Lai spētu efektīvāk aizstāvēt nodokļu maksātāja tiesības un izvēlēties pareizāko stratēģiju domstarpībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), jāņem vērā vairāki aspekti. Ir gadījumi, kad vērts atzīt kļūdu un vienoties, bet, ja uzņēmums pārliecināts par savu taisnību, tad svarīgi to aizstāvēt, ievērojot precizitāti un arī atvērtību sadarbībai ar VID auditoriem. Tāpat vērts iepazīties ar tiesu prakses jaunākajām atziņām, kas pasaka priekšā, kādas normatīvo aktu interpretācijas ir atzītas, bet kādas – labāk nemaz nemēģināt īstenot. 

Lai neiedzīvotos nepatikšanās ar nodokļu administrāciju, pirms jebkādu darījumu slēgšanas un atspoguļošanas uzņēmuma grāmatvedībā nodokļu vajadzībām, nodokļu maksātājam jāspēj atbildēt uz dažiem salīdzinoši vienkāršiem jautājumiem, norādīja Sandija Novicka, ZAB COBALT partnere, zvērināta advokāte, sertificēta nodokļu konsultante, vebinārā „Nodokļu tiesvedības: Kā no tām izvairīties un kā tajās uzvarēt?”

n Kas tas ir par darījumu nodokļu izpratnē? Preces, pakalpojumi, darījums ar nekustamo īpašumu, darba līgums vai pakalpojumu līgums u.c.

n Vai darījuma ekonomiskā būtība atbilst darījuma juridiskajam veidam un formai? Likumā „Par nodokļiem un nodevām” ir iekļauta vispārējā pretizvairīšanās norma, kas nosaka, ka VID vērtē ne tikai juridisko formu, bet arī darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību. Tieši tas nereti ir noteicošais VID izvērtējumā, vai un kādi nodokļi par šo darījumu jāmaksā.

n Vai ir atbilstoši pārbaudīts darījuma partneris? Tas ir svarīgi ne vien tāpēc, lai izvairītos no iesaistes fiktīvos darījumos, bet arī, lai saprastu, kādi ir piemērojamie nodokļi, jo ir atšķirība, vai darījums notiek ar fizisko personu, fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju, vai juridisko personu (Latvijā/ārvalstīs).

n Vai darījuma dokumenti ir noformēti atbilstoši darījuma ekonomiskajai un juridiskajai būtībai? Teju katrā trešajā tiesu spriedumā konstatējamas problēmas, kas saistītas ar to, ka darījuma dokumenti nav atbilstoši noformēti.

n Vai darījums ir atbilstoši deklarēts VID nodokļu vajadzībām? Šis pārbaudes jautājums vistiešāk attiecas uz grāmatvežiem.

Darījuma ekonomiskā būtība – kad un kā tiek vērtēta?

1 Administratīvās apgabaltiesas 04.11.2013. spriedums un Augstākās tiesas 30.08.2014. spriedums lietā Nr. A420782210.

Administratīvā apgabaltiesa skatījusi lietu¹, kurā juridiskā persona sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) – bija iegādājusies dažādas preces dzīvokļa remontam un samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) atskaitījusi kā priekšnodokli, balstoties uz pamatojumu, ka dzīvoklis ticis iznomāts citai SIA (veidojot ar PVN apliekamu darījumu). VID radās iebildumi, jo tika konstatēts, ka dzīvokļa nomnieks, kas bija saistītā persona ar dzīvokļa iznomātāju, šo dzīvokli nodevis patapinājumā fiziskajām personām, kas nozīmē, ka saimnieciskā darbība beidzas un apliekami darījumi netiek radīti. VID liedza atskaitīt priekšnodokli, pamatojot lēmumu ar normām par saistītām personām. 

Tiesa norādīja, ka šis juridiskais pamatojums nav pareizi piemērots, jo, neatkarīgi no tā, vai darījums notiek ar saistītām vai nesaistītām personām, tas pats par sevi nevar būt pamats priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību ierobežošanai. Tomēr, neraugoties uz to, tiesa vērtēja darījuma ekonomisko būtību un secināja, ka nomas līgumi ir tikai formāli un neatbilst realitātei, tie kalpojoja tikai tam, lai atskaitītu priekšnodokli. 

2 Augstākās tiesas 16.11.2012. spriedums lietā Nr. A42699208.

Cits, jau krietni senāks (2012. gada) Augstākās tiesas spriedums² parāda, ka darījuma ekonomiskās būtības jēdziens ne vienmēr darbojas pretējā virzienā, ja to mēģina izmantot negodprātīgi. Šajā lietā, lai samazinātu valsts nodevu, kas ir jāmaksā, pārdodot nekustamo īpašumu, puses bija vienojušās, ka daļa no pirkuma maksas ir attiecināma nevis uz nekustamo īpašumu, bet kustamo mantu, kas atradās īpašumā (mēbeles, sadzīves tehnika utt.), turklāt šī cena bija noteikta augstāka par pašu nekustamo īpašumu. VID secināja, ka pārdevējs, pārdodot nekustamos īpašumus, ir veicis saimniecisko darbību, turklāt ar ieņēmumiem, kas pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni, un līdz ar to saimnieciskās darbības darījuma ietvaros aprēķināja PVN par pārdodamo kustamo mantu. Pieteicējs centās apelēt pie tā, ka darījuma ekonomiskā būtība ir tieši nekustamā īpašuma pārdošana, un, ka pienākumu maksāt PVN nevar noteikt, tikai pamatojoties uz juridisko līguma formu, neņemot vērā darījuma būtību. Augstākā tiesa lēmusi, ka gadījumā, kad darījums ir juridiski strukturēts neatbilstoši tā patiesajai ekonomiskajai būtībai un tam pamatā bijuši negodprātīgi apsvērumi, darījuma „ekonomiskās būtības” arguments nevar tikt izmantots par pamatu priekšrocību gūšanai. „Strukturējot darījumus, ir jādomā, vai to iespējams loģiski pamatot un izskaidrot,” secināja S. Novicka. 

3 Administratīvās apgabaltiesas 10.07.2015. spriedums lietā Nr. A420496211.

Vēl viens piemērs, kas savukārt rada šaubas, vai darījuma ekonomiskās būtības arguments vienmēr darbojas arī korektos piemērošanas gadījumos, bija saistīts ar lietu³, kurā komercsabiedrības dalībnieks (mātes kompānija) bija ieguldījis meitas kompānijas pamatkapitālā vienu miljonu eiro, lai stabilizētu tās finansiālo stāvokli, taču tas tika darīts juridiski nepareizi, veicot tiešo ieguldījumu pašu kapitālā, izveidojot rezerves. Piedevām meitas sabiedrība šo maksājumu bija kļūdaini iekļāvusi Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas apliekamajā ienākumā. VID norādīja, ka šis ieguldījums vērtējams kā uzņēmuma ieņēmumi, kas jāiegulda peļņas un zaudējumu aprēķinā un jāpalielina uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) bāze. Nodokļu maksātājs centās tiesāties, taču pirmās instances tiesa piekrita VID formālajai pieejai, ka ieguldījums pamatkapitālā skaitās tikai tad, ja ir palielināts reģistrētais kapitāls, atsakoties vērtēt darījumu pēc tā ekonomiskās būtības. „Tas faktiski ir pretrunā gan starptautiskajiem finanšu standartiem, gan Latvijas tā laika grāmatvedības standartiem,” uzsvēra S. Novicka. 

Cik svarīga ir lietvedība

4 Senāta 14.02.2023. spriedums lietā Nr. A420214217, SKA–69/2023.

Par to, cik būtiski laikus pievērst uzmanību pareizai dokumentu noformēšanai, liecina vairāki citi spriedumi, par kuriem seminārā informēja Gabriela Šantare, ZAB COBALT zvērināta advokāta palīdze. Vienā no šādām lietām⁴ nodokļu maksātājs bija iegādājies divus reprezentatīvos transportlīdzekļus un norādījis, ka tie tiek izmantoti nomas pakalpojumu sniegšanai. VID uzskatījis, ka uzņēmums nav sniedzis pietiekamu pamatojošu informāciju par to, kā noma tiek organizēta (nebija arī iesniegti tādi attaisnojuma dokumenti kā ceļazīmes, degvielas izmaksas u.c.), tāpēc radās aizdomas, ka auto tiek izmantoti pašu patēriņam. Apgabaltiesa gan šīs VID aizdomas nepieņēmusi, taču Senāts piekritis VID skatījumam.

5 Senāta 14.03.2023. spriedums lietā Nr. A420287719, SKA–200/2023.

Citā lietā⁵ trūkumi dokumentācijā nav ļāvuši pamatot ieguldījumus nekustamajā īpašumā. Konkrētajā situācijā pieteicējs – fiziskā persona – apgalvoja, ka bija veikusi šādus ieguldījumus aptuveni 1000 eiro apmērā, taču tas darīts ar ārvalstu kompāniju starpniecību, kurus VID uzskatīja par fiktīviem, jo starp darījuma pusēm bija maz dokumentu, izņemot līgumu par darbu veikšanu un vienu tāmi, taču pieteicējs nespēja iesniegt dokumentus saistībā ar pašu maksājumu veikšanu. Tā vietā tika mēģināts pamatot šos izdevumus ar netiešiem pierādījumiem – atzinumiem no ekspertiem, būvinženieriem, kas liecināja par remontdarbu iespējamajām izmaksām. Senāts spriedumā uzsvēra, ka, lai gan ir gadījumi, kad pastāv iespēja izmantot netiešus pierādījumus, šajā gadījumā nebija objektīva pamatojuma, kāpēc nav iespējams uzrādīt darījumu apliecinošos dokumentus – rēķinus, kvītis, maksājuma uzdevumus. 

Sadarbība ar VID audita procesā

Nodokļu maksātājiem ieteicams izmantot to, ka VID par audita uzsākšanu paziņo vismaz 10 darba dienas iepriekš (izņemot gadījumus, kad izvērtē nodokļa pārmaksas atmaksas pamatotību, vai, ja VID ir pierādījumi, ka nodokļu maksātājs veic izvairīšanos no audita). Tas dod iespēju laikus apsvērt, vai komersanta grāmatvedībā nav kļūdu, un, tās atzīstot, tikt cauri ar nodokļu uzrēķinu, nokavējuma naudu un krietni samazinātu soda naudas apmēru (5% no samazinātās nodokļa summas), turpretī, ja noslēdzies audits, soda nauda var būt vairākkārt lielāka, norādīja S. Novicka. Standarta soda naudas apmērs ir 20% vai 30%, bet to var samazināt uz pusi, ja nodokļu maksātājs audita laikā ir sadarbojies ar VID un tam nav nodokļu parādu. 

Paša audita laikā svarīgi pievērst uzmanību VID iesniedzamajiem dokumentiem, vai tie ir atbilstoši sakārtoti, noformēti. Ir gadījumi, kad nodokļu maksātājs iesniedz dokumentu tikai svešvalodā, bez tulkojuma, un VID šo informāciju ignorē. „Dokumentu iesniegšana ir pēdējais brīdis, kad vēl iespējams glābt situāciju cienījamā veidā,” uzskata juriste. Tāpat vērts nopietni pievērsties nodokļu audita nobeiguma sarunai, pārdomāt un sagatavot uzņēmuma viedokli. Nevajadzētu mainīt savus skaidrojumus laika gaitā, jo tas mazina ticamību un rada priekšstatu, ka nodokļu maksātājs ir negodprātīgs. Svarīgi arī rūpīgi iepazīties ar nodokļu audita lietas materiāliem, jo papildu uzņēmuma sniegtajai informācijai tajos var būt vēl dažādi fakti un dati, kurus jāzina pirms sava viedokļa noformulēšanas un sniegšanas.

Likumā „Par nodokļiem un nodevām” pieņemtās izmaiņas attiecībā uz vienošanās līgumu ar VID paredz, ka vienošanos var noslēgt jau audita laikā (šajā gadījumā tiek samazināti 60% no soda naudas un nokavējuma naudas) vai nodokļu kontroles laikā (samazina nokavējuma naudu par 85%). Jo vēlākā stadijā tiek noslēgta vienošanās, jo mazāks ir iespējamais samazinājums. „Svarīgi situāciju izvērtēt iespējami savlaicīgāk, izstrādāt stratēģiju, kā strīds ar VID tiks risināts,” ieteica S. Novicka. Viņa atgādināja, ka, saskaņā ar likumu, iespējams samazināt tikai nokavējuma un soda naudas, bet ne piemaksājamā nodokļa apmēru. Taču tas neizslēdz iespēju runāt ar VID par paša audita saturu (un līdz ar to iespējami mainot tā uzrēķina apmēru) – piemēram, vai tiešām pamatojami trīs, nevis divi pārkāpumi, un tamlīdzīgi.

Vai PVN pārmaksas atmaksu turpmāk varēs pieprasīt atkārtoti?

6 Senāta 2023. gada 9. oktobra spriedums lietā Nr. A420207819, SKA–171/2023.

Kāds Senāta spriedums⁶, iespējams, mainīs PVN pārmaksas atmaksas pieprasīšanas kārtību. Līdz šim ticis uzskatīts, ka VID atteikums ir nelabvēlīgs administratīvais akts, un uzņēmums ir tiesīgs pieteikties PVN pārmaksas atmaksai neierobežotu reižu skaitu. Taču minētajā Senāta spriedumā lasāmas norādes, ka VID atteikums ir nevis nelabvēlīgs administratīvais akts, bet gan atteikums izdot labvēlīgu administratīvo aktu. „Praktiski tas nozīmē, ka, iespējams, vairs nebūs iespējams neierobežotu skaitu reižu pieteikties PVN pārmaksas atmaksai, jo gadījumā, kad iestāde atsaka izdot labvēlīgu administratīvo aktu, vienīgā iespēja ir to apstrīdēt tiesā,” skaidroja G. Šantare. Situācija gan pagaidām neesot pilnībā skaidra, jo Senāts norādījis arī, ka procesuālā kārtība prasību iesniegšanai tiesā nemainās. „Līdz ar to jāgaida turpmākā tiesas interpretācija par šo jautājumu, lai saprastu, vai tiešām, saņemot atteikumu PVN pārmaksas atmaksai, nodokļu maksātājs, ja to nepārsūdz tiesā, zaudē tiesības konkrēto pieprasījumu iesniegt vēlreiz,” rezumē juriste. Vienlaikus Senāts uzlicis VID pienākumu iespējami plaši pamatot, kāpēc PVN atmaksa atsakāma (iepriekš tieši pieteikuma iesniedzējam, pārsūdzot VID lēmumu, bija pienākums pamatot, ka tas izpilda visas prasības). „Iespējams, tas liks VID rūpīgāk izvērtēt PVN atmaksas pieteikumus un konstatēt visu iespējamo atmaksas pamatojumu neesamību, pirms sniegt atteikumu,” pieļāva G. Šantare. 

Kad par nodokļu nenomaksu draud kriminālatbildība? 

Pēdējo gadu laikā aktuālākas kļuvušas krimināllietas saistībā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, un arvien biežāki ir gadījumi, kad ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem piespriež reālus sodus. Jāņem vērā, ka VID kā nodokļu administrācija un Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir nodalītas institūcijas, tādi ir arī to virzītie procesi. Dubultās sodīšanas aizlieguma princips nepastāv, tāpēc VID audita esamība neizslēdz paralēlus kriminālatbildības riskus. „Ja tiek saskatītas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, administratīvā lieta var paralēli pārtapt par kriminālprocesu,” norādīja G. Šantare. Turklāt arī kriminālprocesa ietvaros VID var veikt nodokļa aprēķinu, piedevām tas vairs nebūs administratīvais akts, kuru varētu pārsūdzēt vai apstrīdēt (var vienīgi pret to iebilst tiesā kriminālprocesa izskatīšanas gaitā). Ja kriminālprocesā iesaistītajā uzņēmumā nav bijis audita, VID lietā var pieteikties kā cietušais, lūdzot kompensēt nodokļu zaudējumus kriminālprocesā. Kriminālprocesam par pamatu var būt aktīva vai pasīva rīcība, izvairoties no nodokļu nomaksas. Summas slieksnis, no kura sākas kriminālatbildība – 50 minimālās mēnešalgas (35 000 eiro). Kriminālatbildību vienmēr piemēro fiziskajai personai – tipiski šādās situācijās uzņēmuma valdes loceklim, bet var būt gadījumi, kad pie atbildības tiek sauktas arī citas personas, kuru rīcības rezultātā notikusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas.

Vebināra atziņas pierakstīja Ikars Kubliņš

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada aprīļa (130.) numurā.

BJP NUMURU E-ARHĪVS