Viena no apjomīgākajām grāmatvedības organizācijas dokumentu sastāvdaļām ir grāmatvedības politika. "Jāatceras, ka nevar vilkt vienlīdzības zīmi starp grāmatvedības organizāciju un grāmatvedības politiku," brīdina Anna Medne, biznesa augstskolas "Turība" Finanšu un grāmatvedības programmu direktore. Grāmatvedības politikas saturu ietekmē gan grāmatvedības, gan nodokļu normatīvais regulējums, un pēdējos gados pieņemtās izmaiņas (jauni likumi, grozījumi) atsaukušās uz vairākām niansēm, ko svarīgi ņemt vērā.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" definīcijā grāmatvedības politika ir attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu, notikumu un finanšu pārskata posteņu uzskaites, novērtēšanas un atspoguļošanas principi, metodes un noteikumi, piemēram:

• pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu novērtēšanas vai nolietojuma aprēķināšanas metodes,
• debitoru parādu vai krājumu atlikumu novērtēšanas metodes,
• aizņēmuma procentu un soda naudas uzskaites un atspoguļošanas principi,
• uzkrājumu veidošanas noteikumi,
• metodes, kas tiek izmantotas peļņas vai zaudējumu vai naudas plūsmas atspoguļošanai finanšu pārskatā.

Pamatlīdzekļu novērtēšanā jāņem vērā būtiska jauna nianse - Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, ka, gadījumā, ja uzņēmumā tiek uzskatīti arī bioloģiskie aktīvi, tad obligāti nepieciešams zvērināta revidenta apliecinājums. "Jaunais gada pārskatu likums ir viesis izmaiņas - ja pirms tam bioloģiskie aktīvi bija obligāti jāizdala, tad pašreizējā situācijā, tos izdalot, ir nepieciešams zvērināta revidenta apliecinājums, jo bioloģiskie aktīvi ir jāuzskaita pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem," skaidro A. Medne.

Savukārt nolietojuma aprēķināšanas dokumentiem jāatbilst jaunajam Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam. "Pārbaudiet, vai vēl nav palicis ierakstīts pamatlīdzekļu nolietojums nodokļu vajadzībām, kas vairs nav spēkā. Tagad pamatlīdzekļu nolietojums būtībā ir viens no likumā atļautajiem paņēmieniem manipulācijai ar peļņu," atgādina eksperte.

Atbilstoši jaunajam UIN regulējumam būtu jāpārskata arī debitoru parādu vai krājumu atlikumu novērtēšanas metodes (dažreiz saukta arī par pircēja un pasūtītāja kreditēšanas politiku). Likumā šajā ziņā vairākos pantos iestrādāti precizējumi attiecībā pret iepriekšējo kārtību - piemēram, 9. pants nosaka, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj debitoru parādu summu, kura:

• 1) izveidota kā uzkrājums nedrošiem parādiem un iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un 36 mēnešu laikā no uzkrājuma izveidošanas dienas parāds nav atgūts vai tam šajā periodā nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums;
• 2) iekļauta zaudējumos (izdevumos), ja pirms tam attiecīgajam debitora parādam nav izveidots uzkrājums un parādu summai nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums.

Nedaudz mainījušies arī uzkrājumu veidošanas noteikumi. Viens no grāmatvežu biežāk veidotajiem uzkrājumiem ir uzkrājumi atvaļinājumiem. "Tiklīdz ir darīšana ar uzkrājumiem, rūpīgi jālasa Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums. Atvaļinājuma naudas uzkrājumus iespējams arī neveidot. Ja uzmanīgi lasa normatīvos aktus, tad redzams, ka, nosakot atvaļinājuma naudas apmēru pietiekami precīzi, to var nemaz nelikt uzkrājumos," norāda A. Medne.

Annas Mednes semināru "Grāmatvedības organizācijas dokumenti, attaisnojošie dokumenti. Grāmatvedības politika" iespējams iegādāties "Bilances Akadēmijas" mājaslapā.