Valdība 17. marta sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu “Par risinājumiem COVID-19 seku pārvarēšanai sociālajā un uzņēmējdarbības jomā”, izskatīja iespēju sniegt sociālo atbalstu daž’dām sabiedrības grupām.

Segs darba devēja maksājamā darbinieka slimības pabalsta apmēru

Labklājības ministrijai uzdots sagatavot priekšlikumus kā COVID-19 pandēmijas laikā solidārā veidā sniegt terminētu valsts atbalstu darba devējiem darba nespējas lapu apmaksai, to veicot no speciālā budžeta līdzekļiem. Ministrija valdības sēdē piedāvāja izskatīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Tajā paredzēts: ja darba ņēmējam līdz 2020.gada 30.jūnijam ir izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar COVID-19 (vai atrašanos karantīnā, ja ārsts ir izsniedzis darbnespējas lapu), slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas otrās dienas. Slimības pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Par šo periodu izsniedzama darbnespējas lapa B. Valdības sēdē gan izskanēja arī priekšlikums par pabalsta piešķiršanu 75 % apmērā. Aprēķinos ministrija pieņēmusi, ka slimošanas ilgums pieaugušajiem varētu būt līdz trim nedēļām jeb 21 dienu. Attiecībā uz slimības pabalsta piešķiršanu, aprēķināšanu, izmaksas periodu un pārmaksu spēkā paliktu līdz šim esošā kārtība.

Slimības lapas uzņēmumiem ir augsta izmaksu pozīcija, tādēļ valdības lēmums palīdzēs uzņēmumiem vismaz daļēji risināt izmaksu jautājumus, kas saistīti ar personu neatrašanos darbā vīrusa izplatības ierobežošanai, uzskata Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs.

Patlaban gan izmaiņas darbnespējas lapu apmaksā vēl nav stājušās spēkā, likumprojektu jāvērtē Saeimai.

Automātiski pagarinās trūcīgā un maznodrošinātā statusu

Labklājības ministrija arī informē, ka cilvēkiem, kuriem patlaban beidzas trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa derīguma termiņš, tas tiks pagarināts automātiski. Šādas izmaiņas saistībā ar ārkārtas situāciju paredz otrdien, 17. martā, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts “Grozījums “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā””. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā.

Viņiem plānots izmaksāt uz iepriekšējā iesnieguma pamata piešķirtos sociālās palīdzības pabalstus (pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu) un nodrošināt valstī noteiktos atvieglojumus (nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, elektroenerģijas maksas atvieglojums, u.c.). Pieejams būs arī Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām atbalsts.

Savukārt, ja nepieciešams piešķirt statusu no jauna, projekts paredz iespēju cilvēkiem vērsties pašvaldības sociālajā dienestā attālināti – e-pastā vai ievietojot iesniegumu tam speciāli paredzētā kastītē. Sociālā darba speciālists izvērtēs ģimenes vai cilvēka materiālo situāciju, izmantojot valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamo informāciju,  nepieprasot papildus dokumentus, un pieņems lēmumu par attiecīgā statusa noteikšanu vai atteikumu.

Bezdarbnieki piedāvās algotus pagaidu sabiedriskos darbus

Uz laiku līdz 2020.gada 31.decembrim bezdarbniekus neatkarīgi no reģistrētā vai faktiskā bezdarba ilguma varēs iesaistīt algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos. Tos īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām.

To paredz 17. martā valdības sēdē izskatītie “Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”. Algoti pagaidu sabiedriskie darbi var tikt organizēti pašvaldību institūcijās (izņemot pašvaldību komercsabiedrībās), kā arī biedrībās vai nodibinājumos. Ikmēneša atlīdzības apmērs ir 200 eiro, un par iesaistītajiem bezdarbniekiem tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai.