0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASKādos gadījumos darba devējs varēs pieprasīt darbinieka vakcināciju?

Kādos gadījumos darba devējs varēs pieprasīt darbinieka vakcināciju?

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Ja darbinieks atteiksies vakcinēties, darba devējam būs tiesības viņu atlaist – šādi sabiedriskajā telpā izskanējis “īsais kopsavilkums” valdības 14. jūlijā atbalstītajiem grozījumiem “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”. Tomēr viss nebūt nav tik vienkārši – ja grozījumi tiks pieņemti arī Saeimā, tad, pirmkārt, darba devējs vakcināciju varēs pieprasīt tikai noteiktos gadījumos (katrs no tiem arī izvērtējams un pamatojams individuāli), otrkārt, atlaišana ir tikai galējais risinājums, pirms kura paredzēti vēl citi, uz darba devēja un darbinieka sadarbību vairāk vērsti risinājumi. Šie jautājumi detalizētāk vētīti zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” zvērinātas advokātes Alisas Leškovičas sarunā ar “Sorainen” vadošo speciālistu darba attiecību jautājumos, zvērinātu advokātu Andi Burkevicu.

Valdības atbalstītie grozījumi paredz, ka darba devējam būs tiesības pieprasīt sadarbspējīgu sertifikātu par darbinieka vakcināciju četros gadījumos:

1) Ja darbinieks darba pienākumu laikā ir tiešā saskarsmē ar klientiem vai citiem darbiniekiem, nonākot fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodoties tuvāk par diviem metriem no klienta vai cita darbinieka.

“Šajā gadījumā piemērs varētu būt mazumtirdzniecības sektors. Jautājums, vai šo darbu tomēr nevarētu veikt tāpat, kā līdz šim, velkot maskas un uzstādot barjeras. Grūtāk tas varētu būt izdarāms skaistumkopšanas pakalpojumu jomā,” komentē A. Burkevics.  Savukārt gadījumos, kad darbs pamatā notiek attālināti, tomēr reizēm nākas arī tikties ar klientiem klātienē, sadarbspējīgs sertifikāts varētu būt nepieciešams. Ja darbs notiek tikai attālināti – tad nē. “Tāpēc likumā ir noteikts, ka katra situācija ir jāvērtē individuāli, jo pat tādām profesijām kā juristam vai grāmatvedim nevar piemērot vienu mērauklu,” norāda eksperts. Savukārt vispārēji uz darbu birojā klātienē prasība par sertifikātu nevarētu tikt attiecināta, jo šajā gadījumā varētu pietikt ar līdzšinējiem drošības pasākumiem (2 metru distance, masku valkāšana, kontaktu ierobežošana).

2) Situācijās, kurās darbiniekam ir paaugstinātas iespējas inficēties, atrodoties tiešā saskarsmē un kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms.

Šeit ir runa par situācijām, kurās jāapkalpo liels skaits dažādu klientu. Tomēr, kā norāda A. Burkevics, arī šajā gadījumā katrs piemērs jāizvērtē individuāli (un tā ir darba devēja atbildība). Piemēram, ja restorānā jau šobrīd iekštelpās var atrasties tikai personas ar sadarbspējīgu sertifikātu, diez vai tiem restorāna darbiniekiem, kas strādā tikai iekštelpās, būtu liels risks inficēties.

3) Darbinieka (amatpersonas) klātienes darba (amata, dienesta) pienākumi ir kritiski sabiedrībai, kā arī uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Likumprojekta anotācijā minēts, ka tas attiecas uz darbiniekiem, kas nodarbināti kritiskajā infrastruktūrā. Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 22.2 pantam kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas un pakalpojumi, kuri ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai.

4) darba pienākumu izpildei atbilstoši normatīvo aktu prasībām darbiniekam nepieciešams sadarbspējīgs sertifikāts.

Ko darba devējs varēs darīt, ja darbinieks atsakās vakcinēties?

Darba devējam paredzētas vairākas iespējas, kā rīkoties gadījumā, ja darbinieks atsakās vakcinēties. Piemēram, ar darbinieka piekrišanu uz laiku (līdz 3 mēnešiem) pārcelt citā darbā (turklāt tam nav obligāti jābūt līdzvērtīgam amatam, tikai jāņem vērā, ka vienu mēnesi vēl jāizmaksā atalgojums iepriekšējā apmērā); nodrošināt iespēju strādāt attālināti (tiesa gan, tādā gadījumā neesot skaidrs, kāpēc vispār jau sākotnēji būtu jāprasa sertifikāts); atstādināt darbinieku bez darba samaksas saglabāšanas vai galējais variants – atlaišana (izmaksājot atlaišanas pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā).

Tomēr gadījumos, ja nesaskaņas vakcinācijas jautājumā starp darba devēju un darbinieku aizietu līdz šādām, konkrētām sekām darbiniekam – atstādināšanai, pārcelšanai citā darbā vai pat atlaišanai, darba devējam strīda gadījumā būs jāpierāda, ka prasība vakcinēties izvirzīta pamatoti, ar prezumpciju vien nepietiks, brīdina A. Burkevics. “Šeit svarīga ir darba vides risku noteikšana, ko katrā uzņēmumā veic darba aizsardzības speciālists – tieši balstoties uz to, iespējams pieņemt lēmumu, vai riskus var mazināt tikai ar vakcinācijas prasību, vai tomēr to iespējams paveikt ar līdzekļiem, kas mazāk skar darbinieka privātumu,” skaidro eksperts.

Arī rekomendācija strādāt attālināti joprojām nav atcelta, un tādi argumenti kā “darba kolektīva saliedētība” vai “komandas gars” lielākoties nevarētu kalpot kā attaisnojums prasībai atgriezties klātienes darbā (un attiecīgi vakcinēties), uzskata A. Burkevics.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Ja darbinieks atteiksies vakcinēties, darba devējam būs tiesības viņu atlaist - šādi sabiedriskajā telpā izskanējis "īsais kopsavilkums" valdības 14. jūlijā atbalstītajiem grozījumiem "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā". Tomēr viss nebūt nav tik vienkārši - ja grozījumi tiks pieņemti arī Saeimā, tad, pirmkārt, darba devējs vakcināciju varēs pieprasīt tikai noteiktos gadījumos (katrs no tiem arī izvērtējams un pamatojams individuāli), otrkārt, atlaišana ir tikai galējais risinājums, pirms kura paredzēti vēl citi, uz darba devēja un darbinieka sadarbību vairāk vērsti risinājumi. Šie jautājumi detalizētāk vētīti zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" zvērinātas advokātes Alisas Leškovičas sarunā ar "Sorainen" vadošo speciālistu darba attiecību jautājumos, zvērinātu advokātu Andi Burkevicu.

Valdības atbalstītie grozījumi paredz, ka darba devējam būs tiesības pieprasīt sadarbspējīgu sertifikātu par darbinieka vakcināciju četros gadījumos:

1) Ja darbinieks darba pienākumu laikā ir tiešā saskarsmē ar klientiem vai citiem darbiniekiem, nonākot fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodoties tuvāk par diviem metriem no klienta vai cita darbinieka.

"Šajā gadījumā piemērs varētu būt mazumtirdzniecības sektors. Jautājums, vai šo darbu tomēr nevarētu veikt tāpat, kā līdz šim, velkot maskas un uzstādot barjeras. Grūtāk tas varētu būt izdarāms skaistumkopšanas pakalpojumu jomā," komentē A. Burkevics.  Savukārt gadījumos, kad darbs pamatā notiek attālināti, tomēr reizēm nākas arī tikties ar klientiem klātienē, sadarbspējīgs sertifikāts varētu būt nepieciešams. Ja darbs notiek tikai attālināti - tad nē. "Tāpēc likumā ir noteikts, ka katra situācija ir jāvērtē individuāli, jo pat tādām profesijām kā juristam vai grāmatvedim nevar piemērot vienu mērauklu," norāda eksperts. Savukārt vispārēji uz darbu birojā klātienē prasība par sertifikātu nevarētu tikt attiecināta, jo šajā gadījumā varētu pietikt ar līdzšinējiem drošības pasākumiem (2 metru distance, masku valkāšana, kontaktu ierobežošana).

2) Situācijās, kurās darbiniekam ir paaugstinātas iespējas inficēties, atrodoties tiešā saskarsmē un kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms.

Šeit ir runa par situācijām, kurās jāapkalpo liels skaits dažādu klientu. Tomēr, kā norāda A. Burkevics, arī šajā gadījumā katrs piemērs jāizvērtē individuāli (un tā ir darba devēja atbildība). Piemēram, ja restorānā jau šobrīd iekštelpās var atrasties tikai personas ar sadarbspējīgu sertifikātu, diez vai tiem restorāna darbiniekiem, kas strādā tikai iekštelpās, būtu liels risks inficēties.

3) Darbinieka (amatpersonas) klātienes darba (amata, dienesta) pienākumi ir kritiski sabiedrībai, kā arī uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Likumprojekta anotācijā minēts, ka tas attiecas uz darbiniekiem, kas nodarbināti kritiskajā infrastruktūrā. Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 22.2 pantam kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas un pakalpojumi, kuri ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai.

4) darba pienākumu izpildei atbilstoši normatīvo aktu prasībām darbiniekam nepieciešams sadarbspējīgs sertifikāts.

Ko darba devējs varēs darīt, ja darbinieks atsakās vakcinēties?

Darba devējam paredzētas vairākas iespējas, kā rīkoties gadījumā, ja darbinieks atsakās vakcinēties. Piemēram, ar darbinieka piekrišanu uz laiku (līdz 3 mēnešiem) pārcelt citā darbā (turklāt tam nav obligāti jābūt līdzvērtīgam amatam, tikai jāņem vērā, ka vienu mēnesi vēl jāizmaksā atalgojums iepriekšējā apmērā); nodrošināt iespēju strādāt attālināti (tiesa gan, tādā gadījumā neesot skaidrs, kāpēc vispār jau sākotnēji būtu jāprasa sertifikāts); atstādināt darbinieku bez darba samaksas saglabāšanas vai galējais variants - atlaišana (izmaksājot atlaišanas pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā).

Tomēr gadījumos, ja nesaskaņas vakcinācijas jautājumā starp darba devēju un darbinieku aizietu līdz šādām, konkrētām sekām darbiniekam - atstādināšanai, pārcelšanai citā darbā vai pat atlaišanai, darba devējam strīda gadījumā būs jāpierāda, ka prasība vakcinēties izvirzīta pamatoti, ar prezumpciju vien nepietiks, brīdina A. Burkevics. "Šeit svarīga ir darba vides risku noteikšana, ko katrā uzņēmumā veic darba aizsardzības speciālists - tieši balstoties uz to, iespējams pieņemt lēmumu, vai riskus var mazināt tikai ar vakcinācijas prasību, vai tomēr to iespējams paveikt ar līdzekļiem, kas mazāk skar darbinieka privātumu," skaidro eksperts.

Arī rekomendācija strādāt attālināti joprojām nav atcelta, un tādi argumenti kā "darba kolektīva saliedētība" vai "komandas gars" lielākoties nevarētu kalpot kā attaisnojums prasībai atgriezties klātienes darbā (un attiecīgi vakcinēties), uzskata A. Burkevics.