0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIKādu nodokļu režīmu un uzņēmējdarbības formu izvēlēties lauksaimniekam

Kādu nodokļu režīmu un uzņēmējdarbības formu izvēlēties lauksaimniekam

Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte

Uzsākot saimniecisko darbību, mazāks vai lielāks lauksaimnieks vai mājražotājs reizēm nezina, kādu formu izvēlēties (viens kaimiņš ir zemnieku saimniecība, otrs – SIA) un kādu nodokļu maksātāja formu izvēlēties (cits kaimiņš slavē mikrouzņēmumu nodokli, kamēr kāds jau gadiem maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un ir apmierināts). Turpmāk par to, kādas ir mazajam uzņēmējam piemērotāko formu priekšrocības un trūkumi, vairāk uzmanības pievēršot tieši lauksaimniekiem. No reģistrācijas viedokļa viens no vienkāršākajiem saimnieciskās darbības reģistrēšanas veidiem ir reģistrēšanās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam. Likuma…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte

Uzsākot saimniecisko darbību, mazāks vai lielāks lauksaimnieks vai mājražotājs reizēm nezina, kādu formu izvēlēties (viens kaimiņš ir zemnieku saimniecība, otrs – SIA) un kādu nodokļu maksātāja formu izvēlēties (cits kaimiņš slavē mikrouzņēmumu nodokli, kamēr kāds jau gadiem maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un ir apmierināts). Turpmāk par to, kādas ir mazajam uzņēmējam piemērotāko formu priekšrocības un trūkumi, vairāk uzmanības pievēršot tieši lauksaimniekiem.

No reģistrācijas viedokļa viens no vienkāršākajiem saimnieciskās darbības reģistrēšanas veidiem ir reģistrēšanās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam.

Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 11. panta 13. daļa paredz, ka maksātājs, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, ja šie ienākumi (saskaņā ar likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktu — t.i., ienākumi no lauksaimniecības vai lauku tūrisma) nepārsniedz 3000 EUR gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Šādā gadījumā fiziskajai personai brīvi izraudzītā formā ienākumi ir jāuzskaita, lai pārliecinātos, ka 3000 EUR slieksnis nav pārsniegts.  Piecu darba dienu laikā pēc dienas, kad gada ienākumi ir sasnieguši 3000 EUR, ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam un informēt Valsts ieņēmumu dienestu, vai maksātājs, sākot ar nākamo dienu, kad minētie ienākumi ir sasnieguši 3000 EUR, saimnieciskās darbības ienākumu noteiks saskaņā ar likuma «Par IIN» likuma 11. vai 11.1 pantu — t.i., vai kārtos vienkāršo vai divkāršo grāmatvedību.

Reizēm rodas jautājums: kas īsti ir piemājas saimniecība vai personīgā palīgsaimniecība? Šo jēdzienu skaidrojums rodams likumā «Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos». Par piemājas saimniecībām uzskatāmas lauku saimniecības, kuru zemes lietotāja (īpašnieka) īpašumā ir dzīvojamā māja vai amatnieka darbam nepieciešamās būves, un šīm saimniecībām ir palīgsaimniecības raksturs. Par personiskajām palīgsaimniecībām uzskatāmas lauku saimniecības (ieskaitot arī sakņu dārzus un dienesta zemi), kuras termiņlietošanā uz nomas līguma pamata piešķir pašvaldības vai arī citas juridiskās personas no savas zemes Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kas dzīvo valsts vai kooperatīvu dzīvokļos, kā arī personiskajos dzīvokļos vai mājās, ja viņu pastāvīgajā lietošanā nav lauksaimniecībā izmantojamas zemes vai tās ir nepietiekami un vismaz viena darba spējīgā ģimenes locekļa pamatdarbs ir ārpus palīgsaimniecības.

Protams, būtu labi, ja no likuma «Par IIN» tiktu izņemti novecojušie termini un viss tiktu attiecināts uz jebkuru nodokļa maksātāju.

Saimnieciskās darbības veicējs

Ja persona saimniecisko darbību izvēlas veikt kā saimnieciskās darbības veicējs, tad reģistrācijas process notiek Valsts ieņēmumu dienestā. Reģistrējot saimniecisko darbību, fiziskajai personai papildu reģistrācijas numurs vai nosaukums netiek piešķirts, un fiziskā persona visos attaisnojuma dokumentos, kur tas ir prasīts, norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu.

Saimnieciskās darbības veicējam ir atļauts algot darbiniekus. Jāņem vērā gan arī Komerclikuma nosacījums. Fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 284 600 EUR vai tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst komercaģenta darbībai (saskaņā ar Komerclikuma 45. pantu) vai māklera darbībai (saskaņā ar Komerclikuma 64. panta pirmo daļu), vai arī tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst šādām pazīmēm:

  • 1) gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 28 500 EUR;
  • 2) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai vienlaikus nodarbina vairāk nekā piecus darbiniekus.

Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, ir pašnodarbinātā persona. Pašnodarbinātā persona VSAOI veic no saimnieciskās darbības ienākuma. Šajā ienākumā netiek ieskaitītas summas, kas saņemtas kā valsts vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Saimnieciskās darbības veicējs var reģistrēties kā PVN maksātājs.

No saimnieciskās darbības ienākuma tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Reģistrējot saimniecisko darbību, var izvēlēties grāmatvedības kārtošanai izmantot vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmu. Ja grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, tad ir pienākums sagatavot arī individuālā komersanta finanšu pārskatu.

Lauksaimniekiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanā ir četri būtiski atvieglojumi:

  • 1) ar nodokli netiek aplikts ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas līdz 3000 EUR,
  • 2) ar nodokli apliekamā ienākumā neietver valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai vai lauku attīstībai,
  • 3) aprēķinot nodokļa avansa maksājumus saimnieciskās darbības ienākumam, lauksaimniecības ienākumam avansa maksājumi tiek aprēķināti 50 procentu apmērā,
  • 4) nosakot izdevumu ierobežojuma apmēru 80% apmērā no ieņēmumiem, ieņēmumu summā tiek ieskaitīti arī valsts un Eiropas Savienības atbalsta maksājumi.

Ja saimnieciskās darbības veicējs atbilst Mikrouzņēmumu nodokļa likuma nosacījumiem, ir atļauts kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Tomēr lauksaimniekiem būtiski ņemt vērā to, ka ar mikrouzņēmumu nodokli apliek visus saimnieciskās darbības ieņēmumus, tai skaitā arī summas, kas saņemtas kā valsts vai ES atbalsts!

Individuālais komersants

Uz individuālo komersantu (IK) attiecībā uz nodokļu piemērošanu lielā mērā attiecas viss tas pats, kas uz saimnieciskās darbības veicēju. Komersants ir pašnodarbinātā persona attiecībā uz VSAOI veikšanu, drīkst algot darbiniekus, no saimnieciskās darbības ienākuma maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, var būt PVN maksātājs, kā arī var izvēlēties mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu divkāršā ieraksta grāmatvedība ir obligāta, ja IK apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedzis 300 000 EUR. Divkāršā ieraksta grāmatvedību var izvēlēties arī tad, ja apgrozījums nav sasniedzis 300 000 EUR. Ja tiek kārtota divkāršā ieraksta grāmatvedība, tad ir jāsagatavo individuālā komersanta finanšu pārskats.

Attiecībā uz IK reģistrāciju jāņem vērā, ka tie tiek reģistrēti komercreģistrā. IK tiek piešķirts komersanta izvēlētais nosaukums, kā arī vienpadsmit zīmju reģistrācijas numurs.

Izvēloties reģistrēties kā individuālajam komersantam, jāņem vērā, ka Komerclikums IK neparedz nekādas reorganizācijas iespējas. Ja, piemēram, laika gaitā nepieciešams piesaistīt saimnieciskajai darbībai vēl kādu dalībnieku, tad nebūs iespējams IK reorganizēt par SIA.

Zemnieku saimniecība

Vēsturiski izveidojies, ka zemnieku saimniecība (ZS) ir gandrīz sinonīms lauksaimniekam. Vairākkārtēji mēģinājumi reformēt zemnieku saimniecības statusu ir beigušies bez rezultāta, un ZS joprojām darbojas saskaņā ar 1992. gadā pieņemtu likumu.

Zemnieku saimniecības tiek reģistrētas Uzņēmumu reģistrā. Zemnieku saimniecībai pēc likuma ir juridiskās personas statuss, bet tās īpašnieks par saimniecības saistībām atbild ar visu savu mantu.

Zemnieku saimniecība no gūtā ienākuma var maksāt iedzīvotāju ienākuma vai uzņēmumu ienākuma nodokli. UIN maksātāja statusa iegūšana notiek vienlaikus ar pienākumu sniegt gada pārskatu. Zemnieku saimniecībai obligāti ir jākārto divkāršā ieraksta grāmatvedība un jāsagatavo gada pārskats atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam (GPKGP), ja tās apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedzis 300 000 EUR. Kļūt par GPKGP likuma subjektu zemnieku saimniecība var arī, nesasniedzot 300 000 EUR apgrozījumu.

ZS — tāpat kā saimnieciskās darbības veicējam un IK — līdz 300 000 EUR apgrozījuma sasniegšanai ir iespēja kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un sniegt individuālā komersanta finanšu pārskatu (ja ZS ir IIN maksātājs).

Salīdzinot ar visiem līdz šim uzskaitītajiem saimnieciskās darbības veicēju veidiem, ZS var būt UIN maksātājs. UIN maksātājiem, kas saņem valsts vai ES atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai, arī ir paredzēts būtisks atvieglojums — nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt pārskata gada ar nodokli apliekamo bāzi apjomā, kas atbilst 50 procentiem no summas, kas saņemta kā atbalsta maksājumi.

ZS ir iespējams kļūt par MUN maksātāju, bet jāņem vērā iepriekš minētais — ar MUN tiek aplikti visi saņemtie ieņēmumi, t.sk. arī saņemtie atbalsti.

Attiecībā uz VSAOI zemnieku saimniecības darbiniekiem sociālās apdrošināšanas iemaksas aprēķina kā jebkuram darba ņēmējam un nav nekādu specifisku nosacījumu. ZS īpašnieks gan savā saimniecībā var būt vairākos statusos. Ja ZS nav iecelts pārvaldnieks, tad ZS īpašnieks parasti ir pašnodarbinātā persona un maksā VSAOI atkarībā no tā, cik liels ir ZS ienākums. ZS īpašniekam pastāv iespēja ar vai bez pārvaldnieka starpniecības kļūt par darbinieku savā ZS un attiecīgi maksāt VSAOI kā jebkuram darba ņēmējam.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

Ja lauksaimnieks izvēlējies darboties SIA statusā, tad attiecībā uz UIN ir piemērojams tas pats lauksaimniekiem paredzētais atvieglojums, kas minēts pie ZS, t.i., tiesības samazināt ar UIN apliekamo bāzi par atbalsta maksājumiem.

Izvērtējot iespēju kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, arī SIA gadījumā jāpievērš uzmanība tam, ka ar MUN apliek visus ieņēmumus.

SDV, IK, ZS un SIA piemērojamo nodokļu nianses attiecībā uz lauksaimniecisko darbību apkopotas tabulā:

Raksts publicēts žurnāla "Bilance" 2019. gada novembra (455.) numurā.