Kad par pakalpojumiem vai precēm obligāti jāpiedāvā norēķināties arī bezskaidrā naudā?

Lai veicinātu bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu mazumtirdzniecībā, kā arī pakalpojumu sniegšanā, ar 2024. gada 4. decembra grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" (30. pants papildināts ar 1.⁷ daļu), kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, noteikts, ka gadījumos, ja nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tirdzniecības automātā, kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar juridisko adresi vai struktūrvienības adresi, iepriekšējā gada apgrozījums pārsniedz 50 000 EUR, tad šajā juridiskajā adresē, struktūrvienībā un tirdzniecības automātā (t. i., tajā vietā, attiecībā uz kuru izpildās šis apgrozījuma kritērijs) nodokļu maksātājs nodrošina iespēju saviem klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.

Tātad nodokļu maksātājam jāvērtē apgrozījumu atsevišķi: tā juridiskajā adresē, struktūrvienībā un tirdzniecības automātā.

Tas nozīmē, ja nodokļu maksātājam ir juridiskā adrese un, piemēram, trīs struktūrvienības, un tikai divās struktūrvienībās iepriekšējā gada apgrozījums ir vairāk par 50 000 EUR, tad juridiskajā adresē un struktūrvienībā, kurā iepriekšējā gada apgrozījums ir bijis zemāks par 50 000 EUR, joprojām norēķinus varēs veikt tikai skaidrā naudā un POS terminālis šajās vietās nebūs obligāti jānodrošina.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto statistiku uz 2024. gada 19. septembri bija 222 nodokļu maksātāji, kuriem bija reģistrēti tirdzniecības automāti. Kopējais reģistrēto tirdzniecības automātu skaits – 6030, no tiem 4422 ir piemēroti arī pārtikas tirdzniecībai (reģistrēti 114 nodokļu maksātājiem).

Šo 6030 tirdzniecības automātu sadalījums par uzstādīšanas vietām:

• juridiskajā adresē reģistrēti 752 tirdzniecības automāti;
• struktūrvienības adresē reģistrēti 1365 tirdzniecības automāti;
• individuālajā uzstādīšanas vietas adresē reģistrēti 3913 tirdzniecības automāti.

Ja nodokļu maksātājam ir viena struktūrvienība, un reģistrēti 4 tirdzniecības automāti, no kuriem viens ir reģistrēts struktūrvienībā, bet pārējie divi atrodas ārpus juridiskās adreses vietas, kā arī ārpus struktūrvienības, un ja pakalpojumi, kā arī darījumi mazumtirdzniecībā tiek veikti gan juridiskajā adresē, gan struktūrvienībā, gan tirdzniecības automātos, tad šajā gadījumā apgrozījums vērtējams atsevišķi: juridiskās adreses apgrozījums, struktūrvienības apgrozījums (tajā iekļaujot arī tajā atrodošo pirmā tirdzniecības automāta apgrozījumu), otrā tirdzniecības automāta apgrozījums un trešā tirdzniecības automāta apgrozījums.

Ja, piemēram, tikai trešajam tirdzniecības automātam iepriekšējā gada apgrozījums pārsniedzis 50 000 euro, tad tikai šajā tirdzniecības automātā ir jānodrošina iespēja klientam norēķināties arī bezskaidrā naudā.

Likumdevējs summu – 50 000 EUR gadā – ir uzskatījis par pietiekami būtisku apmēru, lai Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59. panta otrajā daļā noteiktu, ka nodokļu maksātājam ar šādu ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pienākums reģistrēties arī kā PVN maksātājam.

Grozījumu autori Finanšu ministrijā arī uzsvēruši, ka, lai nodrošinātu likumā iekļauto nosacījumu, izmaksas varētu palielināties tiem nodokļu maksātājiem, kuri šobrīd savu saimniecisko darbību organizē vienīgi ar skaidras naudas norēķinu palīdzību, taču ilgtermiņā, ieviešot bezskaidras naudas norēķinu risinājumus, izmaksas varētu pat samazināties.

Klientam ērtākais bezskaidras naudas norēķinu risinājums ir norēķini ar maksājumu kartēm, izmantojot POS termināli.

POS termināls ir ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā.

Bezskaidras naudas norēķinu nodrošināšanai pastāv ļoti dažādi tehnoloģiskie POS risinājumi, piemēram, stacionārie, mobilie, iebūvējamie, pārnēsājamie, terminālis telefonā, mini termināļi u.c. Kopējo termināļu lietošanas maksu veido divas pozīcijas: fiksēts maksājums par POS termināļa ierīces izmantošanu (nomas maksa) un komisijas maksa no katra darījuma, kuras apmērs ir atkarīgs tostarp no pircēja maksājuma kartes veida. Viena termināļa nomas maksa svārstās no 0-25 EUR mēnesī, un ir atkarīga no iekārtas veida. Piemēram termināļa, kurš darbojas kā mobilā lietotne viedtālruņos un planšetdatoros ar NFC funkciju tiek piedāvāti bez nomas maksas, izmaksas veido tikai maksa par darījumiem. Stacionārā un mobilā – pārvietojamā termināļa nomas maksa vidēji ir 15-25 EUR mēnesī. Papildu izmaksas var rasties gadījumos, kad tirdzniecības vietā nav pieejams interneta pieslēgums. Vienlaikus ir pieejami arī tehnoloģiskie risinājumi, kuros POS iekārtas izmaksas vairs nepastāv – aplikācija mobilajā ierīcē.

Latvijā ir panākts būtisks progress šo POS termināļu piedāvājuma paplašināšanā, jo vairākas kredītiestādes sākušas piedāvāt iespēju nodrošināt POS termināli mobilajā telefonā.

• Ierobežos skaidras naudas apriti
• Bezskaidras naudas norēķini – vērtīgs instruments ēnu ekonomikas mazināšanai
• Pieņemti noteikumi, kas kredītiestādēm liks ziņot VID par skaidras naudas iemaksām