Ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājās spēkā 30. jūnijā, noteikts jauns nodokļu kontroles regulējums. Izmaiņas pilnveido arī vienošanās līguma tiesiskā regulējuma nosacījumus, ietverot jaunu soda un nokavējuma naudas samazināšanas sistēmu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā vebinārā «Kas ir nodokļu kontrole un kā vienošanās līgums ar VID samazina maksājumus?» VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Trešās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītāja Dace Studente informēja par jauno soda un nokavējuma naudas samazināšanas sistēmu.

Tiesiskais regulējums, lai slēgtu vienošanās līgumu, ir ietverts likuma «Par nodokļiem un nodevām» 41. pantā. Arī pirms grozījumu veikšanas šis pants paredzēja iespēju — slēdzot vienošanās līgumu, samazināt soda un nokavējuma naudas summas. Taču iepriekš samazinājuma apmērs bija absolūti vienāds, slēdzot vienošanās līgumu jebkurā no administratīvā procesa stadijām. Tas nozīmē to, ka soda un nokavējuma summas samazinājums procentuāli bija vienāds gan tad, ja līgumu slēdza apstrīdēšanas stadijā, t.i., apstrīdot VID struktūrvienības pieņemto lēmumu VID ģenerāldirektoram, gan jau nākamajā stadijā — ja neapmierināja VID ģenerāldirektora lēmums un to pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, gan tad, ja nodokļu maksātājs izlēma slēgt vienošanās līgumu, izbeidzot tiesisko strīdu jebkurā no trīs tiesvedības stadijām (pirmajā, apelācijas vai kasācijas instancē).

Jaunā regulējuma mērķis

Kopš 30. jūnija likuma «Par nodokļiem un nodevām» 41. pants ir būtiski pilnveidots. 

Vienošanās līguma jaunā regulējuma mērķis ir:

• paplašināt vienošanās līguma institūtu, paredzot tiesības slēgt vienošanās līgumu ar nodokļu maksātāju par nodokļu administrācijas pārbaudē noteiktajiem papildu maksājumiem budžetā līdz attiecīgā lēmuma (administratīvā akta) pieņemšanai;
• veicināt ātrāku tiesiskā strīda atrisināšanu — pilnveidoti vienošanās līguma tiesiskā regulējuma nosacījumi, ietverot jaunu soda un nokavējuma naudas samazināšanas sistēmu.

Vienošanās līguma būtība un mērķis

Vienošanās līgums pēc juridiskās dabas ir īpašs administratīvā līguma veids Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, kas tiek slēgts starp nodokļu maksātāju un VID kā nodokļu administrāciju, lai:

• vienotos ar VID par administratīvi tiesisko attiecību noregulēšanu nodokļu kontrolē līdz nodokļu kontroles rēķina izdošanai vai nodokļu revīzijā (auditā) līdz lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem pieņemšanai;
• izbeigtu tiesisku strīdu par nodokļu kontroles vai nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķinātajiem papildu maksājumiem budžetā vai konstatēto no budžeta atmaksājamās summas nepamatotu palielināšanu.

Pirmais nosacījums ir jauns regulējums likumā, bet otrais nosacījums tiek saglabāts no iepriekšējās likuma redakcijas, skaidroja D. Studente.

Kad slēdz vienošanās līgumu

Kuros administratīvā procesa posmos slēdz vienošanās līgumu, kad nodokļu maksātājs to var prasīt? 

Tā kā vienošanās līguma mērķis ir administratīvi tiesisko attiecību noregulēšana vai tiesiska strīda izbeigšana, to slēdz, ja:

• administratīvi tiesiskās attiecības starp VID un nodokļu maksātāju vēl nav noregulētas ar nodokļu administrācijas lēmumu;
• tiesiskais strīds vēl nav izbeigts ar nodokļu administrācijas lēmumu, kurš kļuvis neapstrīdams, vai
• tiesiskais strīds vēl nav izbeigts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.

Tātad — nodokļu maksātājs ir tiesīgs ierosināt slēgt vienošanās līgumu jau brīdī, kad nodokļu kontroles rezultātā ir zināmi papildus aprēķinātie nodokļu maksājumi vai no budžeta atmaksājamās summas samazinājums, bet nodokļu kontroles rēķins vēl nav izdots. Šajā gadījumā uzsāktais administratīvais process tiek izbeigts ar vienošanās līgumu — nodokļu kontroles rēķins netiek izdots, bet tas tiek ietverts minētajā līgumā.

Tāpat vienošanās līgumu var slēgt jau līdz lēmuma par nodokļu audita pieņemšanai — arī šajā gadījumā lēmumu par nodokļu audita rezultātiem nepieņem, bet to ietver vienošanās līgumā.

Abās minētajās situācijās ar vienošanas līgumu noregulē administratīvi tiesiskās attiecības starp VID un nodokļu maksātāju.

Nākamais posms, kad slēdz līgumu

Nākamais posms, kad vienošanās līgumu var slēgt, ir jau pēc nodokļu kontroles rēķina vai lēmuma par audita rezultātiem izdošanas — līdz šo administratīvo aktu apstrīdēšanas termiņa beigām. Savukārt, ja nodokļu maksātājs ir izvēlējies tos apstrīdēt, tad vienošanās līgumu var noslēgt līdz brīdim, kad VID ģenerāldirektors nav vēl izdevis iestādes galējo lēmumu. 

Gadījumā, ja nodokļu maksātājs vēl nav drošs, ka vienošanās būtu optimāls strīda risinājums iepriekšējās administratīvā procesa stadijās un sagaida VID ģenerāldirektora kā iestādes galējo lēmumu, tā pārsūdzēšanas termiņā (VID ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt mēneša laikā, iesniedzot pieteikumu administratīvajā rajona tiesā) viņš var prasīt VID slēgt vienošanos par tiesiskā strīda noregulēšanu.

Savukārt, kad ir uzsākta tiesvedība un esošais strīds vēl nav izbeigts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, ierosināt un slēgt vienošanās līgumu var katrā no tiesvedības instancēm.

Kurš ierosina slēgt vienošanās līgumu

VID informē nodokļu maksātāju par iespēju noslēgt vienošanās līgumu jau nodokļu kontroles procesa gaitā, kuras laikā ierosinājumu noslēgt vienošanās līgumu var izteikt gan VID, gan arī nodokļu maksātājs. 

Tāpat VID izdotajā administratīvajā aktā iepriekš tika ietverta informatīva atsauce uz tiesībām slēgt vienošanās līgumu. Šādu informāciju administratīvajos aktos paredzēts ietvert arī turpmāk.

Tāpat informācija par iespēju vienoties tiek un tiks nodota arī tiesvedības procesā. Bieži vien tiesvedības gaitā tiesnesis nodokļu maksātājam vaicā, vai ir izskatīta iespēja par vienošanās slēgšanu.

«No nodokļu administrācijas puses vienošanās piedāvājums aktīvs ir vienmēr,» uzsvēra D. Studente.

Kā vienošanās līgums samazina maksājumus, un ko tas nesamazina?

Noslēdzot vienošanās līgumu, nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa maksājuma apmēram vai no budžeta atmaksājamās summas samazinājumam — tātad ar vienošanās līgumu nesamazina nodokļa pamatparāda apmēru.

Savukārt soda un nokavējuma naudas apmērs tiek samazināts atkarībā no administratīvā procesa stadijas, kurā slēdz vienošanās līgumu, un soda naudas aprēķinam piemērotās tiesību normas.

Būtiski atcerēties, ka ievedmuitas nodoklim nesamazina aprēķināto nokavējuma naudu. Ievedmuitas nodokļa nokavējuma naudu vai procentus regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (Muitas kodekss), kas ir tieši piemērojams tiesību akts.

No kā atkarīgs samazinājums

Soda un/vai nokavējuma naudas samazinājums ir atkarīgs:

• no administratīvā procesa stadijas, kurā nodokļu maksātājs iesniedz iesniegumu par vienošanās līguma slēgšanu;
• no nodokļu revīzijas (audita) soda naudas aprēķinā piemērotās tiesību normas.

Tas, ka soda un/vai nokavējuma naudu samazina atkarībā no administratīvā procesa stadijas, kurā nodokļu maksātājs iesniedz iesniegumu par vienošanās līguma slēgšanu, ir jauns regulējums likumā «Par nodokļiem un nodevām». Iepriekšējais regulējums paredzēja samazinājumu, vadoties no tiesību normas, kas ir piemērota soda naudas aprēķinā un no nodokļu kontroles veida.

Cik liels ir nokavējuma naudas samazinājums

Kāds ir nokavējuma naudas samazinājums, ja vienošanās līgumu slēdz pēc nodokļu kontroles rēķina izdošanas? «Runa ir jau par apstrīdēšanas procesu, par to stadiju, kad administratīvais akts — nodokļu kontroles rēķins — jau ir izdots. Tātad iespēja noslēgt vienošanos līdz administratīvā akta izdošanai jau ir palaista garām,» skaidroja D. Studente. 

Sākotnēji izdotā administratīvā akta apstrīdēšanas stadijā (līdz tas kļuvis neapstrīdams vai, ja apstrīdēts, tad līdz VID ģenerāldirektora lēmumam) un līdz VID ģenerāldirektora lēmuma pārsūdzēšanas termiņa beigām, ja ierosina slēgt vienošanās līgumu, nokavējuma naudas samazinājums ir 75%.

Ja ir iesniegts pieteikums tiesā un ierosināts tiesvedības process pirmajā instancē, nodokļu maksātājs var ierosināt vienošanās līguma slēgšanu, kamēr noris tiesvedība — līdz tiesa pieņem spriedumu. Šādā gadījumā nokavējuma naudas samazinājums ir 55%.

Ja nodokļu maksātājs piekrīt vai ierosina slēgt vienošanās līgumu, kad tiesiskais strīds jau tiek skatīts apelācijas instancē, ja nodokļu maksātājs vai VID pārsūdz pirmās instances tiesas spriedumu, tad, slēdzot vienošanās līgumu, nokavējuma naudu samazina par 45%.

Ja apelācijas instances spriedumu kāda no pusēm pārsūdz pēdējā — kasācijas — instancē, slēdzot vienošanās līgumu ar VID, nokavējuma naudu samazina vien par 35%.

Ja līgumu slēdz pēc lēmuma par audita rezultātiem

Atsevišķs regulējums ir soda un nokavējuma naudas samazinājumam, ja vienošanās līgumu slēdz pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem. Šajā gadījumā samazinājuma apmēru ietekmē ne tikai administratīvā procesa stadija, kurā nodokļu maksātājs ir izvēlējies vienoties, bet arī audita rezultātā noteiktajai soda naudai piemērotā tiesību norma.

Situācijā, kad soda nauda tiek aprēķināta saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 32. panta ceturto vai piekto daļu, vai 32.⁴ pantu par nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai 34. pantu (atbildība par saimnieciskās darbības veikšanu, nereģistrējoties kā nodokļu maksātājam, un citiem nodokļu pārkāpumiem), vienošanās līgumā soda un nokavējuma nauda tiek samazināta par 50%, ja nodokļu maksātājs iesniegumu par tā noslēgšanu iesniedz līdz lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa beigām.

Ja nodokļu maksātājs iesniegumu par vienošanās līguma noslēgšanu iesniedz tiesvedības laikā, soda un nokavējuma nauda tiek samazināta par 30%. Savukārt, ja vienošanās līgumu slēdz katrā nākamajā tiesas instancē, soda un nokavējuma naudas apmērs samazinās par 10%: apelācijas instancē tie ir 20%, bet kasācijas instancē — 10%.

Ja nepamatoti palielināta no budžeta atmaksājamā summa

Ttieši tāds pats soda naudas samazinājums ir paredzēts gadījumā, ja auditā tiek konstatēts, ka nodokļu maksātājs ir nepamatoti palielinājis no budžeta atmaksājamo summu un soda naudai piemērotas jau minētās normas. Tas nozīmē, ka auditā konstatēts, ka nodokļu maksātājs ir nepamatoti deklarējis no valsts budžeta atmaksājamo nodokļa pārmaksu (praksē visbiežāk tā ir pievienotās vērtības nodokļa pārmaksa). 

Tāpat identisks samazinājums paredzēts soda naudai, kas uzlikta saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 32. panta 5.¹ daļu (darbaspēka nedeklarēšana), un soda naudai, kas uzlikta saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 31. pantu (atbildība par dabas resursu nodokļa bāzes samazināšanu).

Šajos gadījumos audita rezultātā nokavējuma nauda netiek aprēķināta, bet soda naudai katrā administratīvā procesa stadijā tiek piemērots iepriekš minētais samazinājums.

Ja vienošanās līgumu slēdz pēc audita rezultātiem

Kāds ir soda un nokavējuma naudas samazinājums, ja vienošanās līgumu slēdz pēc lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem pieņemšanas, kad soda nauda aprēķināta saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 32. panta septīto daļu? 

Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 32. panta septītā daļa nosaka: Ja izdarītais nodokļu pārkāpums nav uzskatāms par atkārtotu nodokļu pārkāpumu un ja nodokļu maksātājs ir ievērojis deklarāciju iesniegšanas termiņus un kārtējo nodokļu samaksas termiņus, kā arī ir sadarbojies ar nodokļu administrāciju šā likuma 32.² panta izpratnē, nodokļu administrācija uzliek soda naudu 50% apmērā no šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktās soda naudas.

Ja soda naudai ir piemērota šī labvēlīgā norma, tad gadījumā, kad audita rezultātā ir noteikts papildu maksājamais nodoklis, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas procesā likumdevējs nodokļu administrācijai ir ļāvis pilnībā atcelt soda naudu un 50% no nokavējuma naudas. Tālāk — vienojoties kādā no tiesvedības instancēm — soda un nokavējuma nauda samazinājuma procents ir attiecīgi 30%, 20% un 10%.

Nedaudz atšķirīgs procentuālais regulējums ir paredzēts gadījumā, ja nepamatoti tiek prasīta nodokļa pārmaksa no budžeta. No soda naudas, kas uzlikta saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 32. panta septīto daļu, noslēdzot vienošanās līgumu, atceļ:

• 85%, ja nodokļu maksātājs iesniegumu par vienošanās līguma noslēgšanu iesniedz līdz lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa beigām;
• 65%, ja nodokļu maksātājs iesniegumu par vienošanās līguma noslēgšanu iesniedz tiesvedības laikā, attiecīgi katrā nākamajā tiesas instancē samazinot atceļamo apmēru par 10% (apelācijas instancē samazina par 55%, kasācijas instancē — par 45%).

Termiņš samaksai — gads

Cik ilgā laikā jāsamaksā vienošanās līgumā noteiktie maksājumi? Ar jauno regulējumu termiņš nemainās — nodokļu maksātājs noslēgtajā vienošanās līgumā samaksai noteiktos maksājumus budžetā samaksā gada laikā pēc tā noslēgšanas dienas. 

Nodokļu maksātājs katru mēnesi samaksā proporcionālu daļu no vienošanās līgumā noteikto maksājumu summas šajā līgumā noteiktos maksājumu veikšanas termiņos. 

D. Studente piezīmēja, ka pirmais maksājums veicams mēneša laikā pēc vienošanās līguma noslēgšanas. Ko tas nozīmē? Vienošanās līgumu paraksta divas puses — nodokļu maksātājs un VID ģenerāldirektors. Amatpersona līgumu paraksta pēdējā. Vienošanās līgumu iereģistrē un fiksē slēgšanas datumu. Piemēram, ja tas notiek 12. jūlijā, tad pirmais maksājums nodokļu maksātājam būtu jāsamaksā līdz 12. augustam.

Jāpiezīmē, ka 12. maksājuma summa var atšķirties no iepriekšējiem 11 mēnešos veicamajiem maksājumiem saistībā ar matemātisku summas noapaļošanu.

Fiziskajai personai termiņš — divi gadi

Jaunais regulējums paredz, ka fiziskā persona, kas neveic saimniecisko darbību, vienošanās līgumā noteiktos maksājumus budžetā var samaksāt divu gadu laikā. 

«Šo regulējumu ļoti gaidīja arī VID. Praksē bieži sastopami gadījumi, kad fiziskajai personai uzrēķina kapitāla pieauguma nodokli, kas ir maksājams pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas. Nereti fiziskās personas atsakās no vienošanās līguma slēgšanas, jo gada laikā katra mēneša maksājumu tā apjoma dēļ samaksāt ir grūti. Ceram, ka nodokļu maksātāji, kas būs nonākuši tādā situācijā, šo iespēju novērtēs un izmantos,» teica D. Studente.

Savukārt ievedmuitas nodokļa samaksai ir speciāls regulējums, kas ir ietverts Muitas kodeksā. Tas nosaka, ka nodokļa samaksa ir veicama desmit dienu laikā pēc muitas parāda paziņošanas parādniekam. Ar vienošanās līgumu šī nodokļa samaksas termiņš netiek mainīts.

Papildu informācija

Vienošanos līgumu puses var parakstīt gan ar pašrocīgu, gan ar drošu elektronisko parakstu. Vienošanās līgumā noteiktie (atliktie) maksājumi publiski pieejamajā informācijā un VID uzskaitē nekvalificējas kā nodokļu maksātāja parāds. Atbildes uz jautājumiem par vienošanās līgumu sniedz VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Nodokļu strīdu izskatīšanas nodaļu vadītāji: Oksana Fedaka, tālr. 67123612; Inese Zēberga, tālr. 67120573; Dace Studente, tālr. 67120610; Lāsma Frīdenberga, tālr. 67120554; Indra Veršūne, tālr. 67120575.

Kad vienošanās līgums tiek izbeigts

Vienošanās līgums tiek izbeigts, kad tiek izpildīti tā nosacījumi. 

Arī tad, ja nodokļu maksātājs nepilda vienošanās līguma noteikumus un vienošanās līgums zaudē spēku, nesamaksātajai pamatparāda daļai par visu kavējuma periodu tiek aprēķināta nokavējuma nauda vispārējā kārtībā, un nokavētie maksājumi tiek piedzīti bezstrīda kārtībā.

«Ja netiek pildīti vienošanās līguma nosacījumi, visi maksājumi atgriežas sākotnējā apmērā,» akcentēja D. Studente. «Nodokļu maksātāja maksājumus VID uzrauga no savas puses. Praksē nenotiek tā, ka, ja tikko nodokļu maksātājs kādu summu nesamaksā, uzreiz vienošanās līgums tiek izbeigts. Šajā ziņā līguma izpildes laikā notiek aktīva komunikācija ar nodokļa maksātāju, taču maksājumu termiņi ir jāievēro un ar to ir jārēķinās.»

Pārejas noteikumi

Likuma «Par nodokļiem un nodevām» pārejas noteikumu 235. punkts nosaka: ar pārbaudēm saistītās darbības, kuras uzsāktas līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai, tiek pabeigtas saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību, kas bija spēkā līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai. 

Tas nozīmē, ka vienošanās līgums saskaņā ar jauno regulējumu slēdzams tikai par pārbaužu, kuras uzsāktas, sākot ar 2023. gada 30. jūniju, rezultātiem.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada septembra (501.) numurā.