Kādi ir tipiskākie nodokļu strīdi PVN lietās?

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

(0)

Kā atzīst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas, nodokļu jomā visbiežākās nesaskaņas starp VID un nodokļu maksātājiem aizvien rada pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lietas. Kas tieši atšķiras VID un nodokļu maksātāju interpretācijā? Ieskats žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI oktobra numura lielajā intervijā ar VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktori Ingu Brutāni un viņas kolēģēm Ilonu Torgašovu, Samīti Kolneju, Daci Studenti un Sanitu Zviedri-Koņuševsku.

Runājot par PVN lietām – kādi ir VID biežāk konstatētie pārkāpumi un kādi ir nodokļu maksātāju pretargumenti?     

PVN strīdi parasti saistīti ar priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām vai nulles procentu likmes nepamatotu piemērošanu. Ja PVN maksātājam veikts uzrēķins, tad parasti arguments ir, ka VID neesot iedziļinājies un sapratis tieši šī darījuma un komercdarbības jomas specifiku. Vēl apelē pie tā, ka VID neesot guvis pietiekamus pierādījumus tam, ka nodokļu maksātājs zināja vai tam vajadzēja zināt par darījuma partneru nodomiem. Tāpat kā argumentu min nepareizu tiesību normu interpretāciju. Gandrīz katrā sūdzībā tiek minēti arī iespējami procesuāli pārkāpumi – nav ievērotas nodokļa maksātāja tiesības tikt uzklausītam audita procesā pienācīgā veidā, kā arī audita termiņa neievērošana.

Runājot par gadījumiem, kad PVN maksātājam tiek pārmests, ka tas nav zinājis par darījumu partneru nodomiem – vai nevar būt un nav situāciju, kad uzņēmums tiešām to nevarēja zināt un nezināja?

VID 2019. gadā izskatīja 370 nodokļu lēmumu apstrīdēšanas iesniegumus, un ģenerāldirektore daļēji vai pilnībā atcēla vai grozīja 87 lēmumus – tātad tikai 23,5 procentus. Šogad septiņos mēnešos strīdu skaits ir mazāks – 136, bet apstrīdēšanas rezultātā ģenerāldirektore daļēji vai pilnībā atcēla vai grozīja 48 lēmumus, kas ir 35 procenti. Apgalvot, ka nodokļu maksātāju sūdzības vienmēr ir nepamatotas, noteikti nevar. Ir gan pamatotas, gan nepamatotas sūdzības.

Reizēm tiek pārsūdzēti pat nodokļu maksātājam labvēlīgi lēmumi. Nesen audits bija beidzies bez uzrēķina, taču audita laikā nodokļu maksātājam ieteica uzlabot grāmatvedības uzskaiti, kuram tas nepiekrita un šo lēmumu pārsūdzēja.

Lēmumu atcelšanas vai grozīšanas iemesli visbiežāk ir saistīti ar to, ka, izskatot sūdzību, konstatējam, ka audita laikā nav savākti pietiekami pierādījumi vai nu tam, ka darījums vispār nav noticis, vai arī tam, ka nodokļu maksātājs zināja vai tam vajadzēja zināt par darījumu partneru negodprātību. Ir bijuši gadījumi, kad konstatējam, ka pierādījumi nav izvērtēti objektīvi – izlasot paskaidrojumu un vērtējot to kontekstā ar pārējiem faktiem, kļūst saprotams, ka auditā izdarītie secinājumi nav līdz galam pamatoti un pilnīgi. Vienlaikus netrūkst arī gadījumu, kad nodokļu maksātājs audita laikā ieņem pasīva vērotāja, nevis aktīva dalībnieka lomu – īsti nesadarbojas, iesniedz dokumentus nepilnā apjomā. Tikai tad, kad saņem sākotnējo audita lēmumu ar uzrēķinu, sāk aktivizēties. Apstrīdēšanas laikā sniedz dokumentus, pierādījumus.

Ja pierādījumi būtu iesniegti audita laikā, tad nodokļu uzrēķins būtu bijis mazāks vai varbūt nebūtu bijis vispār.

Acīmredzot tā ir dažu nodokļu maksātāju taktika – sak, pagaidīšu, ko VID atradīs, un pēc tam mēģināšu atspēkot.

Tad jau tomēr kāds progress ir noticis – pirms dažiem gadiem VID stāstīja, ka nodokļu maksātāji dokumentus un pierādījumus sāk nest tikai tiesā, turklāt nereti vēl tikai otrajā instancē…

Arī tā joprojām notiek. Jauni pierādījumi tiek sniegti gan pirmajā, gan otrajā tiesas instancē. Jau 2015. gada Augstākās tiesas spriedumā norādīts, ka nodokļu maksātāja pienākums ir sadarboties audita un jebkurā citā administratīvā procesa laikā – piedalīties, sniegt dokumentus jau procesa sākumā, nevis tikai apstrīdēšanas laikā, kur nu vēl – tiesvedībā. Augstākā tiesa secināja: konstatējot, ka nodokļu maksātājam nav neviena attaisnojoša iemesla, kāpēc tas šos dokumentus neiesniedza laikus, gan VID, gan arī tiesa var nevērtēt šos dokumentus. Teorētiski šāda iespēja pastāv. Kad apstrīdēšanas procesā mums nes kastes ar dokumentiem, jautājam, kāpēc dokumenti netika iesniegti audita laikā. Tad iemesli tiek piemeklēti… Pagaidām nav bijis neviena gadījuma, kad mēs šos pierādījumus neņemtu vērā. Saprotam, ja pierādījumi tiks iesniegti tiesā, visticamāk, šos pierādījumus tiesa tāpat atsūtīs atpakaļ VID izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai. Tomēr neizslēdzu, ka gadījumā, ja konstatēsim, ka nodokļu maksātājs apzināti audita laikā nav iesniedzis dokumentus, mēs varētu atteikt to izvērtēšanu. Tad apstrīdēšanas rezultātā nodokļa uzrēķins var arī pieaugt – ja, izvērtējot apstrīdēšanas iesniegumu, konstatējam, ka auditors ir kļūdījies un nav aprēķinājis nodokļus pilnā apmērā, mūsu pienākums ir to izdarīt. Vienīgais, kas nevar pieaugt, ir soda nauda – to noteic judikatūra.     

Minējāt, ka otra lielākā PVN lietu grupa ir par nulles procentu likmes piemērošanu. Galvenais “strīdus ābols” droši vien ir par pierādījumiem, vai prece tiešām nogādāta citā dalībvalstī?

Jābūt pierādījumiem, ka prece tiešām ir izvesta uz citu dalībvalsti, atstājusi Latviju. Tiesas vairs nevērtē tik formāli – nepietiek arī ar to, ka var konstatēt, ka prece atstājusi Latvijas robežas. Tiesas vērtē, vai darījums tiešām noticis reālas komercdarbības ietvaros un ar to darījuma partneri, kurš ir norādīts dokumentos, vai darījuma partneris citā valstī šo preci ir saņēmis. Komerciālās realitātes princips tiek piemērots visās PVN lietās, un uzņēmējam kā krietnam un rūpīgam saimniekam ir jāspēj izstāstīt vismaz pamatfaktus. Jebkurš darījums atstāj “pēdas” – nevar būt tā, ka “darījuma partneri man kāds ieteica, un es pat nepainteresējos, vai viņš varēs man piegādāt preces, slēdzu līgumu un maksāju lielu naudu”. 

VID semināros uzsver, ka nulles procentu likmes piemērošanas gadījumā ar dokumentiem var arī nepietikt, ka nodokļu administrācijai vienmēr saglabājas iespēja apšaubīt darījuma autentiskumu.

VID ir īpašas riska vadības sistēmas, kas ņem vērā diezgan plašu informāciju, kas tiek savākta no dažādiem darījumu partneriem un salīdzināta. Ja darījumi tiek veikti fiktīvi, tad agri vai vēlu šīs nesakritības izgaismojas.

Plaša intervija ar VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes amatpersonām par to, kā risināmi nodokļu strīdi starp VID un nodokļu maksātājiem, lasāma žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI oktobra numurā.

Iegādāties žurnāla E-versiju

 

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)