0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAKādos gadījumos meitas sabiedrību var neiekļaut konsolidētajā gada pārskatā?

Kādos gadījumos meitas sabiedrību var neiekļaut konsolidētajā gada pārskatā?

Pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu ir koncerna mātes sabiedrībai, ja tā tieši vai netieši ieguvusi kontroli pār savām meitas sabiedrībām. Konsolidācijā ir jāiesaista koncerna mātes sabiedrība un visas tās meitas sabiedrības neatkarīgi no tā, vai šo meitas sabiedrību juridiskā adrese ir Latvijā vai ārvalstīs. Tomēr ir gadījumi, kad meitas sabiedrību var neiesaistīt konsolidācijā, informē Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere. "Bieži grāmatveži uzdod jautājumu - ja meitas sabiedrība atrodas trešajās valstīs - Taivānā, Krievijā, Ukrainā, Ķīnā - vai tā ir jāiesaista konsolidācijā? Jā! Pat tad, ja jūsu meitas sabiedrība būs reģistrēta…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: Unsplash

Pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu ir koncerna mātes sabiedrībai, ja tā tieši vai netieši ieguvusi kontroli pār savām meitas sabiedrībām. Konsolidācijā ir jāiesaista koncerna mātes sabiedrība un visas tās meitas sabiedrības neatkarīgi no tā, vai šo meitas sabiedrību juridiskā adrese ir Latvijā vai ārvalstīs. Tomēr ir gadījumi, kad meitas sabiedrību var neiesaistīt konsolidācijā, informē Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA “Sandra Dzerele un Partneris” partnere.

“Bieži grāmatveži uzdod jautājumu – ja meitas sabiedrība atrodas trešajās valstīs – Taivānā, Krievijā, Ukrainā, Ķīnā – vai tā ir jāiesaista konsolidācijā? Jā! Pat tad, ja jūsu meitas sabiedrība būs reģistrēta uz Mēness, arī tad tā ir jāiesaista konsolidācijā,” uzsver S. Dzerele.

Neiesaistīt meitas sabiedrību konsolidācijā var tad, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

  • stingri ilglaicīgi ierobežojumi īstenot savas tiesības uz meitas sabiedrības mantu un vadību

“Piemēram, ja meitas sabiedrība atrodas valstī, kur ir kara situācija, un tur nedarbojas ierastie civilie likumi, vai nav iespējams aizbraukt uz šo valsti un nokļūt pie meitas sabiedrības mantas, nav iespējams arī elektroniski vai kā citādi iegūt datus par šo meitas sabiedrību, un šādi ierobežojumi ir ilglaicīgi. Tāpat šāda ierobežojuma situācija var izveidoties maksātnespējas procesā, kad meitas sabiedrību pārvalda maksātnespējas administrators, vai likvidācijas stadijā,” min piemēru S. Dzerele.

  • informāciju iespējams iegūt, kavējot konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas termiņus un ar pārmērīgi lielām izmaksām

“Pat likumā uzsvērts, ka šādas situācijas ir iespējamas ļoti retos gadījumos, un savā praksē nevaru nosaukt nevienu šādu gadījumu. Tā kā konsolidētā gada pārskata sagatavošana ir mātes sabiedrības valdes atbildība, tā nosaka meitas sabiedrībai termiņus, kad un kādi dati jāiesniedz. Es nevaru iedomāties situāciju, kad mātes sabiedrība varētu pamatoti apgalvot, ka nevar iegūt datus no savas meitas sabiedrības,” komentē S. Dzerele.

  • akcijas vai daļas tur, lai tās pārdotu

“Ja akciju iegādes brīdī vienīgais mērķis ir tās pārdot, un peļņu gūt tikai no akciju biržas cenas izmaiņām, tādā gadījumā tās būs īstermiņa vērtspapīri, kuri netiek turēti, lai kontrolētu meitas sabiedrību, gūtu no tās dividendes (pat ja iegādātas visas sabiedrības akcijas),” skaidro eksperte.

  • informācija par meitas sabiedrību nav būtiska

“Likumā nekas tuvāk nav skaidrots par gadījumiem, kad šī informācija nav būtiska, bet jāsaprot vienu – konsolidētajam gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par koncernu kopumā, un, piemēram, ja mātes sabiedrība ir vidēja izmēra sabiedrība, bet meitas sabiedrība ir pavisam neliela (mikro) sabiedrība, kas dibināta tikai vienam uzdevumam (piemēram, apsaimniekot koncerna nekustamos īpašumus), ar nelieliem ieņēmumiem, neesošu peļņu, neesošiem aktīviem, tikai debitoru parāds pret pašu mātes sabiedrību, iespējams, tādā gadījumā var pamatot, ka šādas meitas sabiedrības informācija nav būtiska. Tomēr vienmēr jāpārliecinās, lai tā tiešām būtu tik nesvarīga, kopējos aktīvus neietekmējoša, lai konkrēto meitu neiesaistītu konsolidācijā,” informē S. Dzerele. 

Tādā gadījumā noteikti pārskatā arī jāatsaucas uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 67. pantu, ka, saskaņā ar šo pantu, konkrētā meitas sabiedrība (adrese, nosaukums) netiek iesaistīta konsolidācijā, jo tās informācija nav būtiska patiesa un skaidra priekšstata gūšanai.

Likums arī brīdina: “Ja vienā un tajā pašā koncernā ir vairākas šādas meitas sabiedrības un tās ir nozīmīgas kā kopums, kuru izslēdzot no konsolidācijas netiktu sniegts patiess un skaidrs priekšstats par šā koncerna darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, tad tās izslēgt no konsolidācijas nav atļauts.”

Visu S. Dzereles “Bilances Akadēmijas” e-semināra “Kas grāmatvedim jāzina par koncernu, konsolidāciju un konsolidēto gada pārskatu” video ierakstu iespējams iegādāties e-veikalā šeit.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: