Uzņēmējiem ir jābūt gataviem, ka no 2021. gada 1. janvāra vairs nebūs spēkā ierastā brīvā preču un personu kustība starp Apvienoto Karalisti (AK) un citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tajā skaitā Latviju. Kādas izmaiņas gaidāmas muitas procedūru un nodokļu piemērošanā preču un pakalpojumu piegādē uz/no AK, seminārā uzņēmējiem "Kā sagatavoties darījumiem ar Apvienoto Karalisti?" informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka.

VID dati liecina, ka darījumi ar AK ir gandrīz 4000 komersantu, kuri līdz šim nav saskārušies ar muitas formalitātēm. Uzņēmējiem, kuriem ir pieredze ar muitas operācijām, situācija no 1. janvāra varētu būt pazīstama. Bet tiem, kuriem pieredzes nav, ir nopietni jāgatavojas.

Jāatgādina, ka AK no 1973. gada bija ES dalībvalsts. 2017. gadā ES tika iesniegts paziņojums, ka AK ir plānojusi izmantot Līguma par Eiropas Savienību 50. panta sniegtās iespējas izstāties no ES. No 2020. gada 31. janvāra AK ir oficiāli kļuvusi par trešo valsti, proti, izstāšanās ir notikusi ar nosacījumu, ka līdz gada beigām turpinās pārejas periods, kuram beidzoties vairs netiek attiecināta brīvā preču kustība uz tām precēm, kuras ved vai saņem no AK. Pārejas periods tika dots, lai AK ar ES vienotos par brīvu tirdzniecību starp abām pusēm. Proti, bija cerības, ka noslēgs vienošanos, kas varētu nodrošināt pēc iespējas vienkāršāku tirdzniecību, samazinot gan administratīvās formalitātes, gan maksājumus, ievedot preces vienā vai otrā līgumslēdzējas pusē. Ja tirdzniecības vienošanās netiek noslēgta, tad preču apritē starp AK un ES ir jāpiemēro pilnīgi visas muitas formalitātes, noteikumi un dažādi aizliegumi un ierobežojumi, ko piemēro tirdzniecībai starp ES un jebkuru citu trešo valsti, piemēram, Ķīnu, Moldovu, Krieviju u.c.

Lai gan sarunas starp AK un ES turpinās, pašreizējā situācija liecina, ka nevaram likt pārāk lielas cerības uz to, ka starp AK un ES turpināsies brīva preču aprite bez muitas kontroles arī nākamgad, uzsvēra I. Knoka. 

AK kļūst par trešo valsti

Ko nozīmē, ja AK kļūst par trešo valsti? Pirmkārt, darījumos tiek piemērotas visas importa/eksporta muitas formalitātes. Tas nozīmē gan dažādu muitas deklarāciju iesniegšanu, gan arī saistību izpildi attiecībā uz piemērotajām muitas procedūrām.

Par preču importu tiek iekasēts muitas nodoklis, akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

Muitas dienestu izsniegtās atļaujas, kurās ir iekļauta AK, ir jāizsniedz no jauna, jo tās vairs nebūs derīgas visā pārējā ES — 27 dalībvalstīs. Nebūs derīgi arī visā ES AK reģistrētie, īpaši muitas jomai paredzētie uzņēmēju reģistrācijas jeb EORI numuri. I. Knoka piebilda, ka ir jārēķinās, ka daļai sistēmu piekļuve muitas jomā, sākot ar 1. janvāri, būs ierobežota.

EORI numurs

Pirmais, kas uzņēmējam ir nepieciešams, lai varētu sākt kārtot muitas formalitātes, ir EORI numurs.

Kas ir EORI numurs (Economic Operators Registration and Identification number)? Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numurs ir Eiropas Savienības (ES) muitas teritorijā unikāls identifikācijas numurs, ko muitas dienesti piešķir uzņēmējam vai citai personai, lai to reģistrētu muitas vajadzībām. To piešķir reģistrācijas dalībvalstī, tātad Latvijas uzņēmējiem ir jāvēršas VID.

Konkrētajai personai piešķirto EORI numuru izmanto visās ES dalībvalstīs neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī veikta EORI numura reģistrācija.

Latvijā muitas vajadzībām EORI numurs tiek veidots, balstoties uz nodokļu maksātāju reģistrācijas (NMR) numuru. Tomēr uzņēmumam ir nepieciešams personīgi vērsties VID, lai šo NMR numuru pārreģistrētu kā EORI numuru, jo tas tiek iekļauts ES vienotajā datubāzē un tajā visus Latvijas komersantus, it īpašus tādus, kas negatavojas kārtot muitas formalitātes, iekļaut nav lietderīgi.

Ir situācijas, kad arī trešo valstu personām ir nepieciešams EORI numurs. Pirmām kārtām tas ir tad, ja trešo valstu personas pašas iesaistās muitas formalitāšu kārtošanā. Tradicionāli visizplatītākā situācija, kad EORI numurs ir vajadzīgs, ir īpašas drošības un drošuma nolūkiem paredzētas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai. Tas ir dokuments, kuru iesniedz pārvadātājs, lai muita varētu veikt riska analīzi par to, vai preces, kas tiek vestas uz ES, neapdraud ES dalībvalstis un to iedzīvotāju drošību.

Latvijas gadījumā EORI numuru ir iespējams saņemt, personīgi ierodoties muitas kontroles punktā, kas patlaban, ņemot vērā Covid–19 izplatību, nebūtu ieteicams, vai arī iesniegt iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS).

Tiem, kuriem EORI numura līdz šim nav bijis, I. Knoka rekomendē numuru saņemt laikus, nevis gaidīt 1. janvāri, jo VID ir nepieciešams laiks elektroniskai datu apstrādei. Tas, ka EORI numurs ir saņemts jau šogad, neuzliek nekādas saistības un pienākumus.

Muitas procedūras

Tiklīdz tiks piemērotas visas muitas formalitātes preču pārvietošanai starp AK un ES, ir jārēķinās ar faktu, ka preču pārvietošanā tiek piemērota muitas uzraudzība, t.i., uzņēmējiem ir pienākums piemērot kādu no muitas procedūrām. Tās ir īpaši paredzētas Savienības Muitas kodeksā, kas nosaka virkni muitas procedūru, kuras dod komersantiem iespējas preču izmantošanu noformēt visatbilstošākajā veidā. 

Muitas procedūras ir:

• imports, galapatēriņš;
• eksports;
• izvešana pārstrādei;
• ievešana pārstrādei;
• pagaidu ievešana;
• tranzīts;
• uzglabāšana muitas noliktavā/brīvajā zonā.

Muitas procedūra var būt imports jeb oficiālajā terminoloģijā dēvēts par laišanu brīvā apgrozībā. Tad ir galapatēriņa procedūra, kas dod iespēju laist preces brīvā apgrozībā, vienlaikus ar tām veicot kādas īpašas darbības, kas ir iemesls, kādēļ muitas uzraudzība tiek turpināta līdz attiecīgo darbību pabeigšanai. Visbiežāk galapatēriņa procedūra tiek izmantota, ja veic pārstrādes darbības.

Eksporta muitas procedūra, proti, eksports, būs jānoformē, kad preces būs paredzēts nogādāt uz AK. 

Ir divas muitas procedūras, kas īpaši saistītas ar pārstrādes darbības veikšanu, — izvešana un ievešana pārstrādei. Izvešana pārstrādei dod iespēju preces aizvest uz AK, tur veikt pārstrādes darbības un pēc tam saražoto produktu ievest atpakaļ un laist brīvā apgrozībā ar samazinātu muitas nodokļa likmi. 

Savukārt ievešana pārstrādei ir muitas procedūra, kas nepieciešama, ja preces no AK vedīs uz Latviju, lai pārstrādes darbības veiktu mūsu valstī. Tādā gadījumā pēc pārstrādes pabeigšanas saražoto produkciju varēs vest atpakaļ uz AK, bet Latvijā nebūs jāpiemēro muitas nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

Muitas procedūra, kas dod iespēju nemainītā veidā preces kādu laiku izmantot ES, ir pagaidu ievešana. Īpaši izdevīga šī muitas procedūra ir tiem, kuri vedīs no AK preces uz Latviju, lai piedalītos izstādēs, gadatirgos, prezentācijās un līdzīgos pasākumos. Pagaidu ievešanu var noformēt arī, piemēram, izmantojot tirdzniecības kameru izsniegtu īpaši papīra formāta dokumentu — ATA karneti.

Tranzīta muitas procedūra — tranzīts no muitas viedokļa ir preču pārvietošana starp muitas iestādēm, nodrošinot atbilstošu muitas uzraudzību. Jebkura preču pārvietošana, ja preces nav brīvā apgrozībā, tradicionāli tiek veikta saskaņā ar tranzīta muitas procedūru. Visticamāk, šī procedūra būs viena no tām, ar kurām nāksies saskarties pārvadātājiem, vedot preces no AK, gadījumā, ja preces netiks laistas brīvā apgrozībā uzreiz uz ārējās robežas, kolīdz tās būs atvestas no AK kontinentālajā Eiropas pusē, kas var būt gan Francijā, gan Beļģijā, gan Nīderlandē.

Ļoti populāra Latvijā ir muitas procedūra — uzglabāšana muitas noliktavā, kas dod tiesības neatmuitojot, t.i., nelaižot brīvā apgrozībā preces, tās uzglabāt pat neierobežotu laiku. Kamēr preces glabājas muitas noliktavā, nav jāmaksā nedz muitas maksājumi, nedz arī jāpiemēro īpašie pasākumi, kas ir saistīti ar preču aizliegumiem un ierobežojumiem.

Latvijā aktīvi darbojas arī brīvās zonas, kas ir izvietotas Rīgas brīvostā, Ventspils brīvostā un Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. To pakalpojumi loģistikas maršrutos ir ļoti populāri tieši tāpat kā Latvijas muitas noliktavas.

Laišana brīvā apgrozībā

Preču laišanu brīvā apgrozībā jeb muitas procedūru sarunvalodā dēvējam par importu. Vispirms preces tiek ievestas ES muitas teritorijā. Ja komersantam ir vēlme preces laist brīvā apgrozībā, pirmais, kas ir jādara, ir jāiesniedz muitas deklarācija par preču laišanu brīvā apgrozībā. Muitas deklarāciju muita attiecīgi noformē, veicot riska analīzi, proti, pārliecinoties, vai muitai nav jāveic dokumentārā vai fiziskā kontrole. 

Ja kontrole nav nepieciešama vai arī tā ir paveikta, jāsamaksā normatīvajos aktos paredzētie muitas maksājumi vai arī par tiem jāiesniedz galvojums. Kad formalitātes ir pabeigtas, muita preces izlaiž, t.i., pasludina, ka preces tiek izlaistas brīvā apgrozībā visā ES. Tajā brīdī beidzas muitas uzraudzība.

Komersantiem ir būtiski iepazīties, ar kādiem muitas maksājumiem, laižot preces brīvā apgrozībā, ir jārēķinās. Jāņem vērā, ka preču pozīciju ir daudz — vairāk nekā 10 000 — un atbilstoši tām tiek piemēroti atšķirīgi muitas tarifi. Tāpat precēm tiek attiecinātas visdažādākās papildu prasības — atļaujas, licences u.tml., par kurām ir nepieciešams pārliecināties savlaicīgi.

Visa informācija ir apkopota integrētajā tarifa vadības sistēmā https://itvs.vid.gov.lv/itms/. Sistēmā ir iespējams simulēt, kādi muitas maksājumi precei tiks piemēroti. 

Attiecībā uz AK jārēķinās — kamēr līgums par tirdzniecības sadarbību starp AK un ES nav noslēgts, tiks piemērotas standartlikmes.

Jārēķinās, ka, laižot preces brīvā apgrozībā, būs jāmaksā ne tikai muitas nodoklis, bet arī PVN un, kur tas paredzēts, arī akcīzes nodoklis. 

Eksports

Daudz labvēlīgāka attieksme no muitas puses ir pievērsta preču eksporta muitas procedūrām, kuras piemērojot nav noteikts izvedmuitas nodoklis un arī PVN gadījumā tiek attiecināta 0% likme. Tas nozīmē, ka maksājumi, noformējot preču eksportu, nav paredzēti. 

Atšķirībā no laišanas brīvā apgrozībā, kur preces līdz muitai nokļūst jau muitas uzraudzībā, visticamāk, ar tranzīta muitas procedūru, eksporta gadījumā situācija ir pavisam citāda. Proti, eksports tiek noformēts precēm, kas ir brīvā apgrozībā, un ar tām muitai nav nekas darāms līdz brīdim, kamēr muitā iesniedz muitas deklarāciju, lai piemērotu eksporta muitas procedūru, un attiecīgi preces tiek uzrādītas muitas iestādei. 

Līdzīgi, kā tas ir, laižot preces brīvā apgrozībā, muitas deklarāciju muita pieņem un atbilstoši noformē, ja nepieciešams, veicot kontroles. Preces tiek izlaistas izvešanai, kas nozīmē, ka ar to brīdi komersantiem ir tiesības preces nogādāt līdz ārējai robežai, kur eksporta procedūra tiek noslēgta un tās tiek izlaistas izvešanai uz AK.

Arī eksporta muitas procedūru gadījumā ir situācijas, kad tiek piemērotas atļaujas jeb licences, proti, dažādi aizliegumi un ierobežojumi. Arī šo informāciju var atrast integrētajā tarifa vadības sistēmā https://itvs.vid.gov.lv/itms/.

Situācijas, kad preču izvešanai būs nepieciešamas papildu atļaujas, ir daudz retākas nekā tad, ja preces tiek laistas brīvā apgrozībā, akcentē I. Knoka.

Deklarācijas — elektroniski

VID Muitas pārvalde aktīvi strādā pie tā, lai dažādu muitas procedūru gadījumā būtu iespējams kontroli veikt ne tikai manuāli, bet deklarācijas pēc iespējas vairāk varētu izlaist automatizēti, bez muitas amatpersonas līdzdalības. Tas nozīmē to, ka precēm, kurām netiek piemēroti kādi īpaši pasākumi, visticamāk, muitas deklarācijas tiks noformētas ļoti ātri, pat dažu sekunžu laikā.

Muitas deklarācijas Latvijā tiek iesniegtas tikai elektroniski, tās iesniedz un paraksta VID EDS, kuras personas lietotāja identifikators un parole tiek uzskatīti par paraksta aizstājēju.

EDS ir pakārtota elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmai (EMDAS), kurai ir vairākas funkcionalitātes, piemēram, importa funkcionalitāte, kas ir paredzēta, lai varētu iesniegt muitas deklarācijas, kas ir saistītas ar preču ievešanu; deklarācija preču novietošanai muitas noliktavā — pagaidu ievešanai, ievešanai pārstrādei u.c. Ir arī funkcionalitāte eksporta iesniegšanai, kur var iesniegt muitas deklarācijas saistībā ar preču izvešanu, t.i., eksports, izvešana pārstrādei, kā arī reeksports, t.i., brīvā apgrozībā nelaisto preču izvešana uz trešajām valstīm. Ir arī tranzīta funkcionalitāte. 

Katram uzņēmējam ir iespēja izvēlēties, kura funkcionalitāte būs nepieciešama, ne vienmēr ir jāpiesakās uz visu funkcionalitāšu izmantošanu. 

Pieslēgšanās EMDAS 

Komersants vispirms iesniedz iesniegumu par VID informatīvo sistēmu lietotāja saraksta noteikšanu un nosaka savu klienta tiesību pārvaldnieku. Bieži vien komersantiem ir vairāki darbinieki, kas strādā ar muitas deklarāciju noformēšanu, un tādā gadījumā ir nepieciešams administrators, kas regulē, kuram darbiniekam ir kādas piekļuves tiesības, lietojot EMDAS.

EMDAS gadījumā tiek piedāvātas divas klasiskas iespējas muitas deklarāciju sagatavošanā un iesniegšanā. Pirmā — datu iesniegšanai muitā komersants var izmantot savu informācijas sistēmu (system to system), nodrošinot sasaisti ar EMDAS, un pa tiešo iesūtīt muitas deklarāciju uz EMDAS. Savu informācijas sistēmu izmantošana īpaši ērta ir lielajiem komersantiem, kuriem ir labi izstrādātas grāmatvedības un uzskaites sistēmas.

Otrā iespēja — uzņēmējs var izmantot VID izstrādāto un klientiem piedāvāto komersanta lietotāja saskarni. Tas ir ērti maziem un vidējiem uzņēmējiem, turklāt šīs sistēmas izmantošana ir bez maksas. Tomēr jārēķinās, ka muitas deklarācijas aizpildīšana prasa zināmas iemaņas un ir vēlamas zināšanas par muitas likumdošanu un nosacījumiem, kādi ir jāpilda, piemērojot konkrēto muitas procedūru.

Informācija par to, kā kļūt par EMDAS lietotāju, ir pieejama VID mājaslapā www.vid.gov.lv, sadaļā "Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma (EMDAS)" (https://www.vid.gov.lv/lv/elektroniska-muitas-datu-apstrades-sistema-emdas).

Kas attiecas uz citām ES dalībvalstīm un AK, ne visur ir iespējams izmantot komersanta lietotāja saskarni. Tiesa, līdzīga iespēja ir arī Lietuvā un Igaunijā. Lielākajā daļā ES dalībvalstu un AK, lai būtu iespējams iesniegt muitas deklarāciju, ir jāizmanto system to system saskarne, kas nozīmē zināmu izmaksu līmeni, ar ko ir jārēķinās, jo vai nu pašiem ir jāizstrādā programmatūra, vai arī tāda ir jāiegādājas.

Ja komersantam pašam nav iespējams noformēt muitas deklarāciju, Savienības Muitas kodekss paredz, ka ikvienai personai ir tiesības noteikt pārstāvi muitas formalitāšu kārtošanai, tai skaitā arī muitas de≠klarācijas sagatavošanā un iesniegšanā. Latvijas gadījumā ir daudz muitošanas speciālistu — muitas brokeri, arī loģistikas procesos iesaistītie uzņēmēji, piemēram, muitas noliktavu turētāji, kas pārzina šos jautājumus un sniedz savus ārpakalpojumus.

Neoficiāls mazais pārejas periods muitā

Kas notiks nākamā gada pirmajās dienās, kad oficiālais pārejas periods AK izstāšanās procesam no ES būs beidzies? 

I. Knoka saka, ka saskarsimies ar nosacījumiem, kādi ir paredzēti līgumā, AK izstājoties no ES. Proti, no 1. janvāra īsu laiku būs pieejams neoficiāls mazais pārejas periods muitas jomā. Nevienā normatīvajā dokumentā šāds termins netiek lietots, skaidro I. Knoka, jo izstāšanās līgums jeb tā 2019. gada 12. novembra versija nosaka, ka tomēr kādu laiku pēc 1. janvāra AK vēl būs piekļuve ES muitas sistēmām. Tas būs tik ilgi, lai būtu iespējams pabeigt uzsāktās preču pārvietošanas darbības, kas notiek muitas uzraudzībā. 

Tātad tiem komersantiem, kuri pirms 1. janvāra būs iesnieguši kādu no dokumentiem, kas paredzēti drošības un drošuma riska analīzei jeb ievešanas/izvešanas kopsavilkuma deklarācijas, tās būs derīgas un būs iespējams izmantot, vai nu preces ievedot ES kontinentālajā daļā, vai pretējā virzienā — AK. Bet tas ir pārvietošanas jautājums, par kuru, pirmkārt, ir jābūt informētiem pārvadātājiem, jo dokumentu iesniegšana ir pārvadātāju pienākums, un tas izdarāms noteiktā laika posmā, pirms preces tiek ievestas vai izvestas no ES. AK gadījumā noteiktais termiņš, kas būs, pilnībā piemērojot ES muitas likumdošanu, ir divas stundas.

Ja preču kustība sākta pirms 1. janvāra

Ja preču pārvietošana ar jūras vai gaisa transportu ir sākta pirms 2021. gada 1. janvāra, izmantojot vai nu avio, vai jūras kravas manifestu, būs iespējams pierādīt preču muitas statusu jeb faktu, ka preces, uzsākot pārvadājumu, ir bijušas brīvā apgrozībā visā ES. Balstoties uz šo statusa apliecinājumu, muita preces akceptēs kā brīvā apgrozībā esošas un muitas kontrole šādām precēm papildus netiks veikta.

Ja pārvadājums būs uzsākts jau 1. janvārī vai vēlāk, šāda iespēja uz precēm netiks attiecināta.

Tas pats attiecas uz sāktām tranzīta procedūrām. Ja tās būs uzsāktas pirms 1. janvāra, tās tiks noslēgtas saskaņā ar ES likumdošanu. 

Ja pirms 1. janvāra būs sāktas eksporta procedūras uz trešajām valstīm un būs paredzēts, ka izvešana no ES notiek caur AK, eksporta procedūras AK būs iespējams noslēgt. Tas pats attiecas uz pretējo virzienu — AK sāktās eksporta procedūras, ja eksports uzsākts pirms 1. janvāra un galamērķis ir trešās valstis, ES dalībvalstis noslēgs saskaņā ar ES likumdošanu.

Brīdinājums — šā gada 31. decembrī eksportu uz AK vēl nevarēs noformēt, jo eksporta kontroles sistēma, kurā formē muitas deklarācijas, ir ES starpnacionālā sistēma, un AK kā valsts, uz kuru var nosūtīt eksporta preces, tiks pievienota tikai 2021. gada 1. janvārī. Tāpēc diemžēl eksportu savlaicīgi pirms 1. janvāra uz AK noformēt nevarēs.

VID brīdina tos uzņēmējus, kuri decembra pēdējās dienās cer paspēt preces nogādāt uz AK. Ļoti jāuzmanās, lai 31. decembra pusnaktī nepaliktu kontinentālās Eiropas pusē. Tas nozīmē — lai tiktu uz AK, uzreiz būs nepieciešama eksporta muitas procedūra, kas var radīt sarežģījumus, it īpaši, ja atradīsieties kādā citā ES dalībvalstī. 

Ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas termiņš jūras pārvadājumiem uz/no AK noteikts divas stundas.

Būtisks aspekts, kas atvieglos preču nogādāšanu līdz galamērķim, ir tas, ka AK no 1. janvāra pievienosies Konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru, t.i., no 1. janvāra, noformējot tranzīta muitas procedūru, būs iespējams ar to preces nogādāt līdz galamērķim AK. Tiem, kuri jau veic pārvadājumus uz Turciju, Norvēģiju vai Šveici, ir pazīstams šāds tranzīta muitas procedūras piemērošanas princips.

Jārēķinās, ka tiks uzsākti dažādi pārvadājumi mirkli pirms 1. janvāra, īpaši jūras un gaisa pārvadājumu jomā, tāpēc VID aicina uzņēmējus iepazīties ar Eiropas Komisijas Brexit vadlīnijām muitas jomā, kas pieejamas saitē šeit: https://ec.europa.eu/taxation_customs/uk-withdrawal-lv.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada decembra (468.) numurā.