Ikdienā arvien vairāk ienākot elektroniski parakstītu dokumentu izmantošanai, lielākajā daļā gadījumu tie veiksmīgi aizstāj papīra formā izdrukātos un pašrocīgi parakstītos dokumentus. Tomēr ir dažas jomas, kur normatīvais regulējums vēl nepieļauj elektronisku alternatīvu papīra dokumentam.

“Situācijas, kurās pavisam kategoriski aizliegts izmantot elektroniskos dokumentus, ir palikušas diezgan maz,” vērtē Inga Pumpure, Finanšu vadības Maģistre, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, Grāmatvedības un nodokļu konsultante, Latvijas Biznesa un profesionālo sieviešu asociācijas prezidente.

Pirmā šāda situācija – ja ir paredzēta īpaša līguma apliecināšanas kārtība, kurā noteikts, ka līgums ir pašrocīgi jāparaksta.

Otrkārt, pavisam noteikti elektroniska dokumenta formā pagaidām vēl nevar noslēgt darba attiecības, jo “Darba likumā joprojām ir paredzēts, ka darba attiecības ir jānoslēdz rakstiski. Un “rakstiski” nenozīmē elektronisko formu!” skaidro I. Pumpure.

Neskaidra situācija ir ar galvojuma līgumiem un ķīlas nodrošinājumiem. Normatīvajā regulējumā neesot atrodams nedz skaidrs aizliegums, nedz arī atļauja šādus dokumentus noformēt elektroniski, sacīja eksperte.

Arī par darījumiem ģimenes tiesību un mantojuma tiesību jomā šobrīd vairs neesot viennozīmīgas skaidrības. “Līdz šim bija tā, ka elektroniskos dokumentus šajā jomā izmantot nevarēja, taču šobrīd par to šaubos, jo ir pieejama informācija, kas liecina, ka tagad Latvijā vairāki zvērinātu notāru sniegtie pakalpojumi ir pieejami elektroniski, piemēram, pilnvaru izsniegšana un apstiprināšana, dokumentu apliecinājuma (apostille) saņemšana, konsultāciju un pakalpojumu saņemšana videokonferences veidā, un citi,” saka I. Pumpure.

Ingas Pumpures semināru “E-dokumenti – normas, izstrādāšana, parakstīšana, iesniegšana, glabāšana” var iegādāties “Bilances Akadēmijas” mājaslapā.