Par to, kādas prasības jāievēro, mātes uzņēmumam iesaistot meitas sabiedrības konsolidācijā un iesniedzot konsolidētos gada pārskatus, stāsta Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere.

Pārskata datums

Standarta gadījumā, saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskata likumā noteikto, visi viena koncerna uzņēmumi gada pārskatus sagatavo vienā pārskata datumā. Taču kā jārīkojas situācijā, ja meitas uzņēmumi sagatavo savus finanšu pārskatus citā datumā, nekā mātes uzņēmums?

Viens variants - meitas uzņēmums sagatavo konsolidācijas nolūkiem papildus pārskatus uz mātes uzņēmuma finanšu pārskata datumu.

Ja tas nav iespējams, tad meitas uzņēmuma finanšu pārskatus var izmantot tikai tad, ja laika posms starp pārskata datumiem nepārsniedz trīs mēnešus.

"Tātad, ja meitas sabiedrība gatavo pārskatu, kas atšķiras ne vairāk kā par 3 mēnešiem, mēs šīs sabiedrības bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu skaitīt kopā uz šo atšķirīgo datumu, bet mums obligāti jāveic konsolidācijas korekcijas par visiem būtiskajiem darījumiem vai citiem notikumiem, kas notikuši ne vairāk kā 3 mēnešus ilgajā starplaikā," skaidro S. Dzerele.

Vienota grāmatvedības politika

Konsolidētie finanšu pārskati jāsagatavo, izmantojot vienādas grāmatvedības politikas, līdzīgiem darījumiem un citiem darījumiem līdzīgos apstākļos. Savukārt par atšķirīgām grāmatvedības politikām jāveic atbilstošas korekcijas meitas uzņēmuma finanšu pārskatā un tikai pēc tam tas izmantojams konsolidācijā.

Iegādātie tīrie aktīvi

Iegādātos tīros aktīvus novērtē patiesajās vērtībās iegādes datumā - mātes sabiedrība gatavo aprēķinus un iegādātā uzņēmuma patiesās vērtības attiecina uz aktīviem un to amortizāciju. "Iegādāto aktīvu patiesās vērtības novērtējam tikai vienu reizi dzīvē - tad, kad mātes uzņēmums iegādājas konkrēto meitas sabiedrību," uzsver eksperte. Ja meitas sabiedrību nevis dibina, bet iegādājas jau esošu uzņēmumu ar aktīviem un pasīviem, var būt situācija, ka atsevišķi aktīvi nav iekļauti bilancē vai kādi nekustamie īpašumi tiek piemēroti pēc iegādes izmaksu metodes un, lai gan tam būtu obligāti jābūt izdarītam, netiek atzītas pārvērtētās lielās vērtības vai otrādi - būtiski samazinājušās vērtības, tad pircējs un pārdevējs parasti vienojas par uzņēmuma pirkuma cenu, kas sevī ietver visus aktīvus un saistības. Gadā, kad notikusi iegāde, mātes uzņēmums veic pirmo konsolidāciju katrai meitas sabiedrībai. Ja aktīvi nav novērtēti patiesajās vērtībās, tad tas jāizdara uz iegādes datumu - atbilstoši tam, kā puses vienojās, pērkot/pārdodot meitas uzņēmumu.

Izmaiņas patiesajās vērtībās var veidoties no vairākām pozīcijām:

• bilancē uzrādīto aktīvu vai pasīvu uzskaites un patieso vērtību starpībām
• nozīmīgiem nemateriāliem aktīviem
• ārpusbilances aktīviem, kas nav bijuši uzskaitīti vai saistībām, kas nav bijušas atzītas
• konstatētas būtiskas kļūdas un grāmatvedības politikas kļūdaina piemērošana

Iegādes brīdī noteiktie tīrie aktīvi tiks lietoti, lai noteiktu nemateriālo vērtību, kas parādīsies tikai mātes sabiedrības sagatavotajā konsolidētajā finanšu pārskatā.

S. Dzereles vadītā "Bilances Akadēmijas" e-semināra "Kas grāmatvedim jāzina par koncernu, konsolidāciju un konsolidēto gada pārskatu" video ierakstu iespējams iegādāties e-veikalā šeit.