Saskaņā ar Nacionālās drošības likumā noteikto valstī ir spēkā normatīvie akti, kas liedz bez īpašnieka vai valdītāja atļaujas fotografēt vai filmēt tā dēvētos kritiskās infrastruktūras objektus, ja pie šī objekta izvietota noteikta parauga informatīva norāde. 

Par kritisko infrastruktūru pēdējā gada laikā daudz esam dzirdējuši Krievijas uzsāktā kara Ukrainā sakarā. Šādi valsts īpaši aizsargāti objekti ir arī Latvijā, un attiecībā uz tiem ir jāievēro īpaši drošības pasākumi, tostarp liegums bez saskaņošanas tos fotografēt, filmēt un uzņemto materiālu izplatīt internetā.

Vispirms šādu kārtību paredzēja Ministru kabineta (MK) 2017. gada 6. jūnija noteikumi Nr. 299 „Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnijā noteikumos Nr. 496 „Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība”, bet kopš 2021. gada 13. jūlija – MK 2021. gada 6.  jūlija noteikumi Nr. 508 „Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība”.

Ko uzskata par kritisko infrastruktūru

Nacionālās drošības likuma 22.² pantā noteikts, ka kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas un pakalpojumi, kuri ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu, izņemot kritiskos finanšu pakalpojumus un ar tiem saistītās finanšu tirgus infrastruktūras, t.sk. maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmas.

Kritiskā infrastruktūra tiek klasificē šādi:

• valsts līmeņa sevišķi svarīga kritiskā infrastruktūra (A kategorijas kritiskā infrastruktūra);
• valsts līmeņa svarīga kritiskā infrastruktūra (B kategorijas kritiskā infrastruktūra);
• pašvaldību un nozaru kritiskā infrastruktūra (C kategorijas kritiskā infrastruktūra);
• nozaru kritiskā infrastruktūra (D kategorijas kritiskā infrastruktūra).

Atsevišķu kritisko infrastruktūru, kuras iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu vismaz divas Eiropas Savienības dalībvalstis, var noteikt kā Eiropas kritisko infrastruktūru.

Valdība nosaka kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtību. Savukārt kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina drošības pasākumu plānošanu un īstenošanu.

MK noteikumu Nr. 508. 3. punktā Valsts drošības dienestam, Satversmes aizsardzības birojam un Militārās izlūkošanas un drošības dienestam uzdots apzināt iespējamo A, B un C kategorijas un Eiropas kritiskās infrastruktūras objektus un par tiem darīt zināmu Iekšlietu ministrijai, kura savukārt tos var iekļaut kritiskās infrastruktūras kopumā. Attiecīgi tāpat jārīkojas Aizsardzības ministrijai saistībā ar iespējamiem D kategorijas kritiskās infrastruktūras objektiem.

Ja fotografēts vai filmēts pirms aizlieguma

Fotografēšanas, filmēšanas un „cita veida dokumentēšanas” aizliegums minēts MK noteikumu Nr. 508 36. pantā: „Bez saskaņošanas ar A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta novietota informatīva norāde „BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS”. 

Ir bijuši precedenti, kad kritiskās infrastruktūras īpašnieki/valdītāji iesniedz pretenziju par tīmekļvietnē publicētu fotogrāfiju, kurā redzams kritiskās infrastruktūras objekts, taču fotogrāfija tikusi uzņemta un publicēta pirms minēto noteikumu spēkā stāšanās (piemēram, pirms vairāk nekā desmit gadiem), kad, protams, nekādas norādes par aizliegumu nebija izvietotas. 

Taču kritiskās infrastruktūras īpašnieks uzskata, ka noteikumos minētā „jebkāda cita veida dokumentēšana” attiecas arī uz krietni sen uzņemtu fotogrāfiju, ja tā ir publicēta, piemēram, juridiskās personas vai fiziskās personas veidotā un uzturētā tīmekļvietnē. Pamatojoties uz to, infrastruktūras īpašnieks/valdītājs pieprasa pārtraukt fotogrāfijas publicēšanu. Vai šāda prasība (faktiski traktējot noteikumus ar atpakaļejošu spēku) tiešām ir pamatota? Ja jā, tad kā praktiski to realizēt situācijās, kad fotogrāfija publicēta nevis internetā, bet, piemēram, tūkstošos eksemplāru izdotā grāmatā vai žurnālā, vai ja, piemēram, kritiskās infrastruktūras objekts iemūžināts filmā?

Aizsardzības ministrija skaidro, ka ar „cita veida dokumentēšanu” saprotama arī publiskošana tīmekļvietnē, tomēr ar atpakaļejošu spēku noteikumu prasības interpretēt nevar. „Ar jēdzienu „jebkāda cita veida dokumentēšana” tiek saprasta jebkāda izlūkošanas aktivitāte, kas vērsta pret attiecīgo kritisko infrastruktūru, jo dokumentēt var ne tikai filmējot un fotografējot. „Dokumentēšanas” jēdziens ir traktējams ļoti plaši, un ietver arī liegumu informācijas publiskošanai internetā. Tomēr prasībām nav atpakaļejoša spēka, t.i., ja bildes ir publicētas pirms noteikumu stāšanās spēkā, tad jaunās prasības netiks attiecinātas uz šādiem gadījumiem. Toties noteikumi attieksies uz gadījumiem, kad infrastruktūras objekts nofotografēts vai nofilmēts pirms noteikumu stāšanās spēkā, bet fotogrāfijas vai video publicēti pēc noteikumu stāšanās spēkā,” portālam BilancePLZ rakstiski norāda Aizsardzības ministrija.

Tātad – ja pirms aizlieguma normu spēkā stāšanās uzņemtā fotogrāfija/videomateriāls ir arī publiskoti pirms šo normu spēkā stāšanās, tad tie nav jādzēš. Taču no jauna publiskot (bez saskaņojuma) kritiskās infrastruktūras objektu fotogrāfijas nedrīkst (arī tad, ja tās uzņemtas pirms aizlieguma regulējuma ieviešanas).

Jāpiebilst, ka kritiskās infrastruktūras objektu saraksts ir slepens – ar to katrs interesents nevar iepazīties. Tāpēc aizliegts fotografēt tikai tos kritiskās infrastruktūras objektus, pie kuriem izvietotas noteikta parauga zīmes. 

Ierobežojumi arī ap valsts aizsardzības objektiem

Savukārt ar valsts aizsardzības objektiem, uz kuriem arī attiecas fotografēšanas aizliegums, var iepazīties Ministru kabineta 2009. gada 10. novembra noteikumu Nr. 1312 „Noteikumi par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem” pielikumā „Valsts aizsardzības objekti, kurus bez saskaņošanas ar valsts aizsardzības objekta valdītāju ir aizliegts fotografēt, filmēt vai citādā veidā dokumentēt” (sarakstā patlaban apkopoti 50 šādi objekti). Šajā gadījumā svarīgi jau iepriekš pārliecināties par šo objektu atrašanās vietām, jo valsts aizsardzības objekti var atrasties arī tūristu iecienītu vietu tuvumā, piemēram, Kolkā, Jūrkalnē, Salacgrīvā, Liepājā, Rēzeknē u.c. Atšķirībā no kritiskās infrastruktūras objektiem par valsts aizsardzības objektu fotografēšanas aizliegumu var neliecināt brīdinājuma zīmes (lai gan šādu objektu apkārtnē tādas var tikt izvietotas), kā arī aizliegums attiecas jau uz plašāku zonu – aizsargjoslu, kas var būt no 25 līdz pat 600 metru plata. 

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada februāra (116.) numurā.