējam nepieciešams apzināties, kas ir uzņēmuma galvenā vērtība – par ko potenciālais pircējs būs gatavs maksāt. Tie var būt gan vērtīgi uzņēmuma aktīvi, gan augsti kvalificēti speciālisti, gan izdevīga tirgus pozīcija vai intelektuālais īpašums, tāpat tas var būt arī kāds atsevišķs, īpašs klients vai piegādātājs. „Ir svarīgi saprast, vai šī vērtība ir juridiski aizsargāta un vai nepastāv kādi juridiski riski, kas var to apdraudēt,” norādīja G. Zīle. Kā piemērus var minēt:

• apgrūtinājumus īpašuma vai lietojuma tiesībām uz būtiskajiem aktīviem;
• intelektuālā īpašuma piederību vai apgrūtinājumus (vai intelektuālais īpašums vispār ir reģistrēts vai kā citādi aizsargāts? Vai darbinieki ir nodevuši savas intelektuālā īpašuma tiesības? Vai ir reģistrēta preču zīme? Vai unikālā IT programmatūra pieder pašam uzņēmumam utt.);
• komercdarbības speciālās atļaujas vai licences (jāpārbauda, vai tām nav beigušies termiņi, vai ir ievērotas visas normatīvās prasības); 
• vai pastāv instrumenti (piemēram, līguma noteikumi), ar kuriem aizsargāta darbinieku kompetence, zināšanas;
• ja uzņēmuma vērtība ir liels vai unikāls klients/piegādātājs – vai ar šo klientu/piegādātāju vispār ir juridiski noformēts ilgtermiņa līgums? Kādi ir šī līguma noteikumi? Vai uzņēmums pildījis tajā paredzētās saistības? Vai šis komerciāli vērtīgais līgums nav pretrunā ar likumu (piemēram, „aizliegta vienošanās” Konkurences likuma izpratnē).

Praktiskie soļi pārdošanas sagatavošanai

Dažādu juridisko risku apzināšanai un novēršanai uzņēmuma pārdošanas procesā, vebinārā detalizētāk skaidroja Vadims Zvicevičs, ZAB Cobalt jurists. 

Pirmais solis uzņēmuma sagatavošanā pārdošanai ir apzināties visas juridiskās prasības šim procesam – vai tam nepieciešamas kādas atļaujas, vai jāslēdz konkrēta veida līgums. Jāsaprot, kādi tiesību akti attiecas uz uzņēmumu un darījuma ietvaru. Šādu nosacījumu apzināšana kalpo par pamatu iekšējā audita veikšanai, risku identificēšanai un konstatēto trūkumu novēršanai. Tāpat var apsvērt paša pārdevēja sagatavota padziļinātās izpētes ziņojuma nepieciešamību, kur būtu iekļauti gan finanšu, gan nodokļu jautājumi, kā arī juridiskie aspekti, vides, sociālie un pārvaldības jautājumi. „Savlaicīga risku apzināšana palīdzēs novērst būtiskus trūkumus, kas reizēm var izšķirt darījuma likteni,” uzsvēra V. Zvicevičs. 

Delikāts jautājums pirms pārdošanas darījuma noslēgšanas mēdz būt uzņēmuma dokumentācijas atklāšana potenciālajam pircējam. Pārdevējam jāsaprot, cik daudz tas gatavs atklāt, un, ja iesaistīti arī konkurenti, vai daļu no datiem tomēr nevajadzētu aizklāt. Iespējams sagatavot tā saucamo „clean room” komandu – ierobežotu personu loku, kas redzēs dokumentu pilno saturu. Dokumentāciju var ievietot virtuālajā datu telpā, ko var sagatavot vēl pirms jebkādām darījuma sarunām. Tas pat ir ieteicams, jo palīdzēs savlaicīgi identificēt problēmas – vai visi nepieciešamie dokumenti, līgumu reģistri ir pieejami, pienācīgi noformēti (parakstīti) utt. „Tas ir mājasdarbs, ko vajadzētu paveikt pārdevējam,” ieteica eksperts. 

Ir divas stratēģijas, kā iespējams strukturēt dokumentu datu telpu. Pirmā iespēja ir ievietot tajā tikai minimāli nepieciešamos dokumentus, kas attiecas uz uzņēmumu un darījumu; šādā gadījumā pircējs varētu mēģināt pieprasīt vairāk. Otrā stratēģija (ko juristi gan parasti neiesakot) – pārdevējs datu telpā ievieto maksimāli daudz dokumentus, gandrīz visus, kas pieejami uzņēmuma lietvedībā. Pircējam tas nozīmē plašāku pieejamo informāciju, bet vienlaikus arī risku tajā nepamanīt ko būtisku. 

Viens no svarīgākajiem pārdošanas gaitā apskatāmajiem jautājumiem ir uzņēmuma darījumi ar saistītajām personām. Uzņēmumam nepieciešams apzināt šos darījumus mazliet plašāk, nevis tikai vadoties no Komerclikuma un nodokļu likumu prasībām, jo uzņēmumu grupu struktūras mēdz būt sarežģītas. Šādu darījumu apzināšana nodrošina potenciālā darījuma caurskatāmību un ietekmē tā vērtību. Darījumos ar saistītajām personām galvenā uzmanība jāpievērš diviem aspektiem – atbildības un nodalīšanas aspektiem. Atbildības aspekts norāda uz atbildību par saistīto personu darījumiem pagātnē, uz to, vai ievērotas ar darījumiem saistītās formalitātes (un vai vispār šie darījumi ir spēkā). Nodalīšanas aspekti identificē saiknes starp pārdodamo uzņēmumu un paliekošajiem uzņēmumiem, apsvērumus, ko ar tām darīt. 

Juristi izšķir dažas tipiskākās kļūdas, kas raksturīgas tieši darījumiem ar saistītajām personām: 

• pārāk šaura interpretācija. „Saistīto personu” loks tiek skatīts nepamatoti šauri, kā rezultātā daļa no «saitēm» netiek savlaicīgi apzinātas;
• pārdevējam svarīgi saistīto personu darījumi nav pienācīgi noformēti (piemēram, licences līgums par pārdevēja preču zīmes izmantošanu, pakalpojumu līgums par grāmatvedības pakalpojumu/IT un tamlīdzīgu pakalpojumu nodrošināšanu);
• pārdevējs tikai procesa gaitā saprot, ka ir nepieciešams kaut ko izdalīt no pārdodamā uzņēmuma (piemēram, nekustamais īpašums, ko pārdevējs vēlas paturēt; IT sistēma/programmatūra, ko lieto arī citi pārdevēja grupas uzņēmumi; cilvēki/speciālisti, kas vienlaikus strādā vairākos grupas uzņēmumos).

Nodokļu aspekti

Ar nodokļiem saistītos jautājumus, kas rodas pārdošanas procesa gaitā, vebinārā apskatīja Sandija Novicka, ZAB Cobalt partnere, zvērināta advokāte. 

Lai plānotu no pārdošanas darījuma gūstamos ienākumus un samaksājamos nodokļus, vispirms nepieciešams saprast darījuma galvenos parametrus: 

1 Kas būs pārdevējs? Fiziskā persona, juridiskā persona, nodokļu rezidents vai nerezidents.

2 Kas ir darījuma priekšmets? Uzņēmuma daļas, nekustamais īpašums, citi aktīvi, pats uzņēmums. 

Piemēram, pārdodot visu uzņēmumu, darījumam netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un tiek saglabātas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības (nav vajadzīga korekcija), norādīja S. Novicka. „Tomēr ir ļoti skaidri jāsaprot – vai tiešām tas, ko pārdodam kā uzņēmumu/biznesu, ir bizness arī Komerclikuma un nodokļu piemērošanas izpratnē. Ja pārdosim kā uzņēmumu kaut ko citu (piemēram, tikai atsevišķu nekustamo īpašumu), pārdevējam radīsies nodokļu risks, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) var norādīt, ka šī nav uzņēmuma, bet gan tikai uzņēmuma aktīvu pārdošana, kurai vajadzēja piemērot PVN. Un pretēji – ja pārdodam uzņēmumu kā aktīvus un piemērojam PVN, pircējam var liegt tiesības atskaitīt priekšnodokli vai pat vēl sliktāk – piedzīt no pircēja iepriekšējā īpašnieka nesamaksātos nodokļus,” skaidroja advokāte. 

3 Daļu opcijas. Latvijā patlaban ir ļoti labvēlīgs regulējums daļu opcijām (minimālais turēšanas periods – tikai gads), tomēr plānošana gadu iepriekš ne vienmēr notiek korekti un ne vienmēr iespējams saņemt nodokļu atbrīvojumu. 

4 Maksājamais nodoklis. Atkarībā no tā, kas ir pārdevējs (fiziskā vai juridiskā persona), izriet vai nu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) vai uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas pienākums; ja iesaistīti nerezidenti, piemērojams arī ieturējuma nodoklis (3% vai 20% apmērā). Viens no labvēlīgajiem nosacījumiem Latvijas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā esot tāds, ka, juridiskajai personai pārdodot uzņēmuma daļas, kuras ir turētas īpašumā trīs gadus (ja vien pārdotais uzņēmums nav nekustamā īpašuma sabiedrība), tad peļņu no daļu pārdošanas var sadalīt dalībniekam – juridiskajai personai, nemaksājot UIN. 

„Praksē esam redzējuši, ka reizēm netiek padomāts soli uz priekšu. Proti, salīdzinoši neilgi pirms plānotās pārdošanas tiek palielināts uzņēmuma pamatkapitāls – izlaistas jaunas daļas, turklāt lielā skaitā, un attiecībā uz šīm jaunajām daļām minētais trīs gadu termiņš nav iestājies, līdz ar to atbrīvojums no UIN kļuvis nepieejams,” vienu no pārdevēju kļūdām atklāja S. Novicka. 

Citas tipiskākās kļūdas saistītas gan ar nodokļu optimizēšanas pasākumiem, gan nevērīgu attieksmi pret juridisko lietvedību. Piemēram, darba devējiem ir vēlme samazināt nodokļu slogu, darba līgumu vietā slēdzot pakalpojuma līgumus (piedevām nereti neveiksmīgi sastādītus, kur „cauri spīd” pārveidots darba līgums); nonākot līdz uzņēmuma pārdošanai, var izrādīties, ka tādā veidā iekrājies liels nodokļu parāds, kas krietni sarežģī un paildzina darījuma noslēgšanu. Savukārt atalgojums valdei un citiem vadošajiem speciālistiem nereti tiek maksāts uz pakalpojumu līguma pamata ar šo personu kapitālsabiedrībām. „Atkal jautājums, cik pārdomāti tas darīts – vai šie pakalpojumi ir tādi, ko var pamatot kā komercsabiedrībai nepieciešamus, vai tā vispār tos saņēmusi? Vai tie atšķiras no tā, ko attiecīgais valdes loceklis vai speciālists veic, pamatojoties uz darba līgumu?” – jautāja S. Novicka. 

Cita izplatīta problēma mēdz būt pakalpojumi, kas sniegti vai saņemti no saistītām personām un grupas uzņēmumiem, taču tos ir grūti pierādīt. Reizēm aiz tā tiešām slēpjas mākslīga naudas aizpludināšana no uzņēmuma, bet reizēm pakalpojumi tiešām ir sniegti, bet, kā jau starp saistītām personām, tas noticis uz „džentlmeņu vienošanās” pamata, un nekādu dokumentu (pieņemšanas–nodošanas akti u.c.), kas apliecina šo pakalpojumu esamību, nav. Šādās situācijas VID reakcija parasti ir pieņemt, ka pakalpojumi vispār nav notikuši. 

Darījumos ar saistītām personām nepieciešams pamatot darījumu vērtību (risks gan UIN, gan citu nodokļu (kas saistīti ar transfertcenām) kontekstā pastāv piecu gadu termiņā). Ja dokumentācija nav sagatavota vai, ja vietējā dokumentācija nav latviešu valodā, VID pēdējā laikā mēdz piemērot diezgan skarbus sodus (līdz 1% no saistīto pušu darījumu apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 eiro). 

Tāpat sarežģījumus rada nepietiekami rūpīgi plānoti vēsturiskie darījumi. Tipiski uzņēmumi bieži grēkojot ar reorganizācijām, aizmirstot par UIN likuma specifiskajām prasībām, lai reorganizācijas neradītu nepieciešamību maksāt nodokli. 

Uzmanību jāpievērš arī maksājumiem nerezidentiem – nereti uzņēmumiem aizmirstas, ka, lai neveiktu ieturējumu, nepieciešami rezidenta sertifikāti, bet tie nav nokārtoti. Tāpat jāseko līdzi, vai nav notikusi nedrošo parādu norakstīšana bez atbilstošas dokumentācijas, kā arī būtisks var būt pastāvīgo pārstāvniecību jautājums, skaidroja S. Novicka. 

Vebināra atziņas pierakstīja Ikars Kubliņš

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada janvāra (127.) numurā.

BJP NUMURU E-ARHĪVS