0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTIESU PRAKSEKāda informācija sniedzama par personām, ar kuru starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli pār komersantu?

Kāda informācija sniedzama par personām, ar kuru starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli pār komersantu?

Pēc LR Senāta informācijas

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 17. novembra spriedumā lietā Nr. AA420281219, SKA-926/2021 ir skatīts strīds par to, cik plašai ir jābūt Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajai informācijai un dokumentārajam pamatojumam par veidu, kā patiesie labuma guvēji īsteno kontroli pār juridisko personu. Kasācijas sūdzības pieteicēja uzskatīja, ka likuma normas neparedz norādīt informāciju par visiem patiesajiem labuma guvēja īstenotajiem ķēdes posmiem aiz tiešajiem akcionāriem. Savukārt Uzņēmumu reģistrs uzskata, ka patiesā labuma guvēja reģistrācija tiek veikta, ja ir sniegta informācija un dokumentārs pamatojums par visām personām, ar kuru starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli pār komersantu.…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Pexels.com

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 17. novembra spriedumā lietā Nr. AA420281219, SKA-926/2021 ir skatīts strīds par to, cik plašai ir jābūt Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajai informācijai un dokumentārajam pamatojumam par veidu, kā patiesie labuma guvēji īsteno kontroli pār juridisko personu. Kasācijas sūdzības pieteicēja uzskatīja, ka likuma normas neparedz norādīt informāciju par visiem patiesajiem labuma guvēja īstenotajiem ķēdes posmiem aiz tiešajiem akcionāriem.

Savukārt Uzņēmumu reģistrs uzskata, ka patiesā labuma guvēja reģistrācija tiek veikta, ja ir sniegta informācija un dokumentārs pamatojums par visām personām, ar kuru starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli pār komersantu. Tomēr pieteicēja uzskata, ka tiesību normas nepieprasa šādas informācijas norādīšanu un dokumentāru pamatošanu un ir pietiekami sniegt informāciju par pēdējo ķēdes posmu – pieteicējas tiešo akcionāru –, ar kuru starpniecību tiek īstenota kontrole.

Senāts pieteicējas viedokli atzīst par nepamatotu, jo no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPF likums) 18.1 panta ceturtās daļas un 18.2 panta pirmās daļas izriet nepieciešamība komersantam, pirmkārt, noskaidrot pašam un, otrkārt, iesniegt Uzņēmumu reģistram informāciju un dokumentus par visām personām, ar kuru starpniecību tiek īstenota kontrole pār to.

Gadījumos, kad starpniecība tiek veikta, izmantojot vairākas personas, ir būtiska visu starpniecībā iesaistīto personu noskaidrošana.

Pilnvērtīga Uzņēmuma reģistrā iekļautās informācijas adekvātuma, pareizības un aktualitātes pārbaude ir iespējama tikai tad, ja reģistram ir tiesības pieprasīt sniegtās informācijas dokumentāru pamatojumu. Turklāt, tā kā Latvijā Uzņēmumu reģistrs ir atbildīgā iestāde par informācijas reģistrāciju, tieši tam savas kompetences ietvaros ir pienākums veikt informācijas pārbaudi.

Minētajā lietā Uzņēmumu reģistrs gan sākotnējā lēmumā, gan noslēdzošā lēmumā ir skaidri norādījis, ka trūkumi ir novēršami tādējādi, ka ir iesniedzams konkrēto personu īstenotās kontroles dokumentārais pamatojums. Senāts norādījis, ka pieteicēja, lai arī sniedz informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, dara to tādā veidā, lai izvairītos no precīzas un līdz ar to pārbaudāmas informācijas un dokumentārā pamatojuma sniegšanas.

Senāts nosprieda atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2021. gada 18. februāra spriedumu, bet pieteicējas kasācijas sūdzību noraidīt.

Atgādinām, ka NILLTPF likuma 18.1 panta ceturtā daļa paredz, ka juridiskā persona un personālsabiedrība, kā arī ārvalsts subjekts glabā un pastāvīgi aktualizē informāciju par tā patiesajiem labuma guvējiem – vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir) un dzimšanas datumu, mēnesi, gadu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas dokumentu izdevusi, valstspiederību, pastāvīgās dzīvesvietas valsti, kā arī veidu, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, personālsabiedrību vai ārvalsts subjektu, arī norādot dalībnieka (akcionāra), biedra, īpašnieka vai citas personas, ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota, vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet juridiskajām personām, personālsabiedrībām un ārvalsts subjektiem — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, kā arī īstenotās kontroles dokumentāru pamatojumu, glabājot visus patieso labuma guvēju dokumentāros pamatojumus, ar kuriem pamatota norādīto patieso labuma guvēju kontrole, izmantojot fiziskās personas, juridiskās personas, personālsabiedrības un ārvalsts subjektus.

Savukārt 18.2 panta pirmā daļa noteic, ka juridiskā persona, tostarp personālsabiedrība, kas reģistrēta Uzņēmumu reģistra vestajos publiskajos reģistros, iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai, norādot šā likuma 18.1panta ceturtajā daļā noteikto informāciju. Īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu, kā arī dokumentus, kas apstiprina patieso labuma guvēju identificējošās informācijas atbilstību (notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopiju, ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņu vai citus minētajiem dokumentiem pielīdzināmus dokumentus), un dokumentu, kas pamato apliecinājumu, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, iesniedz pēc Uzņēmumu reģistra pieprasījuma, lai tas varētu pārliecināties par iesniegtās informācijas ticamību.