Kādas prasības grāmatvedībā jāievēro, noformējot PVN rēķinu un avansa norēķinos izmantojot kases čekus?

Reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs Grāmatvedības likuma 11. panta piektajā daļā noteiktās prasības attiecībā uz attaisnojuma dokumenta rekvizītiem piemēro tiktāl, ciktāl Pievienotās vērtības nodokļa likumā nav noteiktas prasības PVN rēķina noformēšanai PVN priekšnodokļa atskaitīšanas vajadzībām.

Uzņēmumam, kurš nav reģistrēts PVN maksātājs, čeka noformēšanā nav jāievēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas.

PVN rēķina noformēšanas prasības noteiktas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125. un 126. pantā. Nodokļa rēķinā obligāti norādāmie rekvizīti un informācija atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajām prasībām ir norādīti likuma 125. pantā šeit.

Par darījumu iekšzemē, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 150 eiro, reģistrētam PVN maksātājam ir tiesības izrakstīt vienkāršoto nodokļa rēķinu, kā to paredz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 126. panta otrās daļas 1. punkts.

Vienkāršotais nodokļa rēķins ir nodokļa rēķins, kurā ir norādīti šādi rekvizīti un informācija:

1. nodokļa rēķina izrakstīšanas datums;
2. preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta), kā arī reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā;
3. preču vai pakalpojumu saņēmēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta), kā arī reģistrācijas numurs VID PVN maksātāju reģistrā vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā;
4. preces nosaukums vai pakalpojuma veids un daudzums;
5. preces vai pakalpojuma cena (ar nodokli vai bez nodokļa) un darījuma kopsumma (ar nodokli vai bez nodokļa);
6. nodokļa likme un aprēķinātā nodokļa summa.

Kases čeku, kurā nav norādīti visi Pievienotās vērtības nodokļa likuma 126. panta pirmajā daļā minētie rekvizīti un informācija, var izmantot par vienkāršoto nodokļa rēķinu, ja tam pievieno attaisnojuma dokumentu (piemēram, kvīti), kurā ir norādīts kases čeka datums, numurs un iztrūkstošā informācija.

Kases čeku, kurā nav ietverti preču vai pakalpojumu saņēmēja rekvizīti, ja tas izsniegts par darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 30 eiro, uzskata par vienkāršoto nodokļa rēķinu Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē. Šajā gadījumā papildu attaisnojuma dokumentu (kvīti) nenoformē.

Kases čekā iztrūkstošie Grāmatvedības likuma 11. panta piektajā daļā minētie attaisnojuma dokumentam noteiktie obligātie rekvizīti ir ietverami attaisnojuma dokumentā, ko sagatavo saistībā ar skaidras vai bezskaidras naudas avansa izlietojumu vai avansa norēķinu personas izdevumu atlīdzināšanai, – avansa norēķina atskaitē.

Saistībā ar grāmatvedības prasībām šīs normas piemēro ne tikai nodokļu maksātāji, kuri ir reģistrēti PVN maksātāji. Minētais attiecas uz visiem nodokļu maksātājiem, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, neatkarīgi no tā, vai viņi ir reģistrēti PVN maksātāji vai PVN nemaksātāji.

Ja par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu saistībā ar naudas avansa izlietojumu vai avansa norēķinu personas izdevumu atlīdzināšanai izmanto kases čeku, kurā nav norādīti iepriekš minētie pircēja rekvizīti, un kases čeks izsniegts par darījumu, kura vērtība bez PVN ir lielāka par 30 eiro, tad reģistrēti PVN maksātāji kases čekam papildus pievieno preču pārdevēja noformētu kvīti.

Savukārt PVN nemaksātāji šādā gadījumā drīkst kases čekā manuāli izdarīt ierakstus ar čekā iztrūkstošajiem nepieciešamajiem pircēja rekvizītiem (apstiprinot ar uzņēmuma atbildīgās personas parakstu).

Kases čeku, kurš izsniegts no automātiskās degvielas uzpildes stacijas (turpmāk – DUS) kases sistēmas, specializētas ierīces vai iekārtas bez kasiera operatora līdzdalības un kurā nav ietverti pircēja rekvizīti – preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs –, ja samaksa par darījumu veikta skaidrā naudā bez pārdevēja klātbūtnes, var izmantot par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu, kuru pievieno attaisnojuma dokumentam, ko sagatavo saistībā ar naudas avansa izlietojumu vai avansa norēķinu personas izdevumu atlīdzināšanai. Šajā gadījumā uzņēmums, čeka izsniedzējs, attaisnojuma dokumentu (kvīti) papildus kases čekam nenoformē un neizdara papildu ierakstu kases čekā.

Uzņēmums, čeka saņēmējs, uz kases čeka var manuāli izdarīt papildu ierakstus ar čekā neietvertajiem attaisnojuma dokumentam nepieciešamajiem rekvizītiem un informāciju, kas apstiprināti ar kases čeka saņēmēja parakstu.

Saistībā ar grāmatvedības prasībām arī šīs normas attiecas uz visiem nodokļu maksātājiem, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, neatkarīgi no tā, vai viņi ir reģistrēti PVN maksātāji vai PVN nemaksātāji.

Vairāk par prasībām kases čekiem lasiet VID metodiskajā materiālā "Kases čeks grāmatvedībā".