0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIIerobežos skaidras naudas apriti

Ierobežos skaidras naudas apriti

Inese Helmane

Lai efektīvāk uzraudzītu skaidras naudas apriti un veicinātu bezskaidras naudas izmantošanu darījumos, Finanšu ministrija izstrādājusi grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām». Grozījumi paredz vairākas būtiskas izmaiņas, un tie ir sagatavoti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam iekļautos pasākumus. Likumprojekts ir iekļauts likumprojekta «Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam» pavadošo likumprojektu paketē. Tādējādi tā spēkā stāšanās termiņš ir 2025. gada 1. janvāris. Izmaiņas ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz izmaiņas aizdomīgu darījumu ziņošanas regulējumā. Grozījumi izstrādāti, lai risinātu «Stratēģijā par samērīgu NILLTPFN prasību praktiskai piemērošanai godprātīgiem klientiem, lai…


Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu


Izmēģini 7 dienas tikai par 1€ *

IZMĒĢINĀT

* Turpinās automātiski, par 24,99 €/mēnesī, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ierobežos skaidras naudas apriti
Ilustrācija: © FoxGrafy — stock.adobe.com

Lai efektīvāk uzraudzītu skaidras naudas apriti un veicinātu bezskaidras naudas izmantošanu darījumos, Finanšu ministrija izstrādājusi grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām». Grozījumi paredz vairākas būtiskas izmaiņas, un tie ir sagatavoti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam iekļautos pasākumus.

Likumprojekts ir iekļauts likumprojekta «Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam» pavadošo likumprojektu paketē. Tādējādi tā spēkā stāšanās termiņš ir 2025. gada 1. janvāris.

Izmaiņas ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem

Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz izmaiņas aizdomīgu darījumu ziņošanas regulējumā. Grozījumi izstrādāti, lai risinātu «Stratēģijā par samērīgu NILLTPFN prasību praktiskai piemērošanai godprātīgiem klientiem, lai novērstu pārmērīgu izvairīšanos no risku uzņemšanās» norādīto identificēto problēmu, kas prasa izmaiņas normatīvajā regulējumā.

Ministrija identificējusi problēmu, ka klienti tiek apgrūtināti ar izpētes darbībām situācijās, kurās potenciālā pārkāpuma summa nesasniedz kriminālatbildības slieksni, piemēram, kredītiestāde nepētītu potenciālo nodokļu nenomaksāšanu, personai izīrējot personīgo dzīvokli vai pārdodot savu automašīnu.

Līdz ar to paredzēts izslēgt likuma «Par nodokļiem un nodevām» 22.2 pantā regulējumu, kas nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) subjektiem papildu pienākumus un prasības, ziņojot par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā. Plānots, ka 22.2 panta pirmajā daļā vārdi «kura pazīmes atbilst vismaz vienai no šā panta trešajā daļā minētajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā» tiks aizstāti ar vārdiem — «kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā».

Plānots, ka turpmāk vadlīnijās tiks skaidrots, kādos gadījumos NILLTPFN likuma subjektam par konstatēto aizdomīgo darījumu ir sniedzama informācija arī Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Gadījums, kad VID jāiesniedz sliekšņa deklarācija

Ar grozījumiem Ministru kabinetam tiek deleģēts noteikt gadījumus, kad NILLTPFN likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju VID, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) saņemšanas un analīzes sistēmu.

Šobrīd likumā «Par nodokļiem un nodevām» ir noteikts tikai viens konkrēts subjekts un gadījums, kad sliekšņa deklarācija, izmantojot FID Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu, ir iesniedzama VID.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumu Nr. 550 «Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu» 19.2. apakšpunktu FID ir pienākums nekavējoties elektroniski pārsūtīt reģistrēto sliekšņa deklarāciju VID ar visiem sliekšņa deklarācijai pievienotajiem pielikumiem gadījumos, kad zvērināts notārs iesniedzis sliekšņa deklarāciju par gadījumiem, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tajā skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 eiro.

Šobrīd normatīvais regulējums neparedz citus gadījumus, kad sliekšņa deklarācija ir iesniedzama VID.

Skaidras naudas darījums 750 eiro

Izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā noteikto pasākumu skaidras naudas aprites ierobežošanai, noteikumus Nr. 550 «Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu» plānots papildināt ar jaunu gadījumu, kad sliekšņa deklarācija būs iesniedzama arī VID. 

Proti, subjektam, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem, saņemtā sliekšņa deklarācija būs pārsūtama VID, ja klienta veiktais skaidras naudas darījuma apmērs būs ekvivalents 750 eiro vai vairāk. Izņēmumi būs gadījumi, ja inkasācijas pakalpojuma ietvaros skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē.

Tā kā visizplatītākais skaidras naudas izņemšanas mēneša limits bankomātos 2024. gada augustā bija 750 eiro, ir nelietderīgi noteikt skaidras naudas viena darījuma limitu virs mēnesim domātas robežas, ar kuru pašas kredītiestādes ierobežo skaidrās naudas transakcijas ar komisijas naudas iekasēšanu, norādīts likumprojekta anotācijā.

Ņemot vērā, ka tiesību normas administrēšanas vienkāršošanai ir jānosaka universāls slieksnis gan fiziskajām, gan juridiskajām personām par kontā ieskaitīto vai izmaksāto naudu, tiek plānots noteikt, ka minimālais skaidras naudas darījuma slieksnis, par kuru būs jāsniedz sliekšņa deklarācija, ir 750 eiro.

Eksperti rekomendējuši ieviest skaidras naudas norēķinu griestus, tirdzniecības vietu (POS) termināļu pieejamību visās nozarēs, tikai elektronisko maksājumu izmantošanu valsts iestādēs, stimulēt karšu izmantošanu tirdzniecības vietā.
Ilustrācija: Arvis Villa, izmantojot mākslīgā intelekta rīku firefly.adobe.com

Iemaksas un izmaksas no bankomātiem

Finanšu ministrija informē, ka VID saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem vērtībā virs 750 eiro vienā darījuma reizē, ar to saprotot banku klientu veiktās iemaksas vai izmaksas no bankomātiem, kredītiestādēm, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vai krājaizdevumu sabiedrībām, ja iemaksas vērtība pārsniedz 750 eiro. 

Šī prasība nav attiecināma uz pirkumiem mazumtirdzniecības veikalos — attiecīgi veikalam nebūs nekas papildus jāziņo, ja persona iegādāsies dārgu televizoru vai datoru skaidrā naudā. Tāpat arī norēķināšanās par, piemēram, komunālajiem pakalpojumiem, nav šādas izpētes intereses fokusā.

Finanšu ministrija norāda: neskatoties uz to, ka bezskaidras naudas proporcija norēķinos nepārtraukti pieaug, daudzi cilvēki joprojām izmanto skaidru naudu kā ērtu maksāšanas veidu, kas pēc savas būtības nav nekas slikts vai nepareizs.

Vienlaikus nav noslēpums, ka skaidru naudu bieži izmanto arī kā instrumentu ēnu ekonomikas aktivitātēm. Skaidras naudas iemaksas bankomātos Latvijā 2023. gadā veidoja vairāk nekā 2,1 miljardus eiro un izmaksas — vairāk nekā 4,6 miljardus eiro, kas Latvijas ekonomikai ir gana nopietns apjoms. 

Jo lielāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā kopumā, jo vieglāk ir paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālās skaidras naudas apritē. Līdz ar to Finanšu ministrijas mērķis ir iegūt lielāku caurskatāmību par tām skaidras naudas iemaksām un izmaksām, kas ir lielākas par vidējo, lai kopējā plūsmā spētu identificēt tieši nelegālas izcelsmes skaidras naudas darījumus

Ja kontā ieskaita vairāk nekā 7000 eiro gadā

Tāpat plānotie grozījumi paredz papildināt jau šobrīd kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju VID ziņoto informāciju par fizisko personu kontu apgrozījumu, izdalot tajā atsevišķu pozīciju par skaidras naudas darījumiem. 

VID patlaban saņem informāciju par fiziskajām personām, kuru kontu iepriekšējā gada apgrozījuma summa pārsniedz 15 000 eiro.

Plānotie grozījumi paredz, ka kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums papildus līdzšinējiem datiem sniegt informāciju VID, ja iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa būs 7000 eiro vai vairāk. 

Šāds slieksnis izvēlēts, veicot fizisko personu bezskaidras naudas lietošanas izvērtējumu, vēstīts likumprojekta anotācijā. 

Finanšu ministrija skaidro, ka šādas informācijas nonākšana VID automātiski nenozīmēs, ka persona nokļūs zem īpašas uzraudzības. Šī informācija tiks vērtēta kopsakarā ar citu VID rīcībā esošu informāciju. Personas tiks uzrunātas gadījumos, ja tām ir tiešām būtiskas ienākumu un izdevumu nesakritības. Arī šādu nesakritību konstatēšana ne vienmēr nozīmē, ka persona izvairās no nodokļu nomaksas. Var gadīties, ka nav deklarēti ar nodokli neapliekamie ienākumi. Tad VID palīdzēs personai situāciju izprast un sakārtot.

Ministrija uzsver, ka informācija par skaidras naudas iemaksām kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju ļaus daudz efektīvāk identificēt izvairīšanās no nodokļu nomaksas riskus un savlaicīgi tos novērst.

Pamatojums izvēlētajam skaidras naudas iemaksu slieksnim

Kāds ir pamatojums skaidras naudas iemaksu slieksnim 7000 eiro? Tas ir noteikts, veicot fizisko personu bezskaidras naudas lietošanas izvērtējumu. Saskaņā ar Latvijas Bankas Maksājumu radara datiem fizisko personu bezskaidras naudas maksājumi 2023. gada februārī veidoja 77% no kopējā maksājumu skaita.

Pieņemot, ka bezskaidras un skaidras naudas maksājuma lielums ir identisks, un izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par vidējo neto algu 2023. gadā (1120 eiro), Finanšu ministrija secinājusi, ka fiziskajām personām mēnesī veidojas nepieciešamība pēc bezskaidras naudas 862 eiro apmērā (1120 eiro x 77 %), norādīts likumprojekta anotācijā.

Minimālo bezskaidras naudas vajadzību nosaka tādi izdevumi, kurus persona nevar vai tai nav ērti samaksāt skaidrā naudā. Lielāko daļu no šiem izdevumiem veido komunālie maksājumi, pirkumi internetā, kā arī izdevumi, kas ir saistīti ar medicīnu, izglītību un izklaides un kultūras pasākumiem.

Komunālajiem maksājumiem nepieciešamā summa novērtēta pēc oficiālās statistikas datiem par 2022. gadu (mājsaimniecībai bez bērniem), kas, indeksējot pēc CSP inflācijas kalkulatora datiem, veido ap 220 eiro mēnesī.

Pirkumiem internetā nepieciešamie līdzekļi novērtēti pēc CSP datiem par pirkumu vērtībām internetā, pielietojot vidējo diapazonu vērtību, kas veido 90 eiro mēnesī.

Medicīnas, izglītības un izklaides un kultūras pasākumu izdevumiem pēc CSP datiem (pēdējais Mājsaimniecības budžeta apsekojums ir veikts par 2019. gadu) veido 16% no mājsaimniecību budžeta, kas, attiecināti uz CSP publicēto vidējo neto algu 2023. gadā, veido 184 eiro.

Ņemot vērā minētās trīs izdevumu pozīcijas, secināms, ka fiziskajai personai nepieciešamā bezskaidra nauda varētu veidot 494 eiro. Tādēļ personai, kura algu saņem skaidrā naudā, bezskaidras naudas norēķinu nodrošināšanai būtu jāveic iemaksas bankomātā vismaz 500 eiro apmērā. Tādējādi fiziskās personas bezskaidras naudas nepieciešamība varētu veidoties robežās no 500 līdz 800 eiro, norādīts likumprojekta anotācijā.

Bezskaidrā naudā 77% norēķinu

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024. gada februārī bija 77% pret 23%, liecina jaunākais, 2024. gada pavasara, Latvijas Bankas «Maksājumu radars». Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars. 

Salīdzinājumā ar 2023. gada augustu 2024. gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73% pret 27% (pirms gada, 2023. gada februārī, tā bija 67% pret 33%). 

2024. gada februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 17,1 (2023. gada augustā 13,8, bet 2023. gada februārī — 14,3), t. sk. 13,1 maksājums bezskaidrā naudā un četri maksājumi skaidrā naudā. 

Vairumtirdzniecībā bezskaidras naudas norēķini

Šobrīd normatīvais regulējums paredz aizliegumu veikt skaidras naudas darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). 

Tā kā saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 30. panta 1.4 daļu tikai uz vairumtirgotājiem pastāv nosacījums, ka vairumtirdzniecībā veicami bezskaidras naudas norēķini (to skaitā ar maksājumu kartēm), tad attiecībā uz pārējiem nodokļu maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus vai pārdod preces mazumtirdzniecībā, nosacījumi par norēķinu kārtību nav paredzēti. Tā rezultātā pakalpojuma sniedzējs vai mazumtirgotājs var nepiedāvāt iespēju klientam norēķināties par darījumu bezskaidras naudas veidā.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam uzsvērts: 

Ņemot vērā, ka skaidro naudu kā instrumentu bieži izmanto ēnu ekonomikas mērķtiecīgi dalībnieki, ir nepieciešams veidot sistēmu, ka nelegālās skaidras naudas iegūšana ir komerciāli nepievilcīga. Vienlaikus ir arī jāveicina digitālo maksājumu popularizēšanu, motivējot sabiedrību kopumā ikdienas darījumos mazāk izmantot skaidro naudu, kas mazinās skaidras naudas izmantošanas pievilcīgumu arī mērķtiecīgiem ēnu ekonomikas dalībniekiem.

Minēto faktu apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumi par ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs. Profesora Arņa Saukas vadītajā pētījumā rekomendēts stimulēt elektronisko norēķinu sistēmu, lai atturētu no skaidras naudas maksājumiem. Tā samazinātos skaidras naudas apjoms, ko var potenciāli izmantot aplokšņu algu izmaksai. Eksperti rekomendējuši ieviest skaidras naudas norēķinu griestus, tirdzniecības vietu (POS) termināļu pieejamību visās nozarēs, tikai elektronisko maksājumu izmantošanu valsts iestādēs, stimulēt karšu izmantošanu tirdzniecības vietā.

Jāpiebilst, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2023. gadā ir samazinājies un veido 22,9% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir par 3,6 procentpunktiem mazāk, salīdzinot ar 2022. gadu.

Jānodrošina norēķini bezskaidrā naudā

Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām» paredz, ka juridiskajām personām, kuru gada apgrozījums ir virs 50 000 eiro gadā, būs pienākums klientiem nodrošināt iespēju par pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā, ja klients vēlas veikt samaksu tādā veidā.

Šobrīd spēkā esošais regulējums nosaka, ka nodokļu maksātāji vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus, tostarp ar maksājumu kartēm. Atbilstoši likumam «Par nodokļiem un nodevām» par vairumtirdzniecību uzskatāma iepirkto preču pārdošana savā vārdā saimnieciskās darbības veicējam tālākpārdošanai, ražošanai vai savas darbības nodrošināšanai. 

Tādējādi plānotais regulējums skars pakalpojumu sniedzējus un mazumtirgotājus, kuriem līdzās jau esošajiem skaidras naudas norēķiniem būs jānodrošina iespēja klientiem norēķināties arī bezskaidras naudas veidā.

Inese Helmane

Bilances tags BKOMENTĀRS

Jāziņo būs tikai tad, ja radīsies aizdomas

Lilita Beķere, SIA Numeri vadītāja un partnere
Lilita Beķere,
Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas
Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju komitejas vadītāja
Foto: Aivars Siliņš

Atbilstoši NILLTPFN likuma 1. panta 17. punktam aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. No tā izriet, ka NILLTPFN likuma subjektam nav pienākums ziņot VID par darījumu, kura pazīme atbilst kādai no likuma «Par nodokļiem un nodevām» 22.2 panta trešajā daļā uzskaitītajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā, ja nepastāv aizdomas, ka darījumā iesaistītie līdzekļi tieši vai netieši ir iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

Tomēr praksē redzam pilnīgi pretēju ainu. Ārpakalpojuma grāmatvežus uzraugošā iestāde — VID — šobrīd sagaida, ka NILLTPFN likuma subjekti, šajā gadījumā — grāmatveži, izvērtēs darījumu atbilstību likuma «Par nodokļiem un nodevām» 22.2 panta trešajā daļā noteiktajām pazīmēm arī tad, ja nav sākotnēji ticis konstatēts aizdomīgs darījums atbilstoši NILLTPFN likumā noteiktajam. Tas uzliek lielu administratīvo slogu grāmatvežiem un pārvērš viņus par sava veida klientu uzraugiem, lai uzņēmumi neizvairītos no nodokļu nomaksas. Tas nav bijis NILLTPFN likuma mērķis, un nav arī grāmatvežu atbildība izķert tos, kuri nemaksā nodokļus. 

Tāpēc jaunās izmaiņas ir vērtējamas pozitīvi, jo beidzot būs skaidri pateikts, ka ir jāziņo tikai tad, ja rodas aizdomas, ka darījumā ir izmantoti noziedzīgi iegūti līdzekļi. Un arī VID būs jāziņo tikai tad, ja radīsies aizdomas, ka aizdomīgajā darījumā izmantotie līdzekļi ir iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā. 

Par skaidras naudas iemaksām un izmaksām

Pirms runājam par fiziskās personas skaidras naudas iemaksām kontā kā apliecinājumu tam, ka ir iespējams saņemt nelegālus ienākumus, paskatīsimies uz Darba likuma 70. pantu, kas nosaka:

Darba samaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā. Darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies.

Būtībā, ja darbinieks darba devējam pieprasa, ka viņš grib darba algas izmaksu skaidrā naudā, tad darba devējam ir pienākums, ja vien tas vēlas paturēt šādu darbinieku, algu izmaksāt skaidrā naudā. Pašlaik, kad visās nozarēs trūkst darbinieku, darba devējs ir nolikts dilemmas priekšā. Tad kāpēc šāda divkosība? Kāpēc uzlikt papildu slogu bankām un maksājumu iestādēm, ja likums, kurš nosaka, kā tiek izmaksāta darba alga, nosaka, ka tā ir jāizmaksā skaidrā naudā?

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada oktobra (514.) numurā.

Jums arī varētu interesēt: